Stūru stūriem mana skaistā Tēvu zeme

Andris Siliņš, konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Zemgales novada vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV”

16.11.2001., Nr.166

Kur Pērse ar Daugavu tiekas

Kokneses pilsdrupas vairs nebojās ūdenslīmeņa svārstības, tās pasargās betona josta ap pilsdrupu pamatiem

Kokneses pilsdrupās mūs sagaidīja pats pilskungs, stipri “līdzīgs” pagasta priekšsēdētājam Viesturam Cīrulim

SIA “Metālists” iepriecina ar plašu metālizstrādājumu klāstu. Pērn specializēto veikalu grupā izcīnījis sakoptākā veikala titulu Latvijā. Pagasta sakoptākās sētas “Alēnu” īpašniece Gunta ir floriste. Te noticis Latvijas floristu saiets. Nesen Koknesē atvērts modes salons, kas ar augsto darba kvalitāti un pieņemamām cenām ātri kļuvis populārs. Ar to radītas jaunas darba vietas, bet līgavas no salona iziet ar pārliecību, ka viņas ir visskaistākās.

Kokneses vidusskola lepojas ar skolēnu sasniegumiem valsts līmeņa mācību priekšmetu olimpiādēs. Linards Grigāns kā balvu saņēmis “Expo 2000” apmeklējumu Hannoverē. Skolai nodibināti draudzības kontakti ar Oslo skolu Norvēģijā. 2000. gadā 120 audzēkņi piedalījās 8. Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos. Vidusskolas deju kolektīvs un folkloras kopa “Tīne” ieguva tiesības piedalīties dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800”. Hanzas dienās Rīgā piedalījās skolas akrobāti, 3.—4. klašu deju kolektīvs un folkloras kopa “Tīne”. Sporta dejotāji plūkuši laurus ne vien valsts mērogā, bet arī starptautiskās sacensībās. Vieglatlētu komanda 2000. gadā izcīnījusi “Vidusskolas kausu”. Arī vidējai grupai 1. vieta, bet basketbolā koknesieši ir “Oranžās bumbas” čempioni divus gadus pēc kārtas. Nauris Noreiks ir valsts čempions distanču slēpošanā un biatlonā. Skolā darbojas informācijas centrs. Iznāk skolas avīze un literārais žurnāls “Rasa”. Darbojas jaunsargi un mazpulcēni. Vanadzēni vecajiem cilvēkiem aiznes ēdienu, aiziet uz veikalu, bet lielos svētkos stāv pie skolas karoga. Plašajā skolas tradīciju klāstā ir arī tādi pasākumi kā Dīķa svētki, Neptūna vakars, konkurss “Pavasara meitene un zēns”, skolas goda nozīmes pasniegšana. Kokneses vidusskolā ir vēstures un novadpētniecības muzejs. Arī Evaņģēliski luteriskajā baznīcā izvietoti stendi par Kokneses vēsturi. Grāmatu par Koknesi ir uzrakstījis Jānis Blese. Izdoti bukleti “Koknese” latviešu, angļu un vācu valodā un “Koknese — Vitingene”. Kopš 1994.gada pagasta dzīvi atspoguļo “Kokneses Vēstis”.

Kokneses mūzikas skolā mācās 90 bērni. Te darbojas trīs kori, divi akordeonistu ansambļi, flautu un blokflautu ansambļi, pūtēju orķestris.

Plaša un daudzpusīga ir kultūras dzīve. Muzicē jauktais un sieviešu koris. Sieviešu koris piedalījies vairākās jauno laiku Hanzas dienās un draudzības koncertos Vitingenē. Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots” izcīnīja 1.vietu valsts skatē “Rīgai 800” un piedalījās arī noslēguma pasākumā “Deju upe”, uzstājās starptautiskā deju festivālā Čehijā.

“Gribam būt dzīves vidū,” saka senioru kopas “Labākie gadi” dalībnieki un uzteic tās vadītāju mūzikas skolas direktori Silviju Cirkli. Kopa piedalījusies ierakstā “Tēvu laipa šai zemē”, pensionāru ballē, Ziemassvētku koncertā luterāņu baznīcā. Arī amatierteātris netur sveci zem pūra, bet ir uzstājies rajona kultūras namos, Aizkrauklē, Rēzeknē, Madonā. Rīkots teātru festivāls “Pērses krasts”, bet mazie “Jāņtārpiņi” ieguvuši 1.vietu rajona bērnu teātru skatē un piedalījušies 2.starptautiskajā bērnu un jauniešu teātru festivālā Valmierā.

Viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem rajonā ir Kokneses pilsdrupas. Pārsteigumā acis vien iepletām, kad senā ietērpā mūs sagaidīja pats pilskungs, stingri vien līdzīgs pašam pagastvecim. Šeit mums tika dota iespēja pašrocīgi izkalt Kokneses piemiņas monētu. Var tikai apsveikt šādu izdomu.

Kokneses pagasta teritorijā darbojas evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu un Vasarsvētku draudze. Luterāņu baznīcai ir ļoti laba akustika, un te notiek mūzikas koncerti. Mācītājs ir Valsts prezidenta Apžēlošanas komisijas loceklis. Pie baznīcas darbojas svētdienas skola un dāmu klubiņš. Katoļu baznīca 1939.gadā uzcelta Daugavpilī, tad izjaukta, vagonos atvesta un no jauna uzcelta šeit. Savulaik te notikuši arī luterāņu un pareizticīgo draudžu dievkalpojumi. Kārtība un spodrība valda baznīcas iekšienē. Arī apkārtni draudzes locekļi uzposuši tā, ka 1999.gadā baznīca ieguvusi sakoptākās sētas nosaukumu.

“Ar baznīcām Koknesē ir paveicies,” saka pagasta priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis. Lai Dieva svētība pagastam arī turpmāk!

Vērtēšanas komisijas loceklis, Liepājas rajona zemnieku līderis Jānis Zgirskis (no kreisās), lietišķā sarunā ar “Agrofirma Tērvete” priekšsēdētāju Modri Gobu

Tērvetes “Rūķīšu mežā” ikreiz vienlīdz priecājas gan bērni, gan pieaugušie

Cik gan labi būtu pārvērsties par rūķīti — prāto liepājniece Silva Bendrāte

Foto: Andris Siliņš

Pie Sprīdīša, Laimes zemē, kur darba vēl aizvien daudz

Tērvetes vārds pirmoreiz rakstos minēts 1219.gadā. Pret iebrucējiem to sargājuši Nameja un Viestura vīri, par ko stāsta gan vēsturiskie romāni “Degošais pilskalns” un “Nameja gredzens”, gan admirāļa Teodora Spādes 1930.gadā iesvētītie simtgadīgie šo varoņu vārdos nosauktie ozoli Tērvetes pamatskolas parkā. “Sprīdīšos” dzīvojusi triloģijas “Dievs. Daba. Darbs” autore Anna Brigadere, kuras mājās iekārtots muzejs. “Ķipos” dzīvojis grāmatizdevējs Jānis Rapa, “Ērgļos” —Alberts Kviesis.

Jau 1995.gadā pagasts finansēja savas teritorijas attīstības koncepcijas izstrādi. Kopš 1996.gada plānošanas darbus vada arhitekts, būvdarbu vadītājs. 1999.gadā noslēgta vienošanās par sadarbību ar Augstkalnes un Bukaišu pagastu. Sākts veidot sadarbību ar pašvaldībām Igaunijā un Vācijā. Jau vairākus gadus sadarbībā ar Jauno zemnieku klubu kāds no jaunajiem zemniekiem dodas mācību un prakses braucienā uz Vāciju. Ar mērķi labāk apgūt vācu valodu paredzēta vidusskolēnu viesošanās Vācijā. 2000.gadā aizsāktas aktivitātes starptautiskā projekta “Balt Villages” sadarbībā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Projekts paredz izpētīt un popularizēt seno apmetņu teritorijas, attīstot tajās tūrisma infrastruktūru. Dabas parks “Tērvete” plāno sadarbību ar Luksemburgas parku un Eifeles dabas parku Vācijas, Beļģijas un Luksemburgas pierobežā. 1997.gadā iestāžu vadītāju izveidotais Tērvetes attīstības fonds piesaistījis līdzekļus gan biznesa apmācībai, gan tūrisma un informācijas centra veidošanai. Trīs gadus bez pārtraukuma te mācās angļu un vācu valodu.

Unikāls veidojums ir Tērvetes dabas parks, kura labiekārtošana sākās jau 1931.gadā. Septiņdesmito gadu sākumā mežkopja Miķeļa Kļaviņa vadībā izveidoja meža ainavu parku un uzstādīja Krišjāņa Kugras grieztās pasaku tēlu skulptūras. Šobrīd Rūķīšu mežā priecājās kā bērni, tā pieaugušie. Parkā darbojas savs mākslinieks, kam galva allaž ideju pilna. Pērn sākta Rūķīšu meža rekonstrukcija. Rūķu ielas abās pusēs jau pacēlies “Gateris”, “Dzirnavas” un rūķu dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām. Viens rūķis jau uzrausies priedē. Bērzu birzītē izaugušas milzīgas sēnes. Tērvetes upes senlejā izveidots bērnu rotaļu laukums un ieleja jaunlaulātajiem. Parka uzkopšanas talkās piedalās deputāti, pašvaldību darbinieki, iedzīvotāji, skolēni un viņu vecāki. Parka teritorijā labi jūtas sanatorijas iemītnieki. Sadarbībā ar Lietuvu un Poliju tiek izstrādāts projekts “Baltu apmetnes”, kas ietver senlatviešu pils celtniecību Tērvetes pilskalna pakājē un senlatviešu ieroču muzeja izveidošanu. Pagasta teritorijā ir trīs vēsturiski pilskalni: Cukurkalns, Klosterkalns un Zviedru kalns. Pie Vecgaviļu māju milzīgā ozola uzņemta filma “Fronte tēva pagalmā”.

Plašu darba fronti izvērsis pagasta lielākais lauksaimniecības uzņēmums akciju sabiedrība “Agrofirma Tērvete”, kuru vada agronoms Modris Goba. Akciju sabiedrība pieder 477 Latvijas pilsoņiem. Tās pamatkapitāls — 1,1 miljons latu, gada apgrozījums — 2,3 miljoni latu, peļņa — 415000 latu. Kopplatība — 3123 ha, t.sk. lauksaimniecībā izmantojami 2836 ha. Uzņēmums uzskatāms par pozitīvāko lauksaimnieciskās kooperācijas paraugu Latvijā, kas, strādājot rentabli un nodrošinot darbu 320 strādājošiem, spēj ražot augstas kvalitātes un daudzveidīgu lauksaimniecisko produkciju. Agrofirmā ir lielākais un augstvērtīgākais melnraibo slaucamo govju ganāmpulks Latvijā ar augstāko izslaukumu (6502 kg no govs gadā). Dienā realizē 13 t, gadā saražojot 3980 t piena.

“Ar pienu jūtamies kā “Aldaris” Latvijā ar alu. Varam diktēt cenu,” saka agrofirmas vadītājs. Agrofirmas zirgi ir etalons visiem pārējiem zirgaudzētājiem Latvijā. Tie vairo Latvijas slavu ārzemēs, galvenokārt Vācijā, Holandē. Nozari vada bijušais Latvijas čempions. Ganāmpulks ar 230 zirgiem ir viens no lielākajiem Latvijā. Ik gadu ārzemēm pārdod 30 —40 vaislas un sporta zirgus — 80% no visiem tirgū laistajiem zirgiem. Pēdējā laikā gan nesalīdzināmi augušas prasības. Ārzemnieki zirgus pēta pat ar rentgenu. Kopš 1999.gada pie zirgaudzētavas darbojas arī ķēvju mākslīgas apsēklošanas stacija, kuras pakalpojumus izmanto kā Latvijas, tā Lietuvas un Igaunijas zirgaudzētāji.

Tālu izskanējusi Tērvetes alus slava. Tas regulāri saņēmis ne vien pašmāju Latvijas Alus darītāju savienības diplomus, bet plūcis laurus arī starptautiskajās izstādēs. Ne velti alus tradīcijas izkoptas kopš 1971.gada. Tērvetes alus ir dabīgs, dzīvs, zeltaini dzidrs un putojošs. Agrofirmas priekšsēdētājs lepojas, ka no Latvijas izejvielām var saražot vislabāko alu. Arī brūzis nav pārdots ārzemniekiem, un nav piesaistīti naudas atmazgātāji. Uzradušies gan ārzemnieki, kas tīkojuši nopirkt apkārtējās nomas zemes. Bijis vien jāpārsola un šiem “ciemiņiem” jāpierāda, ka Latvija vis nav “banānu republika”.

“Tas dārgi maksāja, bet citādi nevarēja, jo tagad esam neatkarīgi, un neviens vairs neuzdrošinās klāt ķerties,” bilst Modris Goba. Zeme tiek nomāta vēl piecos pagastos. Akciju sabiedrībai tās centrā pieder veikals, ēdnīca, konditorejas cehs un bārs “Saime”, bet Dobelē — divi pārtikas preču veikali, konditorejas un kulinārijas cehi, kafejnīca “Mārtiņroze” un alus bārs “Tērvetes alus”. Tērvetnieku bārs ir izturējis lielveikalu spiedienu un atzīts par labāko rajonā. Arī tirdzniecības apjomi turas līmenī un nesamazinās.

Agrofirma šogad saņēmusi VID Zemgales reģiona atzinības rakstu kā labākais nodokļu maksātājs par godprātīgu attieksmi un aktīvu līdzdalību budžeta veidošanā un Zemgales reģiona infrastruktūras attīstībā. No katra hektāra lauksaimniecībā izmantotās zemes budžetā iemaksāti 188 lati jeb 1502 lati uz strādājošo, kopā 519600 lati. Dažādu nozaru nopelnītās “Sējēja “ laureātu balvas un citus apbalvojumus negrasos minēt, jo saraksts būtu pārāk garš. Vēl tikai gribu piebilst, ka arī lielražošanā gan ražošanas, gan sabiedriskie sektori ir skaisti sakopti. Mehanizatori paši darbnīcas teritorijā izveidojuši parku.

“Turamies pie nosacījuma visu laiku dzīvot un strādāt kulturālā vidē” — tā tērvetnieki. Agrofirmas priekšsēdētājs gan ierosina apraudzīt iepriekšējo gadu čempionus, lai pavērtētu tiem dāvāto goda plākšņu spožumu. Acīmredzot ir pienācis laiks dibināt vai nu “augstāko līgu”, laureātu klubu, vai “profesionāļu ringu”, kurā savstarpēji tiktos un pie vēlmes pacīnītos par kādu “kausu ieguvēju kausu” vai ko tamlīdzīgu, protams, pēc augstākas raudzes kritērijiem.

Pagastā saimnieko arī 75 zemnieku saimniecības. Augstu ražošanas līmeni sasnieguši “Strazdi”, kur saimnieko Latvijas Agronomu biedrības ceļojošās balvas “Zelta vārpa” un divkārtējie “Sējēja” balvas laureāti — agronomu Brusu ģimene. Nemitīgi paplašinot ražošanu, tā nodarbojas ar augkopības produkcijas audzēšanu un realizāciju. Ražo graudaugu un zirņu sēklas materiālu, pārtikas kviešus un cukurbietes. Par ražošanas līmeni liecina ilggadējā kopsaimniecības “Tērvete” galvenā agronoma Aivara Brusa teiktais: ja ziemas kviešu raža ir zem 5 tonnām no hektāra, tad tāda raža mūs neapmierina. Pērn pat vasaras kvieši devuši 5,37 t/ha, bet ziemas — 6,57. Ko te vairāk piebilst? Cepuri nost!

No netradicionālajām nozarēm pagastā nodarbojas ar biškopību un smiltsērkšķu audzēšanu, bet Viestura Gredzena “Zemgaļos” iegūst ķēves pienu.

Pērn pēc rekonstrukcijas jaunu veidolu ieguvis atpūtas komplekss “Kliņģeri”, kas kļuvis par modernu viesu namu. Šogad darbu sācis viesu nams un izbraukuma kafejnīca “Sprīdīšos”. Uz Kroņauces ūdenskrātuves uzcelta mazā HES. 2001.gadā darbu sācis Tērvetes informācijas centrs. Tērvetnieki atzīst, ka vislielākā vērtība ir darba vietu stabilitātei.

Tērvetes pagastā ir divas skolas. Annas Brigaderes pamatskola ar 270 skolēniem ir lielākā pamatskola rajonā. Skolai ir sava himna, emblēma un rūpīgi glabātais 1938.gada skolas karogs. Pērn skola piedalījās projektā “Skolas vēsture karoga krāsās laistās”. Skolas direktore Dace Reinika stāstīja par skolas karoga vēsturi un skolēnu pilsonisko audzināšanu. 2000.gada 7. novembrī skolā viesojās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Pēc Anglijas “Daugavas Vanagu” uzaicinājuma mūzikas skolotāji Dace un Arturs Reiniki devās pieredzes braucienā un koncertceļojumā uz latviešu centru Rovfantā, Anglijā. Skolotāja Ineta Vintere guvusi uzvaru projektu konkursā un pērnvasar paaugstināja savu kvalifikāciju Anglijas koledžā. 2000./2001. mācību gadā mācību priekšmetu olimpiādēs rajonā piedalījās 31 skolēns, gūstot 16 godalgotas vietas un 7 atzinības rakstus. 9.klases skolniece Edīte Kulmane piedalījusies 14 dažādās mācību olimpiādēs, vienmēr iegūstot godalgotas vietas. Popgrupa “Sveiks” jau astoto gadu piedalījās starptautiskajā televīzijas bērnu mūzikas festivālā “Saules zaķis”. Skolas meiteņu koris piedalījies starptautiskajos kora mūzikas festivālos Ventspilī un Pērnavā. 1999.gadā koncertēja Austrijā, ir 2000.gada skolēnu dziesmu svētku “Lielās balvas” ieguvējs. Koris piedalījās starptautiskā zēnu koru festivāla “Rīgas Doms” noslēguma pasākumā un sniedza koncertu starptautiskajā mūzikas konferencē Rīgā. Par kora spožo sniegumu pārliecinājāmies novada sakoptāko pagastu noslēguma pasākumā. Skolā darbojas 21 pulciņš. Skolēni paši piedalās apkārtnes uzpošanā un ir lepni par tās sakoptību. Arī katram skolotājam uzticēta sava puķu dobe.

Par skaistu apkārtni rūpējas arī otras Tērvetes pamatskolas kolektīvs. Te savas skolas gaitas sākusi Anna Brigadere. Viņai ļoti mīļas bijušas rozes, tādēļ katra direktore centusies šīs rozes saglabāt. Vēl jo vairāk par to rūpējas pašreizējā direktore Inita, kuras uzvārds ir Roze.

Skolas apkārtne iztīrīta no džungļiem, tai vietā izveidojot Mīlestības parku — tā direktore. Par godu skolas 130 gadu jubilejai asfaltēts pagalms. Par šo skolu aprūpi uzņēmusies studenšu korporācija “Tērvetija”. Pateicoties skolotāju entuziasmam, bērni ir lieli sportotāji. Sevišķi tuvs ir orientēšanās sports, ar to nodarbojas ap 60 bērnu. Rīko pat orientēšanās čempionātus, kuros piedalās gan bijušie absolventi, gan viņu vecāki. Bērniem ir iespējas dziedāt, dejot, spēlēt teātri un darboties ar datoru.

Tērvetes kultūras namā darbojas astoņi amatiermākslas kolektīvi. Daces Reinikas jauktais koris “Tērvete” ieguva tiesības piedalīties dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800”. Bijis vieskoncertos Dānijā. Dinas Melderes vadītā deju kopa “Avots” šosezon nosvinējusi 30 gadu jubileju. Teātri spēlēt māca Inita Roze. Bez R.Blaumaņa “Trīnes grēkiem” un “Īsas pamācības mīlēšanā” teātris iestudējis kolektīva dalībnieka Andra Vēvera lugu “Aizpriežsila pagasta nostāsti”, kurai mūziku uzrakstījis kultūras nama direktors Viktors Strapcāns. Luga ar panākumiem izrādīta teātru skatē “Bīne — 2001”. Bērnu un jauniešu vokālās studijas dalībnieki turpina piedalīties “Olgas šovā” un konkursā “Dziesma manai paaudzei”. Artura Reinika vadītā grupa veic aktīvu koncertdarbību Latvijā. A.Reiniks ir Tērvetes pagasta, A.Brigaderes pamatskolas, Tērvetes alus, televīzijas “Nošu spēles” un “Saules zaķis” himnu autors. Grupai izdotas trīs audiokasetes ar A.Reinika komponētām dziesmām un tekstiem. Kultūras nama darba plāns ir noslogots no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Tikpat plašs ir sporta pasākumu kalendārs. Tomēr kopīgie sporta svētki ir visapmeklētākais pasākums pagastā. Sacensības notiek individuālajos sporta veidos un starp komandām pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Tērvetes doktorātā strādā ģimenes ārsts un sociālais darbinieks. Ir cieša sadarbība ar pagasttiesu. Šādu modeli tērvetnieki uzskata par ideālu. Vislielākā vērība tiek veltīta profilaksei. Līdz ar to pagastā maz slimu cilvēku un ielaistu slimību. Cilvēki ir veseli. Daktere uzskata, ka tas ir ilgstošu un mērķtiecīgu rūpju rezultāts cīņā par disciplīnu, kārtību un veselīga dzīvesveida ievērošanu pagastā.

Tērvetes pagastā darbojas evaņģēliski luteriskā, baptistu un Kristīgā draudze. Aktīvi darbojas draudžu svētdienas skolas.

Informāciju par pagastu sniedz avīzīte “Laikam Līdzi”, kuru bez maksas var saņemt visās sabiedriskās iestādēs. Internetam pieslēgta “Agrofirma Tērvete” un abas pamatskolas.

Atkal noslēgusies viena pagastu vērtēšanas sezona, kurā lauku ļaudis kārtējo reizi pierādīja savu uzņēmību, gudrību un varēšanu, lepnumu par savu māju, pagastu, novadu un valsti. Paldies par viesmīlību un laipno uzņemšanu. Paldies par bagātīgiem pagasta dzīves aprakstiem. Labu veiksmi arī turpmāk!

Uzteicama ir a/s “Rīgas piensaimnieks” morālā un materiālā palīdzība konkursa norisē. Bet, nenoliedzami, — mēs būtu priecīgi šai godā redzēt arī citas firmas, kas saistītas ar laukiem un nesavtīgi mīl lauku ļaudis.