Latvijas Republikas Ministru kabinets

2000.gada 25.aprīlī Noteikumi Nr. 161

Rīgā (prot. Nr. 19, 30.§)

Informācijas sabiedrības nacionālās padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

1. Informācijas sabiedrības nacionālā padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva un koordinējoša institūcija bez juridiskās personas tiesībām, kuras mērķis ir sekmēt informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinēt valsts iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, veicinot valsts ilgspējīgu un noturīgu attīstību, nacionālā kopprodukta pieaugumu un visas sabiedrības dzīves līmeņa celšanos.

2. Padomei ir šādas funkcijas un uzdevumi:

2.1. sekmēt Latvijā tādas sabiedrības veidošanos, kas orientēta uz izglītību un zināšanām;

2.2. sekmēt zināšanu pārvaldības procesa attīstību (zināšanu radīšana, uzkrāšana, identificēšana, adaptēšana, attīstība, padziļināšana, popularizēšana, izplatīšana, izmantošana utt.) valsts mērogā kā sabiedrības prioritāti un pamatu valsts ekonomikas un sociālās dzīves attīstībai;

2.3. sekmēt visu veidu informācijas un zināšanu pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim;

2.4. veicināt valsts informācijas infrastruktūras izveidi, ieskaitot tehnoloģisko, informatīvo un normatīvo komponentu, informācijas pakalpojumu un pielietojumu attīstību;

2.5. sekmēt augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības darba kvalitātes paaugstināšanu, veidot zinātnisko pētījumu un inovāciju attīstības stratēģiju, koordinēt valsts pasūtījumus augstākās izglītības, zinātnisko pētījumu un inovāciju jomā;

2.6. izvērtēt zinātnisko pētījumu rezultātu izmantošanas iespējas un veicināt to ieviešanu tautsaimniecībā, attīstīt inovāciju sistēmu valstī, uzlabot pētniecības un tehnoloģiju attīstības sektora un ražotāju sadarbību;

2.7. veicināt tautsaimniecības pārstrukturizāciju, izmantojot zināšanas, sekmēt uz augstajām tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstību valstī;

2.8. iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par:

2.8.1. to budžeta sadaļu izveides pamatprincipiem un struktūru, kuras ir saistītas ar padomes funkciju izpildi;

2.8.2. normatīvo aktu izstrādi un pasākumiem informācijas sabiedrības attīstības jomā;

2.8.3. valsts augstākās izglītības, zinātnes un informācijas institūciju dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidēšanu;

2.9. regulāri informēt sabiedrību par informācijas sabiedrības veidošanas gaitu valstī un par padomes pieņemtajiem lēmumiem, kā arī veicināt ikviena sabiedrības locekļa iesaistīšanos šajā procesā.

3. Padomei ir šādas tiesības:

3.1. uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas;

3.2. izmantot ekspertu vērtējumus;

3.3. pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju, atzinumus un paskaidrojumus.

4. Padomes sastāvā ir:

4.1. Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs);

4.2. Ministru prezidenta pilnvarota persona (padomes sekretārs);

4.3. ekonomikas ministrs;

4.4. finansu ministrs;

4.5. izglītības un zinātnes ministrs;

4.6. kultūras ministrs;

4.7. labklājības ministrs;

4.8. satiksmes ministrs;

4.9. Augstākās izglītības padomes pārstāvis;

4.10. Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis;

4.11. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sabiedrisko organizāciju apvienības pārstāvis;

4.12. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis;

4.13. Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis;

4.14. Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis;

4.15. Nacionālās bibliotēku padomes pārstāvis;

4.16. Nacionālās programmas "Informātika" koordinācijas padomes pārstāvis;

4.17. Nacionālās Radio un televīzijas padomes pārstāvis;

4.18. Rektoru padomes pārstāvis;

4.19. Tautsaimniecības padomes pārstāvis.

5. Padomes personālsastāvu pēc saskaņošanas ar attiecīgajām institūcijām ar attiecīgu rīkojumu nosaka Ministru prezidents.

6. Padomes priekšsēdētājs sēdes sasauc pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

7. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

8. Padomes kompetencē esošie jautājumi tiek risināti, pieņemot lēmumus padomes sēdēs. Padome lēmumu pieņem, ja to atbalsta (balso "par") visi klātesošie padomes locekļi (vienprātības princips).

9. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās padomes priekšsēdētāja uzaicināti institūciju pārstāvji un eksperti.

10. Ja izskatāmajā jautājumā netiek panākta vienošanās, šo jautājumu nosūta saskaņošanai padomē iesaistīto institūciju sanāksmē. Ja pēc minētās saskaņošanas, atkārtoti izskatot jautājumu nākamajā padomes sēdē, vienošanās netiek panākta, attiecīgo jautājumu var noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

11. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, personas, kas runājušas par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus.

12. Padomes priekšsēdētājs:

12.1. apstiprina padomes sēžu darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes;

12.2. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus dokumentus;

12.3. kontrolē padomes lēmumu izpildi.

13. Padomes sekretārs izstrādā padomes sēdes darba kārtību, sagatavo izskatāmos materiālus, organizē padomes sēžu norisi un vismaz piecas dienas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem sēdes darba kārtību un tai atbilstošos dokumentus.

14. Septiņu darbdienu laikā pēc padomes sēdes padomes sekretārs nosūta padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, kā arī nosūta padomes lēmumus visām ieinteresētajām institūcijām un amatpersonām.

15. Valsts kanceleja tehniski nodrošina padomes darbu.

16. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministra vietā —

zemkopības ministrs A.Kalvītis