Par pensiju sistēmas otro līmeni

Lai iepazīstinātu ar Latvijas makroekonomiskās attīstības iespējām pensiju sistēmas 2. līmeņa kontekstā, vakar, 20. martā, Finansu ministrijā tika rīkota diskusija, kurā piedalījās Finansu ministrijas (FM), Labklājības ministrijas (LM), Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Latvijas Bankas speciālisti.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītājs Ingus Alliks pamatoja, kādēļ Latvijā nepieciešams ieviest pensiju sistēmas otro līmeni — valsts fondēto pensiju shēmu, vispirms veicot īsu ekskursu pensiju sistēmas izveidošanas vēsturē. Pirmais mēģinājums reformēt pensiju sistēmu bija tūliņ pēc neatkarības atjaunošanas, 1991. gadā, kad tika pieņemts jauns pensiju likums. Tomēr daudzas tajā ietvertās normas nebija ekonomiski pamatotas un uzņemtās saistības neatbilda pieejamajiem finansu resursiem. Tādēļ 1995. gadā tika sākta visaptveroša sociālās drošības sistēmas un arī pensiju sistēmas reforma, kuras galamērķis bija finansiāli stabilas un ekonomiski pamatotas pensiju sistēmas izveide. Reformas koncepcija paredzēja izveidot trīs līmeņu jeb jaukto līmeņu pensiju sistēmu. Pirmais līmenis tika ieviests 1996. gada janvārī. Tā ir valsts obligātā nefondētā jeb paaudžu solidaritātes shēma. 1998. gada 1. jūlijā tika ieviests trešais līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Pensiju sistēmas otro līmeni ieviest nepieciešams tādēļ, ka Latvijā tāpat kā visā Eiropā sabiedrība strauji noveco. Patlaban vēl darbspējas vecuma cilvēku demogrāfiskā noslodze ar pensijas vecuma iedzīvotājiem ir divi pret viens, bet nākotnē šīs proporcijas visai strauji mainīsies. Ir aprēķināts, ka 2010. gadā uz katriem tūkstoš darbspējīgiem iedzīvotājiem būs aptuveni sešsimt pensijas vecuma cilvēku. Nodrošināt adekvātas pensijas izmaksu tikai ar paaudžu solidaritātes shēmu, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas vai citus nodokļus vai neatņemot līdzekļus citām sfērām, nebūs iespējams. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek veiktas patlaban, tiks novirzīta nevis esošo saistību izpildei — pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, bet ar dažādiem finansu tirgus instrumentiem investētu ārpus paaudžu solidaritātes shēmas. Lai nodrošinātu straujāku ieguldījumu vērtības pieaugumu, daļa no sociālajām iemaksām tiks ieguldīta finansu tirgū — akcijās un vērtspapīros. Tādējādi pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieka kontā uzkrāsies reāla nauda, un tā pieaugs atbilstoši peļņas procentiem. Izveidosies atsevišķs pensijas kapitāls, ko vēlāk izmantos pensiju aprēķināšanai papildus pensiju sistēmas pirmajam līmenim.

Ieviest otro līmeni tieši tagad ir izdevīgi tādēļ, ka patlaban pensijā aiziet cilvēki, kuri dzimuši Otrā pasaules kara laikā. Tajā laikā dzimstība valstī bija visai zema. Savukārt darba tirgū iesaistās paaudze, kas dzimusi septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā, kad bija salīdzinoši liels dzimstības pieaugums. Vislabvēlīgākais laiks pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanai būtu bijis 1998. gads, kad sociālās apdrošināšanas budžetā bija nevis deficīts, kā tas ir pašlaik, bet pārpalikums. Diemžēl dažādu populistisku un netālredzīgu lēmumu rezultātā tika izsaimniekota tā nauda, kas uzkrājās pensiju sistēmas pirmajā līmenī.

Fondēto pensiju shēmu ir paredzēts ieviest 2001. gada 1. jūlijā. Sociāli apdrošinātās personas līdz 30 gadu vecumam shēmā piedalīsies obligāti, bet cilvēki no 30 līdz 49 gadu vecumam shēmai varēs pievienoties brīvprātīgi, iesniedzot attiecīgu iesniegumu VSAA, kas veiks klientu un to kontu apkalpošanas funkcijas.

Otrs mērķis, veidojot valsts fondēto pensiju shēmu, ir — ar šiem uzkrājumiem sekmēt valsts ekonomisko attīstību kopumā. Par pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanas nozīmi finansu tirgus un valsts ekonomikas attīstības veicināšanā ziņoja Latvijas Bankas (LB) valdes priekšsēdētājs un prezidenta vietnieks Ilmārs Rimševics. Viņš norādīja, ka ilgtermiņa uzkrājumi ir iespējamais resursu avots ilgtermiņa aizdevumiem, kurus bankas varētu izsniegt kredītņēmējiem. Tādējādi uzņēmēji varēs sekmīgāk izvērst savu darbību, nebaidoties par to, ka jau pēc pāris gadiem kredītsaistības beigsies.

Šobrīd Latvijā nav īpaši jūtama kapitāla tirgus klātbūtne. Latvijas Bankas speciālisti uzskata, ka, rodoties uzkrājumiem, kas būs pieejami ilgāku laiku — divdesmit gadus un ilgāk, radīsies arī ilgtermiņa finansu instrumenti, kas veicinās kapitāla tirgus attīstību, kā arī veidosies un nostiprināsies kapitāla tirgus dalībnieku profesionālā kompetence.

Jānorāda, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, iesaistoties otrajā līmenī, paliks nemainīgs. No šobrīd noteiktajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pirmā līmeņa pensiju kontā daļa iemaksu tiks pārskaitīta otrajā līmenī. Sākotnēji uz otro līmeni tiks pārskaitīti 2 % no pirmā līmeņa iemaksām, bet, sākot ar 2007. gadu, procentu likmes augs, 2010. gadā sasniedzot 10 % no valsts obligātās nefondētās pensijas iemaksām. Tādējādi uzkrājumi pensiju fonda otrajā līmenī 2011. gadā varētu sasniegt 890 miljonus latu.

LB uzskata, ka otrā līmeņa pensijas kapitāla pārvaldītājiem līdzekļus pirmos septiņus gadus vajadzētu ieguldīt trijos finansu instrumentos: valsts vērtspapīros, banku depozītos un hipotekārās ķīlu zīmēs. LB neiesaka līdzekļus ieguldīt ārvalstu vērtspapīros, jo tā tiktu mazināts atbalsts mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte Laima Zīlīte iepazīstināja ar pensiju sistēmas otrā līmeņa drošības aspektiem. Shēmas līdzekļi ir ieguldāmi, ievērojot šādus pamatprincipus: kapitāla vērtības saglabāšana, ilgtermiņa peļņa, kas pārsniedz inflācijas līmeni, un izmaksu vajadzībām atbilstoša likviditāte. Finansu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) izstrādās līdzekļu ieguldīšanas noteikumus un līdzekļu ieguldīšanas ierobežojumus.

Līdzekļu pārvaldītāji pirmo pusotru gadu pēc likuma stāšanās spēkā būs Valsts kase, bet, sākot ar 2003. gadu, — arī speciāli licencēti līdzekļu pārvaldītāji — ieguldījumu sabiedrības. Līdzekļi tiks glabāti turētājbankās, ar kurām līdzekļu pārvaldītāji būs noslēguši līgumus un kuras būs saņēmušas FKTK licenci. Shēmas līdzekļi tiks glabāti īpašā kontā, šķirti no turētājbankas pašas aktīviem.

Par Valsts kases darbību otrā līmeņa līdzekļu pārvaldīšanā informēja Valsts kases Iekšzemes finansu resursu departamenta direktore Dace Brencēna. Valsts kase valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus varēs ieguldīt tikai Latvijas valsts vērtspapīros un termiņnoguldījumos bankās, jo tādējādi tiks novērsta ilgtermiņa kapitāla izplūšana no valsts un līdz ar to sekmēta tautsaimniecības attīstība.

Shēmas vispārēju darbības pārraudzību veiks LM. Savukārt līdzekļu pārvaldītāju, turētājbanku un dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbību, kā arī līdzekļu ieguldīšanas noteikumu ievērošanas uzraudzību veiks FKTK. Arī shēmas dalībnieki netiešā veidā veiks uzraudzību pār līdzekļu pārvaldītājiem, jo ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību viņi tiks nodrošināti ar regulāru, izsmeļošu un saprotamu informāciju par līdzekļu pārvaldītāja darbību un ieguldījumu plāna rezultātiem. Dalībniekiem reizi gadā būs tiesības mainīt līdzekļu pārvaldītāju.

Diskusijā piedalījās arī Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorevičs un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Bokāns.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore