Par janvāra barikādēm — ārvalstu vēstniekiem, pasaulei

Barikāžu desmitgadei veltītās starp-tautiskās zinātniskās konferences “Barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības” materiāli, izdoti angļu valodā, piektdien, 16. novembrī, tika pasniegti Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem sarīkojumā, kuru rīkoja 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds (BAF). Vēstniekiem bija iespēja arī noskatīties videofilmas “Mūsu barikāžu laiks” versiju angļu valodā. Pasākumā piedalījās ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un BAF prezidents Renārs Zaļais.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atzīmēja, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas procesa sākuma ir sasniegusi ievērojamus panākumus, neraugoties uz to, ka tolaik Latvija bija mazāk zināma nekā citas Austrumeiropas un Viduseiropas valstis. I.Bērziņš uzsvēra, ka, pateicoties Latvijas izvēlētajām demokrātiskās cīņas metodēm un Latvijas sabiedrības vienotībai, tā ir kļuvusi par atzītu starptautiskās sabiedrības locekli un kopā ar citām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm virzās uz iestāšanos ES un NATO.

Ministrs pauda viedokli, ka sabiedrības vienotība izpaudās ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārpolitisko mērķu definēšanā un veiksmīgā to īstenošanā — integrējoties ES, NATO, kā arī veidojot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Krieviju.

Uzrunā ministrs uzsvēra, ka ir jāatceras vēsture un tas, kas mēs esam, jāstrādā kopā ar mūsu sabiedrotajiem, veidojot drošu un vienotu Eiropu.

I. Bērziņš pateicās barikāžu fondam un muzejam par grāmatas izdošanu angļu valodā un novēlēja tai daudz jaunu lasītāju ārvalstīs.

Barikāžu atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais:

Jūsu ekselences! Cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Šodien mēs esam pulcējušies šajās 1991. gada barikāžu muzeja telpās sakarā ar, manuprāt, lielu, nozīmīgu notikumu. Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nācis klajā materiālu krājums angļu valodā par svarīgiem mūsu jaunlaiku vēstures notikumiem. Arī videofilmu “Mūsu barikāžu laiks” tagad varēs noskatīties gan angļu, gan krievu valodā.

Otrā pasaules kara priekšvakarā Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju zaudēja savu neatkarību divu režīmu — hitleriskās Vācijas un staļiniskās PSRS — vienošanās rezultātā. Pēc nacisma sagrāves Baltijas valstis palika inkorporētas PSRS sastāvā un uz ilgiem gadiem tika pakļautas komunistiskajam teroram.

Aukstā kara beigas, PSRS sabrukuma iekšējie un ārējie faktori padarīja par iespējamu legālo cīņu par savas neatkarības atgūšanu.

Pēc uzvaras Augstākās padomes vēlēšanās LTF izveidoja valdību, kura sāka ekonomiskās reformas. 1990. gada 4. maijā mūsu parlaments pieņēma Deklarāciju par valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Padomju Savienības komunistiskā vadība, mēģinot saglabāt savu varu Baltijas teritorijā, ķērās pie valstiskā terorisma, kas izraisīja aktīvu nevardarbīgas pretošanās vilni. Tās kulminācija bija tautas manifestācija Rīgā 1991. gada 13. janvārī, kurā piedalījās ap 700 000 cilvēku. Pēc manifestācijas daļa no tiem palika sargāt parlamentu, valdības namu, televīziju, radio un citus stratēģiski svarīgus objektus. Sākās barikāžu laiks.

Cīņa par nacionālajām un demokrātiskajām vērtībām un barikādes kā šīs cīņas augstākā izpausme ir bijusi mūsu zvaigžņu stunda, skaistākais un būtiskākais, ko savā mūžā esam pieredzējuši.

Janvāra barikāžu akcijas bija mūsu tautas vairuma, arī dažādu tautību cilvēku kopēja vienota rīcība. Tās bija valstiskās neatkarības atjaunošanas, demokrātijas nosargāšanas simbols. Visus, kas piedalījās šai cīņā, vienoja apziņa, ka šo cīņu nedrīkst zaudēt. Protams, mums bez Krievijas demokrātu un visas pasaules progresīvo spēku atbalsta šo uzvaru vieniem izcīnīt būtu neiespējami.

Barikādes Rīgā, notikumi Viļņā bija paraugs barikādēm Maskavā augusta puča laikā, kas tieši izraisīja PSRS impērijas sabrukumu.

Janvāra barikādes bija fenomens, izteiksmīgs nevardarbīgās pretošanās paraugs Eiropas un pasaules mērogā. Šī pieredze var būt neatsverams palīgs tām tautām un valstīm, kas tikai cīnās par savām tiesībām. Īpaši ņemot vērā gan stihiskā, gan organizētā terora draudus mūsdienu pasaulē.

Šie desmit gadi, kas pagājuši pēc barikāžu dienām, nesuši daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Lai gan ir jautājumi, kuri, manuprāt, ir atrisināti ne pārāk veiksmīgi un pie risinājuma mums vēl būs jāstrādā, mēs tagad tomēr dzīvojam savā brīvā un demokrātiskā valstī.

Desmit gadus pēc barikādēm Rīgā notika starptautiska zinātniska konference. Tās uzdevums bija apzināt barikāžu mācības, un tagad konferences materiāli tiek piedāvāti visiem tiem, kurus interesē demokrātiskas, tiesiskas iekārtas nodibināšana visā pasaulē.

Ārlietu ministrijas  un BAF informācija