Mēs pildām to, ko esam apņēmušies

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš:

Uzruna NATO Parlamentārās asamblejas Viduseiropas un Austrumeiropas valstu apakškomitejas vizītes laikā Rīgā 2001. gada 19. novembrī

Man ir prieks sveikt NATO Parlamentārās asamblejas deputātus Rīgā. Kā jau minēja Saeimas priekšsēdētājs, jūsu klātbūtne šeit apliecina to, ka darbs turpinās — NATO pilda savu apņemšanos paplašināties, bet kandidātvalstis pilda savu apņemšanos veikt praktiskās sagatavošanās darbu, lai spētu uzņemties atbildību un saistības būt par šīs organizācijas pilntiesīgām loceklēm.

Latvijas valdība kopš neatkarības atgūšanas ir cītīgi strādājusi, lai sasniegtu mūsu ārpolitikas galvenos mērķus — integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Gēteborgas sammits ievirzīja sarunu procesu par iestāšanos Eiropas Savienībā finiša taisnē. Apliecinājumu tam, ka sarunu noslēgšana vairs nav gadu, bet mēnešu jautājums, guvām pagājušajā nedēļā publicētajā Progresa ziņojumā.

Eiropas Savienība savā ikgadējā dokumentā apliecina, ka 10 valstis, starp kurām ir arī Latvija, potenciāli ir gatavas pabeigt sarunas 2002. gada beigās saskaņā ar pagājušajā gadā Komisijas publicēto sarunu ceļakarti.

ES iestāšanās sarunās esam slēguši 18 no 31 sadaļas, sekmīgi panākot tās valstis, kas sāka sarunas pusotru gadu pirms mums, piemēram, Poliju (18) un Igauniju (19). Līdz šī gada beigām Latvijai ir izredzes slēgt vēl 5 sarunu sadaļas. Esam apņēmušies pabeigt sarunas nākamā gada beigās. Ceram sekmīgi veikt šo uzdevumu un jau 2004. gadā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Attaisnojusies mūsu piekoptā sarunu taktika — esam atklāti, neslēpjam trūkumus un nepieciešamos pārejas periodus. Šāda taktika ir ļāvusi gan aizstāvēt mūsu nacionālās intereses, gan nevājināt sarunu dinamiku. Mūsu sarunu taktika arī paredz to, ka nesolām to, ko nevaram izpildīt, un pildām to, ko esam apņēmušies.

Godātie deputāti! 11. septembra terora akti ASV savā traģiskajā realitātē pierādīja, ka šāda mēroga draudiem pretstāvēt varam, tikai visiem demokrātiskajiem spēkiem apvienojoties un aizstāvot vērtības, kas mums dārgas. Mēs visi, kas uzskatām sevi par piederīgiem šīm vērtībām, kā arī spējīgiem šīs vērtības aizstāvēt, esam apvienojušies plašā starptautiskā koalīcijā, lai neļautu īstenot teroristu nodomus.

Latvijas valdība ne tikai pauda solidaritāti ar ASV un gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību, bet arī operatīvi pieņēma rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai. Šī plāna mērķis ir, apvienojot iespējami plašu nozaru institūciju spēkus, kompleksi realizēt Latvijas iespējās esošos pasākumus starptautiskā terorisma apkarošanai.

Taču šie terora akti nav spējuši aizkavēt mūsu dienaskārtību, izsvītrojot no tās iepriekšējās apņemšanās. Mūs uzmundrina NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona skaidrā nostāja — terora akti nav spējuši ietekmēt paplašināšanās dienaskārtību, bet — gluži otrādi — pasvītrojuši NATO paplašināšanās loģiku. Mūs iedrošina arī jūsu, NATO parlamentāriešu, stingrais signāls — paplašināšanās turpināsies, kā to nosaka Berlīnes deklarācijas gars, kā to nosaka šā gada jūnijā NATO valstu vadītāju paustā apņemšanās.

Godātie deputāti! Diskusija par NATO paplašināšanos kļūst arvien dinamiskāka, Baltijas valstu jautājums ir šīs diskusijas centrā. Esam gandarīti, ka pieaug atbalsts mūsu uzaicināšanai dalībai NATO jau Prāgas sammitā. Esam gandarīti par to, ka kopš šīs vasaras skaidri un nepārprotami ir deklarēts — NATO paplašināšanās nevar ietekmēt citu valstu veto, valstu vēsture vai ģeogrāfija vai kādas iedomātas sarkanās līnijas. No šī viedokļa uzskatām, ka Baltijas valstu izredzes tikt uzaicinātām dalībai NATO Prāgas sammitā ir pamatotas.

Latvija turpina savu praktisko gatavošanos, lai spētu uzņemties saistības, kas tai piekritīs kā NATO pilntiesīgai dalībvalstij. Veicam savas valsts aizsardzības sistēmas reformu, esam iesaistīti Rīcības plāna dalībai NATO izstrādes procesā. 28. septembrī iesniedzām Briselē savu pēdējo Rīcības plānu dalībai NATO. Piektdien es atgriezos no Briseles, kur notika konsultācijas NATO ģenerālštābā par mūsu Rīcības plānu 2002. Jāatzīmē, ka Latvijas veikums iepriekšējos MAP ciklos un jaunā plāna ieceres ir guvušas NATO dalībvalstu augstu atzinību. Taču, lai arī cik patīkami būtu saņemt šādu novērtējumu, apzināmies, ka daudz darba vēl priekšā.

Pilnvērtīgas reformas nebūtu iespējamas bez atbilstoša finansiālā seguma. Mūsu valsts ekonomiskā attīstība ir garants tam, ka spēsim atbilstoši sagatavoties, lai uzņemtos saistības būt pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.

Godātie deputāti! Desmit gados Latvija ir kļuvusi par vienu no visdinamiskāk attīstošamies valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā. Ekonomiskais pieaugums ir augsts un stabils. Pagājušā gada iekšzemes kopprodukta pieaugums ir 6,6%. 2001. gada pirmajā pusgadā tas bija augstākais Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un sasniedza 8,8%. Saglabājās zems inflācijas līmenis, un jau vairākus gadus tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. 2000. gadā inflācija sasniedza 2,6%, 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos tā bija tikai 2,3%. Pateicoties pieaugošajām ārvalstu investīcijām, tekošā konta deficīts ir samazinājies no 9,6% 1999. gadā līdz 5,3% 2001. gada pirmajā pusē. Bezdarba līmenis savukārt noslīdējis no 9,1% 1999. gadā līdz 7,6% 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Tomēr, lai arī cik veiksmīga būtu valsts ekonomiskā attīstība, mūsu reformu procesa kontinuitāte nebūtu iespējama bez stingra atbalsta mūsu ārpolitikas prioritātēm parlamentā, kā arī sabiedrībā.

Latvijas valdība jau no pašas neatkarības atgūšanas pirmssākumiem ir saņēmusi stingru parlamenta atbalstu mūsu integrācijai ES un NATO. Raksturīgi ir tas, ka integrāciju atbalsta visas politiskās partijas,

Politisko atbalstu parlaments pamato ar praktiskiem darbiem — pagājušā gada aprīlī ar pārliecinošu balsu vairākumu (74 no 100) tika apstiprināts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz, ka valsts aizsardzības budžets pieaugs no 1,3% 2001. gadā uz 1,75% 2002. gadā un 2003. gadā sasniegs 2%. Valdība un parlaments strādā, lai pēc iespējas ātrāk harmonizētu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī NATO standartiem. Pēdējā gada laikā pieņemti vairāki svarīgi likumi, kas ļauj mums pārņemt Eiropas Savienības “acquis”, kā likums “Par telekomunikācijām”, Administratīvā procesa likums, Konkurences likums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās” palielina Latvijas spēju uzņemties vēl lielākas saistības un reizē dot lielāku ieguldījumu, piedaloties starptautiskās operācijās.

Sabiedrības atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO saglabājas augsts, un tam ir tendence pieaugt līdz ar attiecīgā mērķa tuvināšanos.

Tā, piemēram, šī gada augustā par iestāšanos ES būtu balsojuši 42,7% iedzīvotāju (maijā — 37,6%); 30,7% balsotu pret, 26,6% nav konkrēta viedokļa. Integrāciju NATO kopumā atbalsta vairāk nekā puse (51,2%) Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā 30% nepilsoņu atbalsta Latvijas dalību NATO, pilsoņu vidū atbalsts sasniedz gandrīz 60%.

Valdība strādā pie tā, lai sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā pieaugtu, galveno uzmanību pievēršot sabiedrības informēšanai.

Lielu uzmanību Latvija pievērš sabiedrības integrācijas jautājumiem, un domājam, ka varam lepoties ar padarīto. Veidojot daudznacionālu, stabilu sabiedrību mūsu valstī, esam paveikuši daudz: ir pieņemta un tiek īstenota Sabiedrības integrācijas programma, esam vienkāršojuši naturalizācijas procesu, samazinot naturalizācijas nodevu un atvieglojot naturalizācijas eksāmenu procedūru. Par nozīmi, ko piešķiram sabiedrības integrācijas uzdevumam, liecina gandrīz 18,5 miljoni ASV dolāru, ko valdība atvēlējusi sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai. Naturalizācijas procesa rezultātā pilsonību ieguvuši gandrīz 48 000 personu. Pilsonības un valodas jautājumos esam ņēmuši vērā starptautisko organizāciju ieteikumus, un mūsu likumdošana šajā jomā pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem.

Viens no Latvijas ārpolitikas pamatprincipiem vienmēr ir bijis labu kaimiņattiecību uzturēšana, kas ir arī mūsu pamatpostulāts, veidojot attiecības ar Krievijas Federāciju. Gribam veidot attiecības, kas balstītas uz savstarpēja izdevīguma, kā arī starptautisko tiesību ievērošanas principiem. Regulāri strādājam pie politiskā dialoga uzturēšanas un nostiprināšanas, 2001. gadā ir notikušas mūsu amatpersonu tikšanās visaugstākajā līmenī. Strādājam pie tā, lai tiktu uzturēts labvēlīgs klimats ekonomiskai sadarbībai, veicinām Starpvaldību komisijas darba atsākšanos, esam gatavi jebkurā brīdī parakstīt robežlīgumu, kas saskaņots 1997. gadā, tomēr Krievijas vilcināšanās dēļ joprojām nav parakstīts. Līguma parakstīšana veicinātu robežas praktisku sakārtošanu un dotu ieguldījumu tādās sadarbības jomās kā cīņa pret organizēto noziedzību vai cīņa pret starptautisko terorismu. Jo mums jāatceras viens — terorismam nav sejas, tam nav rases, nav reliģiskas piederības. Tas meklē iepējas attīstīties tur, kur tas ir iespējams, kur mazāka sakārtotība. Šobrīd mēs visi esam viena koalīcija — pretterorisma koalīcija, un mums jāprot savu apņemšanos pamatot ar reāliem darbiem.

Cienījamie deputāti, dāmas un kungi! Īsumā esmu skāris, manuprāt, nozīmīgākos Latvijas integrācijas ES un NATO aktualitāšu punktus. Paveikts ir daudz, bet daudz vēl arī ir jāpaveic. 2002. gads Latvijai būs nozīmīgs ES integrācijas, bet izšķirošs NATO dalības aspektā. Ceru, ka ar jūsu un jūsu valstu valdību atbalstu saņemsim novērtējumu desmit gados padarītajam — uzaicinājumu dalībai NATO.