Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Īrijas Republikas vēstniece Telma Marija Dorana

Akreditācijas ceremonijā Īrijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Telma Marija Dorana (Thelma Maria Doran) teica, ka Īrijai un Latvijai, kaut arī tās atrodas dažādos Eiropas reģionos, ir daudz līdzīga. Abas vēl pagājušā gadsimta sākumā bija mazas lauksaimniecības valstis, un abas tikai pagājušā gadsimta sākumā ieguva neatkarību. Vēstniece apliecināja cieņu leģendārajam “Baltijas ceļam” un citiem svarīgākajiem mūsu jaunākās vēstures notikumiem, atjaunojot Latvijas valstisko neatkarību. Viņa arī uzsvēra vēl neizmantotās Latvijas un Īrijas sadarbības iespējas un apliecināja Īrijas atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Telma Marija Dorana

Atbildot Īrijas vēstniecei, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā!

Jūsu darbs vēstnieces amatā Latvijā aizsākas abu valstu attiecību vēsturē nozīmīgā laikā — šogad aprit desmit gadu, kopš Īrijas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un starp abām valstīm tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. 1991. gada oktobrī toreizējais Īrijas ārlietu ministrs Džerards Kolins, viesojoties Latvijā, parakstīja dokumentus par diplomātiskajām attiecībām.

Esmu pārliecināta, ka savas darbības laikā jūs iepazīsit Latvijas tautas brīvības mīlestību, cieņu pret tēvzemes tradīcijām un atbildību par savas valsts nākotni. Mēs zinām, ka Īrija, kura, tāpat kā Latvija, par neatkarīgu valsti kļuva tikai 20. gadsimta sākumā, ciena un sargā savas tautas visdārgākās tiesības. Tā ir lepna par savas tautas senajām tradīcijām un Eiropas mēroga kultūras mantojumu. Uzticība šīm vērtībām un nesen iegūtā neatkarība Īrijai ļāva izprast Latvijas smago likteni Otrā pasaules kara krustugunīs. Īrija bija to Eiropas valstu saimē, kuras neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS. Latvijas tautas vārdā gribu izteikt pateicību par šo rīcību.

Esmu gandarīta, ka desmit gadu laikā Latvijas un Īrijas attiecības ir godam stiprinātas. Starp mūsu valstīm ir izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, attīstās praktiskā sadarbība. Īrija ir Latvijai nozīmīga ekonomiskās sadarbības partnere — investīciju apjoma ziņā tā ieņem 14. vietu, pastāvīgi pieaug savstarpējās tirdzniecības apjomi. Latvija un Īrija ir uzticami partneri starptautiskajā arēnā, varam lepoties ar labu sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Latvijas un Īrijas attiecības veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas Eiropas Savienības ietvaros. Īrijas panākumi kalpo par paraugu nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā, efektīvi izmantojot Eiropas sadarbības piedāvātās iespējas, nodrošināt stabilitāti, ekonomisko augšupeju un labklājību savas zemes iedzīvotājiem. Īrijas piemērs ir apliecinājums Latvijas izvirzītā mērķa pareizībai, un Latvija ar interesi apgūst Īrijas eirointegrācijas pieredzi.

Esam gandarīti, ka Latvijas funkcionējošo tirgus ekonomiku, straujo ekonomisko izaugsmi un modernas, demokrātiskas sabiedrības veidošanu mūsu partneri arī vērtē kā mūsu neatlaidīga darba panākumus. Pirms diviem gadiem Latviju uzaicināja uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā, un jau tagad mēs esam panākuši valstis, kas sarunas sāka agrāk. Tas dod pamatu pārliecībai, ka varam pabeigt sarunas līdz 2002. gada beigām, lai būtu starp pirmajām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Paralēli Latvija neatlaidīgi strādā aizsardzības spēju un drošības attīstīšanā, un jau nākamgad ceram saņemt uzaicinājumu pievienoties transatlantiskajai aliansei. Pēdējā laika traģiskie notikumi ir vēlreiz apliecinājuši, cik svarīgi ir uzticami partneri, kurus vieno kopējas demokrātiskas vērtības.

Jūsu ekselence!

Esmu pārliecināta, ka, sekmējot Latvijas un Īrijas sadarbību, jums lieti noderēs īriem raksturīgā atvērtā un radošā pieeja dzīvei. Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

Vakar, 20. novembrī, pirmo reizi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ārvalstu vēstnieki, ierodoties Rīgas pilī uz akreditācijas ceremoniju, tika sagaidīti ar mūziku. Izvietojies pils vestibilā un kāpņu galā otrajā stāvā, pūtēju orķestris “Rīga” spēlēja Jura Karlsona skaņdarbu, kas komponēts tieši vēstnieku sagaidīšanas ceremonijai. Skaņdarbs, kam pagaidām vēl nav dots nosaukums, tapis pēc Valsts protokola vadītāja Jāņa Dripes ierosmes. Tā skanējums ir tieši tik ilgs, lai pavadītu vēstnieku svinīgajā ceļā no Rīgas pils pirmā stāva vestibila līdz Ģerboņu zālei, kur notiek akreditācijas ceremonija. Agrāk, kad akreditācijas notika Rīgas pils Baltajā zālē, ceremoniju kuplināja militārais orķestris, nospēlējot attiecīgās ārvalsts un Latvijas Republikas valsts himnas. Tagad Baltā zāle slēgta restaurācijai, bet Ģerboņu zālē orķestri nav iespējams izvietot. Šķiet, Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe atradis optimālu risinājumu akreditācijas ceremonijas kuplināšanai. Īpaši atzinīgi vakar jauno rituālu novērtēja Īrijas vēstniece Telma Dorana, kam pirmajai bija lemts noiet svinīgo ceļu līdz Ģerboņu zālei mūzikas pavadījumā.

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Taizemes Karalistes vēstnieks Takurs Panits

Akreditācijas ceremonijā Taizemes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Takurs Panits (Thakur Phanit) nodeva Latvijas Valsts prezidentei Taizemes karaļa Bumibola Aduliadeja sirsnīgu sveicienu. Viņš arī uzsvēra, ka, neraugoties uz lielo attālumu starp abām valstīm, Taizeme uzmanīgi vēro politisko, ekonomisko un sociālo reformu gaitu Latvijā. Taizemes vēstnieks arī apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai centienos iestāties ES un NATO.

Takurs Panits

Atbildot Taizemes vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Taizemes starpvalstu attiecību vēsturē, kura aizsākās pirms astoņdesmit gadiem, kad Latvijas Republika un toreizējā Siāmas Karaliste nodibināja diplomātiskās attiecības. Tāpat pirms desmit gadiem — 1991. gadā — Taizeme bija viena no pirmajām Āzijas valstīm, kas atzina Dziesmotajā revolūcijā neatkarību atguvušo Latviju.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu tikpat nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiks pieņemti vēsturiski lēmumi attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO. Integrējoties starptautiskajā apritē, arvien redzamāku vietu Latvijas ārpolitikā ieņem attiecības ar Tālo Austrumu valstīm. Šajā kontekstā Latvija Taizemi uzskata par perspektīvu sadarbības partneri Dienvidaustrumāzijas reģionā.

Latvijas un Taizemes starpā ir izveidojušās labas un draudzīgas attiecības. Ir nodibināti cieši diplomātiskie kontakti, un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai divpusējo attiecību attīstībai. Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta attīstīt aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Taizemes uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Tikpat būtiska mūsu valstu attiecībās ir kultūras, izglītības un tūrisma joma, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kuriem mūsu valstis ir piederīgas.

Izvērtējot Latvijas un Taizemes līdzšinējo sadarbību, varam būt apmierināti ar mūsu valstu starpā pastāvošo atbalstu starptautisko organizāciju struktūrās. Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Taizeme sekmīgi un abām valstīm izdevīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

Jūsu ekselence, Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai! Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Taizemes vēstnieka Latvijā pienākumus. Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Taizemes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu valstu un tautu abpusējai sadarbībai.

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Tunisijas Republikas vēstnieks Ali Busnina

Akreditācijas ceremonijā Tunisijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ali Busnina (Ali Bousnina) pauda prieku, ka akreditācijas ceremonija notiek tūlīt pēc Latvijas valsts svētkiem un drīz pēc desmitās gadadienas kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Vēstnieks arī apliecināja cieņu Latvijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Ali Busnina

Savā atbildes runā Tunisijas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Kopš 1991. gada 2. septembra, kad Tunisijas Republika atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, mūsu valstu sadarbība ir attīstījusies pozitīvā virzienā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Tunisijas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Varam būt gandarīti, ka mūsu valstu attiecības ir veidotas, balstoties uz savstarpēju cieņu, sapratni un abpusēju ieinteresētību sadarboties politikas, ekonomikas, kultūras un izglītības jomā.

20. gadsimts Latvijai un Tunisijai ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi tās aizstāvējušas. Latvija tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī pievērš lielu uzmanību savas vēstures apzināšanai.

Latvija ir aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un dalībniece. Vispusīgi integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija skaidri apliecina mūsu tautas apņemšanos ar pilnu atbildību līdzdarboties starptautiskajā sabiedrībā.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai.

Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Tunisiju par stabilu un perspektīvu partneri Ziemeļāfrikas reģionā. Latvija īpaši augstu vērtē Tunisijas ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā, veicinot dialogu starp konfliktā iesaistītajām pusēm.

Jūsu ekselence, vēlreiz sveicu jūs kā Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā!

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 20.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Telmu Doranu.

Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Īrijas attiecības ir ļoti labas un starp abām valstīm izveidojies ieinteresēts politiskais dialogs. Gan Īrijas, gan Latvijas parlamentā darbojas parlamentārās sadarbības grupa, notikušas vairākas parlamentāriešu vizītes. J.Straume sacīja, ka mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes ir saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc Latvija ir ieinteresēta Īrijas kā ES dalībvalsts pieredzē — Īrija veiksmīgi iesaistījusies šajā organizācijā un sekmīgi izmantojusi starptautiskos fondus un programmas savas tautsaimniecības attīstībā.

Arī Īrijas vēstniece Latvijā uzsvēra, ka abu valstu attiecības vērtējamas pozitīvi. Viņa informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka tikko iesniegusi akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai. Vēstniece atgādināja, ka Īrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1973.gada. Nenoliedzami ir Īrijas ieguvumi — ar starptautisko investīciju palīdzību izdevies attīstīt rūpniecisko sektoru un stabilizēt vispārējo ekonomisko situāciju. Tomēr dalība šajā organizācijā vērtējama kā divpusējs process — ir gan ieguvumi, gan arī ieguldījumi. T.Dorana uzsvēra, ka Īrija aizstāv ES paplašināšanas ideju un ir gatava dalīties savā pieredzē arī ar Latviju.

J.Straume pastāstīja par savu tikšanos ar Īrijas parlamenta spīkeru pagājušās nedēļas nogalē Stokholmā, kur notika Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju konference un tika pārrunāta nacionālo parlamentu loma ES paplašināšanas procesā.

Puses pārrunāja arī ekonomiskās sadarbības iespējas. Uzsvērts, ka kontaktiem šajā jomā ir liels potenciāls, piemēram, tirdzniecības un kokmateriālu eksportā. Vēstniece sacīja, ka abu valstu tirdznieciskajiem sakariem ir gandrīz divu tūkstošu gadu ilga vēsture — par to liecina dzintara izstrādājumi, kas kā eksponāti glabājas Īrijas Nacionālajā muzejā.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbība starp Latviju un Īriju ir jāpadziļina un ka to varētu sekmēt gan abu valstu parlamentu komisiju kontakti, gan plānotās Latvijas Valsts prezidentes un ārlietu ministra vizītes Īrijā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, kas būs jūsu prioritātes, pārstāvot savu valsti Latvijā?

— Es domāju, pati galvenā prioritāte Īrijai kā ES dalībvalstij būs strādāt cieši ar Latviju, sekmējot jūsu valsts integrāciju šajā organizācijā. Īrija ir maza valsts, kas no dalības ES guvusi lielu labumu savai attīstībai. Līdz ar to mēs vislabāk saprotam, kāda palīdzība Latvijai vajadzīga ceļā uz ES. Mēs arī saprotam, cik būtiska ir mazo valstu loma ES. Mūsu dalībai ES nav tikai ekonomiska, bet arī liela psiholoģiskā nozīme. Sadarbība ES dara mazās valstis stiprākas un būtiski sekmē to kvantitatīvo izaugsmi.

— Kādu iespaidu atstāja akreditācijas ceremonija?

— O, tas bija brīnišķīgi! Tā bija brīnišķīga mūzika, kas akreditācijas ceremonijai piešķīra neatkārtojamu svinīgumu. Tas viss būtiski izcēla šī brīža nozīmīgumu. Es biju patiešām laimīga, dzirdot šo mūziku. Latvija jau ir tālu pazīstama ar savu augsto mūzikas kultūru, un šis bija vēl viens apliecinājums tai.

“Latvijas Vēstnesim”

— Ar ko jūs, vēstnieka kungs, sāksit savu diplomātisko misiju Latvijā?

— Mana prioritāte būs padziļināt divpusējās attiecības starp mūsu valstīm, jo tirdzniecības kopapjoms starp Latviju un Taizemi pašlaik ir minimāls. Es centīšos sekmēt mūsu tirdzniecības attiecības, kas ir īpaši nozīmīgi sakarā ar jūsu valsts drīzo iestāšanos ES. Kad Latvija būs iestājusies ES, mēs šajā tirdzniecībā varēsim orientēties ne tikai vairs uz Latviju, bet uz visas Eiropas tirgu. Es izmantošu šo argumentu, cenšoties ieinteresēt Taizemes uzņēmējus sadarbībai ar Latviju.

— Vai Taizeme ir ieinteresēta arī Latvijas tranzīta iespējās?

— Jā, mēs domājam arī par to, jo mums ir informācija, ka Latvijai ir ļoti labas jūras tirdzniecības ostas.

— Kāds jums palika iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Viņa ir ļoti spilgta personība. Tādēļ es esmu jo lepnāks par šīsdienas akreditācijas ceremoniju. Jums ir brīnišķīga prezidente ar lielām darba spējām. Viņa ir brīnišķīga lēdija. Prezidente man arī pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem viņa apmeklējusi Taizemi un ka uz viņu patīkamu iespaidu atstājusi mūsu kultūra, daba un mūsu dzīvesveids. Mums bija patiešām auglīga saruna.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”