Par Tautsaimniecības padomes sēdi

Vakar, 20. martā, Ekonomikas ministrijā notika kārtējā Tautsaimniecības padomes (TSP) sēde. Sēdes laikā vēlreiz apspriests jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma darbība, kā arī izvērtēts likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

Iepazīstoties ar vairākiem priekšlikumiem par atlaidēm uzņēmumu ienākumu nodoklī, Tautsaimniecības padome kā turpmāk izvērtējamus iesaka šādus:

• Finansu ministrijas nodokļu darba grupas priekšlikumi par nodokļu atvieglojumu no nodokļa atbrīvotas rezerves veidā, rezerves maksimālo apjomu nosakot procentuāli no pamatlīdzekļu nolietojuma uzņēmuma finansu grāmatvedībā attiecīgajā gada periodā;

• TSP locekļa Jura Biķa priekšlikums par apliekamo ienākumu samazināšanu 40% apmērā no investīciju summas;

• ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinātais priekšlikums par uzņēmuma ienākuma nodokļu likmes samazināšanu līdz 15% trīs gadu laikā, saglabājot pašreizējo 20% atvieglojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• TSP locekļa Māra Ēlerta priekšlikums par nodokļu atvieglojumu no nodokļa atbrīvotas rezerves veidā, atskaitījumus veidojot 50% apmērā no ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma.

Tā kā visus šos priekšlikumus, protams, nevar īstenot, Tautsaimniecības padome lūdz Finansu ministrijas nodokļu darba grupu līdz 3. aprīlim izvēlēties optimālāko modeli uzņēmuma nodokļa atlaides piemērošanai, ņemot vērā iepriekšminētos četrus priekšlikumus, un savus secinājumus un priekšlikumus iesniegt ekonomikas ministram un TSP priekšsēdētājam Viktoram Kulbergam.

Izvērtējot Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma darbību, Tautsaimniecības padome atbalsta nepieciešamību turpināt Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma (BTL) darbību, bet vienlaikus rekomendē turpināt aktivizēt sadarbību Baltijas valstu valdību līmenī par kopējās biznesa vides harmonizēšanu un vienotas stratēģijas izstrādi Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešanai Baltijas valstīs.

Tautsaimniecības padome ierosina arī veikt vairākus īstermiņa pasākumus, kas saistīti ar BTL darbību, lai palielinātu Latvijas pārtikas un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinātu Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci ar Lietuvu un Igauniju.

Tā kā Latvijas cukuru saturošo produktu ražotājiem nav vienlīdzīgu konkurences iespēju BTL koptirgū, jo Lietuvā cukura cena eksporta produktiem tiek pazemināta ar akcīzes nodokļa un cenu kompensācijas mehānismu, bet Igaunija izmanto ES subsidēto cukuru, tad TSP konceptuāli atbalsta Zemkopības ministrijas priekšlikumu par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un cukuru saturošiem produktiem, lai veidotos finansu resursi, kurus varētu izlietot kā kompensāciju par cukuru, kuru izmanto pārstrādē.

Tas vietējiem cukuru saturošo produktu ražotājiem ļautu iegādāties vietējo cukuru par cenu, kas līdzinās pasaules tirgus cukura cenai, tādējādi paaugstinot produktu konkurētspēju. Tāpēc TSP lūdz ekonomikas un zemkopības ministrus šo jautājumu visdrīzākajā laikā ierosināt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat TSP ierosina ieviest MK noteikumos Nr. 46 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" obligātu prasību par pārtikas preču marķēšanu valsts valodā uz oriģināliepakojuma. Tā kā Zemkopības ministrija (ZM) pārņem savā uzraudzībā pārtikas kontroles sistēmu valstī, TSP ierosina ZM iepriekšminētajos noteikumos iestrādāt papildu normas par jutīgo lauksaimniecības pārstrādes produktu (atsevišķu pārtikas produktu) marķēšanu.

Atkārtoti TSP ierosina Finansu ministrijai izskatīt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 9% lauksaimniecības un pārtikas produkcijai, kas palielinātu Latvijas produkcijas konkurētspēju vietējā tirgū salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas produkciju, tādējādi arī Latvijai būtu iespēja pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko dod Brīvās tirdzniecības līgums.

Pēc iepazīšanās ar likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" TSP pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt likumprojektu. Vienlaikus TSP iesaka likumprojektā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" iestrādāt vairākus labojumus, piemēram, tādu, kas nosaka, ka pasūtītājam pirms konkursu vai sarunu procedūras komisijas izveidošanas konkursu vai iepirkumu komisijā jāpieaicina pārstāvis bez balsstiesībām no attiecīgās nozares ekspertu padomes, kas darbojas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprināto kārtību.

Pauls Puķe, Tautsaimniecības padomes  sekretariāta vadītājs