No problēmām pie risinājumiem

Par doktora studijām Latvijā

Dr. habil. oec. prof. Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja

Latvijas augstākā izglītība attīstās saskaņā ar Eiropas augstākās izglītības savstarpējo tuvināšanos, kas iesākās ar Sorbonas deklarācijas (1998.gada 25.maijs) un Boloņas deklarācijas (1999.gada 19.jūnijs) pamatatziņām: universitāšu centrālā loma Eiropas kultūras dimensiju attīstīšanā, salīdzināmas grādu sistēmas radīšana, uz divu ciklu — pamatstudiju un pēcdiploma studiju — bāzētas sistēmas izveide, turklāt jau pirmajam grādam jābūt izmantojamam Eiropas darba tirgū.

Latvija ir šā procesa rosināto pārmaiņu īstenotāju pirmajās rindās. Boloņas deklarācijas pamattēžu lielākā daļa iestrādāta Augstskolu likumā, kas stājies spēkā 2000. gada decembrī. Ministru kabinetā iesniegti vairāki dokumenti, kas būtiski skar augstāko izglītību, tai skaitā arī doktorantūru, t.i., “Par valsts atbalstu augstākās izglītības finansēšanā”, “Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010.gadam”. Pašreiz tiek izstrādāta universitāšu reformu programma, kurā ietilpst studiju un zinātniskās darbības profilu iezīmēšana, speciālistu sagatavošanas programma līdz 2010.gadam, kā arī inovāciju programma un citi universitāšu jautājumi. Šiem dokumentiem ir jāsekmē ar doktora studijām saistīto jautājumu risināšana un doktorantūras attīstība kopumā.

Lai augstskolas attīstītos

• Doktora studijas ir augstskolu modernizācijas un attīstības garants. Doktora studiju programmas tiek īstenotas lielākoties universitātēs (Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Daugavpils universitātē un Latvijas Medicīnas akadēmijā), jo 95% no kopējā par budžeta līdzekļiem studējošo doktorantu skaita studē universitātēs. Tātad doktora studijas ir viena no galvenajām universitāšu misijām.

• Boloņas deklarācija īpaši uzsver universitāšu un tātad arī doktora studiju lomu Eiropas kultūras dimensiju attīstīšanā.

• Doktora studijas ir akadēmiskā personāla atjaunotnes bāze visas Latvijas augstskolās. Profesoru vidējais vecums Latvijas augstskolās 2000. gadā bija 57,3 gadi; 46% no visiem profesoriem ir vecumā no 50 līdz 60 gadiem, 31% ir vecāki par 60 gadiem, un tikai nepilna ceturtdaļa no visiem profesoriem — jaunāki par 50 gadiem. Tuvākā rezerve nacionālās profesūras atjaunošanai ir universitāšu un ar tām saistīto institūtu R&D (zinātne un attīstība) personāls — nedaudz vairāk par tūkstoš darbiniekiem ar doktora grādu, taču arī te vecuma struktūra nav perspektīva, turklāt šis R&D personāls ir nepieciešams tieši universitāšu zinātnes attīstībai. Tātad akadēmiskā personāla vecuma struktūra ir kritiska, jo tuvāko 5—7 gadu laikā mācību spēku erudītākajai daļai būs nepieciešama maiņa, kuru nevarēs veikt ar esošo doktora studiju programmu niecīgo absolventu skaitu vien.

Kad atpaliekam pat no kaimiņiem

Aplūkojot, cik ir to, kas pēdējos trīs gados ieguvuši doktora grādu Latvijas augstskolās (skat. 1. tabulu), redzams, ka situācija ir kritiska. Salīdzinot 1999. gadā un 2000.gadā doktora grādu ieguvušo skaitu, secināms, ka 2000.gadā doktora grādu ieguvušo skaits krasi samazinājies. Tas ir 0,2% no grādus vai kvalifikāciju ieguvušo kopskaita un ievērojami atpaliek no citu valstu attiecīgā rādītāja. Daļēji to var skaidrot ar pāreju uz jauniem noteikumiem disertāciju aizstāvēšanā. 2001.gadā stāvoklis ir uzlabojies, tomēr šādi doktorantu un absolventu ar doktora grādu pieauguma tempi nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanu un nodrošināt Latvijā paaudžu maiņu un attīstību augstākajā izglītībā un zinātnē.

1. tabula

Doktora grādu ieguvušo skaits Latvijas augstskolās studiju virzieniem

* bez informātikas un datorzinātnēm

** valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā izskatītie promocijas darbi līdz oktobrim

Jāpiezīmē, ka doktora grādu ieguvušo skaits un doktorantūrā studējošo skaits būtiski atšķiras, parasti doktorantūrā studējošo skaits ir krietni lielāks nekā doktora grādu ieguvušo skaits gan kopumā, gan atsevišķās zinātņu nozarēs. Tāpat arī, salīdzinot, piemēram, Latvijas un Somijas datus, atklājās, ka Somijā doktora studijas ir daudz populārākas un arī rezultatīvākas nekā Latvijā, proti, Latvijā doktora studijās studē 1,2% no visiem studentiem, Lietuvā, Igaunijā un Somijā šis procents ir divas reizes lielāks, bet Zviedrijā doktorantūrā studējošo īpatsvars — vēl augstāks. Tātad mums ir divi uzdevumi: nedrīkstam samazināt doktora studijās esošo studentu skaitu un jāpalielina studiju efektivitāte, t.i., zinātnisko grādu ieguvušo īpatsvars.

Ko domā paši doktoranti

Lai optimālāk attīstītu doktora studijas un ieinteresētu vairāk jauniešu, ir lietderīgi zināt pašu studējošo viedokli, kas, viņuprāt, ir doktora studijas bremzējošie un virzošie faktori. Doktorantūras studentu aptauja atklāja pašu doktorantu domas par doktora studijām Latvijā un apstākļiem, kas veicinātu šo studiju popularizēšanu.

Kā faktorus, kas visvairāk sekmē doktorantūras studijas, paši studenti minēja sevis pilnveides iespējas, nākotnes karjeras redzējumu, iespēju savienot darbu ar studijām un elastīgu laika plānošanas iespēju. Savukārt par doktorantūras studijas visvairāk bremzējošo faktoru lielākā daļa studentu atzīmēja lielo slodzi — apvienot darbu, zinātni un ģimeni ir sarežģīti. Arī valsts neieinteresētība un tehniskā nodrošinājuma trūkums (datora pieejamība, pētniecības programmatūras, pieeja internetam) ir faktori, kas negatīvi ietekmē izvēli studēt doktorantūrā.

Respondenti minēja vairākas iespējas, kas varētu veicināt motivāciju nodoties zinātniskajam darbam:

• sabiedrības atbalsts — darba devēju izpratne, ļaujot studēt paralēli darbam, doktora grāda īpatsvara palielināšana, veidojot ierēdņa karjeru, algu palielinājums pēc doktora grāda ieguves utt. (Algu palielinājums motivācijas paaugstināšanai palikt strādāt augstskolā pēc promocijas darba aizstāvēšanas ir ļoti būtisks, jo pašreiz asistenta alga augstskolā ir 102 lati, lektora — 115 latu, docenta — 150 latu un asociētā profesora — 175 lati.);

• zinātniskā darba apstākļu pilnveidošana, stipendiju palielināšana doktorantiem.

Tātad studenti uzskata, ka finansējums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas varētu sekmēt doktora studijas un paaugstināt to efektivitāti. Pašreiz doktora studiju studenta stipendija ir 58 lati mēnesī, katrs desmitais vēl saņem doktoranta grantu — 42 lati mēnesī, ir pieejams studenta kredīts, kas jāatdod 10 gadu laikā. Daļlaika studentiem un maksas studentiem par studijām jāmaksā pašiem no 200 līdz 2000 latiem gadā. Ir pieejams studiju kredīts, turklāt jāņem vērā, ka augstākajā izglītībā budžeta finansējumu veido tikai 0,75% no iekšzemes kopprodukta. Doktora studijas ir dārgas, piemēram, vienam doktorantam nepieciešamajam finansējumam gadā informātikā un datorzinātnēs būtu jābūt 5412 latiem, bet medicīnā — ap 12 000 latiem. Protams, atkarībā no tematiskās jomas nepieciešamais finansējums mainās. Vislētākās ir sociālo un humanitāro zinātņu doktora studijas, kas izmaksā 3490 latu gadā.

Kad iezīmējas risinājumi

1.Universitāšu reformu programma paredz palielināt doktora studiju studentu skaitu par budžeta līdzekļiem laika periodam līdz 2011. gadam (skat. 2. tabulu). Kā redzams 2. tabulā, ir paredzēts palielināt studējošo skaitu gandrīz divkārt, līdz ar to doktorantu īpatsvars kopējā studentu skaitā palielināsies no 3 līdz 4,8 procentiem. Arī šis palielinājums ir pieticīgs uz mūsu kaimiņvalstu, piemēram, Skandināvijas valstu, fona.

2. tabula

Doktora studiju studentu skaita pieaugums universitātēs

par budžeta līdzekļiem

Ielūkojoties 3. tabulā un salīdzinot pašreizējo stāvokli ar 2010.gadu, iezīmējas tendence, tieši kuru doktora studiju studentu skaits tiks palielināts vairāk. Tās būs informātikas un datorzinātņu programmas, kā arī dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas. Pieaugs arī demokrātiskas valsts attīstībai nepieciešamās “humānās dimensijas” īpatsvars — doktorantu skaits humanitārajās zinātnēs.

3. tabula

Budžeta studentu skaita

palielinājuma prognoze

pa studiju virzieniem doktora

studijās universitātēs 2010. gadā

*bez informātikas un datorzinātnēm

2. Lai sekmētu augstākās izglītības kvalitatīvu izaugsmi, tajā skaitā arī doktora studiju izaugsmi, ir nepieciešams realizēt vairākas mērķprogrammas. Akadēmiskā personāla atjaunošanas mērķprogramma, piemēram, ietver akadēmiskā personāla darba samaksas sistēmas sakārtošanu un doktorantu skaita un stipendiju palielināšanu. Doktoranta mēneša naudas līdzekļiem tuvojoties 250 latiem (118 latu stipendija, 48 lati grants, 100 lati studentu kredīts), samazinātos nepieciešamība strādāt un pieaugtu aizstāvēto disertāciju skaits. Doktora līmeņa speciālisti ir nozīmīgi kā akadēmiskā personāla atjaunošanai, tā arī tautsaimniecības attīstībai. Šī programma ir jārealizē jau līdz 2006.gadam, un tam ir vajadzīgi 8 miljoni latu.

Ir izstrādāti arī priekšlikumi zinātnieku atgriešanās Latvijā veicināšanas grantiem (reimigrācijas granti), doktorantūras granti talantīgākajiem doktorantiem un valsts emeritēto zinātnieku grantiem. Arī šīs programmas īstenošanai ir nepieciešama papildu budžeta dotācija (skat 4.tabulu).

4. tabula

Programmas realizācijai papildus nepieciešamā budžeta dotācija

3. Pašreiz tiek veidota arī Pasaules bankas palīdzības stratēģija Latvijai turpmākajos trīs gados, kur īpaša vieta ierādīta trim iespējamām investīciju sfērām: veselībai, sociālajai palīdzībai un izglītībai. Šīm trim sfērām Pasaules banka no 2002. līdz 2005. finansu gadam paredz izsniegt aizdevumu pat līdz 140—150 miljoniem dolāru. Izglītības nozarē īpašie nosacījumi jeb programmu faktori ir “vienošanās ar Pasaules banku par izglītības sektora reformas stratēģiju”, kas ietvertu arī izglītības kvalitātes jautājumus. Un līdz ar to te varētu būt runa par universitāšu doktorantūras centriem, kas atbilstu universitāšu reformas programmā norādītajiem pamatprofiliem. Šādu projektu jau ir izstrādājusi Latvijas Universitāte, un tā mērķis ir būtiski paaugstināt doktorantūras efektivitāti.

4. Kā pozitīvus piemērus doktora studiju programmu kvalitātes pilnveidošanai var atzīmēt starpuniversitāšu līgumus teorētisko kursu nodrošināšanai, t.i., piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas doktorants teorētiskos kursus makroekonomikā, ekonometrijā var klausīties Latvijas Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātes kursi var būt interesanti citu universitāšu studentiem.

5. Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas kopsēdē “Doktorantūra Latvijā — problēmas un risinājumi”, kas notika šā gada 8.novembrī, izskanēja vairāki ierosinājumi pārskatīt promocijas darbu aizstāvēšanas nosacījumus.

6. Ļoti svarīga ir arī iespēja dzēst doktora studiju un doktoranta kredītus, ja jaunais doktors paliek strādāt augstskolā vai koledžā. Īpaši jāatbalsta reģionālās augstskolas.

7. Latvijas universitātēs nedaudz vairāk nekā 50% profesoru vada doktorantu studijas, šis nozīmīgais darbs būtu jāatbalsta gan morāli, gan materiāli. Profesora kā zinātnieka un personības lielo nozīmi jaunā doktora veidošanās procesā ir atzīmējuši arī aptaujātie doktoranti. Tas ir jautājums par zinātniskās skolas veidošanos, kas savukārt ir katra profesora misija universitātē.