Šodien atklāj Latvijas Nacionālās operas otro kārtu

Atklāšanas ceremonijā aicināti piedalīties Valsts prezidente, valdības locekļi un Rīgas domes pārstāvji, celtniecības darbu vadītāji, LNO fonda Ģildes biedri, sponsori un citi sabiedrības pārstāvji. Pēc svētku uzrunām notiks operas kora un orķestra mākslinieku un solistu priekšnesumi. Pirmais koncerts plašai publikai Jaunajā zālē notiks 25. novembrī. Muzicēs Egīls Siliņš un Māris Skuja. Skanēs operu ārijas un latviešu komponistu kamermūzika. Kā šīs svētku nedēļas kulminācija ar devīzi “Garāmejot ienāc operā!” tiek gatavotas atvērto durvju dienas visai ģimenei. Sestdien un svētdien, proti, 24. un 25. novembrī, no pulksten 11 līdz 16 ikviens interesents varēs izstaigāt Nacionālās operas jauno ēku un vērot teātra aizkulišu pasauli: izrāžu maketus, kostīmu skiču un tērpu ekspozīcijas, kas izveidotas scenogrāfu Kristīnes Pasternakas un Andra Freiberga vadībā, iesaistot Mākslas akadēmijas studentus. Apmeklētāji varēs vērot, kā aktieri grimējas, un arī paši pārtapt kādā izrādes personāžā. Uz vairākiem videoekrāniem būs skatāmi operas tuvplāni Operas ziņu raidījumā. Katru stundu skanēs nelieli Operas mākslinieku koncerti. Īpaša programma ar spēlēm un zīmējumu konkursu paredzēta bērniem.

Vakar, 20. novembrī, Operas nama jaunajā ēkā tika rīkota preses konference. Saruna, kurā piedalījās Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs, notika Baleta zālē, kas atrodas jaunā korpusa sestajā stāvā. Bet iepazīšanās ar jauno ēku sākās vestibilā. No šejienes redzamas autonomi izbūvētās Operas kasu telpas, kas apkalpos izrādes kā galvenajā, tā arī jaunajā zālē. Paredzēts, ka ar laiku te varēs iegādāties biļetes uz visiem Rīgā notiekošajiem kultūras pasākumiem.

Gida lomā — pats namatēvs Andrejs Žagars. Viņš uzteica projektētājus un celtniekus, kas būvdarbu gaitā bijuši gatavi daudz ko mainīt un uzlabot atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām un iespējām. Rādīja, cik skaists risinājums atrasts galvenās ēkas un jaunā korpusa savienojuma vietai, stāstīja par pilnīgi automatizētajām siltumapgādes, aukstumapgādes un gaisa vēdināšanas sistēmām, gaismu iekārtām, datoru un telefonu tīkliem, videonovērošanas un apsardzes sistēmām, skatuves tehnoloģisko televīziju un citām modernām lietām.

Kāda tad no iekšpuses izskatās skaistā ēka, kas izaugusi blakus Baltajam namam un tiek saukta par Latvijas Nacionālās operas kompleksa otro kārtu? 1. stāvā atrodas orķestra mākslinieku ģērbtuves, orķestra grupu mēģinājumu telpa ar speciālu akustisko apdari, nošu bibliotēka, butaforiju cehs, kurpnieku darbnīca, krāsotava — žāvētava un neliela saimniecisko remontu darbnīca. 2. stāvā — direktora kabinets, konferenču zāle, divu direktora vietnieku kabineti un sekretariāts, darbinieku kafejnīca un piecas darba telpas mākslinieciskajam personālam. 3. stāvs ir tas, kas visvairāk var interesēt skatītājus: te atrodas Jaunā zāle un mākslinieciskais birojs. Direktors uzsver, ka nosaukums nav nejauši izvēlēts — tā ir nevis mazā zāle vai kā citādi, bet tieši jaunā zāle, jo te viss ir pašu jaunāko sasniegumu līmenī. Tā ir viegli transformējama multifunkcionāla zāle ar 238 skatītāju vietām, kas paredzēta mēģinājumiem un neliela apjoma uzvedumiem, koncertiem un citiem pasākumiem. 4. stāva četras telpas paredzētas izrāžu sagatavošanas tehniskajam personālam, bet viss pārējais šī stāva apjoms ir Jaunās zāles virsgaismas telpa. 5. stāvā iekārtotas baleta mākslinieku ģērbtuves ar dušām un tualetēm, trenažieru zāle un baleta vadības telpas. 6. stāvā atrodas plaša baleta mēģinājumu zāle ar īpašu grīdas konstrukciju. Un vēl var piebilst — ar īpaši skaistu skatu uz kanālu un Brīvības pieminekli. To atzīmēja arī direktors: “Radošie cilvēki, kas te strādā, saka, ka te ir radoša telpa, kur viegli radīt.”

“Jaunā zāle” — vēstī uzraksts virs galvenās ieejas. Līdz ar Latvijas Nacionālās operas kompleksa otrās kārtas pabeigšanu Rīga ieguvusi jaunu kultūras telpu. Pēc atsvaidzināšanas skaists izskatās arī vecais dūmenis, kam gan vairs tikai vēsturiskas relikvijas funkcija — atgādināt par Rīgas pirmo elektrostaciju. No kreisās: Andrejs Žagars, Karina Pētersone un Gundars Bojārs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rīgas domes un akciju sabiedrības “Aldaris” sadarbības līguma ietvaros jaunajā Operas nama ēkā radīs mājvietu Slaveno rīdzinieku galerija, kuras veidošanā iesaistījušies pazīstami tēlnieki, gleznotāji un arhitekti. Vitālijs Gavrilovs šai sakarā sacīja: “Rīgu skaistu dara tās cilvēki. Rīga ir tāda, kādu to veidojis katrs iedzīvotājs. Nav iespējams atzīmēt katra rīdzinieka ieguldījumu visatšķirīgākajās dzīves sfērās. Šai galerijā tiks godināti tie rīdzinieki, kas ar savu devumu mūzikā, operas un baleta mākslā bagātinājuši pilsētas kultūras dzīvi un slavinājuši to pasaulē.”

Nacionālās operas preses dienesta sagatavotajā uzziņā atgādināti Operas nama vēstures fakti un rekonstrukcijas gaita kopš 1975. gada, kad Latvijas PSR Kultūras ministrijā sākās diskusijas par toreizējā Akadēmiskā operas un baleta teātra rekonstrukciju, kuru rezultātā projektēšanas institūts “Pilsētprojekts” uzsāka darbu galvenā arhitekta Imanta Jākobsona vadībā. Pēc viņa aiziešanas mūžībā 1993. gadā projektēšanas darbus pārņēma “A.G. Birojs” arhitekta Jura Gertmaņa vadībā. 1995. gada 29.septembrī notika Nacionālās operas nama atklāšanas svinīgais koncerts. 1998. gadā Nacionālā opera, Kultūras ministrija un SIA “Arhitekta J.Gertmaņa birojs” noslēdza līgumu par Operas piebūves tehniskā projekta izstrādi. Tai pašā gadā Nacionālās operas ēka tika reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda. 1999. gadā tika parakstīts akts, ar kuru nams pārgāja Rīgas domes pārvaldījumā un bilancē. Operas piebūves tehniskais projekts un visa dokumentācija tika nodota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kapitālās celtniecības pārvaldei, kas turpināja projektēšanas darbus un kā pasūtītājs atsāka līdzekļu trūkuma dēļ 1994. gadā pārtrauktos celtniecības darbus. Konkursa kārtībā par būvniecības ģenerāluzņēmēju tika izraudzīta SIA “NĪA”. Būvniecības process sadalīts divās kārtās. Pirmā tagad vainagojusies ar jaunās ēkas nodošanu.

Kāds būs turpinājums? Andrejs Žagars teica: “Priekšā vēl Nacionālās operas kompleksa trešā kārta. Tā pagaidām vēl — mūsu sapņu pasaule. Pilsētai pašlaik visvairāk jādomā par Nacionālā teātra ēkas restaurāciju. Mums mazliet jāpaciešas.” Trešās kārtas galvenā funkcija būs pilnīgas savienojamības nodrošināšana starp abām skatuvēm, lai varētu ērtāk un racionālāk strādāt. Pašlaik dekorāciju pārvietošana notiekot ar roku spēku, izmantojot tā sauktās zirgu trepes, kas bija 19.gadsimta izgudrojums. Pašlaik izveidots atklāts saimnieciskais pagalms, kurā līdz trešās kārtas celtniecības darbu uzsākšanai tiks uzcelta dekorāciju pagaidu noliktava.

Darbs turpinās. Kā preses konferencē atzina kultūras ministre Karina Pētersone, Latvijas Nacionālās operas kompleksa celtniecība ir pats vērienīgākais kultūras projekts kopš neatkarības atjaunošanas. Ar tā otrās kārtas pabeigšanu esam ieguvuši jaunu kultūras telpu.

Aina Rozeniece, “LV”nozares redaktore