Saeimā:

2001. gada 15. novembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums”. (Reģ.nr.1071) (dok.nr.3768; nr.3768A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Reģionālās attīstības likums”. (Reģ.nr.1072) (dok.nr.3769; nr.3769A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. (Reģ.nr.1074) (dok.nr.3773; nr.3773A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. (Reģ.nr.1075) (dok.nr.3774; nr.3774A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1076) (dok.nr.3775; nr.3775A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (dok.nr.3788; nr.3788A) Ministru kabinets

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

7. Deputātam Edvīnam Inkēnam. (dok.nr.3790)

 II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

 

 

8. Lēmuma projekts “Par Anda Celma apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3778) Juridiskā komisija

 III. Likumprojektu izskatīšana

 

9. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Reģ.nr.996) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.380) (3. lasījums) (dok.nr.3780) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

10. 2. Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.927) (3. lasījums) (dok.nr.3748)Aizsardzības un iekšlietu komisija

11. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ.nr.825) (3. lasījums) (dok.nr.3781) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

12. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. (Reģ.nr.987) (3. lasījums) (dok.nr.3782) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 5. Likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.966) (3. lasījums) (dok.nr.3784) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

14. 6. Likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (1. lasījums) (dok.nr.3700; nr.3765) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.970) (1. lasījums) (dok.nr.3389; nr.3766) Juridiskā komisija

16. 8. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.914) (1. lasījums) (dok.nr.3192; nr.3767) Juridiskā komisija 

17. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1033) (1. lasījums) (dok.nr.3593) Ministru kabinets

10. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1073) (1. lasījums) (dok.nr.3770) Aizsardzības un iekšlietu komisija

18. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (1. lasījums)(dok.nr.3594; nr.3771) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. 12. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.992) (1. lasījums) (dok.nr.3424; nr.3772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 13. Likumprojekts “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (1. lasījums) (dok.nr.3595; nr.3779) Ārlietu komisija

21. 14. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061)(1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3726; nr.3783) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 15. Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.839) (2. lasījums) (dok.nr.2868; nr.3785) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 16. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1032) (1. lasījums)(dok.nr.3592; nr.3786) Aizsardzības un iekšlietu komisija

24. 17. Likumprojekts “Iepakojuma likums”. (Reģ.nr.999) (2. lasījums) (dok.nr.3441; nr.3787) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegtu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas meži” darbību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Vienmēr rada izbrīnu valdības radītie likumi. “Teritorijas plānošanas likums — ko tas dos jaunu dos Latvijas Republikas tautsaimniecībai? Neko! Viss, kas ir iestrādāts šinī likumā, ir ekonomikas ministra un viņa ministrijas kompetencē. Tad kāpēc radīt vēl jaunu likumu? Un, ja paskatāmies tālāk, tad ir strādājošs Teritorijas attīstības likums. Un kāpēc tad vēl vajag vienu paralēlu likumu? Ko jaunu Latvija var plānot? Cik var plānot un cik var veidot? Tā mēs visu laiku veidojam tautsaimniecību un neko neesam izveidojuši. Kā vienmēr, iet tikai uz kādu kritumu vai nenoteiktību. Un desmit gadu garumā ir izstrādāts desmitiem plānu visdažādāko plānu, desmitiem programmu, nekā nav. Un, ja jūs vēl paskatāties anotācijā, šī likuma izpildei jau veikli ierēdņi ieplānojuši, ka no valsts budžeta vajadzēs saņemt, nu, vismaz 650 tūkstošus latu. Tātad perinām jaunas darbavietas, vajadzēs telpas, telpu īres, automašīnas un pats galvenais — ārzemju komandējumi, jo tur viss ir iestrādāts iekšā ar visādām sadarbībām. Tāpēc tādu projektu nevar atbalstīt, jo tas arī pašvaldībām nodarīs tikai ļaunu, nevis labu. Un likumprojektu kā pilnīgi neperspektīvu nevar atbalstīt. Un vēlētos citēt Sorensena kunga izteicienu 1999.gadā. Derīgo izrakteņu un energoresursu trūkums Latvijā liek orientēties uz intelektuāli ietilpīgām nozarēm, it īpaši uz informācijas sistēmu izstrādi. Tātad šis likums, kuru piedāvā, tas nemaz nerunā par šiem jautājumiem. Kaut kāda republikas teritorijas pārdalīšana, pārkrāsošana un tā tālāk.

Tātad, cienījamie kolēģi, atbalstīt šī likuma izskatīšanu Saeimā nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Reģionālās attīstības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Nevēlas?

Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Parādījies vēl otrs jauns likums. Un, ja mēs to paskatām, tad tur tikai vienīgi, ko mēs atrodam — Nacionālās attīstības plānu uz septiņiem gadiem. Nu varbūt labāk uz pieciem? Jo Eiropa strādā ar piecu gadu plāniem. Toties tur vēl redzam, ka tiks izveidota nacionālā reģionālās attīstības padome, par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs būs vai nu ar portfeli, vai bez portfeļa. Droši vien, ka ar portfeli būs. Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju štats. Cik viņu būs? Pieci, seši, desmit? Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Tātad būs atkal jauna iestāde un tās sekretariāts, un viss tas štats nodarbosies tikai ar plāniem un programmām, instrukciju radīšanu. Bet pats galvenais — kad tad tās izpildīs? Par kādiem līdzekļiem un kāda tiem būs jēga?

Kā līdz šim tās nav, tā arī, protams, ka nebūs.

Vēl tiks izveidota Plānošanas reģiona attīstības padome. Tātad štati kopā būs nu vismaz simts cilvēku. Un galvenais finansēšanas avots... Finansēšanas avots būs tātad valsts un pašvaldību budžets. Un, ja mēs tur saskaitām... tie cipari, kuri ir norādīti, protams, ka tātad mums vajadzēs no budžeta papildus iedalīt 1,3 līdz 1,9 miljonus latu. Kur tad mēs ņemsim naudu? Atkal vajadzēs aizņemties.

Vēl parādās tāda organizācija kā Reģionālais fonds. Nu, mums jau to fondu un aģentūru ir pāri par 180. Tātad viens būs plusā. Lai varētu notērēt naudu.

Un pats galvenais, ko es gribēju atzīmēt. Jūs paskatāties, kā izlietos 999 000 latu, kuri ir domāti īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai, nu, visi tie mazie uzņēmēji, kas tur veido, šis jaunais veidojums grib pārņemt savā rīcībā, un tātad līdz zemniekam nenonāks nekas. Tā nauda būs notriekta Eiropā visdažādākajos komandējumos, un nebūs nekādas jēgas.

Bet vēl jau var izlasīt arī to, ka šis jaunais veidojums pārveidos Finansu ministriju. Tas rada izbrīnu, kādu jaunu organizāciju domā radīt mūsu Ministru kabinets. Un vēl viena lieta.

Parādās pieci jauni reģioni vai guberņas — Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Līdz šim laikam Saeimā tāds sadalījums nav apstiprināts, un kāpēc mums ir jāiestrādā likumā, kura vispār vēl nav pat pamatā.Tāpēc atbalstīt to nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pēc manām domām, šis likumprojekts ir ne tikai populistisks, bet arī cinisks. Cinisks attiecībā gan pret mums, Saeimas deputātiem, bet galvenokārt pret ģimenēm ar bērniem. Mēģināšu izskaidrot savu viedokli.

Tātad līdz 2001.gada 31.maijam Ministru kabinetam bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija jūnija sākumā tikās ar Ministru prezidentu. Ministru prezidents mums svēti solīja, ka viss būs kārtībā, ka likumprojekts tiks iesniegts un ģimenes pabalstu sistēma tiks pilnveidota. Ir 2001.gada beigas. Ir pagājuši gandrīz četri gadi, kopš mēs valstī ģimenēm solām ģimenes valsts pabalsta palielinājumu, un atkal šī pabalsta palielinājums tiek atlikts uz diviem gadiem ar pilnveidošanu triju gadu garumā. Kā tiek paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstus šajā anotācijā? Anotācija, es jums teikšu, ir sastādīta ar ļoti pamatotiem skaitļiem. Ar visu, kas šodien valstī jau notiek, ar to, ka ģimenes grimst lielākā un lielākā nabadzībā, ka vecāki neatļaujas palielināt bērnu skaitu ģimenēs. Bet pats interesantākais, kas mani pārsteidza šajā anotācijā, ir tas, ka anotācijā tiek rakstīts: “Neattīstot ģimenes valsts pabalstu sistēmu, turpināsies pasliktināties (ļoti laba latviska forma) ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļi, palielināsies bērnu skaits, kuriem liegtas pilnvērtīgas attīstības iespējas. Joprojām palielināsies bērnu skaits bērnu namos, pamesto bērnu skaits. Netiks nodrošināta bērnu — invalīdu aktīva integrēšanās sabiedrībā, palielināsies jauniešu skaits, kuri nespēj iesaistīties sabiedrībā, sociāli ekonomiskajā attīstībā, netiks nodrošināts kvalitatīvs un kvantitatīvs sabiedrības ataudzes process sabiedrībā, pieaugs sociālā spriedze.” Un tas viss, cienījamie kolēģi, nākotnes formā. Iedomājieties, cik mūsu valdība ir gudra! Šodien tas nenotiek valstī. Un, ja mēs vēl divus gadus nepalielināsim ģimenes valsts pabalstu, ģimeņu stāvoklis šajā periodā nepasliktināsies, tas pasliktināsies tikai tad, ja mēs to neieviesīsim pēc 2003.gada. Cinisma augstākā pakāpe. Piedodiet!

Vēl viens interesants secinājums, ko es izdarīju no paša likumprojekta. Tātad bērniem, kuriem 2004.gada 1.janvārī paliks 16 gadu un 2005.gada 1.janvārī paliks 17 gadu, tiks palielināts ģimenes valsts pabalsts. Ļoti apsveicami! Vai viņiem šis pabalsta palielinājums būs vajadzīgs uz šo laiku? Kas ir aprēķinājis to bērnu skaitu, kuri mācīsies vidusskolā un kuri aizies uz arodskolām vai uz koledžām, kur vairs nebūs ģimenes valsts pabalsta.

Bez tam 2 lati, par kuriem palielināsies ģimenes valsts pabalsts 2003., 2004. un 2005. gadā, es domāju, būs nulles vērtība, varbūt arī mīnusa vērtība.

Es varētu runāt vēl daudz par šo cinisko likumprojektu, bet pateikšu tikai vienu. Sociāldemokrāti neatbalsta šo likumprojektu, uzskata to par kārtējo populismu un cilvēku mānīšanu un izvirzīs savu priekšlikumu atvērtajā likumā “Par sociālo palīdzību”, kurā tiks ieteikts ģimenes valsts pabalstu palielināt ar 2002.gada otro pusgadu daļēji un pārējos visus no 2003.gada 1.janvāra. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 23, atturas — 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šodien var konstatēt, ka Kultūras ministrija ir attapusies, kā tad Latvijas Nacionālā opera līdz šim ir darbojusies — likumīgi, nelikumīgi, uz kādu likumu vai dokumentu pamata. Un nepārsteidz jau arī tas lielais naudas līdzekļu izlietošanas remonts, kurš ir noticis desmit gadu laikā un patiesībā par ko neviens nav nesis atbildību. Tērēja tik, cik vēlējās un kā vēlējās. Un uz to jau arī norādīja, ka liela naudas summa doičmarkās atradās ārvalstu firmas rīcībā vairākus gadus un par to nezināja nedz operas vadība, nedz Kultūras ministrija. Un tā mēs izlietojam no mūsu iedzīvotājiem savāktos nodokļu līdzekļus. Paldies, ka ārvalstnieki bija godīgi un piedāvāja paņemt to naudu, kura netika izlietota. Bet tagad, ja paskatāmies, kur tad ir Nacionālās operas konti atvērti šodien, vakar un kas tad tur notiek. Tur nav nekādas skaidrības. Šī likuma projektā nav atbildības par Nacionālās operas darbību. Tur nav atbildības, kuru nes par šīs iestādes... kādu atbildību nesīs šīs iestādes direktors. Nav tās atbildības. Un tādu nesagatavotu likumprojektu pasniedz mums Saeimā. Es nevaru saprast kultūras ministru, kurš, parakstot tādu dokumentu, nepainteresējās, kas atbildēs par drošības tehniku Nacionālajā operā? Varbūt pats kultūras ministrs. Kas atbildēs par naudas līdzekļu izlietošanu un par citām lietām? Un vēl tak viena lieta. Ja jau Nacionālaja operai mēs radām jaunu likumu, tad varbūt vēl vajag arī likumu par cirku, par citām... citiem teātriem. Viņi taču ir Rīgā un Latvijā. Un tad to likumu būs ļoti daudz, un tad tie strādās nezin kādā kārtībā.

Tāpēc es ierosinu šo likumu kā pilnīgi nesagatavotu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt? Lūdzu! Par runās deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Kolēģi Leon Bojār! Vispirms man ir milzīgs gandarījums, ka šodien jūsu runā es pirmoreiz izdzirdēju kaut ko pozitīvu par Latvijas Nacionālo operu. Līdz šim Latvijas Nacionālā opera, Kultūras ministrijas “Neoplan” autobuss un viss pārējais, kas saistīts ar kultūru, jums bija tikai ar negatīvu zīmi zīmējams. Man ir milzīgs gandarījums, ka jūs sāk interesēt kultūra. Kultūra visplašākajā un vislabākajā nozīmē. Es jums piekrītu. Likumam par Latvijas Nacionālo operu noteikti vajadzēja būt agrāk. Bet, neskatoties uz to, Latvijas Nacionālā opera šodien ir viens no sakārtotākajiem kultūras institūtiem valstī. Tas ir pelnošs uzņēmums, kas ne tikai ar savu kvalitāti, bet arī ar kvantitāti ir pierādījis, ka šodien mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos arī kultūras institūcija spēj reāli un sakarīgi darboties. Es nevaru jums piekrist, ka šis likums nav sagatavots. Vēl vairāk, es nevaru piekrist, ka kultūras ministram būtu noziedzīgi parakstīties zem šī likumprojekta. Es varu piekrist jums tajā apstāklī, ka Nacionālās operas darbs neapšaubāmi ir tālāk uzlabojams. Bet katrā ziņā es ļoti vēlētos kādā no Latvijas Nacionālās operas izrādēm pabūt kopā ar jums, paskatīties šī izrādes, padiskutēt, par ko jūs teicāt, par darba drošības jautājumiem, par finansēšanas jautājumiem, par darba organizācijas jautājumiem. Tas būtu vienkārši lieliski! Un tad, cienījamais Bojāra kungs, es domāju, ka par Latvijas Nacionālo operu, par šo likumprojektu pirmajā un nākamajos lasījumos jūs runātu ar pilnīgi citu attieksmi. Un kultūra visplašākajā un visskaistākajā nozīmē kļūtu jums par ļoti tuvu, patīkamu un atbalstāmu tautsaimniecības nozari. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš. ... arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Iesniegums atbalstīts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Anda Celma apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Tieslietu ministrijā ir saņemts Jelgavas tiesas tiesneša Anda Celma iesniegums, kurā viņš lūdz apstiprināt viņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Tieslietu ministrija atbalstīja šo iesniegumu, līdz ar to ir saņemts tieslietu ministres Labuckas ieteikums un atbilstošs lēmuma projekts —apstiprināt Andri Celmu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Andi Celmu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3780a. Trešajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātai Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija pagājušajā sēdē atsauca šo, neteiksim, atsauca, bet, teiksim, lūdza noņemt no dienas kārtības projektu, ko mēs iesniedzām uz trešo lasījumu, “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, un mēs savā sēdē izskatījām un precizējām šeit atsevišķas redakcijas, par kurām es jums ziņošu. Tātad šobrīd skatāmies dokumentu nr.3748a.

1.priekšlikums ir deputāta Grīga kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Normunds Pēterkops — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iesniedzot šo likumprojektu šā gada pavasarī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija vadījās pēc iesniegumiem, ko bija rakstījusi Aizsardzības ministrija ar lūgumu atvērt šī likuma grozījumus, lai novērstu vienu būtisku lietu. Un tā lieta ir sekojoša, ka šodien spēkā esošā likumdošana ir noteikusi tādu kārtību, ka bruņotajos spēkos tiek iesaukti jaunieši ar nepabeigtu izglītību. Vienīgais kritērijs, kas šobrīd pie iesaukšanas tiek izvērtēts, tas ir veselības stāvoklis, vai attiecīgais iesaucamais atbilst tādiem veselības kritērijiem, ka var dienēt, vai neatbilst. Bet netiek vērtēta izglītība. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku viena no prioritātēm un turpmākajiem uzdevumiem ir šo bruņoto spēku savietojamība ar NATO spēkiem. Un šī savietojamība prasa, tiek izvirzītas karavīriem pavisam jaunas zināšanas un arī apmācību sistēmas, kas ir šajos 12 mēnešos jāiziet.

Līdz ar to, ja tagad tiek piedāvāts atgriezties atpakaļ pie šodienas situācijas, pieņemot Grīga priekšlikumu, tas nozīmē, ka armija būs spiesta turpmāk uzņemt arī jaunkareivjus, kuriem faktiski ir vienas, divu, trīs klašu izglītība, jo likumā nav nekādu normu, lai varētu, piemēram, atteikt viņu iesaukt vai neiesaukt, vai atlikt viņa iesaukumu... Tāpēc ļoti, manuprāt, un arī ministrijas vārdā es lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kas nosaka, ka iesaukums tiek atlikts vai neiesauc. Atlikts nozīmē to, ka, ja 19 gadu vecam jaunietim, kurš faktiski tagad būtu jāiesauc, ja viņam nav šīs pamatskolas izglītības, ja viņam ir 8 klašu izglītība, bet nav pabeidzis to devīto klasi, tad viņam var atlikt šo vienu gadu, kamēr viņš pabeidz. Savukārt, ja viņam ir divas vai trīs klases, tādā gadījumā ir skaidrs, ka nav nozīmes šādu jaunieti iesaukt, jo viņš 12 mēnešos nevarēs apgūt tās zināšanas, kas tiks prasītas no pārējiem. Un viņš nonāks neērtā stāvoklī pret pārējiem saviem biedriem, un radīsies diskomforta situācija. Šī diskomforta situācija šobrīd jau ir, ka tie, kas ir mazāk izglītoti, nespēj tikt šīm mācībām līdzi, viņi nezina reizēm valodu, viņi meklē savus domubiedrus, līdz ar to faktiski veidojas tādi noslāņojumi. Armijā tas nav vajadzīgs. Armija nav arī šobrīd tā vieta, kurai būtu varbūt jālabo šīs izglītības pieļautās kļūdas. Armijai tiek uzlikti pavisam citi uzdevumi, armijai ir jānodrošina Latvijas valsts aizsardzība.

Tā ka es lūgtu atbalstīt... faktiski jau Saeimas pašas akceptēto, otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Noklausoties šī kunga runu, kurš pārstāv Aizsardzības ministriju, vispār rada izbrīnu — ko nozīmē, ka Latvijā nav izglītībai pievērsta tāda uzmanība, kādai ir jābūt? Kāpēc tas ir noticis desmit gadu laikā? Kāpēc mēs degradējamies? Tagad iestrādā likumdošanā pantu, ka, redziet, lai jaunietis neietu armijā, viņam nav jāmācās. Ko tas nozīmē? Mēs taču atgriežamies uz 1900.gadu, kad iesauca analfabētus un ar mazu izglītību. Un ko tad tagad mēs... ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs... ko tad iesauks armijā un kas dienēs? Un kāpēc tie jaunieši nav jāiesauc armijā?

Pārskatot Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kas bija sagatavots par Latviju, tur tik tiešām diagrammā bija norādīts, ka sākumskolas un zemākā izglītība... neprot lasīt un rakstīt Latvijā 20% no iedzīvotājiem. Tas taču ir briesmīgi.

Bet es nekādi nevaru piekrist tam, ka ir jāiestrādā šī likumdošanas norma personām, kuras nav ieguvušas pamatizglītību. Vai tad armijā nevar atrast palīgdarbus, kur var izmantot arī šos jauniešus? Var atrast. Tikai ar viņiem ir jāstrādā. Bet, ja nav tāda situācija, ka reglamentā ir iestrādāts... ka zaldātu kafejnīcās var lietot alkoholiskos dzērienus. Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar un tādā veidā, kādā tas ir izteikts, ka, papildinot 21.pantu ar 1. un 2. daļu, desmito, vienpadsmito — nevar to tā iestrādāt. Un tas arī nav korekti te ierakstīts iekšā. It kā vienpadsmitais nav jāiestrādā, bet tajā pašā laikā tas ir ielikts.

Tāpēc es aicinu balsot pret šo otrajā lasījumā pieņemto papildinājumu, ka personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, nevar dienēt armijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Nupat no šīs tribīnes runāja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Man tas gan izraisa izbrīnu, ko viņš dara Aizsardzības ministrijā, ja viņš šādi varēja maldināt gan jūs, deputātus, gan arī sabiedrību, gan arī visus tos vecākus, kam ir dēli iesaukuma vecumā.

Pirmā frāze viņam bija Aizsardzības ministrijā, ja viņš šādi varēja maldināt gan jūs, deputātus, gan arī sabiedrību, gan arī visus tos vecākus, kam ir dēli iesaukuma vecumā.

Pirmā frāze viņam bija tāda — ar nepabeigtu izglītību. Ar kādu izglītību? Ar pamatskolas, vidusskolas? Ar bakalaura, teiksim, grādu vai maģistra, ka var neiesaukt, neiesauc. Jūs galīgi dezinformējat sabiedrību un arī deputātus. Kas tad ir pamatizglītība? Pamatizglītība ir deviņas klases. Tātad, ja puisis ir fiziski attīstīts, nu, pieņemsim, kaut kādu iemeslu dēļ nav pabeidzis un aizgājis pēc 9 klašu mācīšanās, nav nokārtojis gala dokumentu. Bet visādā ziņā fiziski, morāli viņam ir viss, stāja, un viņu neiesauc. Un tāds skaits ir ievērojams. Tādu ir tūkstoši Latvijā, tāpēc, ka situācija, ekonomiskā situācija, un bieži vien varbūt arī gribasspēka kādam puisim nav, lai viņš pabeigtu. Ar varu mēs nevaram piespiest mācīties. Tādā gadījumā Tautas partijas izglītības ministram Greiškalna kungam vajadzētu nāk šeit un pēdējais laiks būtu nākt ar priekšlikumu un ierosināt obligātu vidējo izglītību. Tad varbūt arī mēs, deputāti, padomātu. Un arī pārējie. Mēs varētu padomāt par to, ka vajadzētu nodrošināt izglītību katram jaunam cilvēkam. Tad armijā nebūtu problēmu un armijā nebūtu jāiesauc, kā Pēterkopa kungs izteicās, ar divām klasēm.

Un tagad cienījamais parlamentārais sekretār! Es speciāli painteresējos vairāku gadu griezumā, kā tika izdarīts iesaukums bruņotajos spēkos, ar kādu izglītības pakāpi jaunieši tika iesaukti bruņotajos spēkos.

No 1998.gada, to ieskaitot, 1999./2000.gadā — vidēji 360 jaunieši tika iesaukti ne zemāk kā ar 7 klašu izglītību. Un runāt šeit parlamentārajam sekretāram par kaut kādu divu klašu izglītību vai vispār par analfabētiem — vispār runas nevar būt! Obligātā militārā dienesta pārvalde nav iesaukusi nevienu karavīru ar zemāku izglītību par 7 klasēm. Jūs maldināt sabiedrību! Ar to jūs gribat pateikt, cienījamie deputāti, ja mēs atsakāmies vismaz no pamatskolu, nu, kaut kādu iemeslu dēļ 9 klases nepabeigušiem jauniešiem iesaukuma dienestā, valsts būtībā noziedzīgi atsakās no saviem pilsoņiem, atdodot viņus bandītu rokās. Mēs to gribam panākt? Kur lai tas puisis pēc tam liekas? Un arī jaunajā Nacionālo bruņoto spēku likumā 10.pantā ir teikts, ka armijā ... Un mēs dodam pietiekami lielus budžeta līdzekļus, nākamajos gados pāri par 100 miljoniem. Un 10.pantā Nacionālo bruņoto spēku likumā ir sacīts, ka armijā var veicināt, teiksim, vidusskolas pabeigšanu, citādus kursus un tamlīdzīgi un tā tālāk.

To, ko jūs sacījāt, ka ar divām klasēm... Es domāju, ka tādi jaunieši ir tikai palīgskolās, un bruņotos spēkos neviens nav iesaukts no palīgskolām. Jūs dezinformējat sabiedrību! Jūsu arguments — savienojamība ar NATO — tas ir blefs. Arī NATO spēkos ir karavīri, nu ne visiem, ir ierindas karavīri, kuriem nav augstākās vai, teiksim, vidusskolas izglītības.

Jā, es dzirdēju no komisijas priekšsēdētāja Kuduma kunga, ka vajagot karavīrus, kuri apgūst jaunas tehnoloģijas. Es piekrītu. Es piekrītu, ja mums būs moderni helikopteri, moderni gaisa spēki, moderni radari, bet pie tādām tehnoloģijām sēž tikai ar virsnieku pakāpi. Un jebkurā pasaules armijā ir vajadzīgs arī vienkāršs karavīrs. Vismaz tāds, nu, ar 9 klasēm. Un es domāju, ka jebkurš puišelis — jaunsargs — ir apguvis to moderno tehnoloģiju, ko sauc par “kalašņikovu”, “M—16” vai “M—14”, dunci, granātu vai granātmetēju. Tagad ar tādām modernām tehnoloģijām apmāca arī jau skolās. Un pat meitenes to apgūst. Tā ka šeit par augstām tehnoloģijām nevarētu būt runas.

Un ne visi karavīri arī, Kiršteina kungs, aizbrauks uz NATO, kādam būs jādienē arī Latvijā. Tādā gadījumā es tikai varu domāt, ka mums ir ārkārtīgi nespēcīgi komandieri, kuri nespēj fiziski normāli attīstītu puisi, nu ar pamatskolas izglītību, nespēj viņam iedzīt stāju un ierindas mācību, tad par šādiem komandieriem ir jāpadomā. Un nav brīnums, ka mūsu bruņoto spēku komandierim ir bezmaz vai apšaubāma vidusskolas izglītība...

Sēdes vadītājs. Laiks!

O.Grīgs. ... lai gan viņš nēsā pulkveža uzplečus. Es ierosinu neatteikties no šiem jaunajiem cilvēkiem. Un valstij neatteikties no viņiem. Viņi ir jāiesauc! Un nav runas šeit par divu klašu vai vēl zemāku izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man šķiet, ka te emocijām galīgi nav vietas. Satversmes 112.pants, es to varu nolasīt sociāldemokrātiem, ja viņi vispār Satversmi ir lasījuši: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” (Starpsauciens: “Ko viņš var pateikt!”)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP).Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit, pirms mēs izlemjam, vai atbalstīt šeit otrajā lasījumā izteiktos priekšlikumus, vai atbalstīt Grīga kungu, vajadzētu atbildēt uz jautājumiem: kādi ir modernās armijas uzdevumi un kur Latvijas kareivis uzturēsies pašreiz? Un es gribētu pateikt, ka latviešu kareivji pašreiz uzturas četrās valstīs ārpus Latvijas. Tā ir Bosnija, tā ir Kosova, tā ir Maķedonijas un attiecīgi Kosovas robeža, un novērošanas grupā tā ir Gruzija. Es nedomāju, ka nākamos desmit gados Latvija iesaistīsies kaut kādās karadarbībās šeit vai būs kaut kādas operācijas Latvijas teritorijā. Tātad galvenais uzdevums, iesaistoties NATO, mums ir nodrošināt augsti izglītotus, ar perspektīvu nākotnē pāriet uz profesionālu karaspēku, labi apmācītus, profesionālus karavīrus. Vai latviešu kareivji, ja mēs sekojam Grīga kunga un Bojāra kunga ieteikumam un ja Latvijas armija pilda sociālās funkcijas un izglītības funkcijas, nevis pašu galveno — šo militāro speciālistu sagatavošanu, vai tiešām ar divām vai trim klasēm vai ar cilvēkiem, kuri neprot lasīt un rakstīt, mēs spējam sagatavot pietiekami profesionālus kareivjus, lai viņi varētu veiksmīgi darboties šajās miera nodrošināšanas operācijās? Prastu valodas, rīkoties ar sarežģītu tehniku un tā tālāk? Es domāju, ka ne. Es domāju, ka Grīga kungs arī nedaudz maldina cilvēkus, teikdams, ka šajās operācijās darbojas tikai virsnieki. Nē, šajās operācijās darbojas tieši tādā pašā proporcijā kareivji, jaunākie virsnieki un virsnieki.

Bet problēma ir cita. Un es arī komisijā piekrītu vienai Grīga kunga izteiktai domai, ka ne jau visi, kam nav deviņas klases, ir faktiski bez pamatizglītības. Ir daži cilvēki, kuri varbūt ģimenes apstākļu dēļ ir beiguši 7 vai 8 klases. Viņi ir spiesti mājās strādāt, un viņi nav dabūjuši šo pamatizglītību. Bet, ticiet man, tādi varbūt ir tikai daži visā Latvijā. Pašreiz mums ir 2000 bērnu, kuri neiet skolā. Tas ir visās valstīs. Tāda pati situācija ir arī Eiropas Savienības valstīs, pat Zviedrijā, augsti izglītotā valstī, jūs atradīsit pietiekamu skaitu bērnu, kuri neapmeklē skolu, neskatoties uz visiem valsts labajiem likumiem. Bet problēma šeit ir cita. No šiem 2000 lielākā daļa klaiņo, un viņi vispār neiet skolā, jo mēs labi zinām, ka tas, kas aiziet uz šo pamatskolu, ņemot vērā, ka pamatskolas izglītība ir obligāta, viņš arī ar divnieku tiek jau izvilkts. Viņam jau tiek iespiests šis pamatskolas beigšanas dokuments. Tātad problēma faktiski ir par samērā lielu skaitu no šiem 2000 bērniem, kuri vispār nemācās, tātad viņiem nav ne deviņas, ne astoņas, ne septiņas klases, bet pārsvarā ir tikai viena, divas vai trīs vai vispār nav nekādas izglītības, vai viena, divu vai trīs klašu izglītība. Un daži cilvēki, kurus tiešām varētu, kā teica Bojāra kungs, iesaukt šai palīgdienestā, kuri varētu darīt kaut kādus saimnieciskos darbus, viņi ir daži.

Bet vai mēs varam šeit iestrādāt normu dažu cilvēku dēļ, kas attiecas uz pāris tūkstošiem cilvēku, kuriem nav nekādas izglītības? Es domāju, ka šie jautājumi ir jārisina citām ministrijām, nevis Aizsardzības ministrijai, tā būtu attiecīgi, protams, Izglītības ministrija, un tā būtu Labklājības ministrija, bet ne Aizsardzības ministrija.

Tāpēc es diemžēl neatbalstīju komisijā šo priekšlikumu un diemžēl esmu spiests aicināt jūs noraidīt pašreiz šo Grīga kunga priekšlikumu, lai mūsu armija būtu atbilstoša NATO prasībām un mums nebūtu jākaunas par saviem kareivjiem, kuri dienēs visur tur, kur prasīs šī miera nodrošināšanas operāciju nepieciešamība un vajadzība. Paldies! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Protams, ka mēs Satversmi arī lasām. Bet, ja mēs izlasām, ka Latvijas Republikā nezina, cik mācās un cik nemācās bērnu, un tas ir secinājums, ko ir veikuši speciālisti no Apvienoto Nāciju Organizācijas, un šodien, balstoties uz to moderno tehniku, kas ir mūsu ministrijās, ja mēs arī nezinām, kāpēc tie bērni nemācās skolā, tas ir briesmīgi. Mēs jau pielīdzināmies līmenim, kas ir Etiopijā vai Angolā, un to nevar pieļaut. Jā, Latvijā ir jābūt obligātai vidējai izglītībai, bet ne tā, kā te saka — nu varbūt viņa var būt... tā vidējā... nē... un ir jābūt bezmaksas augstākajai izglītībai. Izglītībai naudu mēs nevaram žēlot. Mēs tagad žēlojam naudu zinātnei, mēs izglītībai žēlojam naudu, mēs žēlojam naudu bērnu pabalstiem, un toties to naudu “notriecam” to divu likumu izpildei, kurus jūs tikko tagad nobalsojāt. Ko dos tie divi likumi un tās institūcijas, kas būs radītas? Tas ir ierēdņu pūlis, kurš nestrādāja līdz šim laikam un nestrādās. Un Grīga priekšlikums ir jāatbalsta. Jauniešiem ir jādien armijā, un par to ir jārūpējas attiecīgiem ministriem. Es piekrītu Kiršteina kungam, ka tik tiešām ar izglītību nav jānodarbojas Aizsardzības ministrijai, bet mums ir pietiekami citu ministriju, kuras nepilda savas funkcijas un nedara to, kas viņām ir jādara. Bet Grīga priekšlikumu mums ir jāatbalsta. Ierakstīt iekšā tādu 11.priekšlikumu — tā ir kauna lieta priekš Latvijas un priekš Latvijas jauniešiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies, Rasnača kungs, ka jūs atgādinājāt par lasīšanu vai nelasīšanu. Es jums ieteiktu uzmanīgi izlasīt šos piedāvātos labojumus likumprojektā. Ja manu priekšlikumu neatbalsta, tad tālāk sanāk putra. Izlasiet uzmanīgi, jurista kungs, un tad runājiet šeit no tribīnes. Jo paskatieties tālāk 22.pantā — “obligātajā aktīvajā militārajā dienestā var neiesaukt”, un tad paskatieties Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu 7., cienījamie kolēģi, kur skaidri un gaiši pateikts: “personas var neiesaukt”, dod iespēju, “var neiesaukt, kuras nav ieguvušas pamatizglītību”, Kiršteina kungs! Un “netamborējiet” šeit smadzenes visu laiku par tām divām klasēm. Jūs esat ieciklējies uz vienu, uz divām klasēm. Nav runas par divām klasēm. Es vēlreiz atgādinu — neviens nav pašlaik līdz šim bruņotajos spēkos iesaukts zemāk par septiņām klasēm. Agrāk septiņas klases bija pamatizglītība. Kāpēc jūs muļķojat šeit tautu? Neviens te neiesauc. Es vēlreiz atgādinu, statistika parāda — no septiņām līdz deviņām klasēm ir iesaukti caurmērā pa trīs gadiem vairāk nekā 2000 cilvēku. Lūk, kas ir! Un tālāk paskatieties priekšlikumā. Mans priekšlikums ir jāpieņem, citādi iznāk galīga pretruna. Loģikas nav vairāk. Paskatieties tālāk — dodam iespēju: “var neiesaukt”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es kaut kur aptuveni pirms desmit gadiem izvirzīju savu domu, kādai jābūt Latvijas armijai, un neesmu mainījis savas domas arī šodien. Un redzu, ka tas īstenojas. Bet tikai ar tādu ļoti smagu virzības gaitu.

Pirmkārt, mana pārliecība, ka Latvijā ir jābūt tikai profesionālai armijai un nekam citam. Un es esmu vienmēr par to bijis, un žēl, ka viens otrs pie mums vēl joprojām to galīgi nesaprot. Tas ir viens.

Otrs. Tikai profesionāli sagatavotus cilvēkus, kam armija ir ikdiena, var vispār kaut kur sūtīt, lai viņi pārstāvētu Latviju. Nevis tos, ko iesauc uz nepilnu gadu, iedod viņiem to “pagali” rokās. Viņš varbūt vienreiz gadā izšauj, pat nesaprazdams, uz kuru pusi ir jāšauj. Lūk, jautājums ir — ko darīt ar citiem cilvēkiem, lai viņi būtu gatavi piedalīties valsts aizstāvēšanā tad, ja tai ir briesmas. Priekš tā ir jābūt noteiktam sagatavošanās procesam, sākot ar skolām, augstskolām, apmācības punktiem, par kuriem diemžēl šodien ir ļoti grūti runāt. Latvijas Republikas pilsonim tiešām ir jābūt sagatavotam, kā viņam rīkoties ārkārtas stāvoklī, ja no viņa prasa šādu rīcību. Un atbilstoši vecumam jāzina savas spējas, ko viņš var izdarīt. Vai viņam dod šaujamo rokās vai tantiņai iedod skrūvgriezi, lai viņa noskrūvē ielai nosaukuma plāksni, lai maldinātu tos, kas ir ienākuši, lai viņi nezina, uz kuri pusi jāiet. Tā ir pavisam cita lieta — lai Latvijā katrs pilsonis zina, ja kaut kas notiek, kas viņam tajā brīdī ir jādara. Lūk, par to vajadzētu vairāk domāt, nevis strīdēties par divām vai trim klasēm. Diemžēl.

Šo visu sen varēja salikt pa posmiem, mums sen bija laiks pāriet uz kulturālu, labi apmācītu, profesionālu armiju un lēnā garā arī gatavot Latvijas Republikas pilsoni tam, kā jārīkojas tad, ja viņam ir jāizrāda savas patriotiskās iespējas aizstāvēt savu valsti, un nebūt ne vienmēr tikai ar šaujamo rokās.

Lūk, to es gribētu redzēt turpmākajā darbībā mūsu visās virzībās tam, lai Latvijas Republikas pilsonis zina, kas, kā un kur viņam jādara. Diemžēl, godātie kolēģi, izlasiet 21.panta preambulu, un jūs sapratīsit, ka tur jau ir ieliktas pirmās nepatikšanas. Es jums dažu vārdus nolasīšu: ir iespējami gadījumi... tātad tie var arī būt neiespējami... ka var iesaukumu atlikt vai var vispār neiesaukt... Nu tad mīļais ierēdnis darīs tā, kā viņam ienāks prātā. Viss te tiek nolikts konkrēti... uz vienu konkrētu cilvēku, uz vienu ierēdni, kurš var mierīgi rīkoties pēc savas sirds patikas. Ar to jau viss sākas! Viss pārējais, arī tur atnākot līdz tam priekšlikumam, kas tos skar, tās neiesaukšanas iespējas, tur jau arī ir tāpat pateikts: var iesaukt un var arī neiesaukt. Līdz ar to zinot, ka šodien Latvijā ir vairāk iesaucamo jauniešu nekā iespēju viņiem sevi kaut kur parādīt, šķiet, ka pašu šo likumu vajadzētu dažās vietās būtiski palabot tā, lai, kamēr mums ir šis obligātais militārais dienests, būtu pilnīgi skaidrs, ko tam jaunietim šajā dienestā piedāvāt. Diemžēl pašreizējā redakcijā un pašreizējā preambulā man to ir grūti saskatīt.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij, deputāti! Deviņdesmito gadu sākumā mēs pārsteidzīgi, manuprāt, atteicāmies no obligātās vidējās izglītības ar domu, ka Latvijas jaunatne iegūs kvalitatīvu pamatizglītību. Rezultātā — čiks! Nav obligātās vidējās izglītības, un tūkstošiem bērnu, divarpusi tūkstoši apmēram, pēc ministrijas ziņām, pieci — desmit tūkstoši, pēc dažādu sabiedrisko organizāciju ziņām, vispār neapmeklē skolu. Kauns, bet īstenībā, cik mūsu Latvijas bērnu neapmeklē šodien skolu, diemžēl precīzi nezina neviens.

Mēs nepildām likumu par obligāto pamatizglītību, un mūsu šīsdienas oponēšana pierāda, ka mēs esam samierinājušies ar šo likumu nepildīšanu. Es uzskatu, ka jāpalielina vecāku atbildība, skolas atbildība, pašvaldības atbildība par to, lai visi Latvijas bērni vismaz beigtu pamatskolu. Es ļoti ceru, ka nākotnē Latvijas ceļš ir uz obligāto vidējo izglītību.

Par konkrēto jautājumu. Es arī uzskatu, ka nedrīkst atstumt šos jauniešus, kuriem diemžēl nav pamatizglītības, no sabiedrības, no valsts, tātad no armijas. Esmu dienējis armijā un zinu: no vienas puses, tehnika un tā tālāk, un, no otras puses, kādam arī zemīte jārok un tā tālāk un tā joprojām, un attiecīgi es uzskatu, ka mums jāatbalsta Grīga kunga priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Man, no vienas puses, izraisa izbrīnu tas, kādas emocijas sāk virmot saistībā ar šo te priekšlikumu. Jā, es arī iestājos par to, lai mūsu armija būtu augsti izglītota, profesionāla, lai tur strādātu profesionāļi. Diemžēl mēs bieži vien skatāmies uz armijas pārstāvjiem, uz karavīriem, kā uz cilvēkiem, kuri māk visu un viņiem jāprot viss.

Atbildot Rasnača kungam par Satversmi. Rasnača kungs, pilnīgi pareizi, bet tādā gadījumā par to, ko jūs citējāt. Bet tādā gadījumā ir arī jāiet tālāk. Ja mēs būsim loģiski, tad jebkurš jaunietis, kurš nav ieguvis pamatizglītību, viņam ir pilnas tiesības iesniegt prasību Satversmes tiesā un piedzīt atlīdzību no mūsu valsts par to, ka valsts nav nodrošinājusi viņam šo pamatizglītību.

Otrs. Runājot par augsti izglītotiem cilvēkiem mūsu armijā. Viņi tik tiešām ir nepieciešami, bet tā nav panaceja no visām nelaimēm. Paskatāmies, Kiršteina kungs, kas notiek pasaulē Vidējos Austrumos un Tuvajos Austrumos. Kas karo Afganistānā modžehedu vai talibanu pusē? Cilvēki, kuri lielākā daļa neprot ne lasīt, ne rakstīt. Kuri 20 gadus nav gājuši skolā, bet viņi ir augstas klases profesionāli karavīri. Un to diemžēl neviens nevar noliegt ne no vienas, ne no otras puses.

Analoģiska situācija ir Čečenijā vai jebkurā karstajā punktā. Šie cilvēki, kuriem nav pat pamatskolas izglītības, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt, māk vadīt tankus, sarežģītu tehniku, tāpēc ka ir jāzina tikai pamatiemaņas. Un faktiski Aizsardzības un iekšlietu komisija, vispusīgi izdiskutējot šo problēmu, atrada arī risinājumu, kāpēc mēs gribam liegt iespēju cilvēkiem, kuri nav ieguvuši viena vai otra apsvēruma dēļ pamatizglītību, un šeit būtu jāuzņemas vaina visiem politiķiem, sākot no 1991.gada, kāpēc tas tā ir noticis. Kāpēc mēs viņiem gribam liegt iespēju dienēt mūsu armijā? Kāpēc mēs atsakāmies no totālā aizsardzības principa. Kā tad Aizsardzības ministrija to īstenos dzīvē?

Un šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja arī savu redakciju — papildināt 22.pantu ar jaunu 4.punktu, ka var neiesaukt personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību. Un šī atbildība, izvērtēšanas atbildība, gulstas uz Valsts iesaukuma dienestu. Viņiem būs jāpieņem lēmums, vai šis cilvēks der armijai vai neder armijai. Bet nevajag atgrūst šos te cilvēkus, kuri ir gatavi aizsargāt mūsu valsti vienā vai citā jomā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šeit tiešām Ādamsona kungs savas runas beigās precīzi arī pateica, ka komisijai, faktiski mums, ir divas iespējas. Ja mēs pieņemam Grīga kunga priekšlikumu, tad tādā gadījumā būtu jāpieņem arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas 7.priekšlikums.

Ja Grīga priekšlikumu mēs noraidām, tad tādā gadījumā praktiski 7. priekšlikums nav balsojams. Un tad paliek redakcija, kuru iesniegusi Aizsardzības ministrija, tātad ar pamatskolas izglītību vairs armijā nevarēs iesaukt. Tā ir būtība, ja.

Tagad es lūgtu, par 1.priekšlikumu acīmredzot būs jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 13, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! 2. priekšlikums ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija noraidīja, bet izstrādāja savu redakciju, kura izteikta 3.priekšlikumā. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz. Kudums. 4.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Mūsu doma bija iestrādāt tā, ka var iesaukt armijā, ja cilvēks jau ir ieguvis vienu augstāko izglītību un viņš, teiksim, izstājas no kādas mācību iestādes, kuru viņš jau apmeklē, lai iegūtu otru izglītību. Tāda bija komisijas doma.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Silva Golde.

S.Golde (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu vērst uzmanību uz vairākām problēmām, kuras varētu rasties, ja mēs pieņemtu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra 4.priekšlikumu. Pirmkārt, tas ir pretrunā ar Augstskolu likuma 48.pantu, kur ir pateikts: “Valsts licencētu augstskolu sekmīgus pilnā laika studējošos, arī maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, obligātajā valsts militārajā dienestā neiesauc.”

Otrkārt, tas ir pretrunā ar Augstskolu likuma 6.pantu par akadēmisko brīvību, kur 2.punktā ir pateikts: “Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās.” Un kādās. “Pirmkārt: izvēlēties augstskolu, fakultāti. Un otrkārt: studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē vai institūtā.”

Bet ko piedāvā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs? Es citēju: “Ja personas pārtrauc studijas vai mācības attiecīgajā izglītības iestādē, tās zaudē tiesības uz turpmāku iesaukuma atlikšanu.” Tas ir pilnīgā pretrunā ar tikko manis teikto. Es minēšu dažus piemērus, ko tas nozīmē. Ja, piemēram, students pirmajā studiju gadā studē medicīnu Latvijas Universitātē, bet otrajā studiju gadā saskaņā ar akadēmisko brīvību turpina studijas citā studiju programmā un pāriet uz citu programmu citā vai tajā pašā augstskolā, viņš tiek pakļauts iesaukšanai dienestā. Un šeit nav runas ne par nesekmību, ne par atskaitīšanu no augstskolas. Piemēram, kāds students iestājies Latvijas Universitātē filologos, bet viņš nāk, piemēram, no Liepājas, viņam saslimst māte, un viņš ir spiests atgriezties Liepājā un turpināt studijas filologos Liepājā. Pēc šā priekšlikuma viņš nevarēs turpināt. Viņš tiks iesaukts armijā.

Vēl otrs piemērs, ko paredz Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais priekšlikums. Ja students pāriet uz citu programmu tanī pat augstskolā, piemēram, no filologiem uz juristiem Latvijas Universitātē, tad viņš nav pakļauts iesaukšanai valsts obligātajā militārajā dienestā. Es tā īsti nevaru izprast, kāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs tik ļoti ir mēģinājis sasaistīt studentu ar vienu augstskolu, kas ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Šādam priekšlikumam nav loģikas, un visticamāk, es tā domāju, ka varbūt pats Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs nu laikam nav tā īsti iedziļinājies visās sava iesniegtā priekšlikuma niansēs. Mūsu mērķis ir izglītotas, konkurētspējīgas sabiedrības veidošana, visādā mērā veicināt izglītošanos un nekādā gadījumā nelikt šķēršļus jauniešu izglītošanās tendencēm, arī viņu akadēmiskajai brīvībai. Tātad, ja Saeima šo priekšlikumu atbalstītu 3.lasījumā, tas nozīmētu vēl ko. Tas nozīmētu, ka iesaukšanai obligātajā valsts militārajā dienestā tiktu pakļauti ne tikai tie, kuri turpmāk mainīs augstskolu vai studiju programmu, bet arī tie, kuri pagājušā gadā, aizpagājušā vai pirms tam ir mainījuši augstākās izglītības iestādes saskaņā ar likuma punktu par akadēmisko brīvību.

Tātad šiem cilvēkiem būtu jāpārtrauc mācības augstskolās un jādien valsts obligātajā militārajā dienestā. Tas ir pilnīgi nepieņemami! Es aicinu, kolēģi, neatbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra 4.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi es teikšu, ka es runāšu ne tikai kā deputāts, bet arī kā attiecīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

Cienījamie kolēģi! Es aptuveni nojaušu parlamentārā sekretāra ieceres, bet tas viss, ko teica iepriekšējā runātāja — mana kolēģe Silva Golde, ir simtprocentīga patiesība. Priekšlikums ir vienkārši neloģisks. Vienkārši neloģisks. Un tāpēc es arī aicinu Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru varbūt atteikties no šī priekšlikuma un Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es pilnīgi atbalstu Silvas Goldes teikto un gribu piebilst, ka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs acīmredzot nav ielūkojies Augstskolu likumā, un jāpiezīmē vēl tas, ka 4.priekšlikuma formulējums ir pretrunā ar vēl vienu Augstskolu likuma pantu, tas ir 50.pants “Studējošo tiesības”, kur ir skaidri noteikts pirmās daļas 3.punktā, ka studējošam ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. 4.priekšlikums runā par to, ka studējošam tajā gadījumā, ja viņš pārtrauc studijas, tātad automātiski iestājas šis likuma pants un viņš tiek iesaukts obligātajā valsts militārajā dienestā. Tā ka es aicinu noteikti neatbalstīt šo 4.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Paldies kolēģiem par neatbalstīšanu saistībā ar manu priekšlikumu! Sirsnīgs paldies. Es griežos pie Latvijas radioklausītājiem, pilsoņiem, un tiem jauniešiem, kuriem ir astoņas, deviņas klases. Piesakieties pie deputāta Grīga, jo viņam ir militārā pieredze, un es no jums izveidošu kārtīgus pāris pulkus karavīru šeit pat Latvijas aizsardzībai, bet tikai ne šiem cilvēkiem, kas balsoja par jūsu izmešanu ārpus sabiedrības interesēm, es apsolu, ka es no jums iztaisīšu kārtīgus karavīrus.

Kas attiecas uz 4.priekšlikumu. Parlamentārais sekretārs varētu pateikt, bet kā ir tādā gadījumā, ja vienkāršs puisis uz gadu paņem akadēmisko kaut kādu apsvērumu dēļ. Kā jūs noteiksit to, vai viņš ir pametis studijas vai nav pametis studijas? Jūs esat tas Dievs Kungs?

Dobeļa kungs! Jūs sacījāt, ka vajadzētu visu apmācību arī tiem puišiem, kuriem nu nav tās izglītībiņas. Tā vajadzētu. Es jums piekrītu. Un jūs izteicāt tādas domas, ka nu tur ierēdnis varētu noteikt... bezmaz vai varētu būt tāds gadījums, ka nu ierēdnis varētu pieņemt kukuļus, neiesaucot šo mazizglītoto puisi. Es jums varētu pateikt, ka starp šiem cilvēkiem ir nabadzīgi, kuriem naudas nav. Atpērkas jau parasti tie, kuriem ir bagāti tēvi, un ģimenes, kas ir bagātās, kur var atpirkties saistībā ar nemācīšanos un tamlīdzīgi, un tā tālāk.

Atcerieties, nesen pie Saeimas bija ārkārtīgi skaists studentu pikets, kur mūsu cienījamais kolēģis Māris Vītols ar automātiņu, plastmasas automātiņu, vicināja pa gaisu un bija vispār pret iesaukumu, militāro iesaukuma dienestu. Redziet, šie izglītotie cilvēki neuzskatīja par vajadzīgu veikt pienākumu pret savu valsti. Es domāju, ka ar laiku beidzot vajadzētu pieņemt likumu, manuprāt, ka visiem puišiem būtu jāizdienē, neskatoties, vai viņiem ir bakalaura vai maģistra grāds. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist tam, ka iesniegtais priekšlikums ir pretrunā ar Augstskolu likumu. Augstskolu likums nosaka vispārējos principus augstākās izglītības ieguvei. Savukārt obligātais militārais dienests nosaka to, kā tiek iesaukti jaunieši dienestā un kā viņi kārto šo dienestu, kā viņi pilda šo dienestu. Un jau šī paša spēkā esošā likuma 21.panta pirmās daļas 4. punkts nosaka šo principu, ka iespējami gadījumi, ka iesaukumu atliek vai neiesauc vispār, to piemēro personām, kuras studē valsts licencētā augstskolā, sekmīgiem pilna laika studējošajiem... tātad studentiem — pirmās augstākās izglītības ieguvējiem. Tātad pirmās augstākās izglītības ieguvējiem, nevis tā, ka mācās vienu gadu, pēc tam pāriet uz otru augstskolu, atkal mācās pirmajā kursā, atkal pāriet uz nākamo augstskolu, mācās... atkal mācās, un faktiski nepārtraukti līdz 26 gadu vecumam attiecīgais students ir pirmā, otrā kursa līmenī. Vai šinī gadījumā var teikt, ka viņš šā likuma normas nav izmantojis ļaunprātīgi? Šobrīd ir ļoti daudzi šie gadījumi, ka šādā veidā mēģina izvairīties no obligātā dienesta. Un tieši tāpēc, lai būtu ievērots tas, kas šobrīd likumā ir jau noteikts, un tās normas, ka ir runa nevis jau par to, ka akadēmiskais gads ir mācību procesā iekšā, tas nav tas, ka viņš ir pārtraucis mācības, bet šinī gadījumā likums arī nosaka to, ka mācību iestādei ir jāziņo, ja attiecīgais students ir pārtraucis mācības. Un, ja attiecīgā iestāde paziņo, ka viņš ir pārtraucis mācības, tādā gadījumā ar to arī viņam šīs pirmās reizes tiesības ir... viņš ir zaudējis. Nevar viņš visu laiku izmantot šīs likuma normas, lai visu laiku izvairītos no dienēšanas obligātajā militārajā dienestā.

Tāpēc šis manis piedāvātais priekšlikums nav pretrunā, un tas tikai paskaidro jau šobrīd esošās normas un sakārto tas vēl vairāk izskaidrojošākā secībā. Ja personas, kurām iesaukums aktīvajā militārajā dienestā ticis atlikts saskaņā ar šī panta 1. daļas 4.punktu, tātad, ja tas ir atlikts pirmās izglītības ieguvei, otrreiz viņš nevar vairs iegūt pirmo izglītību. Tātad otrajā reizē, kad viņš stājas citā augstskolā, tas jau ir citas augstākās izglītība ieguves mēģinājums, un tāpēc šinī gadījumā tas vairs nevar būt kā iemesls viņa iesaukuma atlikšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Ir tādas aizdomas, ka šajā te Saeimā tomēr ir daži cilvēki, kuriem visvairāk gribētos visus jauniešus redzēt par lielgabalu gaļu. Ir tāda klusa aizdoma, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas vienīgo armijas sapni redz zaldātos, kuri ir purvā līdz kaklam, kuri lien pa dubļiem vai skrien krosu ar milzīgu plinti vai minēto kalašņikova automātu pār pleciem. Man ir aizdomas, ka lielākā daļa no tiem, kas tik azartiski uzstājas par obligāto karadienestu visiem studentiem, sapņo par to, ka atgriezīsies tie laiki, kad visi šaus ar plintēm vai kausies ar zobeniem. Es vēlētos teikt, ka NATO absolūti negaida no mums lielgabalu gaļu, viņi gaida no mums, lai būtu cilvēki ar augstāko izglītību, gaida, lai NATO varētu piedalīties Latvijas medicīnas daļas, piemērm, Kosovā vai Bosnijā Sarajevā. NATO gaida no mums cilvēkus, kas ir spējīgi strādāt ar datoriem, ar radara iekārtām. NATO gaida no mums virsniekus, NATO gaida no mums sakarniekus, bet, Dieva dēļ, viņi negaida no mums lielgabalu gaļu, kur katrs puisis, kas mācās augstskolā, tiktu vienu gadu tramdīts pa putekļiem.

Un visus tos, kurus tik ļoti laipni aicināja Grīga kungs kopā ar sevi trenēties 18.gadsimta armijas pamatos, es vienkārši vēlētos aicināt, ka ir arī citas dzīves vērtības, un šīs citas dzīves vērtības ir izglītība. Un mūsu mazās valsts vienīgā un nozīmīgākā dzīves vērtība ir apmācīt savus jauniešus.

Es lepojos ar to, Grīga kungs, ka esmu pacifists, kaut arī pēc dienesta stāvokļa bijušajā padomju armijā esmu krietni augstāk par jums. Es esmu vairāk par jums bijis iesaukts dažādos apmācības kursos. Es vēlētos teikt, ka mūsu pienākums šodien ir uzklausīt to, ko saka izglītības speciālisti, kā Silva Golde, mūsu pienākums ir domāt par jauniešiem, kuri mācās, un mēs lepojamies ar tiem jauniešiem, kuri mācās vairākās augstskolās un apgūst daudz izglītību, un taisās šo izglītību apgūt arī visdažādākajos citos priekšmetos.

Es nekādi nevaru piekrist tam, ko teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, ka tas ir kaut kas slikts, ja jaunietis mēģina apgūt mācības vairākās augstskolās un ja viņš, Dieva dēļ, mācīsies ilgāk nekā, kā viņš teica, līdz 36 gadiem. Paldies Dievam, ka cilvēks mācās visu savu radošo mūžu. To es arī vēlētos novēlēt visiem tiem, kas šobrīd aicina uz dīvainiem balsojumiem. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta — otro reizi.

J.Esta (TP). Es tomēr Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram iesaku ieskatīties 48.pantā, kur 4.punkts nosaka: “Augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts militārā dienesta pārvaldē pilna laika studējošo sarakstus.” Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pats studējošais ir spiests iet uz šo augstskolu, saņemt izziņu un nogādāt to valsts dienestā par to, ka viņš ir pilna laika studējošais. Kur te ir problēma? Ja šādā kārtā grozījumos likumā mēs uzlabosim stāvokli un samazināsim to skaitu, kas izvairās no militārā dienesta, tad es baidos, ka tas tā nenotiks un mēs traucēsim studiju procesam. Es aicinu vēlreiz — neatbalstīt šo 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Silva Golde — otro reizi.

S.Golde (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Un cienījamais... godājamais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretār! Es aicinu jūs nemaldināt Latvijas iedzīvotājus, ka jūsu iesniegtais priekšlikums nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Tas ir vistiešākajā pretrunā. Un jūsu doma, ko jūs izteicāt, tā ir jūsu labā griba, bet jūs neesat to tādā veidā formulējuši šajā priekšlikumā. Lūdzu precīzi to formulējiet! Un kā paraugs jums var būt Augstskolu likums, kur ir pateikts arī par otrās augstākās izglītības ieguvi. Tā ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Augstskolu likumu, un es aicinu vēlreiz — neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Paldies Goldes kundzei! Es jums pilnīgi piekrītu. Un es aicinu visiem kolēģiem piekrist Goldes kundzei. Apiņa kungs, jūs visīstenākais no īstenākajiem pacifistiem, es kā cilvēks no laukiem, lauku deputāts, jums šeit dižpilsētas labākajam braucējam ar auto: starp citu, ir jāmāk arī braukt, ir jāmāk izpildīt ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat arī šaut ir jāmāk katram puisim. Bet es kā zemkopis gribētu arī pateikt un atzīšos šeit visu kolēģu priekšā, ka mana vistīrākā vēlme būtu visus ieročus pārkalt lemešos. Tā tas ir. Bet es atbalstu Silvas Goldes priekšlikumu — neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ka šis priekšlikums no Aizsardzības ministrijas nav pārdomāts un nav sagatavots. Bet paldies arī Apiņa kungam, ka viņš atbalsta un, galvenais, saprot. Latvijai vajadzīga obligātā vidējā izglītība un bezmaksas augstākā izglītība. Tāpēc es aicinu 2002. gada budžetā attiecīgi pārskatīt tos cipariņus un nodalīt vairāk naudas, lai mēs apmaksātu valsts augstskolās bezmaksas izglītību. Tas tik tiešām būs labs paraugs 8.Saeimai.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šī ilgā un bezmērķīgā runāšana tikai lieku reizi mani pārliecina par to, ko es teicu iepriekš. Mums ir novecojusi šī sistēma, kas ir saistīta ar obligāto militāro dienestu. Un es atkārtoju vēl vienu reizi, ka mums ir jāsaprot tas, ka, sekojot līdzi laikam, ir skaidri jāparāda savā likumu sistēmā divas lietas. Katram Latvijas Republikas pilsonim ir skaidri jāsaprot savas tiesības mūsu valstī un savi pienākumi pret mūsu valsti. Lūk! Un tas ir galvenais, kas mums ir jāuzsver.

Līdz ar to viens no pienākumiem ir tomēr aizstāvēt savu valsti. Tātad tā ir lieta, par kuru ir īpaši jādomā. Bet ne jau tādā veidā, ka viņš tiek iesaukts tur uz kaut kādu nepilnu gadu. Tur viņš ne velna neizdarīs, piedošanu par izteicienu! Es, protams, piekrītu, ka šis priekšlikums ir neveikls, un es to arī neatbalstīšu, tikai, nu, ka te nāk katrs pa divreiz un pasaka vienreiz vienu un otrreiz atkal to pašu, tas jau kļūst nedaudz smieklīgi, ja mēs sāksim viens otru pārliecināt par visiem saprotamām lietām.

Un pēdējais. Es saku vēl vienreiz: ja mēs tiešām nopietni gribam domāt par to, kā tālāk jaunietim, kurš ienāk dzīvē, kurš kaut ko sāk apjēgt par savu valsti jau pamatskolā, kā viņam parādīt, ko no viņa gaida valsts un ko viņš varētu no valsts gaidīt, tas ir saprātīgi jāieliek pakāpeniski sistēmās. Jā, mums ir pacifisti un mums ir militāristi, tas viss ir skaidrs. Bet tas pacifists aizmūk no zāles, te viņš ir. Es domāju, ja cilvēks ir pacifists, viņš nekad nepārkāpj braukšanas ātrumu, jo viņš kļūst par potenciālu slepkavu, pārkāpjot braukšanas ātrumu. Un to vajadzētu atcerēties. Lūk!

Nu un ko darīt tālāk ar šo likumu? To man ir grūti saprast, jo es aicinātu mūsu aizsardzības un iekšlietu speciālistus padomāt, kā tomēr pakāpeniski pārveidot mūsu valstī attieksmi pret militāro dienestu, pret saviem pienākumiem pret Latviju, un beigās es pateikšu vēl vienreiz: neviens neprofesionāls cilvēks nebrauks uz Bosniju vai kaut kur citur pārstāvēt Latvijas valsti! Tur brauks labi apmācīti profesionāli karavīri. Vienīgais gadījums, kad ar neprofesionālu paņēmienu Latvijas karavīrs guva uzvaru pār Igauniju, bija mums zināmais Auziņš, kurš, apstrādājot Igaunijas pārstāvi, ieguva pārsvaru reņģu karā.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi un godātais Dobeļa kungs! Iespējams, ka šo te diskusiju mums šodien nebūtu, ja valdība, Saeima perfekti sāktu īstenot Aizsardzības koncepciju, kuru mēs pāris mēnešu atpakaļ šeit apstiprinājām. Kur Aizsardzības ministrija, izstrādājusi šo te koncepciju, paredzēja, ka mums jāpāriet uz profesionālu armiju. Nebūtu nekādu problēmu.

Otrkārt. No formālā loģikas viedokļa šis priekšlikums ir pretrunā ar 1. Grīga kunga priekšlikumu. Ja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs arī komisijā mēģināja pierādīt, ka mums ir jāgatavojas totālai valsts aizsardzībai, tādā gadījumā bija jāpiekrīt, ka arī tie cilvēki, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, var dienēt mūsu armijā. Bet tagad, lai papildinātu mūsu armijas rindas, kaut gan arī uzreiz pasakot, ka mums jauniesaucamo ir daudz vairāk, nekā ir nepieciešams, šo te problēmu risināsim uz studentu rēķina. Es varu izteikt tikai nožēlu gan Apiņa kungam, gan arī cienījamai Goldes kundzei vienā sakarā: ja jūs, kolēģi, mūsu komisijā nebūtu atbalstījuši šo te priekšlikumu, arī šodien diskusijas šeit nebūtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā tomēr izskanēja dažādi viedokļi un es vēl joprojām šaubos, vai tiešām mēs nenobalsosim galīgas aplamības, es pateikšu elementāru piemēru, lai kļūtu skaidrs, cik neloģisks ir šis priekšlikums.

Tātad, ja students, kurš mācās Latvijas Universitātē, pāriet no vēsturniekiem uz matemātiķiem, tad nav nekādu problēmu — viņš turpina studēt un viņu armijā neiesauc. Bet, ja tagad atbilstoši šim pantam... šai panta domai, ja students iedomāsies pāriet no jurisprudences studijām Policijas akadēmijā uz jurisprudences studijām Latvijas Universitātē, tad viņam būs jāiet armijā. Nu tā ir pilnīgi absurda pieeja! Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu neatbalstīt!

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Acīmredzot jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 54, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk 5. — Latvijas Republikas Saeimas deputātu Stirāna kunga, Mežecka kunga, Grīga kunga un pārējo kungu priekšlikums ir iestrādāts 6. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Neapšaubāmi, ka tādi gadījumi, cienījamie kolēģi, ir bijuši mūsu Aizsardzības spēkos, ka viens brālis ir gājis bojā un ģimene paliek faktiski bez apgādnieka. Un, ja otrs brālis ir palicis ģimenē, tad es domāju, ka vajadzētu atbrīvot šo jaunieti no iesaukuma militārajā dienestā. Tad es gribētu sacīt, ka varbūt būtu pēdējais laiks, cienījamie kolēģi, paskatīties budžeta summāro lielumu, kāds ir piešķirts Aizsardzības ministrijai un kāds ir piešķirts Izglītības ministrijai. Un varbūt tikpat kaismi aizstāvēsim Izglītības ministrijas budžetu.

Cienījamie kolēģi no Tautas partijas! Balsosim un nepiešķirsim, un neglābs mūs NATO, kaut vai būs 200 miljoni ielikti budžetā virzībā uz NATO, kā šeit prasa militāristi. Es domāju, atjēgsimies reizi par visām reizēm. Atdosim izglītībai lielāku budžetu. Ja es nemaldos, izglītības budžets ir kaut kur ap 29 miljoniem, un Aizsardzības ministrijai, man liekas, ka trīs reizes vairāk. Nu tad beidzot sāksim vienreiz domāt par izglītību, nevis par šautenēm un plintēm, kā šeit izsakās Apiņa kungs. Es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat uz balsojumu par 5. priekšlikumu? Deputāts Grīgs vēlas balsot par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — nav, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 6. priekšlikumu? Nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 8. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam Saeimu atbalstīt likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu tūlīt pat uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu tātad pulksten12.35 ieplānot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās. Ir atbilde no Valsts kontroles un vēl dažas informācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad, šajā starpbrīdī, komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Mēs vakardien nolēmām pulksten 10.30 sēdi komisijā. Tā ka lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

Šodien mēs sveicam 40 gadu jubilejā mūsu kolēģi Normundu Rudēviču. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Imants Kalniņš, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.3781.

Likumprojektam ir iesniegti divi labojumi. 1.labojumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kuš attiecas uz 4.panta 4.daļu. Un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs Pārejas noteikumu 3.punktā. Arī šo priekšlikumu komisija ir ieteikusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 3782 — “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.

Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam, un atgādinu, ka likumprojekta būtība ir piešķirt Kultūras ministrijai tiesības iekļaut un arī izslēgt no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta kultūras pieminekļus. Aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. 1. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Arī 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 7. — Juridiskā.... Es atvainojos, atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. priekšlikums no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka tas vairs nav redakcionālas dabas priekšlikums, bet paredz stingrāk reglamentēt kārtību, kā var izvest no Latvijas Republikas antikvāros priekšmetus un arī ievest Latvijas Republikā, jo mums ir jāsakārto sava likumdošana atbilstoši Eiropas prasībām. Šobrīd instrukcija paredzēja, kā var šos priekšmetus izvest un ievest, bet ir nepieciešams stingrāk reglamentēt Ministru kabineta noteikumus, tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas pieeju šim jautājumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā... un kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3784. Ar šiem grozījumiem tiek paplašināta Tieslietu ministrijas kompetence, kur 64.1. pantā ir noteikts, ka Tieslietu ministrija uzrauga arī Bāriņtiesu darbu adopcijas lietu kārtošanā. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Tādēļ es aicinu balsot par dotajiem grozījumiem trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Mēs, protams, atbalstījām. Bet es šeit gribētu informēt visus deputātus. Ja jūs atceraties, ļoti, nu, godīgi sakot, sliktos notikumus, kas bija pagājušā gada, teiksim, jaunajā gadā, kad katrs šāva, kur gribēja, šāva, ar ko gribēja, un beigās cilvēki tika ievainoti, pat tanī skaitā viens mazs bērns. Mūsu komisija lūdza izstrādāt šo likumu un nodot mums jau maijā. Mēs esam divreiz griezušies valdībā ar lūgumu pasteidzināt šo procesu. Diemžēl mēs esam tikko saņēmuši un faktiski trešajā lasījumā pie labākās gribas mēs to nepieņemsim. Situācija jaunajā gadā atkal būs tāda pati. Jautājums: kas nesīs atbildību? Paldies! Es lūgtu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 1. decembris.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 3389. Minēto likumprojektu ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija. Tas ir akceptēts valdībā. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tas ir dokuments nr. 3192. Jāsaka, arī šis likumprojekts ir vienotā paketē ar iepriekšminēto, kā arī ar diviem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatāmajiem likumprojektiem, tātad ar Patvēruma likumu un ar Repatriācijas likumu.

Šis likumprojekts arī Juridiskajā komisijā konceptuāli tika atbalstīts un virzīts Saeimā. Atbalstām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Dz.Rasnačs. 20. novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma no Ministru prezidenta Bērziņa kunga parakstu... likuma grozījumus “Par policiju”. Izvērtējot mēs nācām pie slēdziena, ka tas ir, maigi sakot, nekvalitatīvi sagatavots, un mūsu komisija izstrādāja alternatīvu projektu. Es lūgtu atbalstīt mūsu komisijas alternatīvo projektu 1.lasījumā!

Sēdes vadītājs. Tā kā Ministru kabinets savu likumprojektu nav atsaucis, vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 19, atturas — 58. Likumprojekts noraidīts 1. lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. 1.lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. 1.lasījums. Aizsardzības un iekšlietu ministrijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Mēs saņēmām arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinumu, kuru ir parakstījis Lagzdiņa kungs, ar piekrišanu, ka šāds projekts ir nepieciešams un virzāms. Arī mūsu komisija atbalsta, un mēs lūdzam arī jūs kopēji atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. 1.lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. 1.lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 7.novembra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ko iesniedza Ministru kabinets. Šie grozījumi ir nepieciešami saistībā ar to, ka mēs arī esam pieņēmuši šo konvenciju par transnacionālo noziedzību. Līdz ar to ir nepieciešami arī grozījumi Krimināllikumā. Mēs esam saņēmuši arī atzinumu no Juridiskās komisijas, kur ir izteiktas zināmas bažas par atsevišķām normām. Protams, mēs, domāju — komisija, ņemsim vērā, ja mums tiks iesniegti kādi konkrēti priekšlikumi, un šo lietu nopietni arī izdiskutēsim.

Es šobrīd lūgtu Saeimu atbalstīt 1.lasījumā, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs garāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. 1.lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 1.decembris.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. 1.lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Pievienošanās šai konvencijai, tātad 1971.gada konvencijai, dos Latvijai iespēju noteikt kodoliekārtas operatoru atbildības un kodolmateriālu pārvadājumu pa jūrām atbildības civiltiesisko režīmu. Faktiski tātad iekļauties tajā civiltiesiskās atbildības režīmā, kas ir šobrīd regulējošs tām valstīm, kas ir pievienojušās šai konvencijai, kā arī otrs uzdevums šim likumprojektam ir harmonizēt attiecības ar citām konvencijām, kas arī nosaka to vai citu atbildības režīma kategoriju tai vai citā kodolmateriālu pārvadājumu vai kodoliekārtu ekspluatācijas jomā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kurš ir guvis atbalstu atbildīgajā — Ārlietu komisijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3726. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot savā sēdē kopā ar Finansu ministriju, atbalstīja šo priekšlikumu — palielināt azartspēļu nodokli no 420 latiem uz 600. Kā mūs informēja Finansu ministrijas Azartspēļu un izložu uzraudzības komisija, tad arī Finansu ministrija iesniegs dažus precizējumus likumā, kas šobrīd traucēja iekasēt nodokļus, jo bija iespēja nemaksāt uzņēmējiem tos pilnā apmērā. Un tā kā tas ir saistīts ar budžeta likumu, kas paredz Kultūrkapitāla fondā un arī sporta speciālā budžetā ieņēmumus, tad lūdzam atbalstīt steidzamību šim likumprojektam, lai varētu izskatīt arī pirms budžeta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 18, atturas — 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Balodis. Lūdzu arī izteikt savu atbalstu, balsojot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma izskatīšanas datums?

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus arī pirmdien, tas ir, vēl visu pirmdienu, tas ir 19.novembris, un izskatīt otrajā lasījumā kopā ar visu nodokļu likumu paketi 22.novembrī plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments, ar kuru mums nāksies strādāt ir 3785. Komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Un šī likumprojekta 1.priekšlikums ir no deputātiem Freimaņa, Salkazanova Lauska, Kalniņa un Baldzēna. Komisija šos deputātus ir atbalstījusi par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Turpmāk vēl joprojām pie 1.panta ir šo pašu deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 1.panta 3.punkta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, ietverot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par 1.panta 5.punktu. Iesnieguši deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un komisija to atbalsta, ietverot 5.punkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 1.panta 6.punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildinājums pie 1.panta 6.punkta ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 7. — pie 1.panta 10.punkta ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska un Kalniņa, kā arī Baldzēna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8. — deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums — papildinājums pie 1.panta. Atbalstīts daļēji. Iestrādāts 11.priekšlikumā, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

12. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums pie 1.panta 13.punkta, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 13. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Mēs esam jau 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

Pie 3.panta ir deputāta Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji un izsaka to savā redakcijā, kas ir priekšlikums ar numuru 15.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

16. — pie 3.panta 4.daļas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums ir vēl joprojām par trešo pantu — izslēgt 5. punktu, ko piedāvā Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgt 3.panta 6.punktu — iesniedz deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs prasa izslēgt arī šī panta 7.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir no deputātiem Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča. Izslēgt šī paša panta 9.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 21. priekšlikums un pants jau 4. — ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat daļēji ir atbalstīta Juridiskā komisija par šī 4.panta tekstu, bet Tautsaimniecības komisija, balstoties uz iepriekš minētajiem priekšlikumiem, izstrādā savu variantu un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 24. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Mēs esam 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputātu Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča priekšlikums — izslēgt 7.panta 3.daļu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi nav atbalstīta pie 8.panta Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča piedāvātā 1.daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27. priekšlikums — izslēgt 8.panta 2.daļu, komisija nav atbalstījusi, bet piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies!

Tāpat lūgums — izslēgt 8.panta 3.daļu, ko piedāvā Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Pie 11.panta mēs esam, un 29.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Ir atbalstīts daļēji, un 30.priekšlikums par šo tēmu ir no Tautsaimniecības komisijas. Un aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

Tāda pati situācija ir par 13.pantu. Deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš, Baldzēns iesniedz priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības komisija pārstrādā un izveido savu 13.panta pirmās daļas 12.punkta redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija ir atbalstīta, un ietverts nākamajā redakcijā. Tātad Juridiskā komisija — aizstājums 13.pantā, līdzīgs priekšlikums deputātam Leiškalnam. Priekšlikumi sakrīt, bet atbalstīts tieši ir Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

35. priekšlikums — papildinājums pie 13.panta. Iesniedz Juridiskā komisija. Tautsaimniecības komisija juristus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

36. ir deputātu Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča priekšlikums par 16.panta otrās daļas 5.punkta redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet otrās daļas 6.punkta redakciju pie 16.panta, ko piedāvā Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs, komisija savukārt atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

38. priekšlikums ir pie 17.panta. Iesniedz deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns. Komisija šos deputātus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Mēs esam likuma 18.pantā. Iesniedz deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns. Ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Šī paša 18.panta 8.daļu atbalsta arī daļēji, un Tautsaimniecības komisija piedāvā šī 18.panta 8.daļas redakciju, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! 42.priekšlikums. Mēs pārejam pie 19.panta. Un tie ir deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Izslēgums panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums panta otrajā daļā. 19.panta otrajā daļā, kuru piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 44. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 20.panta pirmo daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta daļēji, bet 45.priekšlikumā piedāvā savu redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīta šī redakcija.

K.Leiškalns. 46. ir deputātu Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča priekšlikums par izslēgumu 20.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna. Komisija atbalsta daļēji. Un nākamajā 48.priekšlikumā piedāvā savu 21.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums — deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs lūdz izteikt 22.panta otrās daļas 1.punktu jums redzamajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 50. ir deputātu Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča priekšlikums par šā paša panta otrās daļas 2.punkta izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51.— deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un iestrādāts 52.priekšlikumā par 22.panta otro daļu. Un aicinu to atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 53. priekšlikums — izslēgt 23.panta trešo daļu. Piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Komisija deputātus nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! Tāpat deputāti neatbalsta 23.panta ceturtās daļas redakciju, kuru piedāvā deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš, Baldzēns. Priekšlikums nr.54.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 55. un 56. priekšlikums ir par 23.panta ceturto daļu. Šeit parlamentārais sekretārs Sprindžuks atbalstīts daļēji, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pilnībā lūdz atbalstīt savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 57. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Tāpat kā iepriekšējā daļā arī 23.panta sestajā daļā, atbalstot daļēji, komisija tomēr piedāvā savu redakciju— 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 59. priekšlikums — deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Izslēgt 23.panta septīto daļu. Komisija šo izslēgumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 60. ir parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums. Un 61. priekšlikums par 23.panta jaunu sesto daļu ir atbildīgās komisijas. Tātad atbalstīts daļēji, bet redakciju lūdz atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Sprindžuka kungs ir atbalstīts likumprojekta 4. panta izslēgšanā un 24. panta 3. daļas papildināšanā, un komisija, atbalstot Sprindžuka kungu, precizē panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Mēs esam 25.pantā. 64. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 65. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 66. priekšlikums ir šā paša 26.panta otrās daļas 4.punkts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir pie 27.panta. Ideju iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to atbalsta daļēji, bet izstrādā savu redakciju, kuru aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 69.priekšlikums ir par 27.panta trešo daļu. Situācija atkal līdzīga. Ideja ir Sprindžuka kunga. Komisija izstrādā savu redakciju, un aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Izslēgt 28.pantu, attiecīgi mainot punktu numerāciju, tiek piedāvāts no deputātiem Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna. Komisija šos deputātus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 72. priekšlikums — papildinājums pie 30.panta. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Kolēģi! Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atbildīgā komisija ir ar lielu cieņu izturējusies pret Juridiskās komisijas priekšlikumiem un visus tos atbalstījusi, izņemot šo. Bet nav īsti saprotams, kāpēc šeit nav atbalstījusi. Skaidrs ir viens, ka uz trešo lasījumu vēl ir daudz darba pie šī likumprojekta. Visdažādākie kooperatīvi šobrīd ir salikti vienā likumā, un varbūt tas nav slikti, ja to ir iespējams kaut kā saprātīgi sastrukturēt.

Bet šeit ir ignorēts, noraidot šo priekšlikumu, tas, ka dzīvokļu īpašnieku, garāžu īpašnieku, laivu garāžu īpašnieku un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības šiem te kooperatīviem ir sava specifika. Un tiešām nebūtu labi ļaut cilvēkiem, nu, tik ļoti riskēt, kā jau vienā otrā gadījumā ir noticis, ieguldot savus dzīvokļus un, nu, ļoti , ļoti paaugstinot to riska pakāpi, ka viņi šos te dzīvokļus un dārza mājas pēc tam zaudē ne savas vainas dēļ. Būtu labāk noteikt kādu nelielu naudas summiņu vai pat varbūt vispār, nu, kaut kā minimizēt šo te pamatkapitālu kooperatīvajās sabiedrībās šai te specifiskajā jomā. Bet šādu risku likumā nelikt. Tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt Juridisko komisiju!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un Juridiskās komisijas šo te iesniegto priekšlikumu. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kad grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā tika iesniegti sākotnēji, izvērtēja šo likumprojektu un konstatēja kādu konceptuāli ļoti lielu problēmu. Proti, ka ar šo likumu mēs reglamentējam visa veida kooperatīvo sabiedrību darbību, bet pēc savas būtības un rakstura kooperatīvās sabiedrības iedalās divās lielās daļās. Vienas ir tās kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas, lai gūtu peļņu un dotu biedriem kādu materiālu labumu, tātad viņi pelnītu. Bet ir arī vesela rinda tādas kooperatīvās sabiedrības, kurās biedri apvienojušies, lai sekmīgāk apsaimniekotu sev piederošo īpašumu, tātad ir vērstas tikai uz biedru šādu interešu apmierināšanu. Un tās ir tās sabiedrības, par kurām Juridiskā komisija runā savā priekšlikumā, un arī kolēģe Kristiāna Lībane runāja. Un tādējādi 72. priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, ir tāds, kas faktiski vismaz daļēji šo problēmu risina un nošķir šīs īpatnējās sabiedrības, šo dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku sabiedrības un citas. Tātad nepieļauj riskēt, kā Kristiāna Lībane pareizi norādīja, ar viņu īpašumā esošo individuālo īpašumu. Es aicinātu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Lai gan tādu pašu viedokli, kādu šeit pauda Kristiāna Lībane un cienījamais jurists Jānis Lagzdiņš no Tautas partijas, savā vēstulē pauda arī irlaviete Lelde Bāce, komisijā izvērtās diezgan gara, smaga diskusija, un komisijas attieksmi noteica diezgan mehānisks balsojums, manuprāt, ar vienas balss pārsvaru. Tā ka komisijas vārdā man atliek jūs aicināt atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 73.priekšlikums — izslēgt 31.panta 2.daļas 2.punktu. Piedāvā deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns. Tautsaimniecības komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Daļēji ir atbalstīta 31.panta 2.daļas 3.punkta redakcija, kur piedāvā aizstājumus deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns. Un Tautsaimniecības komisija ar 75.priekšlikumu piedāvā papildināt šī panta 2. daļas 3. punkta tekstu, un aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Līdzīga situācija pie 33.panta. Deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns piedāvā papildinājumu 33.pantā. Un Tautsaimniecības komisija to pārstrādā. Es aicinu atbalstīt gan deputātus, gan Tautsaimniecības komisiju, izteikta redakcija 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Leiškalns piedāvā ar 78. priekšlikumu izslēgt 36.panta 3.daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 79. ir deputāta Jura Dobeļa priekšlikums. Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi Dobeļa kungu, savukārt ir piedāvājusi šim 37.pantam redakciju priekšlikumā nr.80, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Savukārt Juris Dobelis ir atbalstīts nākamajā, 81.priekšlikumā, par 38.panta 1.daļas tekstu, un es aicinu jūs atbalstīt komisijas un Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 82. priekšlikums ir par 39.panta 2.daļu, kurā deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns iesniedz priekšlikumu, un Tautsaimniecības komisija to pārstrādā, līdz ar to deputātus daļēji atbalstot. Aicinu atbalstīt 82. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Daļēji 42.panta 4.daļā ir atbalstīts deputāts Dobelis. Un tomēr komisijai par šo pašu pantu tīkamāks izlikās deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Dobelis ir nedaudz redakcionāli precizēts savā priekšlikumā pie 46.panta, bet komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Bet nav atbalstīts 46.panta 9.daļā deputāts Dobelis, un es aicinu komisijas vārdā neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 87. priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis. (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Manas aktivitātes šī likuma izstrādē ir izskaidrojamas ar to, ka esmu saņēmis ārkārtīgi daudz sūdzību no dzīvokļu īpašniekiem, tādiem īpašniekiem, kas ir kooperatīvu biedri. Varu minēt dažus kooperatīvu nosaukumus — “Mežciems”, “Bāka”. Un, lūk, šajās sabiedrībās, kuru darbībai, vadoties pēc šī likuma 3.panta 2.punkta, vajadzētu būt biedru rokās, kas aktīvi un demokrātiski piedalās sabiedrības pārvaldīšanā, ar šo likuma normu ir lielas problēmas. Jo šie priekšsēdētāji atlasa sev uzticamas pilnvarotās personas, un tad tās turpina visu to darbu, kas ir saistīts ar priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu amatos. Kopsapulces praktiski nenotiek. Un es pateicos komisijai, ka, atbalstot manus priekšlikumus, kas tika minēti iepriekš, šīs nepilnības ir daļēji novērstas. Atceros, kādreiz bija tāds jauns cilvēks, kurš kļuva par kooperatīva priekšsēdētāju. Tad pārējie vecbiedri viņam teica: “Nu, malacis, tu esi jauns, tu vēl paspēsi izsēdēties cietumā un no turienes arī ārā iznākt!” Es negribētu, ka kaut kas tāds turpina notikt mūsu sabiedrībā. Un tāpēc, tā kā šis ir 2.lasījums, un acīmredzot būs precizējumi uz 3.lasījumu un papildinājumi, šinī brīdī šo konkrēto priekšlikumu es noņemu. Bet es domāju, ka tas, par ko šeit ir runa, būs jāiestrādā no jauna un tad mēs turpināsim diskusijas 3.lasījumā. Jo līdzšinējie komisijas atbalstītie priekšlikumi daļēji ir novērsuši tos trūkumus, par kuriem es nupat runāju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. 87. priekšlikums tiek noņemts.

K.Leiškalns. Paldies Dobeļa kungam, kas atsauca 87. priekšlikumu, jo likums tik tiešām tika iesniegts tieši sakarā ar problēmām, kuras veidojās dzīvokļu kooperatīvos. Bet likums ir ārkārtīgi smagi pārstrukturēts. Mēs izveidojām pilnīgi jaunu kooperatīvu formu pēc sociāldemokrātu deputātu priekšlikuma, un likumā vēl starp 2. un 3.lasījumu jāizdala šī forma atsevišķā nodaļā, es runāju par lauku kooperatīviem. Un es tāpēc priecājos, ka Dobeļa kungs izturas toleranti pret komisiju, noņem šo priekšlikumu, un neapšaubāmi mēs sakārtosim tālākos.

Bet nākamais priekšlikums ir no Juridiskās komisijas pie 48.panta... 48.prim panta. Un to mēs atbalstām, bet ietveram to priekšlikumā... ietverts ir 55.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies! Līdzīga situācija ir ar 48. panta redakciju, kuru iesniedz deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Mēs to tāpat esam atbalstījuši, bet tas ir ietverts tālāk, un jūs to redzēsit, kad runāsim par 55.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 90. priekšlikums ir no deputāta Dobeļa par 49.panta 2.daļu. Komisija to atbalsta daļēji, bet piedāvā savu redakciju priekšlikumā nr.91. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! 51.pants, 92.priekšlikums, deputāti Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs. Komisija deputātus atbalsta pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējot 93.priekšlikumā51.panta 1.daļu, komisija atbalsta, bet redakcionāli precizē daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 94. priekšlikums ir deputātu Jurkāna, Solovjova, Bartaševiča — izslēgt 51.panta 2.daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 95. ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums par 52.panta redakciju, un komisija atbalsta šos trīs deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 96. priekšlikums — mēs esam pie 55.panta, kuru es minēju nedaudz iepriekš, un tas šeit ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tātad viss pants ir redakcionāli precizēts, iestrādājot tajā iepriekšminētos deputātu priekšlikumus.

97. priekšlikums — izslēgt 58.panta 3.daļu. Iesniedz deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Savukārt atbalsta deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikumu —izslēgt 60.panta otru daļu, un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 99.priekšlikums. Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs lūdz izslēgt vispār 62.pantu, kas runā par kooperatīvo savienību biedru pienākumiem. Komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 100., 101., 102. ir deputāta Leiškalna, visas Juridiskās komisijas un visas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 64.panta redakciju. Tātad Leiškalns un Juridiskā komisija tiek atbalstīti daļēji, panta tekstu piedāvā Tautsaimniecības komisija. Es aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 103.priekšlikums par pārejas noteikumu otro punktu. Iesniedz deputāts Dobelis. Tas netika atbalstīts un, manuprāt, šobrīd vēl nevar tikt atbalstīts Dobeļa kungs. Pagaidīsim līdz trešajam lasījumam. (Starpsauciens: “Jā, jā!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par ko ir runa? Lieta ir tāda, ka priekšsēdētāji, kas ir kooperatīvos, tur ir palikuši no senseniem laikiem, un viņi savas pilnvaras ir nodrošinājuši uz ilgiem gadiem — uz 5 gadiem, ierakstot to statūtos. Bet faktiski sabiedrības biedru lielum lielā daļa diemžēl vispār nezina, kā tiek tērēta nauda, kā ņem kredītus, kā šos kredītus maksā, un līdz ar to, ja jūs parunāsit ar kooperatīvu ierindas biedriem, jūs redzēsit, ka viņos valda milzīga neuzticība savai vadībai. Milzīga neuzticība.

Un līdz ar to mans personīgais uzskats, kas balstās uz šiem faktiem, ir tāds, ka mums jāveicina, cik iespējams ātri pēc, protams, likuma pieņemšanas trešajā lasījumā kopsapulču sasaukšana un šīs amatpersonas ir jācenšas pārvēlēt, jo... nu, protams, tajos gadījumos it īpaši, kur kopsapulču vietā ir bijušas pilnvaroto sapulces, jo pilnvaroto sapulces, tās ir, piedošanu, drusciņ vairāk nekā anekdotisks gadījums, jo tie ir visur savi cilvēki. Diemžēl arī augstākajos valdības līmeņos bieži vien ir tieši tāda pati aina. Jebkurā gadījumā tas ir jāmaina, ir jābūt šīm kopsapulcēm. Jādod iespēja veidot iniciatīvas grupas tiem cilvēkiem, kas ir neapmierināti, un viņiem jādod tiesības pieprasīt šīs kopsapulces, jo valdes ļoti bieži var to vienkārši nedarīt un vilkt laiku garumā. Tā kā tā ķerties pie statūtiem vajadzēs, bet krāmēšanās ap statūtiem būs ilgstoša, process būs ļoti garš, un tajā laikā var notikt visādi brīnumi.

Tāpēc lūdzu pievērst uzmanību manam priekšlikumam, padomājiet par to, kā mēs varētu veicināt sistēmu pilnveidošanu, amatpersonu pārvēlēšanas iespējas. Var jau būt, ka viens otrs strādā tik labi, ka viņš atkal tiek pārvēlēts. Jebkurā gadījumā, arī stingri sekojot likumam, lai visas tās normas tiktu ievērotas, es savu ideju par pārvēlēšanu gribētu atstāt. Zinu, ka komisijā tā arī daļēji tika atbalstīta. Arī bija runa tikai par to, kā juridiski to precīzāk noformēt, un laikam pie tā būs jāpiestrādā. Paldies Dievam, ka ir vēl trešais lasījums. Jebkurā gadījumā es gribu pateikt tā: šeit nav runa par dažiem cilvēkiem. Šeit ir runas par tūkstošiem cilvēku. Par tūkstošiem kooperatīvu ierindas biedru, aiz kuru muguras kooperatīvu vadītāji groza milzīgas summas, un tagad mēs redzam, ka tepat Rīgā, piemēram, ir mājas, kuras neapkurina. Cilvēki salst, izdomā visādus savus paņēmienus, kā sildīties, iekārto dažādas, elektroiekārtas, tērējot par to pamatīgus līdzekļus, un tā tālāk.

Leiškalna kungs, nesmejieties! Tas jautājums ir ļoti svarīgs un smags. Mūsu uzdevums ir ar likuma palīdzību veicināt, lūgt šo kooperatīvu biedru atbalstu. Tas ir mūsu galvenais uzdevums. Jo tiešām es aicinātu kolēģus, nu tagad tuvojas vēlēšanas, gan jau jūs būsit arī daļa aktīvāki, parunājiet ar ierindas biedriem kooperatīvos! Jūs redzēsit, kā viņi uz visu to skatās. Un paskatieties, kādi milzīgi līdzekļi tur pazūd. Un ir ārkārtīgi grūti šodien tikt klāt pie šīs kontroles. Tā ka atbalstīsim šīs iespējamās pārvēlēšanas! Atbalstīsim kopsapulču noorganizēšanu, nevis to, ka kooperatīvs daudziem šodien ir kļuvis par tādu pamatīgu ienākuma avotu, ko nevar salīdzināt ar tiem ienākumiem, ko iegūst viena otra augsta valsts amatpersona. Iespējams, ka ziedotāji kādām jaunajām partijām arī varētu nākt tieši no šādiem kooperatīvu īpašniekiem.

Katrā ziņā trešajā lasījumā šo sarunu turpināsim, bet patlaban es, protams, noņemšu šo priekšlikumu, lai nebūtu te lieka laika tērēšana, bet ideju kā tādu es atbalstīšu un vēl par to runāšu tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, paldies Dobeļa kungs, par jūsu piedāvājumu, kas nozīmē... kas ir tie paši likumprojekta pārejas noteikumi, kas papildināti ar obligātu pārvēlēšanu. Par šo problēmu šobrīd vēl strīdas zinātnieki juristi tepat Saeimā un arī Latvijas Universitātē. Un komisija noteikti pat nolēma izskatīt šo jautājumu trešajā lasījumā, jo tad, kad likums tiks pieņemts, tad mēs pieņemsim pārejas noteikumu redakciju.

Tā ka paldies jums par jūsu iniciatīvu, paldies, ka jūs atbalstāt salstošos darbaļaudis. Dobeļa kungs, es galīgi nesmejos par šīm problēmām, bet komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta otrā lasījuma tekstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Dobeļa kungs! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 16.decembrim, jo komisijai ir ārkārtīgi grūts darbs. Aicinu jūs piedalīties sēdē tikpat aktīvi kā iepriekš! Paldies! 16.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 17.oktobra komisijas sēdē apsprieda Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Komisija to atbalstīja. Mēs esam saņēmuši arī atbalstu no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas. Lūgums ir arī Saeimai atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris.

Izskatām likumprojektu “Iepakojuma likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3787. Šis likumprojekts ir būtisks, lai Latvija varētu veiksmīgi veikt sarunas sakarā ar vides aizsardzības sfēru ar Eiropas Savienību, un tādēļ sāksim strādāt ar šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Tātad 1.pantā ir divi redakcionāli precizējumi. Un ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir vēl viens redakcionāls precizējums. Un ir atbalstīts precizētā redakcijā Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Lujāns. Tālāk ir mans priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat ir redakcionāli precizēta otrā nodaļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk ir 9.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat ir 1., 2. — redakcionāli precizēts un arī ir redakcionāli precizēts 9.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns. Tālāk 11.pants arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Tālāk 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Tālāk ir 11. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 12. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Tālāk ir 16. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un ir redakcionāls precizējums 17.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns. Tālāk ir 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts 19. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 18.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Ir atbalstīts 20. — mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. 21. priekšlikums ir Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Daļēji atbalstīts pie reizes ir arī mans 22. priekšlikums, un atbildīgā komisija šo pantu ir izteikusi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Un atbildīgā komisija ir izveidojusi savu pantu, kurā ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 26. priekšlikumā ir atbalstīts Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 27. priekšlikums — atbalstīts un redakcionāli precizēts Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 28. priekšlikumā ir atbalstīts Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Paldies, cienījamie kolēģi, ka jūs atbalstījāt otrajā lasījumā. Es aicinātu jūs aktīvi iesaistīties darbā pie šī likuma uz trešo lasījumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Tā kā šeit uz trešo lasījumu būtu jāprecizē vairākas normas un būtu jāsaņem... Ko? Jā... lai arī, teiksim, saņemtu no Finansu ministrijas, tad es lūgtu kaut kādu 29.novembri.

Sēdes vadītājs. 29.novembris. Paldies!

M.Lujāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas. Mazs precizējums. Pēc piecām minūtēm savācamies Sociālo un darba lietu komisijas telpās, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās būs cits darbs. Nu es tāpēc to arī pateicu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savāksies savās telpās, mēs savācamies Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies uz komisijas sēdi komisijas telpā pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulksten 17.00 ir cerības uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Bet šodien tūlīt pēc sēdes slēgšanas tiks atklāta izstāde, kas veltīta Latvijas Republikas 83.gadadienai “Sarkanbaltsarkanās Latvijas karoga krāsas”. Izstāde notiks Saeimas bibliotēkas telpās.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Oskars Grīgs, Imants Kalniņš, Valdis Birkavs, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 15.novembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim labklājības ministra atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam Andrim Bērziņam no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu grupas par dizentērijas epidēmiju. Ir rakstiska atbilde. Jūsu rīcībā mutiskai atbildei divas minūtes.

A.Požarnovs (Labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Bojāra kungs! Atbilde par dizentērijas epidēmiju ir iesniegta rakstiski. Tad es vēl varētu pieminēt sekojošo, ka, protams, šādu infekcijas slimību izraisīšanā šie iemesli ir varbūt ļoti, nu, sarežģīti, var būt iesaistīti gan pārtikas ražotāji, gan izplatītāji, gan svarīga arī ir tātad epidemioloģiskā režīma ievērošana katrā konkrētajā uzņēmumā. Un, protams, ir svarīgi arī tas, lai tie cilvēki, kas strādā ar pārtiku, lai viņi nebūtu nēsātāji. Un, ja reiz attiecībā par piena pārstrādes uzņēmumu tur bija skaidri un gaiši redzams, ka infekcijas cēlonis bija šī dizentērijas nēsātāja, kura strādāja šajā ražošanā, tas tika apturēts. Bet principā, ja mēs runājam par Tukuma rajonu, tad sakarā ar to, ka tur ir bijušas jau iepriekšējos gados vairākkārt šāda līdzīga veida epidēmijas, tad nēsātāju skaits vispār kopumā Tukuma rajonā ir lielāks. Tāpēc, protams, tur ir ļoti tā situācija tāda sarežģīta. Attiecībā par Tukuma rajonu ir speciāli pievērsta īpaša uzmanība, lai sanitārie, higiēnas noteikumi tiktu ievēroti gan skolās, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības uzņēmumos un tā tālāk. Bet jebkurā gadījumā par visiem šiem gadījumiem ir iesniegta rakstiska informācija. Un, kā šajā informācijā teikts, tas nav saistāms ar veselības aprūpes reformu, ko mēs realizējam ar Pasaules bankas līdzdalību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Leonam
Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Man ir tāds jautājums ministra kungam. Labdien! Kāpēc produktu kontrole pilnīgi nodota veterinārārstiem, ja viņi diemžēl nav kompetenti šinī lietā? Kas attiecas uz Tukumu, kuru jūs pieminējāt, tur jau vairākkārt ir tā infekcijas slimība izplatījusies, un tā nav vienreizēja. Un nākošais ir: kas tad notiek mūsu armijā? Jo tur arī izplatās tādas pašas infekcijas slimības.

A.Požarnovs. Attiecībā par veterinārārstiem es gribētu teikt to, ka mums līdz šim bija tāda kārtība, ka uzraudzība dažādos pārtikas aprites posmos sadalījās starp Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju. Un dažādi tika kontrolēti gan ražošanas uzņēmumi, gan lieltirgotavas un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Un faktiski šī te robežšķirtne — kas ko kontrolēja — bija attiecībā, vai tas ir augu valsts produkts vai dzīvnieku valsts produkts. Tā rezultātā informācija, nu, savstarpējā informācija nebija pilnīgi pietiekama, un varēja gadīties situācijas, kad, pieņemsim, iepriekšējos posmos tika tiešām šie pārtikas produkti pārbaudīti, bet pēc tam tālākajos realizācijas posmos pārbaudīti tikai dokumenti. Un tas ir arī sakarā ar tām bīstamajām infekcijām, kas nāk no Rietumeiropas valstu puses. Ir tāda vispārpieņemta prakse Eiropas Savienībā, ka visu pārtikas aprites posmu kontrolē viens dienests. Un tamdēļ mēs skatījām valdībā koncepciju par vienota pārtikas uzraudzības dienesta izveidošanu, un tādā veidā tiktu sakārtotas visas funkcijas starp Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju. Un es negribētu piekrist, ka veterinārāsti būs tie, kas kontrolēs, bet tas būs vienotais pārtikas uzraudzības dienests.

Un attiecībā par... nu jā, nu principā tas faktiski ir šis te galvenais jautājums, kādā veidā mēs virzīsimies, lai sakārtotu šo te pārtikas uzraudzības tirgu.

Attiecībā uz armiju es varu pieminēt sekojošo, ka ne vienmēr zarnu infekcijas izraisa tikai dizentērija, bet pēc epidemiologu pārbaudes, pēc tam, kad šie te cilvēki bija nonākuši Infekcijas slimnīcā, tika pārbaudīts un konstatēts, ka gan vīrusi bija tie, kas bija izraisījuši zarnu darbības traucējumus, gan arī citi izraisītāji. Tas, protams, ir saistīts ar to, ka šādās slēgta tipa iestādēs, kurās ir daudz cilvēku ilgstoši kopā, nu, šāda veida infekcijas daudz labāk izplatās. Bet jebkurā gadījumā arī pēc tā difterijas uzliesmojuma mēs izanalizējām visas... visu šo te, gan sanitāro režīmu, ko nepieciešams, nu, kā lai saka, ievērot, gan arī attiecībā par vakcināciju, tas būtu pie citām infekcijām. Un tātad ir pieņemtas pēdējā gada laikā speciālas rekomendācijas šādām slēgta tipa iestādēm. Kas attiecas uz armiju un arī uz atsevišķām policijas apakšvienībām, kur, vārdu sakot, jauniesuktie strādā... dzīvo kopā šādos kolektīvos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu grupas jautājumu par sociālā budžeta līdzekļu izlietojumu laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam. Lūdzu, ministra kungs!

A.Požarnovs. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Bojāra kungs! Šis jautājums... šie trīs jautājumi, kas ir uzdoti, tie ir ļoti konkrēti, ļoti precīzi. Šajos jautājumos deputāti ir uzdevuši jautājumu pamatā tātad par procentu likmēm, par kādām sociālās apdrošināšanas budžets aizņemas no valsts pamatbudžeta aizņēmumu, un cik liela naudas suumma tiek samaksāta procentu veidā... atmaksāta valsts pamatbudžetam. Šie skaitļi ir iesniegti pilnīgi precīzi. Es domāju, ka es tos nenolasīšu. Bet jebkurā gadījumā tikai neliela piezīme. Pamatprincips ir sekojošais: gada laikā, gada ietvaros. Tad, kad sociālās apdrošināšanas budžets aizņemas no valsts kases šos naudas līdzekļus, tad tiek piemērota procentu likme kā par īstermiņa aizdevumiem, un tas ir 3,5%. Un gada beigās, tad, kad ir precīzi zināms, kādu summu gada laikā ir sociālās apdrošināšanas budžets aizņēmies, tad to pārformē atbilstoši vērtspapīru tirgus procentu likmēm, piemērojot vēl... pusprocentu pieskaitot klāt, un tādā veidā to pārformējot par ilgtermiņa aizņēmumu. Un, protams, šīs procentu likmes atšķiras gadu no gada atkarībā no tā, kādas ir vērtspapīru, nu, ilgtermiņa šo te vērtspapīru procentu likmes. Un šobrīd tas ir 9,5... 9,32%.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Līdz ar to šī sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Požarnovs

Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju Labklājības ministrija ir izskatījusi jūsu 2001. gada 3. oktobra vēstuli un informē, ka infekcijas slimību pieaugumu valstī pēdējos gados, t. sk. arī dizentērijas uzliesmojumu Tukumā, nav iespējams saistīt ar veselības aprūpes sistēmas reformu.

Kā liecina epidemioloģiskās uzraudzības dati, akūto zarnu infekcijas slimību un to uzliesmojumu skaita pieauguma galvenie iemesli ir šādi:

1. Pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības decentralizācija, kuras rezultātā palielinājies uzņēmumu skaits, kā arī pārtikas apritē strādājošo skaits, kam bieži ir nepietiekams izglītības līmenis higiēnas jautājumos, tehnoloģiju un noteikumu ievērošanā.

2. Nepietiekama iekšējā kontrole pār higiēnas normu ievērošanu, atsevišķos gadījumos — slikts objektu sanitāri higiēniskais stāvoklis.

3. Zemais pārtikas apritē strādājošo atalgojums neveicina atbildību par higiēnas normu ievērošanu, saslimušie pārtikas uzņēmumu darbinieki ieinteresēti noslēpt savu slimību, lai netiktu atstādināti no darba jeb iztikas avota.

4. Nerealizēto pārtikas produktu pārpalikumu izveidošanās un strādājošo materiālā atbildība par nerealizēto produkciju veicina produktu ar beigušos derīguma termiņu, bojāto un nekvalitatīvo produktu realizāciju.

5. Nelegāla produkcijas izplatīšana.

6. Iedzīvotāju nepietiekama informētība par zarnu infekcijas slimību profilaksi.

7. Iedzīvotāju neinformētība par tiesībām pieprasīt kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu inficēšanās gadījumā.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem iemesliem, kopš 1997. gada Latvijā akūto zarnu infekcijas slimību biežums gandrīz divkāršojies (1997. gadā reģistrēti 123,2 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un 2000. gadā — 216,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), kā arī intensīvi pieaudzis grupveida saslimšanas gadījumu skaits. Salīdzinājumā ar 1997. gadu, kad tika reģistrēti 9 grupveida saslimšanas gadījumi ar 5 un vairāk saslimušajiem, 2000. gadā šādu uzliesmojumu skaits palielinājās vairāk nekā 3 reizes un tika reģistrēti 34 grupveida saslimšanas gadījumi ar 5 un vairāk saslimušajiem. Arī 2001. gadā epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, 9 mēnešu laikā reģistrēti 228,9 akūto zarnu infekcijas slimību gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kā arī 33 grupveida akūto zarnu infekcijas saslimšanas gadījumi ar 5 un vairāk saslimušajiem.

Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti veselības aprūpes uzlabošanai, uzskatām, ka pozitīvas izmaiņas veselības aprūpē iespējamas, nodrošinot tai reālu finansiālo atbalstu un radot valstī izpratni par veselības aprūpes un citu sociālo jautājumu risināšanas prioritāro nozīmi. Pašreiz Labklājības ministrija realizē Pasaules bankas atbalstīto veselības aprūpes reformas projektu.

Veselības reforma ir dinamisks un ļoti komplicēts ilgtermiņa process, kas cieši saistīts ar valsts attīstību kopumā. Izmaiņas veselības aprūpes sistēmā notiek strauji, objektīvu apstākļu dēļ ne vienmēr pilnīgi sakrītot ar projekta sākotnējām iecerēm. Reformas gaitā ir nepieciešama regulāra projekta precizēšana, ņemot vērā neparedzētu sarežģījumu un jaunu prioritāšu parādīšanos veselības aprūpē un citās nozarēs.

Veselības reformu ieplānots realizēt divās fāzēs. Pirmās fāzes galvenais mērķis ir radīt stabilus priekšnoteikumus kvalitatīvas un izmaksu efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveidošanai, izveidojot tādu investīciju politiku, ka tiek radīta stabila ieņēmumu bāze veselības aprūpei, radot stabilu primārās veselības aprūpes sistēmu, veicot slimnīcu tīkla finansu plūsmas pārstrukturēšanu, padarot to caurspīdīgu un pārskatāmu. Otrās fāzes uzdevums ir realizēt jaunradīto investīciju programmu, atbalstot konkrētas investīcijas veselības aprūpē, kā arī veikt veselības aprūpes sistēmas pārstrukturēšanu kopumā atbilstoši pirmajā fāzē izstrādātajiem reģionālās attīstības plāniem.

Projekta realizācijas kontrolei ir noteikti indikatori, kas parāda noteiktā laikā sasniegto progresu katrā veselības aprūpes sektorā. Veselības reformas projekta finansējumu nosaka aizdevuma līgums starp Latvijas Republiku un starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku. Projekta kopējais budžets ir aptuveni 42 miljoni ASV dolāru, no kura Latvijas valdības finansējums sastāda 19%, starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevums — 76%, bet 5% līdzekļu Latvija saņēmusi kā dāvinājumu no Zviedrijas valdības.

Aizdevuma līguma 5. grafika 2. punkts noteic, ka 2000. finansu gadā un turpmāk veselības aprūpes izdevumiem piešķiramo līdzekļu apjoms (neskaitot pacientu iemaksas) nedrīkst būt mazāks par 10% no valsts pamatbudžetā ieplānoto ieņēmumu apjoma. Sakarā ar to 1998. gada 23. septembrī tika parakstīts vienošanās protokols starp Labklājības ministriju un Finansu ministriju, kas paredzēja, ka, sākot ar 2000. gadu, Finansu ministrija apņemas nodrošināt dotāciju veselības aprūpes izdevumiem ne mazāk kā 10% apjomā no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem.

Diemžēl praksē Finansu ministrija savas saistības nepilda, jo 10% tiek aprēķināti nevis no visiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, bet tikai no atsevišķām ieņēmumu pozīcijām (nodokļu ieņēmumiem un maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu). Rezultātā veselības aprūpes budžets ir nepietiekams. Šādā situācijā tiek kavēta veselības reformas projekta pirmās fāzes realizācija un pāreja uz otro fāzi, jo, tikai ieguldot vajadzīgos līdzekļus pilnā apjomā, var nodrošināt paredzēto ekonomisko atdevi attālākā nākotnē.

Jāatzīmē, ka arī Pasaules bankas eksperti savos atzinumos izteikuši, ka Latvijā veselības sektors netiek pietiekami nodrošināts ar naudas līdzekļiem.

Veselības reformas ietvaros jau paveikts liels darbs veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras optimizēšanā, samazinot pārmērīgi lielo un ekonomiski neattaisnojamo gultu skaitu stacionāros, racionāli izvietojot medicīnas tehnoloģijas, iekārtojot ģimenes ārstu prakses. Nozīmīgs progress ir sasniegts ārstniecības personāla apmācības jomā. Izstrādātas un ieviestas jaunas ārstniecības personu līdzdiploma un pēcdiploma apmācības programmas. Tiek sakārtota veselības aprūpes budžeta izdevumu daļa, centralizēti kontrolējot finansu plūsmu un nodrošinot finansēšanas procesa caurspīdīgumu no Valsts kases līdz tiešajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Šajā periodā veselības aprūpes sistēmā ir iestrādātas sociālās drošības normas un realizēti vienlīdzīguma un taisnīguma principi, nosakot valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu minimumu katram Latvijas iedzīvotājam.

2001. gada 11. oktobrī Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

 

 

Ministrs

A.Požarnovs

Labklājības ministrija, pamatojoties uz š. g. 16. oktobra deputātu jautājumu Nr. 139, sniedz pieprasīto informāciju jautājumā par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

1. Cik daudz no sociālā budžeta līdzekļiem ir izlietots laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam, lai samaksātu procentus Valsts kasei par piešķirtajiem aizdevumiem? Kā ir mainījušās šo aizdevumu procentu likmes?

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (pensijas un pabalsti) tiek finansēti no četriem speciālajiem budžetiem: valsts pensiju speciālā budžeta, nodarbinātības speciālā budžeta, darba negadījumu speciālā budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

Pēdējos gados kopējie sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, kā rezultātā ir vērojams budžeta deficīts (neieskaitot Pasaules bankas kredītu): 1998. gadā tiešais gada deficīts bija 5,9 milj. latu, 1999. gadā — 55,5 milj. latu, 2000. gadā — 27,9 milj. latu, bet 2001. gada 9 mēnešos — 9,3 milj. latu.

No četriem speciālajiem budžetiem deficīts vērojams valsts pensiju speciālajā budžetā: 1999. gadā tas bija 38,4 milj. latu, 2000. gadā — 27,5 milj. latu, 2001. gadā sagaidāmais deficīts ir 8,3 milj. latu apmērā un 2002. gadā plānots — 13,6 milj. latu apmērā, savukārt invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā 1999. gadā deficīts bija 7,6 milj. latu, 2000. gadā — 3,2 milj. latu, 2001. gadā sagaidāmais deficīts ir 9,04 milj. latu apmērā un 2002. gadā plānots — 7,4 milj. latu apmērā.

Lai valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra spētu nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu tiesību aktos paredzētajā apmērā un termiņos, tiek veikts aizņēmums no valsts pamatbudžeta, slēdzot līgumu ar Valsts kasi (sk. tabulu). Aizņēmumi tiek noformēti katram budžetam un katram budžeta gadam atsevišķi. Budžeta gadam noslēdzoties, aizņēmums kļūst par ilgtermiņa aizņēmumu.

 

Aizņēmumi no valsts pamatbudžeta un procentu maksājumi

1999.–2002. gadā (milj. lati)

1999. g. 2000. g. 2001. g.* 2002. g.**

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta 37,32 30,62 17,33 20,92

Procentu maksājumi 0,97 2,40 6,16 10,13

tai skaitā:

procentu maksājumi par ilgtermiņa

aizņēmumu — 1,62 5,34 9,11

procentu maksājumi par overdraft 0,97 0,78 0,82 1,02

 

* Gaidāmā izpilde.

** Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2002. gadam”.

 

Aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas nosacījumus, tai skaitā arī aizdevuma procentu likmes noteikšanas kārtību, nosaka Finansu ministrijas 1998. gada 10. septembra rīkojums Nr. 517 “Valsts budžeta aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”. Atbilstoši minētajai kārtībai, izsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam aizdevumus latos, šo aizdevumu procentu likme tiek noteikta, pamatojoties uz valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa vērtspapīru augļu likmēm, kurām pieskaitīti 0,5 procenti (atlīdzība Valsts kasei par valsts aizdevuma apkalpošanu). Tas nozīmē, ka speciālais budžets aizņemas nepieciešamos resursus no Valsts kases par finansu tirgus likmēm, t.i., likmēm, par kurām Valsts kase šos resursus aizņemas no finansu tirgus dalībniekiem valsts vērtspapīru tirgū, vienlaikus maksājot Valsts kasei par aizdevuma apkalpošanu.

Pamatojoties uz minēto kārtību, par 1999. un 2000. gada ilgtermiņa aizņēmumu procentu likme bija noteikta 5,63% gadā, ņemot vērā sešu mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju 1999. gada 29. decembra izsoles vidējo gada peļņas likmi, tai pieskaitot 0,5%. Savukārt par īstermiņa (overdraft) aizņēmumu procentu likme no 2000. gada 17. marta ir 3,5% (līdz tam — 4%). Tā rezultātā no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem kredīta procentos par aizņēmumu 1999. gadā tika nomaksāti 0,97 milj. latu (īstermiņa aizņēmums), savukārt 2000. gadā — 2,40 milj. latu (īstermiņa aizņēmums + ilgtermiņa aizņēmums par 1999. gadu) (sk. tabulu).

2. Kāda būs paredzamā procentu maksājumu summa 2001. gadā? Cik jau faktiski samaksāts šā gada 9 mēnešos? Kāda bijusi procentu likme šajā periodā?

Tā kā 2001. gadā procentu maksājumu likmes noteikšanai ir izmantota valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligāciju 2000. gada 12. aprīļa izsoles vidējās gada peļņas likme (plus 0,5%), sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtermiņa aizņēmumu procentu likme ir palielinājusies no 5,63% līdz 9,32% gadā. Minētā likme ir jāpiemēro ilgtermiņa aizņēmumam par 2000. gadu, kā arī par 1999. gadu, lai gan par 1999. gada aizņēmumu procentu nomaksa līdz 2001. gadam tika veikta, piemērojot likmi 5,63% apmērā. Tā rezultātā par minēto aizņēmumu procentu maksājumiem no speciālā budžeta 2001. gadā papildus nepieciešami 2,2 milj. latu.

Kopumā katru gadu no speciālā budžeta ir jāveic procentu maksājumi par īstermiņa aizdevumu (overdraft) un iepriekšējo gadu aizņēmumiem (ilgtermiņa), un 2001. gadā minētie rādītāji varētu sasniegt attiecīgi 0,82 milj. latus un 5,34 milj. latus (kopā — 6,16 milj. latu) (sk. tabulu).

Šā gada deviņos mēnešos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kases izdevumi procentu maksājumiem par ilgtermiņa aizņēmumu bija 3,3 milj. latu, bet izdevumi procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas tiek finansēts overdrafta kārtībā, — 0,63 milj. latu.

3. Vai Labklājības ministrija ir griezusies valdībā ar lūgumu atbrīvot sociālo budžetu no pārāk augstajiem aizdevuma procentiem vai vismaz tos ievērojami samazināt?

2001. gada 29. maija Ministru kabineta sēdē, izskatot jautājumu par 2002. gada valsts budžeta izdevumiem, tika nolemts uzdot labklājības ministram sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par procentu likmēm un apjomiem valsts pamatbudžeta aizdevumiem valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam (prot. Nr. 25, 32.¤., 4. punkts). Pieprasīto informāciju Labklājības ministrija šā gada 11. jūlijā iesniedza Valsts kancelejā, izsakot vairākus priekšlikumus:

1) situācijā, kad sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir nepietiekami, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinātu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu noteiktajā apmērā un termiņos, pārskatāma dotācijas veikšana Valsts ieņēmumu dienestam par sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu;

2) situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienests sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neiekasē plānotajā apjomā, par attiecīgo summu samazināt procentu maksājumus par īstermiņa aizņēmumu (overdraft) no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem;

3) par valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta deficīta daļēju finansēšanas avotu izmantot nodarbinātības un darba negadījumu speciālo budžetu brīvo līdzekļu atlikumus, tos neatspoguļojot ieņēmumu un izdevumu daļā;

4) izvērtēt iespēju veikt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta subsidēšanu no valsts pamatbudžeta, nosakot zemāku procentu likmi, vai to pilnībā atcelt, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasē Valsts ieņēmumu dienests (subsidēšanu atsevišķos gadījumus ieteicis arī Starptautiskais valūtas fonds 2000. gada 5. jūnija memorandā), vai arī ņemt aizņēmumu kādā no Latvijas kredītiestādēm, ja tās piedāvātu zemāku kredīta procentu likmi.

Minētā informācija par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmumu no valsts pamatbudžeta procentu likmēm un apjomiem tika izskatīta Ministru kabineta šā gada 4. septembra sēdē, nolemjot, ka Labklājības ministrijai kopā ar Finansu ministriju jāizvērtē nepieciešamība sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai sakārtotu ar sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem saistītās problēmas, un jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi Ministru kabinetā (prot. Nr. 41, 35.¤., 2. punkts). Tādējādi šobrīd Labklājības ministrija sadarbībā ar Finansu ministriju turpina darbu pie iepriekš minētā uzdevuma izpildes.

Bez tam vēršam jūsu uzmanību, ka Labklājības ministrija, piedaloties ikgadējā budžeta likumprojekta izskatīšanā Ministru kabinetā, ir izteikusi iebildumus pret procentu maksājumiem par aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

2001. gada 25. oktobrī Labklājības ministrs A.Požarnovs

Kopsavilkums

2001. gada 15. novembra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

—“Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Reģ.nr.996) (dok.nr.3780) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.927) (dok.nr.3748) Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ.nr.825) (dok.nr.3781) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. (Reģ.nr.987) (dok.nr.3782) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.966) (dok.nr.3784) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

—“Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.839)

(dok.nr.2868; nr.3785) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Iepakojuma likums”. (Reģ.nr.999) (dok.nr.3441; nr.3787) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

—“Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061) (dok.nr.3726; nr.3783) Balsojums par steidzamību: 52 par, 18 pret, 10 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 70 par, 2 pret, 4 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

—“Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (dok.nr.3700; nr.3765) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.970) (dok.nr.3389; nr.3766) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.914) (dok.nr.3192; nr.3767) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1073) (dok.nr.3770) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (dok.nr.3594; nr.3771) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.992) (dok.nr.3424; nr.3772) Balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (dok.nr.3595; nr.3779) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1032) (dok.nr.3592; nr.3786) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

—“Teritorijas plānošanas likums”. (Reģ.nr.1071) (dok.nr.3768; nr.3768A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

—“Reģionālās attīstības likums”. (Reģ.nr.1072) (dok.nr.3769; nr.3769A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

—“Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. (Reģ.nr.1074) (dok.nr.3773; nr.3773A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

—“Grozījumi Muitas likumā”. (Reģ.nr.1075) (dok.nr.3774; nr.3774A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

—“Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1076) (dok.nr.3775; nr.3775A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

—“Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (dok.nr.3788; nr.3788A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai.

Pieņēma lēmumu:

 

“Par Anda Celma apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3778) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

Jautājumi un atbildes:

 

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, R.Labanovska, E.Baldzēna un O.Grīga jautājumu par dizentērijas epidēmiju. (dok.nr.3612)

—Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, P.Maksimova un J.Plinera jautājumu par sociālā budžeta līdzekļu izlietojumu laika posmā no 1997.— 2000.gadam. (dok.nr.3702)

Saeimas preses dienests

 

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 15. novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

G.Dambergs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeimas plenārsēdē ar balsu vairākumu komisijām tika nodots likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”. Man kā Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram ir gandarījums, ka kolēģi Saeimā ar izpratni izturējās pret šo Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, novērtēja tā svarīgumu un nodeva komisijām to izvērtēt, iesniedzot savus priekšlikumus. Domāju, ka nākamā gada sākumā Latvijā būs mūsdienīgs likums par Latvijas Nacionālo operu. Lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai Nacionālā opera ir būtiska un nepieciešama institūcija. Tā tiek uztverta kā viena no mūsu valsts vizītkartēm, tāpēc cilvēki ir lepni par tās darbību, jo Nacionālā opera tiek augstu vērtēta ne tikai mūsu zemē, bet arī ārpus mūsu valsts robežām.

Nacionālās operas likums paredz ļoti svarīgas lietas. Īpaši gribētu akcentēt Nacionālās operas juridisko statusu, tās darbības mērķus, funkcijas, jo, neskatoties uz Nacionālās operas darbības problēmām agrāk, šodien mēs ar gandarījumu varam teikt, ka tā ar saviem spēkiem, kā arī Ministru kabineta un Saeimas palīdzību ir sakārtojusi savu saimniecību — strādā kā naudu pelnoša kultūras institūcija un ir parādījusi gatavību darboties tirgus ekonomikas apstākļos. Varam uzskatīt, ka Nacionālā opera šodien ir pelnošs kultūras uzņēmums. Tieši to es gribētu akcentēt — uzņēmums, jo Nacionālās operas darbība ievērojami pārsniedz valsts kultūras iestādes darbības apmērus un dziļumu.

Ministru kabinets ir uzdevis Kultūras ministrijai līdz nākamā gada martam pilnībā pabeigt šī likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu. Kultūras ministrija sekos likumprojekta izskatīšanai Saeimā. Es pieļauju, ka atsevišķas šī likumprojekta normas varētu precizēt atbilstoši likumiem, kurus Saeima ir akceptējusi pēdējā gada laikā par valsts un pašvaldību aģentūrām. Domāju, ka likumprojekts par Latvijas Nacionālo operu ir korekts, tas aptver visas Nacionālās operas darbības sfēras un jomas un iezīmē tās darbību nākotnē.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Arī šajā nedēļā Tautas partijas frakcijas deputāti raženi strādāja pie vairāku likumprojektu sagatavošanas. Frakcija, atsaucoties uz Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas ierosinājumu, ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Latvijas valsts apbalvojumiem. Mēs uzskatām, ka mūsu valstī ir ļoti daudz labu cilvēku, kuri daudz darījuši valsts labā, tāpēc ir jāpasaka paldies, viņus apbalvojot svētku reizēs.

Diemžēl šīs nedēļas darbu aizēnoja kāds politisks notikums. Ir sacelta negaidīti liela ažiotāža ap Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa atbrīvošanu no amata. Tāpēc arī Tautas partijas frakcija savā sēdē izvērtēja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ziņojumu par privatizācijas gaitu Latvijā un par tiem iemesliem, kādēļ Jānis Naglis ir atbrīvots no šī ietekmīgā amata. Esam konstatējuši, ka diemžēl pēdējos gados privatizācijas procesā ir pieļautas vairākas rupjas kļūdas. Tas attiecas arī uz tā saucamo “Lattelekom” privatizācijas gaitu. Jau pašā sākumā, kad deviņdesmito gadu vidū notika “Lattelekom” privatizācija, iezīmējās dažas nelabvēlīgas tendences, kad tā saucamajiem advokātiem tika samaksāti milzīgi honorāri — 15 miljonu latu apmērā, lai noslēgtu “Lattelekom” pārdošanas līgumu. Diemžēl šis līgums Latvijas valstij ir noslēgts neizdevīgi, tādēļ šobrīd esam spiesti tiesāties ar “Lattelekom” īpašniekiem. Un atkal un atkal parādās nauda un honorāri advokātiem. Un Jānis Naglis diemžēl bez pietiekamas saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju un valdību atkal ir rīkojies ar valsts naudu — ir samaksāti honorāri advokātiem daudzu miljonu dolāru apmērā.

Tautas partijas frakcijā gluži pamatoti tika uzdots jautājums — vai, no valstiskā viedokļa vērtējot, šādi cilvēki, nelietderīgi rīkojoties ar tik ievērojamiem mūsu sabiedrības līdzekļiem, var turpināt strādāt šajā ietekmīgajā amatā. Tāpēc arī mūsu frakcijā tika pieņemts lēmums — atbalstīt ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīcību, jo uzskatām, ka cilvēkam, kurš nelietderīgi rīkojas ar valsts un pašvaldības naudu, savs amats ir jāatstāj. Diemžēl šī ekonomikas ministra rīcība tika politizēta un kritizēta tāpat kā citos gadījumos, kad ministri atceļ no amatiem sliņķus un sava darba nedarītājus, kuri parasti aizbildinās ar politisku izrēķināšanos. Diemžēl tā tas notika arī šajā gadījumā.

Mēs ceram, ka turpmāk uzņēmumu privatizācijā netiks pieļauta valstiski nelietderīga rīcība.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Sveicu jūs mūsu valsts svētkos un novēlu visiem labu noskaņojumu arī tad, ja Rīgas dome svētku uguņošanu nerīkos.

Bet Saeimā mums ir jāstrādā ar Latvijai un tās pilsoņiem vajadzīgiem likumiem. Šoreiz runāšu par vienu likumprojektu — “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, jo aktīvi piedalījos tā izstrādē. Esmu saņēmis daudz sūdzību no kooperatīvu ierindas biedriem, piemēram, no kooperatīviem “Mežciems”, “Bāka” un citiem. Šo sabiedrību darbību vajadzētu vadīt tās biedriem, aktīvi un demokrātiski piedaloties to pārvaldīšanā. Kas faktiski notiek? Priekšsēdētāji izraugās sev uzticamas pilnvarotās personas un tālāk tās ievēlē visus pārējos — valdi, revīzijas komisijas locekļus un arī priekšsēdētājus. Kopsapulces nenotiek. Tieši tāpēc es iesniedzu priekšlikumus, kurus, paldies Dievam, lielāko daļu šodien Saeima atbalstīja. Tas daļēji novērsīs šo nelikumīgo rīcību. Šie priekšsēdētāji sev nodrošinājuši šīs pilnvaras piecu gadu garumā, ierakstot to arī statūtos. Tāpēc sabiedrību biedriem ļoti bieži nav skaidrs, kas notiek ar viņu naudu un dažādiem kredītiem. Kad likums tiks pieņemts Saeimā, tad arī būs jāsasauc kopsapulce, lai pārvēlētu amatpersonas. Sabiedrību statūtu maiņa būs grūta, un pats process ilgstošs.

Gribētu izteikt piezīmi par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” izskatīšanu šodien, kas manī kārtējo reizi nostiprināja pārliecību, ka tikai profesionāli karavīri var sekmīgi aizstāvēt Latviju, tā demonstrējot mūsu valsts priekšrocības armijas izveidošanā. Uzskatu, ka armijā jābūt profesionāliem cilvēkiem, kuriem tas ir pamatdarbs. Bet tomēr visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vajadzētu iegūt pamatapmācību, kas dotu iespēju pilnvērtīgi aizstāvēt dzimteni. Tāpēc esošā armijas sistēma prasa rūpīgu pārveidošanu. Bet viens ir skaidrs — Latvijas Republikas pilsonim jābūt arī Latvijas Republikas patriotam ne tikai vārdos, bet arī darbos.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Apsveicu jūs valsts svētkos un novēlu labu veselību!

Sociāldemokrāti arī šodien strādāja ražīgi — tika pieņemti mūsu priekšlikumi vairākos likumprojektos. Visasākās debates risinājās par likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Sociāldemokrāti uzskata, ka atteikšanās no iesaukuma vecuma sasniegušu jauniešu iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav pabeiguši deviņas klases, ir priekšlaicīga. Līdz ar to valdošā koalīcija šodien atteicās no ievērojama skaita normāli fiziski attīstītu un gudru jauniešu līdzdalības valsts dzīvē. Tas nozīmē, ka viņi pakļauti citām negatīvām ietekmēm. Es domāju, ka tā ir liela kļūda. Es saprotu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandieru vēlmi redzēt armijā dienošus jauniešus ar augstāko izglītību. Tādā gadījumā vajadzēja akceptēt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, izslēdzot no pašreizējā likuma daudzas normas. Šajā likumā ir deviņas kategorijas, kas pieļauj atlikt jauniešu iesaukšanu armijā un tos neiesaukt vispār. Iespējams, ka tad arī mūsu armijā būtu jaunieši ar augstāko izglītību. Tagad faktiski mēs atsakāmies no lielas daļas normālu jauniešu. Neliela statistika: trīs gadu laikā — no 1998. līdz 2000.gadam — bruņotajos spēkos katru gadu tika iesaukti 350 līdz 360 jaunieši ar septiņu līdz deviņu klašu izglītību. Tas nozīmē, ka lielākā daļa mūsu bruņotajos spēkos iesauktie jaunieši ir ar deviņu klašu vai arī zemāku izglītību. Daži kolēģi uzsver, ka, lai mēs varētu virzīties uz NATO, armijā jābūt augsti izglītotiem un profesionāliem karavīriem, kuri strādā ar augstām tehnoloģijām. Bet es domāju, ka katrā armijā ir nepieciešams arī vienkāršais karavīrs, kuram pat nebūtu augstākā izglītība, kaut gan tas būtu vēlams. Jebkurš ar tām tehnoloģijām, kas paredzētas vienkāršiem karavīriem — triecienšautene, duncis, granāta — iepazīstas jau jaunsargos. Ja jau Aizsardzības ministrija, virzoties uz NATO, mūsu armijā grib panākt augstu izglītības līmeni, tad būtu ļoti lietderīgi pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu, kas ir gandrīz četras reizes lielāks nekā Izglītības un zinātnes ministrijai. Sociāldemokrāti uzskata, ka šie līdzekļi jāvirza izglītībai, kas ir pamatu pamats, un ir jāievieš obligātā vidējā izglītība.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien bija kārtējā Saeimas plenārsēde, kurā skatīti dažādi jautājumi. Gribētu runāt par Iepakojuma likumu, kas cieši saistīts ne tikai ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī ar mūsu valsts ieguldījumu kopējā vides sakārtošanā pasaulē. Šie jautājumi tika risināti arī ANO 7.sesijā Marokā, kurai nebija pievērsta vajadzīgā masu mediju uzmanība. Sesijā uzstājās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs, tas bija liels pagodinājums. Varēja sajust, ka pasaules vides problēmas nav tikai vienas atsevišķas Latvijas, Amerikas vai Eiropas problēmas, bet tā ir visu kopīgā lieta, ko mēs ikdienas rūpēs bieži vien aizmirstam. Klausoties daudzu Āzijas valstu ministru runās, ir skaidrs, ka reālā sasilšana no rūpnieciskajām valstīm, kuras rezultātā rodas klimata izmaiņas, būtiski ietekmē daudzas citas valstis, kurās parādās sausums un negaidīti taifūni. Šīs problēmas ir ļoti būtiskas.

Šajā kontekstā Iepakojuma likums Latvijā beidzot regulēs atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši pasaules tradīcijām — metāls pie metāla, plastmasa pie plastmasas, papīrs pie papīra. Tas viss tiek pārstrādāts, un daudzās attīstītās valstīs ir izveidota bezatlikumu sistēma. Tādā veidā tiek novērsta lielu atkritumu kalnu veidošanās.

Otrs pietiekami patīkams notikums Latvijai bija Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Arī nesen Norvēģijā varēja dzirdēt, ka Latvijai ir pat ļoti labi rezultāti. Tas bija sava veida pārsteigums daudziem ārzemju ekspertiem, ka kopējās krīzes situācijā Latvijai ir diezgan labi rādītāji.

Tie bija divi patīkami notikumi, kurus es gribēju akcentēt pirms svētkiem.

Saeimas preses dienests