Finansu un kapitāla tirgus komisijas Padomes lēmums Nr. 17/6
Rīgā 2001. gada 2. novembrī
Par “Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumu” apstiprināšanu
Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:
1. Apstiprināt “Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumus” (pielikumā).
2. Lūgt Latvijas Banku atcelt Latvijas Bankas padomes 15.03.2001. lēmumu Nr. 84/5, ar kuru tika apstiprināti “Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumi”.
Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis
Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumi
1. Pamatnostādnes
1.1. “Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumi” (tālāk tekstā — ieteikumi) sagatavoti, ievērojot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas “Kredītriska pārvaldīšanas principus” un saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas “Ieteikumiem iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai”.
1.2. Ieteikumos apkopota efektīvas kredītriska pārvaldīšanas saprātīgā prakse, kas bankām un krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā — iestāde) jāņem vērā, veidojot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, un to ieteicams piemērot apdrošinātājiem, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, brokeru sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem, pārvaldot tās darbības jomas un produktus, kuriem piemīt kredītrisks.
1.3. Kredītriska pārvaldīšanas sistēma ir būtiska visaptverošas risku pārvaldīšanas sistēmas sastāvdaļa, un tā ir svarīga iestādes veiksmīgai ilgtermiņa darbībai. Iestādei kredītrisks jāpārvalda, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem riskiem.
1.4. Efektīvas kredītriska pārvaldīšanas nosacījumi ir šādi:
1.4.1. piemērotas kredītriska pārvaldīšanas vides izveide;
1.4.2. saprātīgu kredītu piešķiršanas kritēriju lietošana;
1.4.3. nepārtraukta kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība;
1.4.4. atbilstoša kredītriska kontrole.
1.5. Kredītrisks šo ieteikumu izpratnē ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja iestādes aizņēmējs (parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret iestādi atbilstoši līguma noteikumiem. Ieteikumos ietvertie principi piemērojami ne vien galvenajam kredītriska avotam —kreditēšanas darbībai, bet arī citām iestādes darbības jomām un produktiem, kuriem piemīt kredītrisks un kuri tiek atspoguļoti bilancē un ārpusbilancē, iekļauti bankas portfelī un tirdzniecības portfelī.
1.6. Kredīts šo ieteikumu izpratnē ir prasības pret aizņēmēju vai darījuma partneri, kurām piemīt kredītrisks.
1.7. Iestādei, kas pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jānodrošina efektīva kredītriska pārvaldīšana katrā konsolidācijas grupas uzņēmumā un konsolidācijas grupā kopumā.
2. Piemērotas kredītriska pārvaldīšanas vides izveide
2.1. Kredītriska pārvaldīšanas sistēmas izveidi un efektīvu funkcionēšanu nodrošina iestādes padome (krājaizdevu sabiedrībai — biedru kopsapulce) un iestādes valde.
2.2. Iestādes padome (biedru kopsapulce) ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanas uzraudzību, un tai:
2.2.1. jānosaka kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, kurā ietverti mērķi, kas iestādei jāsasniedz, veicot darbības, kurām piemīt kredītrisks;
2.2.2. jāapstiprina kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas, t.sk. kredītpolitika, kas nosaka kredītriska pārvaldīšanu kreditēšanā;
2.2.3. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem, jāpārskata kredītriska pārvaldīšanas stratēģija un politikas un jānosaka, vai nepieciešama kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas maiņa un vai iestādes pašu kapitāla apjoms ir pietiekams riskiem, kurus tā uzņēmusies;
2.2.4. jākontrolē, vai iestādes valde pārvalda iestādes darbības kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar iestādes padomes (biedru kopsapulces) apstiprināto kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju un politikām.
2.3. Kredītriska pārvaldīšanas stratēģijai, kas var būt iestādes attīstības stratēģijas sastāvdaļa, jānosaka:
2.3.1. kādus kredītus iestāde paredzējusi piešķirt, norādot to veidu (piem., komerckredīti, patēriņa, nekustamā īpašuma kredīti), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, valūtu, termiņus un ienesīgumu;
2.3.2. vispārējā kredītportfeļa struktūra (diversifikācijas līmenis un pieļaujamās koncentrācijas);
2.3.3. pieļaujamais kredītriska līmenis un peļņa, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku.
2.4. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes (biedru kopsapulces) apstiprinātās kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu, un tai jānodrošina:
2.4.1. attiecīgo politiku izstrādāšana un īstenošana;
2.4.2. nepieciešamo procedūru izstrādāšana, apstiprināšana un īstenošana;
2.4.3. skaidra un atbilstoša kredītu piešķiršanas lēmumu pieņemšanas un kredītu pārbaudes pienākumu noteikšana;
2.4.4. tāda darbinieku kvalifikācija, lai sekmīgi saskaņā ar apstiprinātajām iestādes politikām un procedūrām veiktu tās iestādes darbības, kurām piemīt kredītrisks;
2.4.5. kreditēšanā iesaistīto darbinieku iepazīstināšana ar kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju un politikām, viņu izpratne par iestādes nostāju kredītu piešķiršanā un pārraudzībā un tas, ka viņiem ir noteikta atbildība par apstiprināto iestādes politiku un procedūru ievērošanu.
2.5. Iestādes politikām:
2.5.1. jābūt skaidri noteiktām, jāatbilst saprātīgai iestādes darbības praksei un attiecīgajām regulējošajām prasībām un jābūt piemērotām iestādes darbības raksturam un sarežģītībai, ievērojot darbinieku, informācijas un tehniskos resursus;
2.5.2. jāaptver kredītriska identificēšana, novērtēšana, pārraudzība un kontrole visās iestādes darbības jomās gan atsevišķu kredītu, gan kredītportfeļa līmenī;
2.5.3. jāatspoguļo iestādes mērķa tirgus, kredītportfeļa struktūra, kredītu piešķiršanas kritēriji, limitu veidi, kredītu apstiprināšanas pilnvaras un atbildība, pieņemamie nodrošinājuma veidi, kārtība, kādā sniedzama informācija par atkāpēm no apstiprinātajām politikām un procedūrām, problemātisko kredītu pārvaldīšanas metodes un organizācija.
2.6. Iestādei, kas vēlas piešķirt kredītus nerezidentiem, jābūt apstiprinātām politikām un procedūrām, lai identificētu, novērtētu, pārraudzītu un kontrolētu valsts risku un pārveduma risku (transfer risk), kas ir valsts riska komponents un saistīts ar aizņēmēja vai darījuma partnera spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi.
2.7. Iestādei jānodrošina visus ar iestādes jaunajiem produktiem un darbībām saistītais riskds, t.sk. kredītriska identificēšana pirms šo produktu un darbību ieviešanas, un jāizstrādā, un jāapstiprina šo risku pārvaldīšanas un kontroles procedūras.
2.8. Iestādes darbinieku atalgojuma politika nedrīkst būt pretrunā ar kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju. Nav pieļaujama tādu darbību atalgošana, kuras vājina kreditēšanas procesu, piem., īstermiņa peļņas gūšana, pārkāpjot noteiktos kredīta limitus un neievērojot apstiprināto iestādes politiku.
3. Kredītu piešķiršana
3.1. Iestādei jābūt skaidri noteiktiem kredītu piešķiršanas kritērijiem, kas ir būtiski, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus par kredītu piešķiršanu. Šiem kritērijiem jānosaka, kam un cik lielu kredītu var piešķirt, kāda veida kredīti ir pieejami un saskaņā ar kādiem noteikumiem tie jāpiešķir.
3.2. Pirms lēmuma pieņemšanas par kredīta piešķiršanu iestādes rīcībā jābūt aizņēmēja vai darījuma partnera kredītriska novērtēšanas informācijai un iestādei jādokumentē:
3.2.1. kredīta mērķis un kredīta atmaksas avoti;
3.2.2. aizņēmēja vai darījuma partnera pašreizējais riska raksturojums, t.sk. riska veids, kopējais apjoms un jutīgums pret tautsaimniecības un tirgus pārmaiņām;
3.2.3. aizņēmēja vai darījuma partnera piederība savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi;
3.2.4. aizņēmēja vai darījuma partnera parādu kārtošanas vēsture un pašreizējā kredītspēja, kas pamatojas uz iepriekšējiem finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmas prognozi saskaņā ar dažādiem scenārijiem;
3.2.5. komerckredīta piešķiršanas gadījumā —aizņēmēja saimnieciskās darbības un attiecīgās tautsaimniecības nozares vai sektora analīze un aizņēmēja pozīcija tajā;
3.2.6. kredīta piešķiršanas noteikumi un papildnosacījumi, kuri ierobežos aizņēmēja vai darījuma partnera riska raksturojuma pārmaiņas nākotnē;
3.2.7. nodrošinājuma (ķīlas vai galvojuma) esamība, pietiekamība un atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.
3.3. Iestādei jābūt noteiktai kārtībai savstarpēji saistītu aizņēmēju vai darījuma partneru identificēšanai, jo tie var veidot iestādei vienu kopīgu kredītrisku.
3.4. Ja iestāde vēlas piedalīties sindicēta kredīta piešķiršanā, tai pirms lēmuma pieņemšanas par kredīta piešķiršanu neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes jāveic kredītriska un kreditēšanas noteikumu analīze.
3.5. Lai izvēlētos kredīta piešķiršanas noteikumus, iestādei jāsamēro katra kredīta risks un paredzamais guvums, ņemot vērā resursu izmaksas, nodrošinājuma un papildnosacījumu esamību. Kredīta cena jānosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas un kompensētu risku, ko iestāde uzņēmusies.
3.6. Pieņemot lēmumus par kredīta piešķiršanu un veicot kredītportfeļa pārvaldīšanu, iestādei jāapzinās nepieciešamība veidot uzkrājumus identificētajiem un paredzamajiem zaudējumiem un uzturēt pietiekamu kapitāla apjomu riskiem, ko tā uzņēmusies, un neparedzētiem zaudējumiem.
3.7. Kredītriska mazināšanai iestāde var pieņemt nodrošinājumu, tomēr lēmums par kredīta piešķiršanu jāpamato galvenokārt ar aizņēmēja vai darījuma partnera spēju atmaksāt parādu. Nodrošinājums neaizstāj aizņēmēja vai darījuma partnera kredītriska novērtēšanu un nepieciešamās informācijas saņemšanu.
3.8. Iestādei jāizstrādā dažādu ķīlas veidu novērtēšanas procedūras, kas nosaka ķīlas novērtēšanas nepārtrauktību un kārtību, kādā iestāde pārliecinās par ķīlas atsavināšanas (pārņemšanas un pārdošanas) iespējām, kā arī jānosaka prasības apdrošināšanas izmantošanai. Iestādei jāapzinās, ka ķīlas vērtību var samazināt tie paši faktori, kas negatīvi ietekmē kredīta atmaksu, un ka ķīlas tiesību izmantošana (ķīlas pārņemšana, pārdošana) var būtiski samazināt darījuma peļņu. Galvojumi jāvērtē saistībā ar galvotāja kredītspēju un tiesībspēju.
3.9. Ja kredīts ir nodrošināts ar šajā iestādē izvietotu noguldījumu, iestādei jāpārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu uzsākta nodrošinājuma devēja bankrota procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestādei jābūt juridiskam atzinumam par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju.
3.10. Iestādei jānosaka kredīta limits katram aizņēmējam vai darījuma partnerim, savstarpēji saistītu klientu grupai un ar iestādi saistītām personām. Kredīta limiti ierobežo kopējo kredītriska lielumu un attiecināmi uz kredītiem kopumā neatkarīgi no tā, vai tie iekļauti bankas portfelī vai tirdzniecības portfelī un atspoguļoti bilancē vai ārpusbilancē. Kredīta limiti jānosaka arī atsevišķām tautsaimniecības nozarēm un sektoriem, ģeogrāfiskajiem reģioniem un konkrētiem kredītu veidiem.
3.11. Noteiktie kredīta limiti stingri jāievēro, un tos nedrīkst pielāgot aizņēmēja vai darījuma partnera vajadzībām. Atkāpes no noteiktajiem limitiem jāapstiprina attiecīgajā iestādes vadības līmenī pirms lēmuma pieņemšanas par kredīta piešķiršanu.
3.12. Iestādei jābūt noteiktai kārtībai, kādā tiek pieņemti lēmumi par jaunu kredītu piešķiršanu, kredītu termiņu un citu noteikumu grozījumiem un kredītu pārjaunošanu. Šī kārtība nosaka attiecīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju un tās personas vai komitejas, kas atkarībā no kredīta veida un apjoma pilnvarotas pieņemt attiecīgos lēmumus.
3.13. Iestādei jānodrošina lēmumu pieņemšanas dokumentēšana, lai varētu pārliecināties par lēmumu pieņemšanas atbilstību apstiprinātajām iestādes politikām un procedūrām. Dokumentos jābūt norādītām personām, kas ierosinājušas piešķirt kredītu, veikušas kredīta analīzi un pieņēmušas lēmumu par jaunu kredītu piešķiršanu, kredītu termiņu un citu noteikumu grozījumiem un kredītu pārjaunošanu vai piedalījušās to pieņemšanā.
3.14. Īpaša pārraudzība nosakāma kredītiem, kas izsniegti ar iestādi saistītām personām. Šo kredītu piešķiršanas noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos. Atkāpes no apstiprinātajām iestādes politikām un procedūrām nav pieļaujamas. Šādi kredīti jāpiešķir, pamatojoties uz iestādes padomes (biedru kopsapulces) vai valdes lēmumu, kura pieņemšanā nepiedalās tie iestādes padomes (biedru kopsapulces) vai valdes locekļi, kuriem ir interešu konflikts.
4. Kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība
4.1. Iestādei jāveic piešķirto kredītu nepārtraukta administrēšana, kurā ietverta kredītlietu uzturēšana, kārtējās finansu informācijas saņemšana un analīze, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošana un nosūtīšana.
4.2. Iestādei jāizveido un jāievieš tāda kredītu administrēšanas sistēma, kas nodrošina:
4.2.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo papildnosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību;
4.2.2. vadības informācijas sistēmai sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;
4.2.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, panākot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datu bāzē veic dažādi darbinieki;
4.2.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, apstiprināto iestādes politiku un procedūru ievērošanu.
4.3. Kredītlietai jāsatur visa informācija, kas nepieciešama aizņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai, pieņemto lēmumu un kredītvēstures pārskatāmībai (piem., kārtējie finansu pārskati un to analīze, kredītu novērtēšanas dokumentācija, iekšējie ziņojumi iestādes vadībai, sarakste ar aizņēmēju, aizņēmēja apmeklējuma ziņojumi, nodrošinājuma novērtējums).
4.4. Iestādei jāizveido un jāievieš individuālo kredītu kvalitātes pārraudzības sistēma kredītu kvalitātes nepārtrauktai kontrolei un potenciāliem zaudējumiem izveidoto uzkrājumu pietiekamības noteikšanai.
4.5. Individuālo kredītu kvalitātes pārraudzībai jānodrošina, lai:
4.5.1. iestāde izprastu aizņēmēja pašreizējo finansiālo stāvokli;
4.5.2. tiktu ievēroti līgumu noteikumi;
4.5.3. nodrošinājuma pietiekamība tiktu vērtēta, ņemot vērā aizņēmēja pašreizējo finansiālo stāvokli;
4.5.4. kavētie maksājumi tiktu savlaicīgi identificēti un kredītu kvalitātes pasliktināšanās (problemātiskie kredīti) tiktu konstatēta pēc iespējas ātrāk.
4.6. Iestādes vadībai jānorīko konkrēti darbinieki, kas ir atbildīgi par individuālo kredītu kvalitātes pārraudzību. Norīkojot šos darbiniekus, iestādes vadībai jāņem vērā iespējamais interešu konflikts, īpaši darbiniekiem, kuru darbības rezultātu novērtējums un atalgojums atkarīgs no tādiem kritērijiem kā kredītu apjoms, kredītportfeļa kvalitāte vai īstermiņa ienesīgums.
4.7. Individuālo kredītu kvalitātes efektīvai pārraudzībai var izmantot iekšējā kredītreitinga sistēmu, kas ļauj diferencēt kredītriska pakāpi atsevišķiem kredītiem un atbilst iestādes darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai. Ja iestādes iekšējā kredītreitinga sistēma atšķiras no kredītu klasifikācijas sistēmas, kas noteikta Finansu un kapitāla tirgus komisijas “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumos”, iestādei jānodrošina abu sistēmu saskaņošana (pārveidošanas mehānisms), lai būtu iespējams noteikt, kurai kredītu klasifikācijas grupai atbilst piešķirtais iekšējais kredītreitings.
4.8. Iekšējā kredītreitinga noteikšana vai apstiprināšana (kredītu klasificēšana) jāveic darbiniekiem, kuri nav saistīti ar kredītu piešķiršanu.
4.9. Papildus individuālo kredītu pārraudzībai jāpārrauga arīkredītportfelis kopumā, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu risku koncentrāciju, kas rodas, ja būtisks kredītu apjoms tieši un netieši piešķirts vienam aizņēmējam, vienai savstarpēji saistītu klientu grupai vai ieguldīts vienā tautsaimniecības nozarē vai sektorā, ģeogrāfiskajā reģionā, kādā ārvalstī vai tādu valstu grupā, kuru tautsaimniecība ir cieši saistīta, viena veida kredītos, kredītos ar viena veida nodrošinājumu vai kredītos ar vienādu termiņu.
4.10. Ja iestāde risku koncentrācijas mazināšanai izmanto jaunus instrumentus (piem., atvasinātie kredītu līgumi (credit derivatives), kredītu pārveidošana vērtspapīros (securitisation programs)), iestādei pirms šo instrumentu izmantošanas jāidentificē visi ar šiem instrumentiem saistītie riski, jāizstrādā attiecīgās politikas un procedūras un jānodrošina atbilstoša kontrole.
4.11. Iestādei jābūt vadības informācijas sistēmai, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītrisku. Vadības informācijas sistēmai jānodrošina kvalitatīva, detalizēta un savlaicīga informācija par kredītportfeļa struktūru, t.sk. par jebkādu risku koncentrāciju.
4.12. Iestādei jākontrolē faktiskais kredītriska apjoms attiecībā pret noteiktajiem kredīta limitiem. Vadības informācijas sistēmai jānodrošina savlaicīga informācijas sniegšana vadībai, ja aizņēmēja vai darījuma partnera kopējais kredītriska lielums tuvojas noteiktajiem kredīta limitiem vai sasniedz tos.
4.13. Vērtējot individuālos kredītus un kredītportfeli kopumā, iestādei jāņem vērā iespējamās tautsaimniecības pārmaiņas un kredītrisks jāvērtē kritiskās situācijās, t.i., tādās iespējamās negatīvās situācijās, kad iestādei ārējo apstākļu dēļ var rasties būtiski zaudējumi vai likviditātes problēmas.
4.14. Kritisko situāciju ietekmes novērtēšana ietver:
4.14.1. iespējamo kritisko situāciju identificēšanu (piem., tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru lejupslīde, saistību nepildīšanas apjoma pieaugums, kas pārsniedz prognozējamo līmeni, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus risku, būtiska korelācija);
4.14.2. iestādes spējas pārvarēt identificēto kritisko situāciju un iespējamo rīcības plānu analīzi (pamatojoties uz pieņēmumu maiņu attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem).
4.15. Informācija par kritisko situāciju novērtēšanu jāņem vērā, pārskatot iestādes politikas un nosakot limitus, kā arī analizējot kapitāla un uzkrājumu pietiekamību.
5. Kredītriska kontrole
5.1. Iestādei jānodrošina iekšējā kredītu pārbaude ar uzdevumu neatkarīgi no kredītu piešķiršanas procesa pārbaudīt individuālo kredītu un kredītportfeļa kvalitāti, pārliecināties par iekšējā kredītreitinga pareizību un veicināt problemātisku kredītu savlaicīgu identificēšanu.
5.2. Ņemot vērā iestādes lielumu, darbības raksturu, sarežģītību un darbinieku resursus, iekšējās kredītu pārbaudes īstenošanai var tikt vai nu izveidota atsevišķa struktūrvienība, vai norīkoti atsevišķi darbinieki (t.sk. iekšējie auditori). Lai nodrošinātu efektīvu iekšējo kredītu pārbaudi, iekšējās kredītu pārbaudes struktūrvienībai (darbiniekiem):
5.2.1. jābūt nesaistītai ar kredītu piešķiršanu;
5.2.2. jāziņo tieši iestādes padomei (biedru kopsapulcei), valdei vai tiem augstākā ranga vadītājiem, kuri nav tieši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par kredītu piešķiršanu, piem., kredītu novērtēšanas komitejai;
5.2.3. jāveic darbības saskaņā ar apstiprināto kredītu pārbaudes plānu un metodoloģiju, kas atbilst kredītportfeļa riska raksturojumam;
5.2.4. jābūt nodrošinātai ar darbiniekiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze.
5.3. Veicot regulāras kredītu pārbaudes, iekšējās kredītu pārbaudes struktūrvienībai (darbiniekiem) jānovērtē:
5.3.1. kredītu atbilstība iestādes politikām un procedūrām, kā arī likumu un regulējošo prasību ievērošana;
5.3.2. kredītriska pārvaldīšanas procesa, politiku un procedūru kvalitāte;
5.3.3. to darbinieku prasme un darba izpildes kvalitāte, kuri iesaistīti iestādes darbībās, kam piemīt kredītrisks;
5.3.4. kredītlietas dokumentācijas, t.sk. nodrošinājuma novērtēšanas dokumentācijas pietiekamība;
5.3.5. kredītlīguma noteikumu un ierobežojošo papildnosacījumu ievērošana;
5.3.6. kredītu kvalitāte un iekšējā kredītreitinga konsekvence un precizitāte.
5.4. Iestādes iekšējās kontroles sistēmai jānodrošina, lai iestādes darbības, kurām piemīt kredītrisks, būtu pienācīgi pārvaldītas, t.i., kredīti būtu piešķirti noteikto limitu robežās un iestādes vadība tiktu savlaicīgi informēta par iestādes politiku, procedūru un noteikto kredīta limitu pārkāpumiem.
5.5. Iestādei jāizstrādā kārtība, kādā tiek nodrošināta tūlītēja reaģēšana kredīta kvalitātes pasliktināšanās gadījumā un kas nosaka darbības, kuras jāveic, konstatējot pazīmes, kas var liecināt par kredīta kvalitātes pasliktināšanos (piem., finansu pārskatu iesniegšanas termiņu kavēšana, saimnieciskās darbības plāna radikālas pārmaiņas, vadības maiņa, negatīvas tendences aizņēmēja darbības tirgū, finansu rādītāju pasliktināšanās). Ņemot vērā katras situācijas īpatnības, jāveic attiecīgās darbības, kas ietver, piem., aizņēmēja problēmu papildu analīzi, pastiprinātu aizņēmēja norēķinu konta kontroli, kredīta un nodrošinājuma dokumentācijas revidēšanu, korektīvu pasākumu plāna izstrādi.
5.6. Kredītam, kas atzīts par problemātisku, ņemot vērā problēmu raksturu un cēloņus un kredīta kvalitātes uzlabošanas iespējas, jāiz–strādā kredīta kvalitātes uzlabošanas programma, kas ietver, piem., nodrošinājuma papildināšanu, atmaksas grafika maiņu, vai kredīta atgūšanas programma, kas ietver, piem., ķīlas tiesību un galvojuma tiesību izmantošanu, maksātnespējas ierosināšanu.
5.7. Ja iestādei ar kredītiem saistītās problēmas ir būtiskas, problemātisko kredītu pārvaldīšanas efektivitātes nodrošināšanai iestādē var izveidot atsevišķu struktūrvienību, kurā nodarbināti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi.