Iekšlietu ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 21.novembrī

Intervija Latvijas Radio 21. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.06. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Domāju, ka par mūsu šodienas aktualitāti ir kļuvusi situācija uz Latvijas robežas, un ar to mēs arī varētu sākt — gaļas kontrabanda un nekārtības uz robežas. Kā zināms, Terehovas robežpārejas punkts šobrīd pat ir daļēji slēgts. Nav nekādas skaidrības, viens klausītājs zvanīja un jautāja tā: kāpēc tikai tad, kad iejaucās premjers, ir sākusies izmeklēšana, un jūs esat bijis kā no plaukta nokritis?

Mareks Segliņš: — Acīmredzot šis radioklausītājs nav īsti lietas kursā, kā sākās visi gaļas kontrabandas skandāli, un sākās tie pavisam citādā secībā — vairāki uzņēmēji jau vasarā, jūnijā, jūlijā, griezās pie maniem kolēģiem — Tautas partijas ministriem — un deva ziņas par to, ka gaļas tirgū kontrabanda nav tajos apmēros, par kādiem runā — 10–30 procenti, bet ka legālajiem gaļas tirgotājiem un godīgajiem uzņēmējiem, kas maksā visus nodokļus, tiek sagādātas lielas grūtības un šie nelegālie tirgotāji spiež viņus ārā no tirgus. Un mēs iesākām aktivitātes, it sevišķi šajā gadījumā ar gaļas kontrabandu, jau jūlija beigās, augustā, septembrī, un šeit jāsaka paldies sabiedrībai, kas, redzot, ka mēs sākām tādu aktīvu darbību šajā jomā, nāca un ziņoja, tai skaitā mēs ļāvām pat anonīmi iesūtīt shēmas un iepazināmies ar tām shēmām, kā notiek kontrabanda. Un izrādījās, ka informācija par uzņēmējsabiedrībām, kuras tika darītas zināmas — kuras kur ved, bija ļoti precīza, tā ļoti labi noderēja, tā tika nodota gan Finansu policijai, gan Kontrabandas apkarošanas centram, gan Ekonomiskajai policijai, un, ja kāds netic, ka ir rezultāti, lai paskatās, kāda ir vistas gaļas cena tirgū.

— Cik tālu jūs esat tikuši ar šīs izmeklēšanas lietām?

M.Segliņš: — Viennozīmīgi skaidrs ir tas, ka shēmas, kas bija iepriekš vistas gaļas kontrabandā, ir sajauktas — tātad iepriekšējie plāni vairs nestrādā. Un, tā kā izrādījās, ka vistas gaļas kontrabandas īpatsvars bija ļoti liels, es gribētu aicināt cilvēkus tomēr nekādā gadījumā neiegādāties šīs preces bez čekiem, no rokas. Mums bija nodoms nodot Zooloģiskajā dārzā šo gaļu izbarošanai. Zooloģiskais dārzs, veicot pārbaudes, atteicās ņemt šo gaļu, šī gaļa nav kvalitatīva, un es aicinātu arī cilvēkus neveicināt kontrabandu un nepirkt bez čekiem; tā tiek tirgota apšaubāmās tirdzniecības vietās.

— Tagad par videonovērošanas lietām šobrīd uz robežas. Arī premjers jums lika beigu beigās sniegt kādu informāciju, kas tur īsti notiek.

M.Segliņš: — Jā, vēl par tām lietām. Gan kukuļdošanas, kukuļņemšanas lietās, gan arī kontrabandas lietās mēs nonākam citreiz tādā divdomīgā situācijā. No vienas puses — kamēr mēs neķeram un mums šo noziegumu nav, līdz ar to tie netiek reģistrēti; ja neķeram kukuļņēmēju, arī netiek reģistrēts un it kā ir miers, viss kārtībā, nevienam nav par to uztraukuma. Tad, kad mēs paši iesākam aktīvi kustēties un kādu noķeram, arī savus policistus, arī valsts darbiniekus, sākam kustēties, tad, dabiski, arī kontrabandisti sāk spiegt pa visām malām un meklēt atbalstu, visi uzreiz kaut kā sarosās un sāk teikt — jā, cik liela kontrabanda; redz, izrādās, ir kukuļņēmēji! Un tad par šīm problēmām tiek vairāk runāts, citreiz tas kā rikošetā nāk atpakaļ, un tad liekas — ja neko nebūtu darījuši, nekā arī nebūtu. Es vēlreiz gribu atgādināt — šīs problēmas mēs visas sākām celt paši, un tā lielā jezga un lielā pieslēgšanās, tie palīgi sarodas pēc tam, katrs tad skraida ar dažādām informācijām. Sākām mēs to paši, un es atceros, kad tas sākās un kuru ministru starpā, un tajā reizē nebija nekāda sakara ar premjeru.

— Tagad — vai jūs esat noskaidrojuši, kas ir ar videonovērošanas kamerām?

M.Segliņš: — Par kamerām — manuprāt, tie skaidrojumi, ko es esmu dzirdējis līdz šim brīdim, neiztur nekādu kritiku. Es esmu dzirdējis divu dienestu vadītāju un divu dienestu darbinieku mēģinājumu novelt atbildību par situāciju vienam uz otru.

— Ir runa par Sončiku un Dāboliņu?

M.Segliņš: — Valsts ieņēmumu dienests un robežsardze. Jo situācija ir tāda, ka kameras pieder Valsts ieņēmumu dienestam, ar vienošanos tās ir nodotas robežsardzei. Šobrīd būtu jākontrolē šo kameru darbība robežsardzei, viņi saka, ka šīs kameras nav kvalitatīvā veidā viņiem nodotas, tādēļ kaut kas tur neraksta. Man ne sevišķi gribējās klausīties un iedziļināties tajā, ko viens dienests veļ uz otru, manuprāt, neesot klāt otram cilvēkam, ir ļoti viegli viņu apvainot visos pasaules grēkos, tāpat arī vienam dienestam vienmēr būs izdevīgāk stāstīt, ka vainīgais ir otrs dienests, tādēļ, tiekoties ar finansu ministru, mēs nolēmām par sekojošo — taisām izmeklēšanas komisiju, kura jau ir nodibināta un jau no vakardienas strādā, no katras ministrijas pa pieciem cilvēkiem, un komisijas vadītājs mums vispār ir no trešās ministrijas, kas droši vien vakar pirmo reizi no baltas lapas sāka visu to klausīties.

— Kas tas ir?

M.Segliņš: — Tas ir Lībieša kungs no Zemkopības ministrijas, kuram nepieder tās kameras, ne arī tās ir jāapsaimnieko — cilvēks no malas. No katras ministrijas tātad pa pieciem cilvēkiem, lai arī Finansu ministrija dzird to, ko stāsta Iekšlietu ministrijas cilvēki, Iekšlietu ministrijas cilvēki dzird to, ko stāsta Finansu ministrija, nevis katrs veicam izmeklēšanu savā ministrijā, bet principā krusteniski.

— Kad būs rezultāti?

M.Segliņš: — Pirmdien. Komisija vakar sāka, pirmdien mēs parakstījām rīkojumu, un komisijai jāstrādā intensīvi. Vakar atdevu arī visus materiālus, ko man bija atnesuši dienestu vadītāji — gan robežsardzes priekšnieks, bija ar Sončika kungu saruna piektdien, arī tos visus materiālus,;komisijai jāstrādā ir intensīvi, un pirmdien jābūt rezultātiem. Mani interesē divas lietas — kāpēc kameras nestrādāja, kurš dienests pie tā ir vainīgs, ka nestrādāja; un otrais jautājums — kurš cilvēks šajā dienestā ir par to atbildīgs. Tāda situācija, ka kameras nestrādāja un neviens par to nav atbildīgs, nav iespējama.

— Vainīgie būs, būs arī sodi?

M.Segliņš: — Atkarībā no vainas pakāpes — jo vainas pakāpe dziļāka, jo sods bargāks. Katrā ziņā tas, ko bija Terehovas robežpunkta priekšnieks, robežsargs stāstījis, ka ir kameras uz robežas, bet viņš īsti nezina, kur tās strādā, kur nestrādā, ko ieraksta, ko neieraksta, vēl viņš bija atļāvies pateikt frāzi žurnālistam “es tikpat, cik jūs, zinu, kas te ir”... nu, tad droši vien labāk, lai nāk žurnālists uz robežas strādāt, nevis šis robežsargs. Un teiksim tā — labāk lai man nekad arī viņa uzvārds negadās.

— Jūs pieļaujat, ka vēl varētu būt tāda iespēja, ka tas ir noticis nejauši? Ka tur ir vienkārši haoss, vai arī tā tomēr ir apzināta rīcība?

M.Segliņš: — Nu, man kā politiķim it kā būtu ļoti izdevīgi runāt kategoriskās formās un televīzijā varbūt sist dūri galdā, paziņot, ka visi ir atlaisti, bet, neskatoties uz to, ka esmu politiķis un politiķiem populisms piestāv, es tomēr gribu būt arī taisnīgs un objektīvs, tādēļ apgalvot, ka kāds cilvēks ir rīkojies nelikumīgi un ļaunprātīgi, bez pierādījumiem nevar, bet tas, ka šīs kameras kaut kā pamanās visu laiku saplīst un ka tur atkal ir bijis zibens, tās nedarbojas un ilgstoši nevar tās sakārtot — tas dažādus jautājumus un neizpratni manī rada. Tajās reizēs, kad aizbraucam uz robežu, kad es kā ministrs esmu uz robežas, tiek ļoti uzskatāmi demonstrēti visi šie monitori, kas tur strādā, no visām pusēm var redzēt, cik viss ir labi, un pēc kāda laika aizbrauc pēkšņi žurnālisti — un malači šajā gadījumā! — un pieķer tais faktos, ka šīs kameras kaut kā atkal nestrādā. Un, izrādās, tad ir bijusi gara sarakste, viens otram ir rakstījis, bet nav bijis paša galvenā — rezultāta, jo var jau uzrakstīt simt lapu — ja nav nekāds rezultāts, tad arī no šīm simt lapām nav nekādas jēgas; tad labāk ir rakstīt vienu lapu un panākt, lai šis rezultāts ir. Tātad tas, kas raksta tās lapas, acīmredzot nemāk tās rakstīt.

— Starp citu, vai jūs esat noskaidrojis to, vai zibens tajā laikā patiešām tur ir plosījies gar robežu?

M.Segliņš: — Nē, nē, ja tās ir ļaunprātības, tad strādā viltīgāk, jo tad tās kameras tiek arī bojātas tajā naktī, kad zibens sper vai ir ziņa, ka zibens tajā naktī ir bijis. Cita lieta — ir jāskatās, vai tik tiešām zibens rezultātā bojājumi tiešām bija tik smagi, ka tik ilgi nevarēja sakārtot — tur ir vairākas šādas lietas, kurš par to bija atbildīgs, lai tās strādātu ātrāk. Jo nepieļaujams ir tas laika posms, cik ilgi tās nestrādāja — pat ja tas bija zibens, pat ja objektīvi tika sabojāts — tad kurš ir atbildīgs par to, ka tik ilgi nevarēja novērst šo bojājumu.

— Starp citu, runājot par pakļautību, es saprotu, ka robežsardze ir jūsu pakļautībā...

M.Segliņš: — Jā.

— ...mums bija saruna ar Dāboliņa kungu apmēram pirms nedēļas, mazliet pat agrāk, par situāciju, tiklīdz kļuva zināms par tiem pārkāpumiem, un Dāboliņa kungs izteicās, Latvijas Radio mums ir ieraksts par to, ka, tiklīdz viņi mēģina kaut kādā veidā pārbaudīt kādas kravas uz robežas ar savām tiesībām, tā uz viņiem tiek izdarīts visvisāds spiediens no augšas līdz pat pašai apakšai, lai tikai viņi to nedarītu. Vai jūs kaut kādā veidā varat Dāboliņa kungu pasargāt no šī spiediena, lai viņi varētu veikt šo darbu?

M.Segliņš: — Ja tik tiešām uz Dāboliņa kungu tiek izdarīts šāds spiediens, tad es domāju, ka viņam nevis rīt, bet jau pagājušajā nedēļā bija jāierodas ar ziņojumu un iesniegumu pie Valsts policijas vai Drošības policijas, jo, ja tik tiešām ir tā, ka uz Dāboliņa kungu tiek izdarīts kāds spiediens, tad man viņš par to līdz šim diemžēl neko nav teicis. Es saku — diemžēl tāpēc, ka esmu iekšlietu ministrs, un tad, manuprāt, pirmām kārtām viņam bija man jāziņo, ka uz viņu tiek izdarīts kāds spiediens. Un es ceru, ka viņš jau šobrīd ir ceļā uz Drošības policiju, lai rakstītu iesniegumu par tiem cilvēkiem, kas uz viņu spiež, lai viņš nevarētu labi strādāt uz robežas.

— Varbūt viņš tagad pie durvīm jūs gaidīs jau ārā šajā brītiņā. Pirmdien mēs varam prasīt no jums aktuālus rezultātus?

M.Segliņš: — Pirmdien komisijai ir jābeidz darbs un jāiesniedz mums ar finansu ministru tas, ko viņi būs secinājuši.

— Un viens klausītājs — acīmredzot citiem tematiem mēs vairs nepaspēsim pievērsties — ir jautājis tā: šajā pašā situācijā, kad tās lietas kļūst arvien vairāk atklātas, vai, jūsuprāt, jums nav jāuzņemas atbildība par to, ka tā gaļas kontrabanda līdz šim ir tādā veidā pastāvējusi?

M.Segliņš: — Nu, šeit ir tā sadaļa, ko es pirms piecām minūtēm teicu, ka izdevīgāk varbūt ir nedarīt neko, paziņot, kā mums Padomju Savienībā bija, ka viss ir kārtībā... Gaļas kontrabandas jautājumu pacēlām mēs ar finansu ministru vasarā pēc tam, kad pie mums bija uzņēmēji, kuri sūdzējās par situāciju un uzrādīja ļoti precīzus avotus, kurā vietā šī kontrabanda ir. Un arī ar kukuļņemšanu mēs varam cīnīties tikai tad, ja atnāk cilvēki un ziņo par to, kurās vietās un kad, kura persona no viņiem prasa šo naudu. Jo visos gadījumos, kad tiek noķerts kukuļņēmējs, vienmēr ir bijis kāds drosmīgs cilvēks, kurš ir atnācis un ziņojis par to gadījumu. Ja ir viens, kurš grib iedot kukuli, un viens, kurš to grib paņemt, tad par to parasti arī nekad neuzzina tiesībsargājošās institūcijas. To uzzina tikai tad, ja tas, kam prasa, ir tik drosmīgs, atnāk un par to ziņo.

— Mēs ceram pirmdien no jums prasīt Latvijas Radio klausītājiem sniegt informāciju tālāk par to, kādi ir šīs izmeklēšanas rezultāti.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā