Pēc zvēresta valstij un tautai pie Mātes Latvijas

Aizvadītajā nedēļā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā valdīja īpaša noskaņa, jo 96 akadēmijas bijušie kadeti un neklātienes klausītāji svinīgā ceremonijā saņēma pirmo dienesta pakāpi — kļuva par leitnantiem.

Kadetus sveica un veiksmi dienestā bruņotajos spēkos vēlēja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, bruņoto spēku struktūrvienību pārstāvji, akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs, viesi, radi un draugi.

Ap trīsdesmit klātienes vada komandieru mācību programmas kadetiem akadēmijā pavadītie četri gadi nebija viegli. Nācās pārvarēt ne mazumu grūtību, jo viņu mācību laikā mainījās virsnieku sagatavošanas un militārās izglītības pamatnostādnes. Visas mācību, poligona un sadzīves barjeras sekmīgi pārvarēja arī piecas kadetes, nu jau leitnantes Ilze Kapele, Liene Karale, Inga Rēdere. Dite Lindberga par labām un teicamām sekmēm mācību laikā saņēma Austrālijas – Latvijas biedrības stipendiju. Izvēloties šo sievietei grūto profesiju, nereti ievērojot šaubīgo galvas grozīšanu par šo izvēli, jo Latvijas karaskolā meitenes neuzņēma, kadetes bieži vien parādīja īpašu centību mācībās un treniņos. To apliecina arī Linda Miezīte, jo tieši viņa daudzskaitlīgajā puišu konkurencē izcīnīja tiesības kā labākajai kursa kadetei saņemt Goda zobenu. To Linda saņēma no aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska rokām.

Linda mācījusies Gulbenes ģimnāzijā. Viņai tuvākas sirdij ir eksaktās zinātnes. Savu dienestu Linda turpinās kā aizsardzības no masu iznīcināšanas līdzekļiem virsnieks speciālo uzdevumu vienībā. Tātad pašlaik ļoti nozīmīgā aizsardzības struktūrā. Jāatzīmē, ka pirmo reizi akadēmijas desmit gadu pastāvēšanas vēsturē labākā kadeta godu izpelnījusies sieviešu kārtas pārstāve.

Vēl viens notikums, ar ko iezīmējās izlaidums, bija kādas tradīcijas nostiprināšana. Nav gluži pareizs apgalvojums, ka tika atjaunota Latvijas karaskolas tradīcija — divpadsmitos naktī lāpu gaismā zvērēt uzticību valstij un tautai pie Mātes Latvijas tēla. Latvijas karaskolā jauno leitnantu virsnieka zvēresta tradīcijas laika gaitā mainījās. Trīsdesmito gadu sākumā viņi autobusos brauca uz kritušo kadetu piemiņas vietu Vareļos un tur kaujas vietā pusnaktī pie Lielupes arī zvērēja. Vēlāk tur uzcēla pieminekli, un Vareļi kļuva par kadetu “svētceļojuma” vietu. Bija kadetu kursi, kas zvērēja Brāļu kapos. Arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas krīvu krīvs pulkvežleitnants Inārs Bīskaps — aktīvs Latvijas karaskolas tradīciju popularizētājs akadēmijā — pirmajam jauno virsnieku kursam, kas mācījās Mālpilī, rīkoja virsnieka zvērestu pusnaktī lāpu gaismā Brāļu kapos pie svētās uguns. Vēlāk šo tradīciju pārcēla uz izlaiduma dienas vidu. Sākot ar šo gadu, jaunie virsnieki naktī pirms izlaiduma dienas ar lāpām rokās soļo no akadēmijas uz Brāļu kapiem un pie Mātes Latvijas tēla zvēr uzticību “savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai”.

Atgriezušies akadēmijā, leitnanti posās garai un atbildīgai izlaiduma ceremonijai, kas parasti rit visas dienas garumā — agrā rīta stundā — valsts prezidentes un aizsardzības ministra pavēles noklausīšanās, svētbrīdis Doma baznīcā, soļošana un dziedāšana Vecrīgas ielās, brīdis pie Brīvības pieminekļa, diplomu saņemšanas vakars, pirmais tosts virsnieku kārtā, pirmais valsis... ziedi, apsveikumi.

...Bet daudziem jaunajiem virsniekiem domas jau kavējās pie nākamajām dienesta vietām, pie jaunajiem pienākumiem un atbildības, ko katram virsniekam uzliek valsts, tauta un zvērests mums visiem svētajā vietā.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”