Par ārzemju tūrismu padomju Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr. 164, 14.11.2001.; “LV” Nr.167, 20.11.2001.;

“LV” Nr.168, 21.11.2001.

Izvilkums no LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma

pārvaldes priekšnieka E. Ratnieka informācijas

par amerikāņu tūristu grupas uzturēšanos Rīgā

Latvijas KP CK sekretāram biedram A. Drīzulim Slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram V. Krūmiņam 1970. gada 17. septembrī

Informācija par ASV tūristu grupas

no “Pilsoņu apmaiņas korpusa” uzturēšanos Rīgā

No 1970. gada 6. līdz 10. septembrim, pēc uzturēšanās Tallinā, Rīgā atradās tūristu grupa no ASV — 26 cilvēki, kuri ieradās pa amerikāņu pilsoņu apmaiņas korpusa līniju.

No “Intūrista” materiāliem ir zināms, ka “Pilsoņu apmaiņas korpuss” tika nodibināts 1962. gadā. Organizācija pastāv no Forda fonda līdzekļiem, kā arī no dažu labdarības organizāciju un tās biedru līdzekļiem. Valdības subsīdijas galvenokārt tiek izlietotas propagandas rakstura literatūrai, kuru izplata sociālistiskajās valstīs. Korpuss sevi reklamē kā nepolitisku organizāciju, kuras mērķis ir nodibināt savstarpēju sapratni starp ASV un PSRS uz neoficiāliem pamatiem. Korpusa vadītāji apgalvo, ka viņu organizētās grupas uz PSRS brauc kā tūristi ar nolūku strādāt, lai uzlabotu ASV un PSRS savstarpējās attiecības, apmeklētu lekcijas, seminārus, iepazītos ar padomju īstenību un pēc atgriešanās mājās ASV pilsoņiem stāstītu savus iespaidus. (..)

Korpusa locekļu darbības galvenie virzieni ir: kontaktu nodibināšana ar padomju cilvēkiem, lai propagandētu amerikāņu dzīvesveidu un lai vāktu informāciju. (..)

Pirmajā savā ierašanās dienā Rīgā, 7. septembrī, grupa apmeklēja 39. vidusskolu, apskatīja mācību klases un laboratorijas, bet pēc tam tūristiem tika nolasīta lekcija “Tautas izglītības stāvoklis Latvijas PSR”. Lekciju (angļu valodā) nolasīja 4. vidusskolas direktore b. Žodziņa.

Pēc lekcijas notika diskusija. Uz viesu jautājumiem atbildēja kolēģijas loceklis — LPSR Izglītības ministrijas Skolu pārvaldes priekšnieks b. A. Builis, LVU vecākā pasniedzēja b. T. Golovina un 39. vidusskolas direktore b. Bitlere. (..)

Vidusskolā, kā arī vēlākajās tikšanās reizēs daudzi tūristi īpašu interesi izrādija par nacionālā jautājuma atrisināšanu PSRS, dažādu nāciju cilvēku savstarpējo saprašanos. Pie tam dažiem no viņu puses uzdotajiem jautājumiem bija tendenciozs, brīžiem pat provokatīvs raksturs. Tā, piemēram, pēc pagaidu gida — tulka Millera ziņām, kāda jauna tūriste jautāja: “Savā uzturēšanās laikā Baltijā mēs jutām, ka vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar krieviem. Kā jūs domājat, kad jūs no krieviem atbrīvosieties?” Tā pati tūriste, uzzinājusi, ka Millers pēc tautības ir latvietis, jautāja: “Ja pie jums radīsies konflikts, pretrunas ar padomju īstenību, kā jūs rīkosieties — kā latvietis vai kā padomju cilvēks?”

Cita jauna tūriste — Čerila Grīna jautāja: “(..) Kam ir tiesības dzīvokli saņemt pirmā kārtā — krieviem vai latviešiem?”

Pirmajā grupas uzturēšanās dienā Rīgā notika ekskursija pa Rīgu pēc tēmas “Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga dzīvo un strādā pēc V.I. Ļeņina novēlējumiem”. Kad ekskursijas laikā gids stāstīja par 1940. gada revolucionāro situāciju un padomju varas nodibināšanu Latvijā, tūristu vairākums neslēpa daudznozīmīgus smaidus, bet daži pat smējās.

Otrā dienā, 8. septembrī, notika ekskursija uz V.I. Ļeņina vārdā nosaukto sovhozu (“Budeskalni”). (..)

Tajā pašā dienā pēc pusdienām notika tikšanās Latvijas Padomju Rakstnieku savienībā. Uz tikšanos ar tūristiem bija ieradies savienības atbildīgais sekretārs A. Jansons, rakstnieki Grigulis, Vējāns, Cīrulis, Pētersons, Dzene, Mihailovs. (..)

Saruna notika neoficiālā situācijā (..). Jautājumu galvenais loks — sociālistiskais reālisms un preses brīvība. Bija redzams, ka jautājumi tika uzdoti bez dziļām zināšanām un tiem bija buržuāziskās propagandas ietekme. Tā, piemēram, tika uzdoti jautājumi: cik jūsu savienībā ir krievu un cik latviešu rakstnieku; kāda ir sociālistiskā reālisma būtība, un kāda ir jūsu attieksme pret to; kāpēc PSRS ierobežo vārda brīvību, arī preses brīvību; kamdēļ PSRS nepublicē A. Solžeņicina darbus, un kamdēļ ar viņu izrīkojās tik bargi un nehumāni; vai mūsu valstī ir izdota grāmata “Vai PSRS pastāvēs līdz 1984. gadam”. (..) Viens no tūristiem paziņoja: “Es satiku dažus cilvēkus, kuri gribēja aizbraukt no PSRS, bet viņiem to neļāva. Kamdēļ?” (..)

Rakstnieki Grigulis, Dzene, Mihailovs un citi, atbildot uz jautājumiem, izskaidroja tūristiem partijas politiku literatūras un mākslas attīstības jautājumos.

Tās pašas dienas vakarā tūristiem bija noorganizēta tikšanās ar Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, kurā piedalījās komitejas priekšsēdētājs rakstnieks Žanis Grīva, viņa vietnieki, ķīmijas zinātņu doktore E. Gudriniece, V. Baranovskis, komitejas locekļi I. Īverts, J. Bīrons (..), LVU aspirants b. Āboliņš (mācās aspirantūrā ASV), kā arī Valsts operas un baleta teātra solisti J. Zābers, R. Zelmene un V. Cīrule.

Par Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas darbu viesiem sīki paskaidroja rakstnieks Žanis Grīva. Viņa stāstījumu papildināja b. V. Baranovskis. Daži tūristi par b. Baranovska “netaktisko un nediplomātisko stāstījumu” bija šokēti, (..) tajā runas daļā, kur runa bija par amerikāņu karaspēka iebrukumu Kambodžā un viņa priekšlikumiem iepazīties ar vjetnamiešu reportieru fotouzņēmumiem, kuros attēloti ASV militāristu noziegumi Vjetnamā.

Viens no aktīvākajiem grupas dalībniekiem, kuram tajā bija liela ietekme, Bartons Pullinga kungs, uzdeva jautājumu: “Vai Latvijas miera aizstāvji protestēja pret padomju karaspēka iebrukumu Čehoslovākijā?” (..)

Vēlāk privātajās sarunās tūristi Karls Kosaks un Bartons Pullings, runājot par b. Baranovska uzstāšanos, paziņoja: “Mūs uz šejieni uzaicināja, lai apvainotu.” B. Pullings sacīja: “Ja es būtu ierindas tūrists, es būtu demonstratīvi atstājis zāli.” (Viens no tūristiem to b. Baranovska uzstāšanās laikā izdarīja.) (..)

Pārvaldes priekšnieks E. Ratnieks

______________________________

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2034.l., 109., 110., 112., 113., 114., 115., 116.lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka

E. Ratnieka ziņojuma par latviešu emigrantu uzturēšanos Rīgā

Slepeni

Latvijas PSR Ministru padomei LPSR Ministru padomes

Ārzemju tūrisma pārvalde

1970. gada 4. decembrī

Par latviešu tūristu emigrantu uzturēšanos Rīgā

Tūristi emigranti Rīgā ierodas kopš 1960. gada. Sākumā tie galvenokārt bija ASV un Kanādas progresīvo emigrantu pārstāvji. Turpmāk valstu loks, no kurienes ierodas emigranti, paplašinājās, palielinājās arī tūristu skaits. Tā, 1965. gadā viņu bija 191 cilvēks, 1966. gadā — 250, 1967. gadā — 400, 1968. gadā — 423, 1969. gadā — 489, 1970. gadā — 586 cilvēki.

Mainījās arī emigrantu tūristu grupu sastāvs. Uz Padomju Latviju sāka braukt ierēdņi, sīkie uzņēmēji, fermeri, rūpnīcu strādnieki, pasniedzēji, medmāsas, mājsaimnieces, frizieri un oficianti. (..) Tūristu vidējais vecums ir 50 gadi. Atbrauc arī jaunieši — studenti un skolēni. (..)

Organizējot informācijas un propagandas darbu ar tūristu grupām, Ārzemju tūrisma pārvalde gidiem tulkiem izvirza uzdevumu — emigrantiem plašāk parādīt padomju iekārtas politiskās, sociālās un ekonomiskās priekšrocības, parādīt Latvijas darbaļaužu sasniegumus padomju varas gados, pastāstīt par PSRS tautu draudzību. (..)

Objektīvā un kvalitatīvā informācija, kuru tūristi emigranti saņem par savu Dzimteni, liek daudziem no viņiem aizdomāties, pārvērtēt savus priekšstatus par padomju īstenību, pārliecināties par emigrantu buržuāziski nacionālistisko vadoņu melīgajiem izdomājumiem par latviešu tautas apspiestību, ekonomikas, kultūras lejupslīdi. (..)

Visi tūristi — emigranti no ASV, Kanādas, kā likums, Padomju Savienībā ierodas uz 15—18 dienām, no kurām 13—16 dienas viņi atrodas Rīgā. No Zviedrijas uz Latviju atbrauc uz 9 dienām (..). Rīgā tūristi lielu sava laika daļu pavada, tiekoties ar radiniekiem un paziņām. (..)

Zināma tūristu emigrantu daļa, kuru pirms braukšanas uz Padomju Savienību ir iebaidījuši un atbilstošā veidā apstrādājuši emigrantu organizāciju vadoņi, izvairās no sarunām par politiskām tēmām, neiesaistās diskusijās. (..) Tūristi bieži ir sašutuši par to, (..) ka viņiem pat “Intūrista” darbinieka pavadībā par samaksu valūtā neļauj apmeklēt to vai citu apdzīvoto vietu republikā, kur viņi dzīvoja, kur apglabāti viņu tuvinieki, utt.

Visefektīvākā mūsu sasniegumu, padomju dzīvesveida propagandas metode ir uzņēmumu, kolhozu, skolu, slimnīcu utt. apmeklējumi. Diemžēl šīs iespējas ir ļoti limitētas, un mums bieži nākas aprobežoties ar vienu un to pašu objektu parādīšanu, piemēram, tikai divus kolhozus — “Ādažus” un “Mārupi”. (..)

Pārvaldes priekšnieks E.Ratnieks

______________________________

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2034.l., 141., 142., 143., 144., 145. lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Ārzemju tūrisma pārvaldes atskaites

par darbību 1971. gadā

Slepeni

Atskaite par LPSR Ministru padomes

Ārzemju tūrisma pārvaldes darbību 1971. gadā

(..) 1971. gadā Rīga uzņēma 15507 tūristus, kas ir par 26,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājums notika galvenokārt uz sociālistisko valstu tūristu rēķina. (..) Tūristu skaits no kapitālistiskajām valstīm samazinājās par 643 cilvēkiem un 1971. gadā sastādīja 4720 cilvēkus. Viņu samazinājuma tendence republikā ir novērojama no 1969. gada. (..)

Ar ārzemju tūrisma pieaugumu palielinās valūtas ienākumi republikā. Par tūristu apkalpošanu (..) 1971. gadā Galvenā ārzemju tūrisma pārvalde Latvijas PSR Ministru padomei pārskaitīja 31 tūkstoti ārzemju valūtas rubļu. (..)

Katru gadu republikā ierodas daudz latviešu izcelsmes tūristu emigrantu. Atšķirībā no parastajiem tūristiem, kuri Rīgā vidēji atrodas 2,5 dienas, tūristi emigranti dzīvo 15 un vairāk diennaktis, un viņu ierašanās galvenais mērķis ir tikšanās ar radiniekiem. Darbā ar viņiem ir jārēķinās ar to, ka daudzi no viņiem ierodas vairākkārt, ka viņiem ir ilgstoši kontakti ar iedzīvotājiem, vairākos gadījumos viņi no radiniekiem un gadījuma paziņām var saņemt neobjektīvu informāciju. (..)

Nereti grupās gadās tūristi, kuri izvirza, acīmredzot provokācijas nolūkos, jautājumus par nacionālajām attiecībām republikā, latviešu tiesībām, par Latvijas rusifikāciju, republikas politisko un ekonomisko patstāvību, par it kā sastopamo radošās inteliģences un “citādi domājošo” vajāšanu.

Daži tūristi no Rumānijas un Čehoslovākijas centās ievazāt idejas par PSRS negatīvo lomu, iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. (..)

Pārvaldes priekšnieks E.Ratnieks

______________________________

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2155.l., 3., 8., 9. lp. Tulkojums no krievu valodas

LPSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka P.Vilka ziņojums par trūkumiem darbā ar ārzemju tūristiem

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai 1972. gada 25. februārī

Latvijas PSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieks biedrs E.Ratnieks atskaites ziņojumā par darbu ar ārzemju tūristiem norāda, ka viesnīcas “Rīga” vestibilā pastāvīgi atrodas daudz nepiederošu cilvēku, kuri apmeklē nomas punktu vai krājkasi. Bija gadījumi, kad viesnīcā iekļuva antisabiedriski elementi no padomju pilsoņu vidus, kuri mēģināja stāties kontaktos ar ārzemniekiem.

Viesnīcā “Baltija” bija ārzemju tūristu mantu zagšana.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks b. V.Krūmiņš lūdz veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus, kuri minēti atskaites ziņojumā par darbu ar ārzemju tūristiem.

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieks (P.Vilks)

______________________________

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2155.l., 25.lp. Tulkojums no krievu valodas

LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka V.Krūmiņa

ziņojums par uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām,

kuras domātas ārzemju tūristu apmeklējumiem

PSRS Ministru padomes Valsts zinātnes un tehnikas komitejai

Atbildot uz 1972.g. 31.V Nr.1812 1972. gada 21. jūlijā

Vissavienības rūpniecisko uzņēmumu, zinātniskās pētniecības un projektēšanas — konstruktoru institūtu un citu organizāciju uzskaitījuma otrajā izdevumā, kuri atļauti ārzemju speciālistu, atsevišķu zinātnieku un specializēto tūristu grupu apmeklējumiem, kurš apstiprināts 1972. gada 27. aprīlī (iekļauti vairāki objekti, kuri nebija iekļauti tajā objektu uzskaitē, kuru PSRS Ministru padomes Valsts zinātnes un tehnikas komitejai Latvijas PSR Ministru padome iesniedza 1971. gada 29. janvārī ar Nr. 1637/84–s. Sakarā ar to Latvijas PSR Ministru padome lūdz neplānot tuvākajā laikā šo objektu apmeklējumus, jo tie patlaban vēl nav sagatavoti ārzemnieku uzņemšanai, tajā skaitā:

1. Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca (..).

2. Gumijas izstrādājumu rūpnīca “Sarkanais kvadrāts” (..)

3. Rīgas juvelieru izstrādājumu fabrika (..).

4. Rīgas tekstiliekārtu rūpnīca (..).

5. Rīgas rūpnīca “Straume” (..)

6. Rīgas kokapstrādes kombināts “Mīlgrāvis” (..).

7. Rīgas kokapstrādes rūpnīca (..).

8. Rūpnīca “Stars” (..).

Tajā pašā laikā mēs uzskatām par lietderīgu iekļaut šādus, LPSR Ministru padomes ieteiktos, bet mums nezināmu iemeslu dēļ Vissavienības Uzskaitījumā neiekļautos objektus:

1. LPSR Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtu (..).

2. LPSR ZA Andreja Upīša Literatūras un valodas institūtu (..).

3. Latvijas PSR ZA Fundamentālo bibliotēku (..)

4. LPSR ZA Botānisko dārzu (..).

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks V. Krūmiņš

______________________________

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2155.l., 53., 54.lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma

pārvaldes priekšnieka E. Ratnieka informācijas

par tūristu latviešu uzturēšanos Rīgā

Latvijas PSR Ministru padomes Slepeni

priekšsēdētāja vietniekam biedram V. Krūmiņam 1972. gada 14. septembrī

Informācija par tūristu latviešu

no ASV un Kanādas uzturēšanos Rīgā

Latviešu izcelsmes tūristi no Rietumeiropas un Amerikas Rīgā ierodas arvien lielākā skaitā. Šā gada 8 mēnešos viņu skaits bija 1110. 34 tūristu grupu sastāvā Rīgu apmeklēja 710 cilvēki, individuālā veidā — 400 cilvēki. No ASV bija 15 grupas, Zviedrijas — 7, Kanādas — 6 un Vācijas Federatīvās Republikas — 6 grupas.

“Intūrista” Rīgas nodaļa ar viņiem veic pārdomātu politisko un informācijas darbu, kura mērķis ir atmaskot tos melus, kurus par mūsu zemi izplata sociālisma ienaidnieki — buržuāziskie nacionālisti, parādīt republikas darbaļaužu sasniegumus un panākumus komunisma celtniecībā un priekšrocības, kuras izmanto latviešu tauta, atrodoties Padomju Savienības tautu brālīgajā saimē. (..)

Lielais vairums latviešu izcelsmes tūristu brauc pie mums ar mērķi apmeklēt savus radiniekus un iepazīties ar Latvijas dzīvi un kultūru. Taču emigrantu organizāciju vadoņi cenšas izmantot šādus braucienus, lai savāktu pretpadomju propagandas materiālus un mūsu vidē ievazātu buržuāziski nacionālistisku ideoloģiju.

Raksturīga šajā ziņā bija latviešu tūristu grupa no ASV un Kanādas, skaitā 14 cilvēki, kura Rīgā atradās no š.g. 26. augusta līdz 2. septembrim. Tie bija t.s. “Vispasaules latviešu emigrantu jaunatnes kongresa” dalībnieki, kurš notika Londonā no šā gada 15. līdz 21. augustam.

Vēl līdz šās grupas atbraukšanai, strādājot ar tūristiem individuāļiem no ASV, mūsu gidi tulki noskaidroja vairākus jautājumus, kas saistīti ar “kongresa” sagatavošanu. Tūristi no ASV Andris Ritmanis, viņa dēls Alberts un Inta Janovska izrādīja lielu interesi par latviešu un krievu savstarpējām attiecībām republikā, latviešu kultūras attīstību, jaunatnes dzīvi, tās problēmām. (..) Tūrists Andris Ritmanis negatīvi izteicās par smagās rūpniecības attīstību Latvijā, (..) par to, ka smagās rūpniecības attīstība Latvijā veicina cittautiešu pieplūdumu un latviešu nācijas asimilāciju. (..)

Darba procesā tika noskaidrots, ka braucienam uz Latviju bija arī ar tūrismu nesaistīti mērķi: nacionālistiskas propagandas veikšana, pretpadomju literatūras izplatīšana. Bez šiem kopējiem uzdevumiem katram tūristam bija arī savs konkrēts uzdevums. Tā grupas vadītājs Valdis Kukainis veda lielu daudzumu pretpadomju literatūras, “kongresa” materiālus, žurnālus, laikrakstus, brošūras, dziesmu tekstus, par to viņš tika izraidīts no PSRS jau Maskavā. Tūristei Pārslai Blāķei tika ieteikts atstāt Rīgu par uzturēšanās noteikumu Latvijas PSR teritorijā neievērošanu. Viņa nepiedalījās daudzos pasākumos un mēģināja noskaidrot iespējas izbraukt no pilsētas. Pārējie “kongresmeņi” mēģināja nodibināt kontaktus ar republikas jaunatni, izsaukt tajā bažas par latviešu nācijas likteni, pārliecināt to, ka Latvijā pastāvot “rusifikācija” (..).

Tūriste Baiba Rubese no Toronto, miljonāra, firmas “Volkswagen” Kanādā prezidenta meita (..) gidam tulkam paziņoja: “Man ir vienalga, kas ir ASV prezidents, mani interesē latvieši, viņu nākotne, viņu mērķi un centieni” (..). Ne mazāk nacionālistiski noskaņots bija arī tūrists Zaķis no Toronto (..). Par savas dzīves galveno principu viņš uzskata — sevī un apkārtējos uzturēt “latviešu garu” (..).

Pārvaldes priekšnieks E. Ratnieks

______________________________

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2155.l., 85., 86., 87., 89.lp. Tulkojums no krievu valodas