Grozījumi Krimināllikumā

Saeimas dok. Nr. 3738; likumprojekts Nr. 1069

Aizsardzības un iekšlietu komisijas

2001. gada 1. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998., 15.nr.; 2000., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 25.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Noziedzīgu nodarījumu atkārtotību veido arī nodarījumi, par kuriem Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods.”

2. Papildināt likumu ar 58.1pantu šādā redakcijā:

“58.1 pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

Personu var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti, ja, ņemot vērā izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētās personas raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūta pārliecība, ka persona turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.

Atbrīvojot no kriminālatbildības nosacīti, prokurors nolemj neturpināt personas kriminālvajāšanu par šo nodarījumu, ja tā pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpildīs uzliktos pienākumus.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam,

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu,

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā,

4) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem,

5) ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas.

Ja persona, kura atbrīvota no kriminālatbildības nosacīti, pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpilda uzliktos pienākumus, viņas kriminālvajāšana tiek turpināta.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” tika izstrādāts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, jo grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (turpmāk KPK) skar arī dažas Krimināllikuma normas . Grozījumus Krimināllikumā (turpmāk KL) ir izstrādājusi ar Ministru prezidenta 2001.gada 26.februāra rīkojumu nr.63 “Par darba grupu Kriminālprocesa likumprojekta izstrādei” izveidotā darba grupa, kuras sastāvā iekļauti Iekšlietu un Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, LR Augstākās tiesas un Rīgas pilsētas tiesas pārstāvji.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Grozījums papildināt 25.pantu ar 4.daļu tiek izstrādāts atbilstoši grozījumiem KPK, papildinot to ar sadaļu “Starptautiskā sadarbība”. Savukārt grozījums KL 58.1 pantā precizē nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem KPK. Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai būtu iespējams īstenot izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” .

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts tieši neietekmē makroekonomisko vidi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos nav paredzētas

2. Izmaiņas budžeta izdevumos nav paredzētas

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie Šāda satura izmaiņas pasākumi papildu izdevumu nav iepriekš finansēšanai paredzamas.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

—

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

—

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektus?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt līdzšinējā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.