— Eiropas Savienības informācijas centrs (ESIC) darbojas nu jau pusotru gadu, savukārt jūs šajā amatā esat pusgadu, kopš šī gada maija. Kā vērtējat ESIC veikumu Latvijas sabiedrības informēšanā, un kāds bijis tieši jūsu ieguldījums šajā pusgadā?

— Runājot par ESIC darbības pirmo gadu, varētu teikt, ka šis bija izveides un stabilizēšanās laiks. Šajā laikā cilvēki iepazina informācijas centru, uzzināja, kur tas atrodas un ar ko nodarbojas, tas ieguva zināmu atpazīstamību sabiedrībā. Sākot darbu ESIC direktora amatā, par savu pamatuzdevumu es izvirzīju — attīstīt līdzšinējo darbu un padarīt ESIC darbību daudz aktīvāku un redzamāku.

ESIC darbībā ir divi galvenie uzdevumi: informēt sabiedrību par Eiropas Savienību (ES), kā arī ieinteresēt sabiedrību par šiem jautājumiem, galvenokārt ar dažādu pasākumu un diskusiju palīdzību.

Pirmajā gadā lielākā daļa pasākumu tika organizēti šeit, informācijas centrā. Sākot ar šo rudeni, mēs arvien vairāk savus pasākumus vēršam uz āru. Esam sākuši rīkot reģionālās informācijas dienas (vismaz divreiz mēnesī). Tāpat organizējam diskusijas skolās vai ar dažādām nevalstiskajām organizācijām.

— Lūdzu pastāstiet sīkāk par jūsu organizēto reģionālo informācijas dienu norisi!

— ES reģionālās informācijas dienas organizējam, sākot ar šī gada septembri, un līdz šim tās noritējušas Aizkrauklē, Valmierā un Bauskā, bet šonēdeļ 21. novembrī informācijas diena notika Ventspilī. Turpmāk šādas informācijas dienas Latvijas reģionālajos centros iecerēts rīkot regulāri, tā, lai tuvākā gada vai divu gadu laikā tiktu aptverta visa Latvija.

Protams, mēs vieni paši nespējam sniegt visu nepieciešamo informācijas spektru, tādēļ reģionālās informācijas dienas pārsvarā tiek rīkotas sadarbībā ar kādu no integrācijas procesā iesaistītajām valsts institūcijām. ESIC pārstāv Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā, un mēs sniedzam galvenokārt vispārīgu informāciju, tādēļ šajās informācijas dienās aicinām līdzdarboties arī kādas valsts pārvaldes institūcijas pārstāvjus, kas varētu sniegt precīzāku informāciju par kādu konkrētu tematu saistībā ar Latvijas integrāciju ES. Līdz šim esam veiksmīgi sadarbojušies ar Eiropas Integrācijas biroju, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu, savukārt informācijas dienā Ventspilī mums līdzi bija Kultūras ministrijas pārstāvis, kas stāstīja par programmu “Kultūra 2000”.

Reģionālajos pasākumos lielu pretimnākšanu un atbalstu izrāda arī ES informācijas punkti. (Pavisam Latvijā izveidoti 32 informācijas punkti, kuri darbojas galvenokārt rajonu centrālajās bibliotēkās. Šos punktus izveidoja ESIC sadarbībā ar Eiropas Integrācijas biroju.)

Tādējādi reģionālo informācijas dienu rīkošanā bez ESIC līdzdarbojas arī kāda valsts institūcija, ES informācijas punkti, kā arī kāda konkrētās pilsētas organizācija.

— Kāda ir ESIC vieta informēšanas procesā, ar ko jūsu darbība atšķiras no pārējām organizācijām, kas Latvijā iesaistītas sabiedrības informēšanā par ES un Latvijas integrāciju tajā?

— Es gribētu apgalvot, ka mēs pagaidām esam visaktīvākie. Daudzām citām institūcijām, kā, piemēram, Eiropas Integrācijas birojam vai Eiropas lietu komisijai Saeimā, sabiedrības informēšana ir tikai daļa no funkcijām un blakus šim darbam ir arī vairāki citi uzdevumi. Savukārt ESIC ir radīts tikai vienam uzdevumam — informēt. Gandrīz katra valsts pārvaldes institūcija vai nevalstiskā organizācija, kas iesaistīta sabiedrības informēšanā par ES, ir specializējusies kādā konkrētā nozarē. Bet ESIC sniedz ļoti plašu un vispārīgu informāciju.

Manuprāt, mūsu galvenā niša ir šie informatīvie, izklaidējošie un arī kultūras pasākumi. Tās ir gan reģionālās informācijas dienas, kurās sniedzam informāciju un aicinām cilvēkus uz diskusiju, gan pasākumi, kas norisinās šeit uz vietas, informācijas centrā: “Eiropas vakari”, “Eiropas dialogi”, jauniešu vakari, bērnu informācijas dienas, diskusijas, semināri nevalstiskajām organizācijām u.c. Protams, arī valsts institūcijas dažkārt organizē lekcijas un seminārus par Latvijas integrāciju ES. Tie parasti ir par kādu konkrētu tēmu, kas ir šīs institūcijas kompetencē, bet mūsu rīkotie pasākumi ir daudzveidīgāki, tie aptver ļoti plašu tematu loku. Mēs aicinām cilvēkus diskutēt.

Protams, mums ir arī sava bibliotēka, kurā pieejama ļoti plaša informācija gan par ES darbību, politiku un institūcijām, gan apkopota informācija par konkrētām nozarēm, tāpat mums ir bukleti, kurus apmeklētāji var ņemt līdzi.

Mūsu galvenā atšķirība no pārējiem “informatoriem” ir pasākumi, kuros cenšamies ieinteresēt pēc iespējas plašāku cilvēku skaitu.

— Kā jūs vērtējat pārējo sabiedrības informēšanā iesaistīto institūciju darbību?

— Manuprāt, valsts institūcijām atšķirībā no mums šis darbs ir daudz grūtāks. Kā jau minēju, pārējām institūcijām sabiedrības informēšana ir viens no daudzajiem pienākumiem, kas jāveic paralēli dažādām organizatoriskām un administratīvām lietām, kas saistītas ar šīs organizācijas pamatuzdevumiem. Protams, katrai organizācijai ir savs darbības lauciņš, sava nozare, kurā tās sniegtā informācija ir visplašākā un precīzākā.

Mans aicinājums pārējām informēšanas procesā iesaistītajām organizācijām un to darbiniekiem būtu rast kaut nedaudz laika un aizbraukt uz kādu skolu, bibliotēku vai kultūras namu, pastāstīt par savu darbu saistībā ar Latvijas integrāciju ES un padiskutēt ar cilvēkiem. Tas nemaksā gandrīz neko — tikai transporta izmaksas līdz konkrētajai vietai un nedaudz laika sarunai ar cilvēkiem.

Kā liecina mana līdzšinējā pieredze, cilvēkiem visvairāk trūkst tieši šīs aktīvās informācijas un diskusijas. Sabiedrība vēlas tiešu kontaktu, diskusiju, tikšanos ar kādu cilvēku.

Ja katrs ierēdnis, kas iesaistīts Latvijas integrācijā ES, kaut reizi rastu laiku, lai dotos pie cilvēkiem un diskutētu par ES, ieguvēji neapšaubāmi būtu visi, un tas būtu milzīgs panākums sabiedrības informēšanā.

— Kā liecina pēdējās sabiedriskās domas aptaujas, Latvijas iedzīvotāju pašnovērtējums par zināšanām par Eiropas Savienību ir visai zems — 4,8 balles 10 ballu skalā, un šis skaitlis pēdējos divos gados nav ievērojami mainījies. Kā jūs vērtējat — vai tiešām Latvijas sabiedrības informētība par ES ir tik slikta? Vai jums, diskutējot ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos, ir vērojamas atšķirības cilvēku informētības līmenī Rīgā un Latvijas reģionos?

— Ja vērtējam informētības līmeni vispār, tad, manuprāt, pamatinformācija par ES ir gandrīz visiem. Varbūt cilvēki nezina, cik un kuras Eiropas valstis ietilpst šajā organizācijā, ar ko precīzi tā nodarbojas, tomēr visiem ir skaidrs, kas ir ES un ka Latvijas gatavojas iestāties šajā valstu savienībā. Šeit savu darbu paveic masu mediji, un arī valsts amatpersonas sniedz pamatinformāciju.

Vērtējot informētības līmeņa atšķirības, jāsecina, ka atšķirības ir, bet to nevar formulēt kā “Rīga un lauki”. Viss ir atkarīgs no katras konkrētas vietas un sabiedrības grupas, arī no cilvēku aktivitātes. Piemēram, runājot par Pensionāru federāciju, jāsecina, ka, pateicoties šīs sabiedriskās organizācijas ļoti aktīvajai vadībai, šie cilvēki ir ļoti labi informēti, viņiem ir konkrētas intereses un konkrēti jautājumi.

Ir, piemēram, lauku skolas, kurās bērni daudz zina, ir aktīvi un uzdod jautājumus, turpretī dažās pilsētu skolās, neraugoties uz to, ka šī informācija tiek sniegta pat atsevišķā mācību priekšmetā, informētība ir ļoti vāja.

Varētu domāt, ka informācija, kas lasāma vai dzirdama masu medijos, ir ļoti tehniska, politiska un tā nesniedz cilvēkiem pamatzināšanas. Cilvēkiem daudz vairāk ir jautājumu nekā atbilžu, bet konkrētas atbildes saistībā ar Eiropas Savienību ir ļoti grūti dot. Galvenie jautājumi, ko cilvēki uzdod, ir: vai mana dzīve mainīsies? Kāda būs mana dzīve Eiropas Savienībā pēc trim, pieciem vai desmit gadiem? Es nezinu, vai kāds spēj un spēs sniegt ļoti skaidras un konkrētas atbildes, bet šie jautājumi rāda, ka cilvēki vēlas diskutēt, vairāk zināt. Manuprāt, šie jautājumi parāda, ka cilvēkiem ir zināma informācija. Cilvēki zina, ka šim procesam būs kādas konsekvences.

Ļoti daudzi cilvēki savus uzskatus balsta uz emocijām. Mēs nevaram gribēt, lai visi, kas dosies balsot referendumā, savu izvēli pamatotu ar konkrētām un padziļinātām zināšanām. Protams, katrs balsos, ņemot vērā savu pieredzi un personisko saskari ar šo jautājumu. Informētība un cilvēku viedoklis rodas no zināmas aktivitātes un diskusijas. Ne vienmēr tik daudz iespējams uzzināt, izlasot kādu biezu grāmatu vai noklausoties ļoti gudru lekciju. Visvairāk cilvēks informāciju iegūst tieši sarunā, tādēļ es vēlos apgalvot — jo vairāk būs diskusiju, jo informētāki būs cilvēki.

— Bez integrācijas Eiropas Savienībā otra galvenā Latvijas ārpolitikas prioritāte ir integrācija NATO. Tomēr par NATO nav tik daudz informācijas, nav tik daudz organizāciju, kas nodarbotos ar sabiedrības informēšanu par NATO un Latvijas integrāciju NATO, informācijas darbs ir daudz klusāks un grūtāk pamanāms. Tomēr sabiedrības attieksme pret Latvijas integrāciju NATO ir pozitīvāka nekā pret integrāciju ES. Kā jūs skaidrotu šādu situāciju?

— Es domāju, ka samērā pozitīvāka sabiedrības nostāja pret Latvijas integrāciju NATO skaidrojama ar to, ka šis jautājums neprasīs konkrētu izšķiršanos no katra cilvēka un tik tieši neskars katru indivīdu.

Ir skaidrs, ka nekas traks nenotiks tajā dienā, kad Latvija iestāsies ES un vēl mazāk notiks tad, kad Latvija iestāsies NATO. Jautājums par iestāšanos NATO neprasīs nekādu sasprindzināšanos gandrīz ne no viena Latvijas iedzīvotāja. Ir skaidrs, ka iestāšanās NATO dos drošību un stabilitāti, bet tas neprasīs personīgu iniciatīvu. Bet iestāšanās ES prasīs no katra cilvēka lielāku uzņēmību un tā vai citādi tieši skars ikvienu. Tādēļ arī ar attieksmi nav tik vienkārši.

— Jūs minējāt, ka ar saviem pasākumiem cenšaties aptvert iespējami plašāku sabiedrības daļu. Tiek domāts gan par pensionāriem, gan skolēniem un jauniešiem, gan lauku iedzīvotājiem. Bet vai tiek veidoti kādi īpaši pasākumi un gatavota informācija arī cittautiešiem, galvenokārt tā sauktajiem krievvalodīgajiem, kas Latvijā veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā iedzīvotāju skaita?

— Protams, vienmēr iespējams apgalvot, ka tiek darīts par maz, bet šis darbs notiek, tiek gatavota informācija arī krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā piemēru šeit var minēt radio raidījumu “Doma laukums”. Gan Eiropas Integrācijas birojs, gan EK delegācija ir izdevusi informatīvos materiālus arī krievu valodā. Arī ESIC ir pieejama informācija krievu valodā. Reģionālajās informācijas dienās mēs cenšamies apmeklēt krievu skolas. Tāpat notiek sadarbība ar laikrakstiem, kas iznāk krievu valodā, tiek veidotas rakstu sērijas par ES un rīkoti konkursi.

Protams, mēs informācijas centrā domājam, kā uzlabot šo darbu ar krievvalodīgajiem. Iespējams, mums vajadzētu veidot kādu regulāru pasākumu sēriju vai diskusiju tieši krievvalodīgajiem. Var piekrist, ka šis darbs netiek darīts simtprocentīgi, bet šis darbs notiek regulāri.

— Kādi ir ESIC tuvākā laika darbības plāni? Kādi papildu pasākumi iecerēti saistībā ar gaidāmo referendumu par Latvijas iestāšanos ES?

— Mūsu darbībā pirmsreferenduma laiks ir sācies jau ar šī gada septembri. Līdz ar to aktivitāšu apjoms un intensitāte saglabāsies tāda pati. Nav plānots, ka mūsu centrā sāks strādāt vairāk cilvēku vai radīsies kādas citas iespējas strādāt vēl aktīvāk.

Runājot par tuvākajiem plāniem, protams, tiks turpināti visi līdz šim iesāktie pasākumu cikli. Gan “Eiropas vakaros”, gan “Eiropas dialogos” turpināsim diskutēt par integrācijas procesā aktuāliem jautājumiem. Ceturtdien “Eiropas vakarā” notika diskusija par administratīvo kapacitāti, kas tikusi kritizēta pēdējos EK progresa ziņojumos par Latviju.

“Eiropas dialogu” ietvaros 26.novembrī norisināsies diskusija “Dzimumu vienlīdzība Latvijā un Eiropa”.

Savukārt 28.novembrī organizēsim ES informācijas dienu Baldonē.

Turpināsim darbu ar bērniem un jauniešiem. Viens no pasākumiem ārpus līdzšinējiem pasākumu cikliem trešdien notika Īrijas jaunās vēstnieces Latvijā lekcija par situāciju Īrijā saistībā ar valsts integrāciju Eiropā. Esam iecerējuši arī turpmāk iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar ES dalībvalstīm.

Domājam arī par kādu īpašu pārsteigumu mūsu sadarbības partneriem un informācijas centra apmeklētājiem — nedēļu pirms Ziemassvētkiem veltīt kā dāvanu visiem. Šajā nedēļā katru dienu notiks kāds pasākums, un šī būs svētku nedēļa mūsu informācijas centrā. Mēs domāsim par to, kā pēc iespējas atraktīvāk un interesantāk pasniegt visai sarežģīto informāciju par Eiropas Savienību.

— Kas notiks ar ESIC, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti?

— Eiropas Savienībai ir delegācijas kandidātvalstīs un pārstāvniecības dalībvalstīs. Viena no pārstāvniecību pamatfunkcijām, līdzīgi kā delegācijās, ir informēšanas darbs. Eiropas Komisijas (EK) komunikācijas stratēģija paplašināšanās jautājumā arī pašlaik ietver informēšanu gan kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs.

EK delegācija, Latvijai iestājoties ES, tiks pārveidota par ES pārstāvniecību, un sabiedrības informēšana kā viens no šīs pārstāvniecības pamatuzdevumiem noteikti saglabāsies. Darbs, ko iesācis ESIC, noteikti turpināsies. Informēta sabiedrība ir ļoti svarīga arī ES dalībvalstīs, to lieliski pierāda nesenais Īrijas referenduma piemērs.

Kā liecina agrāko kandidātvalstu, šobrīd dalībvalstu, pieredze, liela kļūda ir bijusi informācijas kampaņas strauja izbeigšana pēc pozitīva iznākuma referendumā par valsts iestāšanos ES. Aktīvs informēšanas darbs jāturpina arī pēc iestāšanās Savienībā. Arī Latvijā, kad tā kļūs par dalībvalsti, sabiedrībai būs ļoti svarīgi iegūt tiešu informāciju no ES un zināt, kas notiek šajā organizācijā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors