Eiropas Savienība kā galvenais kandidātvalstu partneris

Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienības (ES) sastāvā tiks uzņemtas pašreizējās kandidātvalstis, strauji pieaug tirdzniecība starp ES un šīm valstīm. Kā liecina nesen publicētais Eurostat pētījums, kandidātvalstis pārliecinoši ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris, atpaliekot tikai no ASV. Savukārt kandidātvalstīm ES dalībvalstis ir pats lielākais tirdzniecības partneris — tirdzniecība ar ES dalībvalstīm veido 65% no kopējā ārējās tirdzniecības apjoma.

Tirdzniecība ar kandidātvalstīm veido 14% no ES kopējā ārējā tirdzniecības apjoma, uz pusi pārsniedzot tirdzniecības apjomus ar Japānu un trīskārt pārsniedzot tirdzniecības darījumus ar NVS valstīm.

Četras no ES kandidātvalstīm — Polija, Turcija, Ungārija un Čehija — ietilpst ES desmit lielāko tirdzniecības partneru skaitā. Šie dati ļauj secināt, ka kandidātvalstu preču tirgi jau pašlaik, vairākus gadus pirms faktiskās pievienošanās ES, ir diezgan cieši integrējušies ES ekonomikā.

Tirdzniecības bilance ir negatīva

Kandidātvalstu imports no ES dalībvalstīm 2000. gadā bija 150,3 miljardu eiro vērtībā, bet eksporta apjoms uz ES sasniedzis 117 miljardus eiro. Šāda negatīva tirdzniecības bilance vērojama jau vairākus gadus, bet, kā rāda tirdzniecības dati, tieši 1999. gada ekonomisko attiecību “nelielā atsaluma” laikā ievērojami samazinājies tirdzniecības deficīts, jo, kaut arī imports no ES saglabājies gandrīz nemainīgs, kandidātvalstu eksports uz ES valstīm 1999. gadā palielinājies par 12 procentiem.

Eurostat pētījuma dati liecina, ka vairumam kandidātvalstu, izņemot Slovākiju, tirdzniecības bilance ar ES valstīm ir negatīva. Latvijas, Igaunijas un Bulgārijas eksports un imports attiecībās ar ES ir gandrīz vienāds. Latvijas importa vērtība uz ES 2000. gadā bija 2 miljardi eiro, eksporta apjoms sasniedzis 1,9 miljardus eiro.

ES lielākie tirdzniecības partneri kandidātvalstu vidū ir Polija un Turcija, kuru tirdzniecības apjoms ar ES dalībvalstīm 2000. gadā bija ap 50 miljardiem eiro.

Straujš tirdzniecības apjoma pieaugums

Tirdzniecības apjomi starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm aug ļoti strauji. Kopējais tirdzniecības apjoms starp ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm no 1995. līdz 2000. gadam pieaudzis 2,2 reizes. Visstraujāk tirdzniecības tempus ar ES pēdējos piecos gados palielinājusi mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Igaunijas imports no ES palielinājies par 144 procentiem, bet eksports uz ES pieaudzis pat par 255 procentiem. Latvijas tirdzniecība ar ES pieaugusi daudz lēnāk — imports palielinājies par 113 procentiem, bet eksports uz ES pēdējos piecos gados audzis tikai par 68 procentiem.

2000. gadā savstarpējā tirdzniecība palielinājusies par 26,5 procentiem, kas bija pamatīgs lēciens pēc tikai 6 procentu pieauguma 1999. gadā, kad kandidātvalstu ekonomikās bija jūtamas Krievijas ekonomiskās krīzes un Kosovas konflikta sekas. Savstarpējās tirdzniecības pieaugums 2000. gadā bija lielākais, kāds līdz šim novērots (+14% 1998. gadā un +20% 1997. gadā). Visstraujākais tirdzniecības pieaugums vērojams Igaunijā un Kiprā, kuru tirdzniecība ar ES dalībvalstīm 2000. gadā palielinājusies par 50%.

Latvijas tirdzniecība ar ES pagājušajā gadā pieaugusi par aptuveni 28 procentiem: par 34% — eksports un par 21% — imports, tādējādi samazinot pastāvošo tirdzniecības deficītu starp Latviju un ES. Ārējās tirdzniecības deficīta kritums attiecībā pret ES pagājušajā gadā novērots arī Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Polijā, kamēr Turcijas tirdzniecības deficīts pret ES pieaudzis no 5,5 līdz 12,3 miljardiem eiro.

Vācija ir pārliecinoši vadoša tirdzniecībā ar kandidātvalstīm

Interesants ir fakts, ka Vācija pārliecinoši ieņem vadošo lomu ES kandidātvalstu tirdzniecības partneru vidū — tās tirdzniecība veido vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējā tirdzniecības apjoma ES kandidātvalstu un dalībvalstu starpā. Otro un trešo vietu tirdzniecībā ar kandidātvalstīm ieņem Itālija un Francija. Arī Latvijai Vācija ir lielākā ārējās tirdzniecības partnere.

Automašīnas un iekārtas ir galvenā kandidātvalstu importa prece

Galvenā tirdzniecība starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm notiek ar automašīnām, ražošanas iekārtām, ķīmiskajiem produktiem, tekstilizstrādājumiem, pārtikas produktiem un izejvielām. ES dalībvalstis uz kandidātvalstīm daudz vairāk eksportē tieši automašīnas, ražošanas iekārtas un ķīmiskos izstrādājumus, bet kandidātvalstis ieņem vadošās pozīcijas tirdzniecībā ar tekstilmateriāliem un izstrādājumiem, mēbelēm un koksni.

“LV” informācija

Kandidātvalstu tirdzniecība ar Eiropas Savienību (1995–2000)

Avots: Eurostat

Kandidātvalstu tirdzniecība ar ES 2000.gadā

Avots: Eurostat