Eiropas entuziastus meklējot un slavējot

Nevalstiskā organizācija “Eiropas kustība Latvijā” (EKL) nu jau ceturto gadu pēc kārtas organizē balsojumu par Eiropas cilvēku Latvijā — personu, kas ar saviem darbiem un idejām pēdējā gada laikā visvairāk tuvinājusi Latviju Eiropas Savienībai.

Saskaņā ar balsošanas starprezultātiem šogad ar ievērojamu balsu pārsvaru pārliecinošā vadībā ceļā uz šo titulu ir Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Jāatgādina, ka arī pagājušogad prezidente tika izvirzīta šim titulam un tikai ar dažu balsu starpību zaudēja šo titulu pagājušā gada Eiropas cilvēkam Latvijā mūziķim Renāram Kauperam un grupai “Prāta vētra”.

Vaira Vīķe–Freiberga līdz šīs nedēļas sākumam saņēmusi aptuveni 100 balsis no kopumā iesūtītajiem 240 balsojumiem, kas saņemti caur internetu, pirmdien preses konferencē informēja EKL ģenerālsekretāre Antra Leimane. Pārējie kandidāti pēc iegūto balsu skaita ievērojami atpaliek no Valsts prezidentes. Tuvākie sekotāji ir Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu vadītājs Andris Ķesteris, vijolniece Baiba Skride, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un bijušais premjers, Saeimas deputāts Andris Šķēle. Eiropas cilvēka titulam izvirzīts arī EKL prezidents Ainārs Dimants.

Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji šim titulam kopumā izvirzījuši vairāk nekā 25 personas. To vidū arī grupas “A—Eiropa” solists Artūrs Dubovs, mūziķis Ģirts Rozentāls (Ozols), četrkārtējie pasaules čempioni motokrosā ar blakusvāģi Kristers Serģis un Artis Rasmanis, kā arī pasaulē meklētākais starptautiskais terorists Osama bin Ladens, preses konferencē informēja A. Leimane.

Līdz pagājušās nedēļas beigām EKL bija saņēmusi kopumā ap 400 balsojumu internetā, bet, ņemot vērā, ka dažas personas centušās savu balsi nodot pat 30 līdz 40 reizes, par derīgiem atzīti tikai 240 balsojumi. Arī pa pastu iesūtīti 20 balsojumi, un tajos pārliecinoša līdere ir Latvijas Valsts prezidente. Pagājušā gada balsojumā piedalījās ap 500 cilvēku, un, kā atzina A. Leimane, šogad aktivitāte ir lielāka un balsotāju skaits līdz aptaujas beigām neapšaubāmi būs lielāks.

Kā jau ziņots, balsot par Eiropas cilvēku Latvijā jau kopš gada sākuma līdz 15. decembrim var EKL interneta mājaslapā (http://www.eiropaskustiba.lv). Savu balsojumu līdz 10. decembrim var nosūtīt arī pa pastu uz EKL biroju Rīgā, Basteja bulvārī 14, LV—1050.

Tituls “Eiropas cilvēks” Latvijā tiek piešķirts jau ceturto reizi. Līdz šim Eiropas cilvēka nosaukumu ieguvuši Eiropas Komisijas vecākais administrators Briselē, zinātnieks un publicists Eduards Bruno Deksnis, bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts Valdis Birkavs un mūziķis Renārs Kaupers ar grupu “Prāta vētra”. Šīgada titula ieguvēja paziņošana un svinīgā apbalvošana notiks 19. decembrī.

Preses konferencē piedalījās arī iepriekšējo gadu Eiropas cilvēka Latvijā titula ieguvēji Eduards Bruno Deksnis un Valdis Birkavs.

V.Birkavs pauda viedokli, ka Eiropas cilvēka titula izvirzītās kandidatūras iespējams iedalīt trīs grupās — tie, kuri tieši ietekmē Latvijas iestāšanos ES, piemēram, A. Ķesteris vai I. Bērziņš; tie, kuri sekmē Latvijas tēlu pasaulē, kā V. Vīķe–Freiberga, un tie, kuri dod ieguldījumu Eiropai, — mūziķi, sportisti un kultūras cilvēki.

E. B. Deksnis informēja, ka, strādādams Briselē, viņš novērojis: arī Eiropas Komisijas ierēdņu vidū ir izveidojies neliels draugu tīkls jeb atbalsta grupa, kas cenšas sekmēt arī Latvijas virzību uz ES. Viens no Eiropas integrācijas veiksmes garantiem ir diskusijas par šo tematu, un nevalstisko organizāciju loma šajā procesā ir ļoti svarīga, atzina E. B. Deksnis.

Savukārt V. Birkavs atzina, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem Latvijas ceļā uz ES ir nacionālo interešu aizstāvēšana, jo tieši šis faktors uzskatāms arī par vienu no galvenajiem iedzīvotāju attieksmes veidošanā. Birkavs norādīja, ka šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji ir noskaņoti pret iestāšanos ES, jo trūkst informācijas par šo procesu un izmaiņām, kādas būs jūtamas Latvijā pēc iestāšanās ES.

“Nepietiek ar to, ka sabiedrību informē par atvērtām un aizvērtām sarunu sadaļām vai par to, ka cilvēki pēc Latvijas iestāšanās ES dzīvos labāk un viņiem būs vairāk naudas. Ir svarīgi, lai visi izprastu labumu, ko spēj dot ES, un to, ka arī Latvijas nacionālās intereses šajā organizācijā tiks ievērotas,” teica V.Birkavs.

Šogad balsojums par gada Eiropas cilvēku jeb “gada eiropieti” norit arī pašā Eiropas Savienībā. Šo balsojumu organizē laikraksts “European Voice”, kura izveidotā ekspertu komisija izvēlēsies 50 šī titula pretendentus. Atšķirībā no Latvijas šajā balsojumā papildus “gada eiropieša” nosaukumam tiks piešķirti vēl deviņi citi tituli: gada Eiropas līderis, gada Eiropas politiķis, gada ES komisārs u.c.

Vērtējot gada Eiropas cilvēka titula piešķiršanu Eiropas mērogā, V. Birkavs atzina, ka šajā godā gribētu redzēt ES paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu, kurš, pēc V. Birkava vārdiem, ir “paplašināšanās dvēsele” un “viņam tā ir sirdslieta”. Arī E. B.Deksnis atzina G. Ferhoigena nopelnus paplašināšanās procesā. Bet, domājot par iespējamo kandidatūru no Latvijas, gan E. B. Deksnis, gan V. Birkavs, gan A. Dimants bija vienisprātis — šim titulam vispiemērotākā būtu Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Lappuses redaktors : “LV” Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals