Latvija un drošība pēc 11. septembra

3. novembrī Rīgā Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienība (LKJA) sadarbībā ar “Maritim Park Hotel Riga” rīkoja konferenci “Latvija un globālā drošības situācija”. Jaunieši meklēja atbildes uz jautājumiem, kas pasaulē ir mainījies pēc 11. septembra notikumiem ASV, kā šie notikumi ir ietekmējuši Latviju un kādi ir iespējamie konflikta risinājuma veidi.

Konference bija lieliska iespēja jauniešiem, no kuriem daudzi savu nākotni vēlas saistīt ar darbību politikā, iepazīties un analizēt speciālistu viedokļus par pasaules situācijas izmaiņām un to ietekmi uz Latviju. Konferences gaitā notika arī diskusijas par masu mediju lomu cīņā pret terorismu, kā arī kopējo ietekmi uz sabiedriskiem procesiem.

Konferences atklāšanā LKJA valdes priekšsēdētāja Elīna Melngaile uzsvēra, ka, dzīvojot globālajā vidē, kur valstu robežas zūd līdz ar tehnoloģiju attīstību, cilvēki ir vienotāki, tādējādi paaugstinās kopējais drošības līmenis, un Latvija ir viens no šīs drošības ķēdes posmiem.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa atzina, ka, no vienas puses, kopējā drošības sistēma ir kļuvusi spēcīgāka, bet tajā pašā laikā cilvēki katrs atsevišķi ir kļuvuši nedrošāki. Izrādījies, ka televīzija ir melojusi, — ASV ir ievainojamas, tāpat kā jebkura cita valsts. Ir zudusi ticība, ka var pastāvēt kas stabils, noturīgs un pastāvīgs. Bioterorisms ir nonācis arī līdz Viļņai, kas nozīmē, ka varbūt esam pasargāti no kodolkara valstu starpā, bet neesam pasargāti no individuāliem uzbrukumiem.

Ž.Ozoliņa atzīmēja, ka pēc 11.septembra notikumiem starptautiskās organizācijas ir mēģinājušas piemēroties izmaiņām, jo iepriekš tās darbojās savu dalībnieku interešu aizstāvībā, bet mazāk pievērsās kopīgai aizsardzības sistēmai. Piemērs tam ir NATO 5.panta piemērošana (uzbrukums kādai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm), tas līdz šim nebija izmantots.

Latvijas rīcība, atbildot uz notikumiem, bija elastīga, piemēram, mūsu valstī plāns terorisma apkarošanai ir pieņemts laikus, bez ilgstošām darba grupu sanāksmēm, kas nereti ir nokāvušas dažādu plānu sākotnējās spožās ieceres.

Ž.Ozoliņa atzina, ka, reaģējot uz notikumiem tieši Afganistānas teritorijā, konfliktu var tikai paildzināt, jo Afganistānā neviena valsts karu nav uzvarējusi. Modernā karā morālais uzvarētājs ir tas, kurš nogalina mazāku civiliedzīvotāju skaitu, kā, piemēram, ASV Persijas līča karā. Šajā gadījumā nav garantijas, ka civiliedzīvotāju upuri būtu tā vērti, ja terorisms netiks iznīcināts.

Savukārt Ekonomistu apvienības 2010 pārstāve Inna Šteinbuka atzina, ka pasaules tautsaimniecība jau pirms terora uzbrukumiem bija sliktā stāvoklī. Taču terorisms pastiprināja negatīvo redzējumu par pakāpenisku ekonomisko lejupslīdi. Uz šī fona ES kandidātvalstu saimnieciskās attīstības temps ir salīdzinoši liels — vidēji 4%. Latvijai ir augstākais rādītājs kandidātvalstu vidū — Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka šogad un nākamgad iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 6%.

Teroristu uzbrukumi īslaicīgi negatīvi iespaidoja ekonomisko aktivitāti. I.Šteinbuka prognozēja, ka, daudzviet pasaulē pastāvot augstākam riska rādītājam, ir iespējams, ka Latvijā un visā Ziemeļeiropā kopumā pieaugs investīcijas, jo tas ir relatīvi stabils reģions. Latvija kā valsts, kas visu laiku cīnās ar krīzēm, ir kļuvusi daudz elastīgāka, reaģējot uz pasaules notikumiem, un ir uzkrāts reformu potenciāls. Rodoties nestabilai situācijai, Latvija spēj pārorientēties no vieniem tirgiem uz citiem, teica I.Šteinbuka.

Žurnālists Pauls Raudseps 11. septembra notikumus skatīja kā cīņu starp modernajām un tradicionālajām vērtībām, kur robežšķirtne neiet caur civilizācijām vai reliģijām, bet caur dažādām sabiedrības daļām un katra individuālām vērtībām. Pasaules tirdzniecības centrs ASV bija moderno vērtību simbols, līdz ar to daļa pasaules sabiedrības to uzskatīja kā nabago atriebību ASV, jo tās ir sekmējušas nevienlīdzīgu pasaules kārtību un atbalstījušas daudzus diktatoriskus režīmus. Tomēr nedrīkstētu aizmirst ASV devumu pasaules demokrātijas attīstībā. Latvija pieslējās ASV arī pragmatisku apsvērumu dēļ.

Izmaiņas ir skārušas arī arābu pasauli, kur arvien biežāk runā par to, ka ne vienmēr ir jāmeklē ārējie ienaidnieki, kā, piemēram, ASV. P.Raudseps uzskata par panākumu to, ka Austrumos ir sāktas diskusijas par vērtībām. Pat ja nebūtu tik plašas mediju reakcijas, politiķiem bija jāreaģē uz sabiedrības attieksmi. Uzbrukums Afganistānai nebija atriebība, bet gan cenšanās novērst turpmākos draudus, teica P.Raudseps.

Latvijas Bankas prezidents Einars Repše uzskata, ka Latvijā 11.septembra sekas tieši nav izpaudušās, jo tā nav iesaistīta pasaules galvenajos finansu tirgos, tādējādi varam izbaudīt savu nomales stāvokli. Eiro kursa svārstības daudz vairāk ietekmē Latvijas eksportu un ekonomiku kopumā nekā notikumi ASV un Afganistānā. Tomēr gaidāms, ka varētu būt sarežģījumi šī gada beigās un nākamā gada sākumā. Arī dolāra un eiro attiecības nav būtiski mainījušās: it kā dabiskā tendence būtu dolāra kursa krišanās, taču ASV krīzi pārvar veiksmīgāk, tādēļ krīze Eiropā varētu būt nopietnāka, prognozēja E.Repše. Šobrīd dolāri netiek pārdoti, jo īsti nav ko pirkt vietā. Svārstības nākotnē nebūs bīstamas, tai skaitā pēc eiro nākšanas apgrozībā, jo norēķinos tas jau pastāv ilgāku laiku.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvijai jāturpina uz stabilitāti orientēta monetārā politika, lata stabilitāte. Nav vajadzīgs monetārās politikas sašaurinājums un monetārā stimulācija — nav inflācijas, un IKP turpina pieaugt. Fiskālā situācija ir komplicētāka: ir jādzīvo taupīgi, jo tomēr pastāv globālas krīzes iespējamība, tāpēc jāierobežo budžeta deficīts, varbūt pat jāveido budžeta uzkrājums.

Konferencē piedalījās 65 jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām, dalībnieku vidū bija politoloģijas, ekonomikas, jurisprudences, žurnālistikas, vēstures un citu specialitāšu studenti, arī skolēni, kas izrādīja īpašu ieinteresētību jautājumos par pasaules drošību un politiku. Dalībnieku vecums — no 17 līdz 27 gadiem. Dalībnieki tika izraudzīti pēc viņu iesūtītajām motivācijas vēstulēm un iepriekš izstrādātām dalībnieka pieteikuma anketām.

Agnese Dagile, — “Latvijas Vēstnesim”