Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Novembra sākums Valsts kontrolē ( VK) iezīmējās ar nozīmīgu notikumu — starptautiska līguma (“twining”) noslēgšanu starp Latvijas Republikas Valsts kontroli un Apvienotās Karalistes Valsts kontroli. Notika arī preses konference par šo starptautisko sadarbības projektu, ko paredz minētais līgums. Lūdzu, raksturojiet sīkāk šī līguma saturu un jēgu!

— Līgums tika parakstīts 26. oktobrī, un 1.novembrī ir stājies spēkā. Saskaņā ar līgumu LR Valsts kontrolē sācis darbu Apvienotās Karalistes Valsts kontroles pārstāvis Pīters Kārleils, kas ir mūsu partneris šī projekta realizēšanā. No LR Valsts kontroles līguma norisi vada valsts kontroliera konsultante Gaļina Kaņejeva. Noteikts, ka par piecām līguma sadaļām ir atbildīgas konkrētas personas, piemēram, par informācijas tehnoloģiju, personāla sagatavošanu, profesionālo kapacitāti. Veidojam darba grupu, kas divu gadu garumā strādās pie šo jautājumu risināšanas. Vispirms tie ir likumi un nolikumi par Valsts kontroli, no kuriem galvenais ir jaunā likuma “Par Valsts kontroli” izstrāde. Šis likumprojekts Saeimā izskatīts 1. lasījumā, un par to jau esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu no Eiropas Savienības (ES). Pašlaik Saeimas attiecīgā komisija apkopo priekšlikumus, un cerams, ka likumu parlaments pieņems vēl šajā gadā. Protams, ir problēmas, piemēram, vēl jāstrādā pie likumdošanas procedūrām, kas nosaka VK un Saeimas savstarpējās sadarbības un atgriezeniskās saiknes nodrošināšanu. Šo nepieciešamību esam aktualizējuši ne tikai paši, tā ir arī ES rekomendācija. Jāizstrādā striktas procedūras par revīzijas standartiem, plānošanu, dokumentu apriti, darbu ar klientiem, par kolēģiju un VK padomes sēžu reglamentāciju, lai visiem šīs procedūras būtu saprotamas un nerastos domstarpības tehnisko jautājumu risināšanā. Tāpat ir jāizveido VK darbinieku ētikas kodekss. Mūsu revidenti pārvalda komunikācijas principus darbā ar revidējamo iestāžu darbiniekiem, tomēr šiem principiem jābūt uzrakstītiem. Tas nāks par labu gan mums pašiem, gan mūsu klientiem.

Vēl saistībā ar minēto līgumu jāuzsver starptautisko standartu kvalitātes kontrole. Šajā sakarībā paredzētas pilotrevīzijas par būtiskumu un risku.

Revīzijas ir svarīgas jebkurā institūcijā, neraugoties uz apgrozāmo līdzekļu daudzumu, taču katrā gadījumā pret šo jautājumu jāizturas diferencēti, un tāpēc izstrādājama revīziju riska novērtēšanas metodika. Līguma ietvaros centīsimies izveidot finansu revīziju rokasgrāmatu atbilstoši Eiropas kvalitātes sistēmas noteikumiem, koordinēsim sadarbību ar profesionāliem grāmatvežiem. Nupat saņēmu Latvijas grāmatvežu asociācijas priekšlikumus par sadarbību ar VK. Domāju, ka veidosies konstruktīva sadarbība ar viņiem, līdzīga kā jau izveidojusies ar zvērinātiem revidentiem.

Viens no svarīgākajiem līguma punktiem ir personāla profesionāla attīstība. Jārealizē noteikta personāla atlases un vērtēšanas stratēģija un jānodrošina tā profesionālās izaugsmes iespējas. Veidosim un mācīsim atsevišķus speciālistus, kuri pēc tam savas zināšanas nodos pārējiem kolēģiem. Ir jāpapildina mācību materiāli, jāpilnveido tehniskā bibliotēka.

— Saistībā ar Valsts kontroles darbinieku profesionālo izaugsmi, šķiet, jau šā gada sākumā VK notika personāla atestācijas pirmais posms. Vai tam bija kāda nozīme?

— Mūsuprāt, atestācija nav vienreizējs pasākums, tai jānotiek regulāri, tāpēc arī jāizstrādā šie kritēriji darbinieku izaugsmes vērtēšanai. Gada sākumā šis process bija situācijas apzināšanās, pašnovērtējums, kam nesekoja konkrētas sekas — teiksim, paaugstinājums amatā, algas pielikums vai gluži pretēji. Tieši tāpēc nosakāmi kritēriji, kā vērtēt darbinieku, ko no viņa var prasīt, uz ko jābūt gatavam atbildēt.

“Twining” paredz vadības administrēšanas uzlabošanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu metožu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā. Piemēram, oktobrī VK padome piedalījās divu dienu seminārā, kurā tika pārrunāti lēmumu pieņemšanas, prezentācijas, diskusiju un strīdu jautājumi. Jāmācās visiem, īpaši augstāka ranga administratoriem, un jāsaprot, ka nedrīkst rīkoties intuitīvi.

— Cik zināms, kopš Valsts civildienesta likuma pieņemšanas pagājušajā gadā Valsts kontroles darbinieki vairs nav ierēdņa statusā. Vai viņiem ir noteiktas sociālās garantijas, kuras viņi zaudēja, mainoties likumam?

— Jā, šīs pārmaiņas jūtamas arī jaunajā likumprojektā “Par Valsts kontroli”, turklāt vēl norit diskusijas, kā apdrošināt darbinieku veselību un dzīvību, kādi atvaļinājumu pabalsti piešķirami u.tml. Šos un vēl citus jautājumus regulēs atsevišķi noteikumi. Taču, atgriežoties pie līguma sadaļas par informācijas tehnoloģijas stratēģiju un profesionālo darbības jomu, gribu uzsvērt, ka pasaules pieredze māca: arvien lielāka uzmanība jāpievērš datorizētajām revīzijām.

Pašlaik daudz runā par elektronisko pārvaldi. Vispirms tā būtu jāievieš valsts un pašvaldību iestādēs, īpašu uzmanību veltot vienotas grāmatvedības sistēmas izveidei, ar likumu īstenojot vienotu datorizācijas sistēmu, kur savstarpēji savietojama datortehnika un programmatūra. Jābūt vienotai auditsistēmai, kas skar gan VK, Saeimu, valdību, gan citas institūcijas, arī pašvaldības. Tad es redzu jēgu šai e–pārvaldei. Ja ar e–pārvaldi saprot tikai rīkojumu un vēstuļu, informācijas apmaiņu, tā ir virspusēja pieeja. E–pārvaldes būtība ir vienota materiālo resursu uzskaite un to piešķiršanas kārtība.

— Kā jūs uzskatāt, vai pēc diviem gadiem projekta īstenošanas rezultātā visi šai starptautiskajā līgumā paredzētie uzdevumi būs izpildīti?

— Domāju, ka tie mērķi, kas līgumā noteikti, tiks sasniegti. Tomēr jāatceras, ka dzīve allaž ievieš savas korekcijas. Viss nepārtraukti mainās, ienāk jaunas tehnoloģijas. Piemēram, Valsts kontrole ir neizdevīgā situācijā modernas datortehnikas iegādes ziņā. Un, lūk, kāpēc. Pirms septiņiem gadiem norvēģi un dāņi mums dāvināja lielāku daudzumu jaunu datoru, taču nu tie ir jau novecojuši. Ieguvējas bija tās valsts iestādes, kuras jauno tehnoloģiju saņēma valsts investīciju programmas ietvaros, bet VK netika iekļauta šajā programmā, un tagad grūti atpakaļ iespiesties šajā nišā. Ir gan cerība, ka “twining” līguma ietvaros varēsim iegādāties jaunus datorus un programmas. Paredzēti aptuveni 60 personāldatoru, arī pārnēsājamie.

— Vai minētā starptautiskā līguma īstenošanai paredzēts piesaistīt ārpusbudžeta līdzekļus un konkrēti cik? Un kā veidojas VK budžets nākamajam gadam, vai tā izstrādes gaitā tiek uzklausīti jūsu viedokļi?

— PHARE programmas ietvaros līguma īstenošanai divos gados paredzēti aptuveni 200 000 eiro, arī no valsts budžeta piešķirti 80 000 latu. VK budžets 2002.gadam plānots aptuveni pusotra miljona latu apmērā, nedaudz vairāk nekā šajā gadā. Runājot par VK finansiālo neatkarību, ir iesniegti priekšlikumi parlamentam, iestrādāts jaunajā likumprojektā, ka jāmaina līdzšinējā kārtība, kad, neraugoties uz mūsu aplēsēm nākamā gada budžetam, valdība varēja finansējumu mainīt un noteikt citu finansējuma apmēru. Mūsu priekšlikums balstās uz principu, ka VK budžeta pieprasījumu valdība nav tiesīga koriģēt, bet var dot savu komentāru par to. Es neapgalvoju, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, VK viedokļi netiktu uzklausīti. Man arī ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs, esam tikušies ar Finansu ministrijas vadību, tās amatpersonām. Taču jāatzīst, ka finansējums ir nepietiekams, lai veiktu ieplānotās revīzijas, — to, ko no mums prasa likums.

Joprojām aktuāls ir jautājums par VK ēku, telpām, lai gan vairākus gadus esam iesnieguši savus priekšlikumus valdībai. Ir būvinspekcijas ekspertu slēdzieni, ka ēka ir avārijas stāvoklī un ar nelielu kosmētisko remontu, ko paši veicam, problēmu nevar atrisināt. 1900. gadā celtā VK ēka ir tik daudz nolietojusies, ka rekonstrukcijas kopējām izmaksām vajadzēs aptuveni trīs miljonus latu. Taču līdz šim atbildi no valdības šajā lietā neesam saņēmuši.

— Oktobrī vairākas dienas jūs piedalījāties INTOSAI (Starptautiskā augstāko revīzijas institūciju organizācija) kongresā Seulā. Pastāstiet par svarīgākajiem tur apspriestajiem jautājumiem!

— Šis bija septiņpadsmitais INTOSAI kongress, kurš notiek reizi trijos gados un kurā piedalās šīs organizācijas valstu pārstāvji. No pašlaik tajā ietilpstošajām 186 valstīm piedalījās 150 valstu pārstāvji, gandrīz tūkstoš dalībnieku. Iepriekšējais kongress notika Nikaragvā, kur galvenais jautājums bija par korupciju, šoreiz — par valstu augstāko kontrolējošo institūciju lomu administratīvo reformu auditā jeb pārbaudēs. Visās valstīs noris šīs reformas, taču to vērtēšanas kritēriju nav. Arī viens no maniem priekšlikumiem, par ko arī esmu rakstījis atzinumā par mūsu valsts iepriekšējā gada budžeta izpildi, bija — indikatīvo kritēriju izstrādāšanas nepieciešamība. Šie kritēriji noteiktu, kādas programmas īstenojamas un cik līdzekļu tām jāparedz, kā arī strikti jāformulē, kāds mērķis par šo naudu jāsasniedz. Tādas sistēmas pašlaik nav, ES tikai sāk to veidot.

Seulā kongresa dalībnieki tikās ar Dienvidkorejas valsts prezidentu un pilsētas mēru. Tika prezentēta pilsētas pretkorupcijas sistēma, lai parādītu, kādā veidā iedzīvotāji iesniedz priekšlikumus un pretenzijas pilsētas vadībai un amatpersonām. Tas viss notiek interneta režīmā un ir unificēts, tā ka cilvēkiem grūtības nesagādā. Tā tiešām ir progresīva sistēma, gribu par to informēt mūsu galvaspilsētas mēru, parādīt šīs sistēmas paraugus. Tos pat var atrast Korejas attiecīgajā mājaslapā. Interesantas un lietišķas kongresa laikā bija tikšanās gan ar zviedru, somu kolēģiem, gan Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahijas un arī Mongolijas kontrolējošo institūciju pārstāvjiem. Bet, atgriežoties mājās, man bija sarunas ar NATO pārstāvjiem, kuri bija ieradušies Latvijā. Pārrunājām aizsardzības vajadzībām piešķirto līdzekļu izmantošanas pareizību. Ja Latvija vēlas iestāties šajā organizācijā, daudzas lietas vēl ir jāsakārto.

Rudens sākumā Valsts kontrolē, arī Finansu ministrijā viesojās Eiropas Savienības Revidentu tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Karlsona kunga vadībā. Tā interesējās par vides projekta realizāciju un vēl citiem jautājumiem. Laikam viņiem palika visai labs iespaids par Latviju, jo pirmoreiz Austrumeiropā mūsu Valsts kontroles pārstāvis tika iekļauts ES Revidentu tiesas rīkotajā pārbaudē vides aizsardzības jomā Baltijas valstīs. Parasti nacionālās valsts pārstāvji šādos gadījumos ir novērotāju lomā. Pašlaik notiek šīs plašās pārbaudes rezultātu apkopošana, un secinājumi varētu būt gatavi šā mēneša beigās vai decembrī. ES Revidentu tiesas grupa izteica arī priekšlikumu, ka apsver iespēju rīkot plašāku semināru par vides problēmām Latvijā nākamā gada pirmajā pusē.

— Valsts kontrole regulāri pēc sevišķi nozīmīgām tematiskajām pārbaudēm apkopotus ziņojumus iesniedz Saeimai. Par kādiem jautājumiem šogad vai pēdējā laikā tas darīts?

— Viena no pēdējā laika svarīgākajām pārbaudēm bija valsts robežbūves jautājumos, kur strādājām kopā ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Apmeklējām Grenctāles un vēl citus robežpunktus. Top ziņojums parlamentam par izlietoto līdzekļu likumību un lietderību robežbūvēs. Manuprāt, nozīmīgs ziņojums bija par to, kādā veidā darbojas izmaiņas Pensiju likumā. Secinājums: šiem grozījumiem likumdošanā nav kontroles mehānisma. Nav zināms, cik konkrēti strādājošo pensionāru strādā un arī saņem pilnu pensiju, jo VID to nespēj izkontrolēt, un tādējādi šādiem likuma grozījumiem ir tikai politiski deklaratīvs raksturs. Ir jābūt modelim par kontroles mehānismu. Tagad atkal tiek gatavoti līdzīgi grozījumi Pensiju likumā, tiek tērēti līdzekļi, bet nav saprotams, kāpēc tie vajadzīgi, ja nav šī mehānisma tā pārbaudei. Nav runa tikai par šo likumu, līdzīga situācija ir arī daudzos citos gadījumos un tā ir jāmaina. VK sniedza atzinumus par valsts institūciju un pašvaldību 2000. gada finansu pārskatu sastādīšanas pareizību. Bija valsts institūcijas un pašvaldības, par kurām VK nevarēja dot savu atzinumu vai to darīja ar īpašām piebildēm. Vajadzētu būt vienotai metodei, mehānismam, kā šādu stāvokli turpmāk novērst, kļūdas labot. Mūsuprāt, šādos gadījumos būtu piemērojamas kādas soda sankcijas, piemēram, administratīvs sods atbildīgajām personām par savu neizdarību. Taču pašlaik par to nav padomāts.

— Kādas revīzijas un kur ir sākusi Valsts kontrole?

— Valsts kontroles revidenti sākuši revīziju par Rīgas domes Vides departamenta rīkotās izsoles — pašvaldības pasūtījuma “Par tiesībām veikt pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas otrās kārtas hidrotehniskos darbus” — norisi, kā arī pārbaudi par domes Vides departamenta rīkotās cenu aptaujas “Par Rīgas pilsētas kanāla krastu nogāžu apzaļumošanu” norisi. VK noteikusi revīziju Limbažu rajona padomē par 2000. gada finansu pārskata sastādīšanas pareizību, kā arī pārbaudi par 2000. gada finansu pārskata sastādīšanas pareizību Preiļu rajona Pelēču pagasta padomē. Noteikta arī revīzija Zemkopības ministrijā, tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās iestādēs par programmai “Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” paredzēto līdzekļu izlietojumu pērn un šā gada deviņos mēnešos. Protams, ir paredzētas vēl citas revīzijas — gan plānotās, gan ārpuskārtas. Darba mums, kā vienmēr, pietiek, bet tāda ir Valsts kontroles misija.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore