Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.481

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr. 57, 9.¤)

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

2. Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, apgūstot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas: profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas (turpmāk — bakalaura programmas), profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas (turpmāk — maģistra programmas) un profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (turpmāk — profesionālās programmas).

II. Otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmu

stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi

3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas īsteno tikai augstskolā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:

3.1. nodrošināt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālās studijas;

3.2. nodrošināt nozares zinātņu teorētiskajos pamatos sakņotas, profesijas standartiem atbilstošas, praktiski piemērojamas profesionālās studijas.

4. Programmu galvenie uzdevumi ir:

4.1. izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešamajās nozarēs, kā arī sekmēt to konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

4.2. īstenot nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas vai pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam nozarē.

5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem uzdevumiem.

III. Bakalaura programmas

obligātais saturs

6. Bakalaura programmas obligātais saturs nodrošina šādu profesionālo kompetenci — zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams profesionālās darbības veikšanai:

6.1. nozarei atbilstošo humanitāro, sociālo, dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju, vadībzinību un nozares teorētisko pamatu zināšanas, kā arī to piemērošanas prasmes;

6.2. spēju stratēģiski un analītiski formulēt un risināt nozares problēmas;

6.3. speciālās iemaņas un prasmes profesijā;

6.4. prasmes informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē;

6.5. zināšanas un prasmes projektu izstrādē un to īstenošanā;

6.6. jaunrades, pētniecības, organizāciju un kvalitātes vadības prasmes;

6.7. izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību;

6.8. sociālās pamatprasmes (komunikatīvās prasmes, patstāvīga darba un komandas darba prasmes);

6.9. motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

7. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

8. Bakalaura programmas obligātais saturs ietverts šādās studiju programmas struktūras pamatdaļās:

8.1. studiju kursi;

8.2. prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);

8.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana.

9. Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

9.1. vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu:

9.1.1. humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi;

9.1.2. kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas;

9.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36 kredītpunkti;

9.3. nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

9.4. bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

9.5. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

9.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu.

10. Studiju kursu izvēli bakalaura programmā, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam nosaka profesijas standarts.

11. Studiju procesā vismaz 30 procentus no studiju kursu apjoma īsteno praktiski.

12. Bakalaura programmas apguves laikā izglītojamais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju darbus.

13. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu, kurā ietverti prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. Prakses mērķi izglītojamais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi.

14. Imatrikulējot bakalaura programmā izglītojamos ar iepriekš iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, bakalaura programmas saturs un apjoms, kā arī studiju kursu saturs un apjoms savstarpēji jāsaskaņo.

15. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā).

16. Profesionālais bakalaura grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskā maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā.

IV. Maģistra programmas

obligātais saturs

17. Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

18. Maģistra programmas obligāto saturu veido:

18.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti;

18.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti;

18.3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti;

18.4. prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

18.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu.

19. Izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, maģistra programmā var imatrikulēt izglītojamos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu.

20. Maģistra programmā izglītojamie ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

21. Studiju kursu izvēli maģistra programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka profesijas standarts.

22. Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē, starpnozarē, kopnozarē vai profesijā.

23. Profesionālais maģistra grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā doktora studiju programmā, turpināt izglītību doktora studiju programmā.

V. Profesionālo programmu

obligātais saturs

24. Profesionālo programmu apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri gadi.

25. Profesionālās programmas obligāto saturu veido:

25.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 4 kredītpunkti;

25.2. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

25.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 10 kredītpunktu.

26. Studiju kursu izvēli profesionālajā programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka attiecīgās profesijas standarts.

27. Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

VI. Otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

28. Vērtējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi, ievēro šādus pamatprincipus:

28.1. zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;

28.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi.

29. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

30. Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

30.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — “izcili”, 9 — “teicami”);

30.2. augsts apguves līmenis (8 — “ļoti labi”, 7 — “labi”);

30.3. vidējs apguves līmenis (6 — “gandrīz labi”, 5 — “viduvēji”, 4 — “gandrīz viduvēji”);

30.4. zems apguves līmenis (3 — “vāji”, 2 — “ļoti vāji”, 1 — “ļoti, ļoti vāji”).

31. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

32. Šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā minētais programmas apguves līmenis uzskatāms par pozitīvu. Par katru studiju kursu, studiju darbu, bakalaura, maģistra darbu (diplomdarbu/diplomprojektu), valsts pārbaudījumu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita kredītpunktus, ja to apguves līmenis ir pozitīvs vai ir saņemts vērtējums “ieskaitīts”.

33. Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra (diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk — komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

34. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 28.novembri.