Par uzlabotiem un sakārtotiem mājokļiem

Vakar finansu ministrs valsts vārdā parakstīja galvojuma līgumu Latvijas Hipotēku un zemes bankai ārvalstu aizņēmumam

Vakar, 26.novembrī, parakstot sadarbības līgumus un valsts galvojumu: Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidents Klauss Stubkjers, izpilddirektora vietnieks Erki Karmila, Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis, finansu ministrs Gundars Bērziņš, Eiropas Padomes Attīstības bankas aizdevumu operāciju ģenerāldirektors Rainers Stekhans un galvenais padomnieks Heiki Kantels

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lai nodrošinātu iespēju saņemt aizdevumus Latvijas mājokļu fonda uzlabošanai, 2000. gada 13. jūnijā Ministru kabinets akceptēja “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu”. Likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” tika iekļauts valsts galvojums valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ārvalstu aizņēmumam 20 miljonu latu vērtībā šīs programmas īstenošanai.

Vakar, 26. novembrī, Eiropas Padomes Attīstības banka un Ziemeļvalstu Investīciju banka parakstīja aizdevuma līgumus ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Katras kredītiestādes aizdevums ir 10 miljoni latu, un tas tiek izsniegts uz piecpadsmit gadiem.

Savukārt finansu ministrs Gundars Bērziņš valsts vārdā parakstīja galvojuma līgumu Latvijas Hipotēku un zemes bankai, kura, saņemot salīdzinoši lētus finansu resursus no ārvalstu aizdevējiem, nodrošinās mūsu valsts iedzīvotājiem iespēju mājokļu uzlabošanai saņemt kredītu ar likmi, kas būs zemāka par 10 procentiem. Galvojums Latvijas Hipotēku un zemes bankai tika izsniegts budžeta likumā paredzētajā apjomā — 20 miljoni latu, kas ir “Mājokļu attīstības kreditēšanas pilotprojekta” kopējā summa. Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas speciālistu aplēsēm, Latvijas kredītņēmēju rīcībā nonāks vēl lielāka summa, jo programmas īstenošanas gaitā banka kopā ar citām komercbankām, kas arī varēs iesaistīties projektā, papildus piesaistīs vēl vismaz piecus miljonus latu kredītresursu.

Pirms līgumu parakstīšanas G. Bērziņš pauda prieku par programmas veiksmīgu sākšanu un pateicās abām ārvalstu bankām par atbalstu.

Latvijai šis projekts nozīmē piecpadsmit gadu laikā izremontētas apmēram 1060 daudzdzīvokļu mājas un 760 privātmājas, 1600 iegādātus un 5300 izremontētus dzīvokļus, sacīja G. Bērziņš. Tie ir aptuveni aprēķini, viss būs atkarīgs no pašiem kredītņēmējiem — kuri aktīvāk un veiksmīgāk darbosies, tie arī iegūs vairāk līdzekļu mājokļu uzlabošanai.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsvēra: garantējot kredītlīniju, valsts iegūs ne tikai izremontētus dzīvokļus un mājas — labāk sakārtotu dzīvojamo fondu, bet arī papildu budžeta ieņēmumus. Tie radīsies būvniecības firmu un pakalpojumu sniedzēju darbības rezultātā. Tādējādi tas būs izdevīgs bizness arī valstij. Kopumā piecpadsmit gadu laikā tas varētu valsts budžetā ienest aptuveni 30 miljonus latu.

Šī programma, protams, neatrisinās visas problēmas, bet tā ļaus identificēt tās problēmas, kas jāatrisina gan likumdošanā, gan jaunu kreditēšanas shēmu attīstībā. Kopā ar Pasaules bankas projektu “Mājokļu kreditēšanas programma” tā palīdzēs attīstīt kreditēšanu arī tādām iedzīvotāju grupām, kuras šobrīd nevar aizņemties bankā zemo ienākumu vai ķīlas trūkuma dēļ, sacīja I. Feiferis. Kreditēšanas programma ir svarīga arī tāpēc, ka tā palīdzēs privātā kapitāla komercbankām ienākt daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū, kur pašlaik tām dažādu iemeslu dēļ nav iespējams iesaistīties. Šī programma ļaus palīdzēt sakārtot šo jautājumu, uzskata I. Feiferis.

Ziemeļvalstu Investīciju bankas izpilddirektors Erki Karmila sacīja: “Mums ir patiess prieks piedalīties šajā nozīmīgajā pasākumā, kas ir pagrieziena punkts Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas sākšanā Latvijā. Ar Latvijas Hipotēku un zemes banku sadarbojamies jau kopš 1993. gada, un šī sadarbība ir ļoti veiksmīga. Latvijas valdība, pieņemot lēmumu par mājokļu attīstības kreditēšanas programmas īstenošanu, ir demonstrējusi nozīmīgu tālredzību, savukārt Latvijas Hipotēku un zemes banka ir parādījusi apbrīnojamu apņēmību un profesionalitāti, sagatavojot praktiskos pasākumus programmas uzsākšanai. Sniedzot ilgtermiņa finansējumu, esam pārliecināti, ka Mājokļu attīstības kreditēšanas programma ļaus īstenot mērķi — uzlabot Latvijas mājokļu fondu.”

Priekā par veiksmīgo sadarbību dalījās arī Eiropas Padomes Attīstības bankas, kas ar mājokļu kvalitātes uzlabošanas jautājumiem nodarbojas jau četrdesmit gadu, Aizdevumu operāciju ģenerāldirektors Rainers Stekhans.

Programmas aizdevumus varēs saņemt gan daudzdzīvokļu māju koplietošanas sabiedrības, gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Līdzekļus paredzēts piešķirt galvenokārt daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļu remontam un atjaunošanai, nama siltināšanai, jumta nomaiņai, siltummezglu modernizācijai, elektroinstalāciju, kanalizācijas sistēmu nomaiņai, kā arī mājas fasādes un kāpņu telpu remontam. Uz aizdevumu varēs pretendēt tās daudzdzīvokļu mājas, kuras pārsvarā apdzīvo paši dzīvokļu īpašnieki, kuru ienākumi no izīrēto komerctelpu apsaimniekošanas maksas nepārsniedz 40 % no mājas kopējiem apsaimniekošanas maksas ienākumiem un kuru atsevišķu dzīvokļu dzīvojamā platība nepārsniedz 90 kvadrātmetrus uz četriem ģimenes locekļiem, ar katru nākamo iemītnieku platībai palielinoties par 15 kvadrātmetriem. Pēdējais nosacījums attiecas arī uz privātpersonām, kas vēlas saņemt kredītu mājokļa remontam. Aizņēmēja pierādāmie neto ienākumi uz vienu ģimenes locekli nedrīkst pārsniegt vidējos iedzīvotāju ienākumus valstī vairāk nekā piecas reizes.

Programmas aizdevumi netiks piešķirti privātajiem īres namiem, kā arī privātmāju iegādei vai būvniecībai.

Kā pastāstīja I. Feiferis, detalizēti kredītu saņemšanas noteikumi būs zināmi pēc 19. decembra, kad padome tos būs apstiprinājusi. Tad arī tiks refinansēti pirmie no bankas līdzekļiem izsniegtie izmēģinājuma projekti.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore