Par nodokļu administrēšanu Eiropā

Pagājušonedēļ, 22. novembrī, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Rīgā beidzās Eiropas nodokļu administrāciju organizāciju (IOTA — (Intra–European Organisation of Tax Administrations) ir bezpeļņas starpvaldību Eiropas nodokļu administrāciju organizācija, kas dibināta 1996. gada oktobrī, un tajā darbojas 14 dalībvalstis (Albānija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Moldāvija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) un 12 asociētās valstis (ASV, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija)) izpildpadomes sēde. Sēdē piedalījās IOTA izpildpadomes locekļi gan no Latvijas, gan Čehijas, Ungārijas, Lietuvas un Slovākijas. Tikšanās mērķis bija izskatīt IOTA darba programmu un budžetu 2002. gadam.

21. novembrī VID notika preses konference, kurā žurnālisti varēja tikties un uzdot dažādus jautājumus Latvijas finansu ministram Gundaram Bērziņam un Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas nodokļu administrāciju ģenerāldirektoriem un pārstāvjiem, kā arī pārstāvim no Eiropas Komisijas Andersam Vilumsenam un IOTA sekretariāta vadībai.

Preses konferences laikā IOTA prezidents, VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks pastāstīja par gaidāmo 6. ģenerālo asambleju Rīgā nākamā gada septembrī, kurā piedalīsies IOTA dalībvalstu un asociēto valstu nodokļu administrāciju vadītāji un pārstāvji. Asamblejas temats — “Sadarbība starp nodokļu administrācijām”. Atbalstu asamblejas norisei Rīgā pauda arī finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Iepriekšējās IOTA asamblejas laikā, kas norisinājās Prāgā, Čehijā, no šā gada 17. līdz 19. septembrim, gan dalībvalstis, gan asociētās valstis atzinušas, ka ļoti būtiska un nozīmīga ir starpvalstu nodokļu administrāciju sadarbība. Pasaules uzņēmējdarbības globalizācija, transnacionālo kompāniju izveidošanās, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kontrabanda un vienotas Eiropas monetārās sistēmas ieviešana nosaka, ka valstīm cieši jāsadarbojas citai ar citu. Sadarbības veicināšana ir uzdevums, kurš iekļaujams turpmākajā stratēģiskajā plānā, uzsvēra A.Sončiks.

Eiropas Komisijas pārstāvis A.Vilumsens uzsvēra, ka Austrumeiropas valstīs notiek lielas izmaiņas un tām ir dažāda nodokļu administrēšanas vēsture, taču ir jautājumi, ar kuriem saskaras visas valstis. Kā vienu no lielākajām problēmām konferences dalībnieki minēja pievienotās vērtības nodokļa atmaksas nelikumīgu pieprasīšanu un krāpšanās shēmas.

Kā uzsvēra A.Vilumsens: “Valstīm sanākot kopā un diskutējot par problēmām, ir vieglāk rast risinājumu.” Jautāts, vai Latvija ir sasniegusi kādu progresu nodokļu administrēšanas jautājumos, EK pārstāvis atbildēja apstiprinoši un uzsvēra, ka Latvija atšķiras no citām kandidātvalstīm ar stingri noteiktu stratēģisko plānu un progresu modernizācijas procesā.

Tomēr būtisks jautājums, kas attiecināms uz daudzām kandidātvalstīm, joprojām būs informācijas tehnoloģijas vienotas sistēmas izveide, jo nepieciešams nodrošināt labu informācijas apmaiņu starp valstīm, īpaši tas attiecas uz muitas un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu.

Dita Kļaviņa,  VID Komunikāciju daļas vadītāja