Ar savu, ar latviešu skolu Monreālā

Ieceļotāji Kanādā drīkst dibināt un uzturēt savas papildskolas ar pašu izvēlētām programmām. Latviešu skola Monreālā tika nodibināta pie Sv. Trīsvienības draudzes jau pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā. No pārvietoto personu nometnēm Vācijā te ieradās vairākas latviešu ģimenes ar skolas vecuma bērniem. Pēc gadiem desmit Monrealā bija ieceļojuši jau ap 2000 latviešu, lai pēc tam dramatiski izklīstu.

Pirmais skolas pārzinis bija agrākais Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektors Emīls Mazutis, vēlāk par skolas vadītāju kļuva skolotājs un inženieris Kazimirs Deksnis. Skola sāka kalpot visām draudzēm un organizācijām un attīstīja visintensīvāko darba posmu ar 90 — 102 audzēkņiem gadā. Te mācīja latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, ticības mācību, dziedāšanu un tautiskās dejas. Nodarbības notika katru sestdienas rītu no pulksten 9 līdz 13 visa mācību gada garumā.

Skolas lielā mērķa — neaizmirst Latviju un spodrināt tās tēlu — sasniegšanai brīvvalsts laika mācību grāmatas derēja tikai sākuma gados. Jaunās paaudzes jaunā gaita prasīja pārstrādātus uzlabojumus, jo visu nevarēja atsvērt ar pasniedzēju entuziasmu vien. Ar atsaucīgo bērnu vecāku atbalstu skola iegādājās 12 meiteņu un tikpat daudz zēnu tautisko tērpu. Bērni dejoja un uzstājās arī ar citiem priekšnesumiem gan skolas, gan visas latviešu kolonijas nacionālajos svētkos, “Expo — 67”, Latviešu dienās, Kanādas un ASV Dziesmu svētkos. Zīmīgākajām atcerēm audzēkņi sagatavoja vairākas teātra izrādes, piemēram, Annas Brigaderes “Sprīdīti”, pusi no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” un vēl vairākas citas īsākas izrādes. Dažas izrādes sagatavoja arī Toronto latviešu ģimnāzijas trupa.

Divas reizes gadā skola izdeva savu žurnālu “Monreālas Jaunietis”, kur rakstus un dzejoļus deva paši audzēkņi. Tas viss bija domāts labākai un dziļākai latviešu valodas apguvei papildus darbam klasē.

Bet pamatskolā iegūto zināšanu tālākai koncentrētai padziļināšanai 60. gados skola darbu paplašināja, sākot mācības četrgadīgā ģimnāzijas kursā, kurā uzņēma pamatskolu beigušos. Vairāki šīs ģimnāzijas absolventi tagad ir labi zināmi arī Latvijā: Dace Štauvere, komponiste, mūzikas nometņu administratore; Dr. Eduards Deksnis, divu Eiropas Savienībai veltītu grāmatu un daudzu inženierzinātnēm veltītu zinātnisko rakstu autors; Dr.Juris Steprāns, Toronto Latviešu tautas augstskolas direktors. Abi Latvijas Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas bērni Kārlis un Indra ir Monreālas latviešu skolas absolventi.

Liels traucējums darbā radās tad, kad skolas vadītājs K.Deksnis un daži skolotāji 1978. gadā pārtrauca darbu skolā. Inženieri — konsultantu Co SNC Inc K.Deksni uz divarpus gadiem komandēja uz Beļģiju pārraudzīt vāciešu un beļģu konsultantu projektu cinka fabrikai Peru.

Pēc tam skolu līdz 1991. gadam vadīja Imants Steprāns. Tagad skolu vada Ināra Paliepa. Skolā ir vairāk nekā 20 bērnu. Audzēkņu skaits gan samazinājies, taču gars un tradīcijas saglabājušās — zināt, izjust un izkopt sevī latvisko. Un tas ir galvenais: esot tālu no Latvijas — būt latvietim un ar garu Latvijā.

Kazimirs Deksnis

Monreālā, Kanādā