Spēlmaņu nakts — ar medus saldumu, bites dzēlumu

23. novembrī tika pasniegtas 2000.—2001. gada Teātra balvas

Reizi gadā visu Latvijas teātru radošā saime pulcējas uz vienas skatuves. Un tas notiek Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, ik reizi piesaucot Lielā meistara vārdu un domu. Šai dienā tiek godināti ikgadējās jauniestudējumu skates laureāti, un paši labākie saņem Latvijas Teātra darbinieku savienības iedibināto balvu — sudraba “Skatuves naglu” līdz ar naudas prēmiju. “Spēlmaņu nakts” projekta ģenerālsponsors ir Kultūrkapitāla fonds, to atbalsta Rīgas domes Kultūras pārvalde un vesela virkne uzņēmumu. Skates žūrijas komisiju vadīja profesors Jānis Siliņš. Par sasniegumiem 2000.—2001. gadā balvas tika piešķirtas piecpadsmit nominācijās. Kā jau ziņojām, balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņēma Nacionālā teātra aktieris Kārlis Sebris. To pasniedza Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, godinot viņu kā vienu no latviešu teātra dižākajiem ciltstēviem. Kārlis Sebris izteica gandarījumu, ka šo svētku brīdi varējis piedzīvot tieši uz šīs skatuves, uz kuras dēļiem aizvadīti 63 mūža gadi un mirdzošas pēdas atstājušas arī Indrāntēva pastalas. Kā Spēlmaņu nakts moto skanēja viņa vārdi: “Katra jauna paaudze cels jaunu teātri. Tas pildīs savu uzdevumu tikai tad, ja to uzcels uz stabiliem pamatiem, kuros katru ķieģeli ir likušas aizgājušās paaudzes.” Pēc tradīcijas aktieris, kas tiek sumināts par mūža darbu teātrī, pasniedz balvu labākajiem jaunajiem skatuves māksliniekiem. Šoreiz tie bija Dita Lūriņa un Ģirts Lukevics. Vecmeistars viņus uzrunāja ar sava Kolā Briņona vārdiem: “Cilvēks pats par sevi nav nekas, bet viņa darbs ir svēts.” Un, dodams jauniešiem savu svētību, viņš teica: “Ticiet savam darbam un ne brīdi nešaubieties, ka teātris, kur jūs strādājat, ir pats labākais pasaulē!”

Liepājas teātra aktrisei Annai Šteinai, kas spēlē galveno lomu godalgotajā bērnu izrādē “Disko cūkas”, balvu pasniedza Vilis Ķimelis, kas bija pirmais Buratīno uz latviešu teātra skatuves un nesen atzīmēja savu deviņdesmito dzimšanas dienu. Ar laba vēlējumiem un uzmundrinošiem ceļa vārdiem jaunos laureātus sveica tādi meistari kā Alfrēds Videnieks un Jānis Dreiblats, Māra Zemdega, Kārlis Zariņš un Andris Freibergs, dramaturgs Harijs Gulbis un Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Cauka. Pirms dažiem gadiem triumfu Spēlmaņu naktī svinēja Valmieras teātris, pērn visvairāk tika cildināti liepājnieki. Šoreiz laurus plūca Jaunais Rīgas teātris — ar savu labāko dramatisko izrādi, labāko oriģināldramaturģijas iestudējumu, labāko aktrisi un labāko režisoru. Un 40 tūkstošiem skatītāju pagājušajā sezonā. Rozes tika arī dzejniecei Mārai Zālītei, jo tā ir viņas “Margarēta”, kuras iestudējumu cildināja kā labāko, un viņas “Indriķa hronika”, kam vislabāko mūziku komponēja Jānis Lūsēns.

Teātra ļaužu brālības spēku un paaudžu pēctecības skaistumu rādīja videoieraksti, ko varēja skatīties uz lielā ekrāna. Diemžēl svētku priekam klāt jaucās sāpe par naudas rūpēm, kas apdraud profesionālā teātra pastāvēšanu. Maz līdzēja arī kultūras ministres prieka vēsts, ka jaunajā budžetā dotāciju teātra mākslai paredzēts palielināt. Tāpat kā tas bija pagājušajā gadā, arī šoreiz galvenokārt par materiālā nodrošinājuma problēmām nācās runāt rīta konferencē, kas tradicionāli tiek rīkota pirms Spēlmaņu nakts, un gana rūgti vārdi tika teikti arī svētkos. Un tomēr: “Paldies Mākslai, kas man dod iespēju sarunāties ar pasauli. Tā ir valoda, kurā es varu jūs uzrunāt” (Sandra Kļaviņa). Mūzas kalpi dzīvo ar savu misijas apziņu, un tas suģestē skatītājus un ved uz nemirstību. Māra Zemdega to nosauca par apsēstību, atgādinādama, ka blakus mūsu sabiedrības plānajam bagāto un biezajam trūcīgo slānim un līdzās neskaidrajam vidusslānim pastāv vēl kāds stabils slānis: “Tie ir apsēstie! Viņi virza dzīvi uz priekšu, ved uz attīstību un spēj radīt brīnumu.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Spēlmaņu nakts 2001. Teātra balvas laureāti

1. Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā:

• Kārlis Sebris

2. Labākie jaunie skatuves mākslinieki:

• Dita Lūriņa — Maija izrādē “Maija un Paija” Nacionālajā teātrī

• Ģirts Lukevics — Maiznieks izrādē “Maiznieka sieva” Liepājas teātrī

3. Žūrijas speciālnominācija: labākais mūziķu darbs dramatisko teātru izrādēs:

• Džeza grupa — Māris Kupčs, Imants Meķis, Aivars Meijers,

Andris Ērglis izrādē “Fiesta” Liepājas teātrī

4. Labākā izrāde bērniem:

• E.Volšs — “Disko cūka” Liepājas teātrī, režisors Juris Rijnieks

5. Spilgtākā debija teātros:

• Elīna Garanča — Rozīna operā “Seviļas bārddzinis”

6. Labākie operas un baleta mākslā:

• Kristīne Zadovska — Karmena izrādē “Karmena”

• Tadeušs Voicehovskis — diriģents izrādē “Karmena”

Latvijas Nacionālajā operā

7. Labākais kostīmu mākslinieks:

• Večella Varslavāne — ar izrādēm “Vilkmuižas jaunkundzes”

Jaunajā Rīgas teātrī un “Vēlā mīla” Dailes teātrī

8. Labākais scenogrāfs:

•Vilis Daudziņš — ar izrādi “Livingstouns” Leļļu teātrī

9. Labākais mūzikas autors dramatiskajos teātros:

• Jānis Lūsēns — “Indriķa hronika” Nacionālajā teātrī

10. Labākā otrā plāna aktrise:

• Ināra Ieviņa — Pupiņa izrādē “Baltais” Valmieras drāmas teātrī

11. Labākais otrā plāna aktieris:

• Ģirts Ķesteris — Dormedonts izrādē “Vēlā mīla” Dailes teātrī

12. Labākais oriģināldramaturģijas iestudējums:

• Māra Zālīte — “Margarēta” Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Viesturs Kairišs

13. Labākā aktrise:

• Sandra Kļaviņa — Santa izrādē “Pilsēta”, Amanda izrādē “Zelta meitenes”,

Tuņa izrādē “Vilkmuižas jaunkundzes” Jaunajā Rīgas teātrī

14. Labākais aktieris:

• Jakovs Rafalsons — Skapēns izrādē “Skapēna blēdības” Krievu drāmas teātrī

15. Labākais režisors:

• Alvis Hermanis — ar izrādēm “Pilsēta”, “Brīvais kritiens”

un “Vilkmuižas jaunkundzes” Jaunajā Rīgas teātrī

16. Labākā izrāde:

• “Vilkmuižas jaunkundzes” Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Alvis Hermanis