Ministru kabineta noteikumi Nr.484
Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57 16.§)
Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijas padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 18.panta trešās daļas 2.punktu
1. Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijas padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva institūcija, kas sniedz ieteikumus valsts pārvaldes institūcijām valsts politikas veidošanā, lai novērstu lauksaimnieciskas darbības izraisītu piesārņojumu ar nitrātiem (turpmāk — nitrātu piesārņojums).
2. Padomei ir šādas funkcijas:
2.1. koordinēt nitrātu piesārņojuma samazināšanas un novēršanas rīcības programmas izstrādi, izpildi un atjaunošanu, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātās monitoringa programmas izpildi;
2.2. konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes jautājumos par nitrātu piesārņojuma novēršanu;
2.3. sniegt atzinumus valsts vides aizsardzības institūcijām par priekšlikumiem, kas saņemti no valsts un pašvaldību institūcijām par nitrātu piesārņojuma novēršanu;
2.4. sniegt ieteikumus valsts institūcijām par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar nitrātu piesārņojuma novēršanu;
2.5. sniegt atzinumus par saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar nitrātu piesārņojumu;
2.6. informēt sabiedrību par padomes kompetencē esošajiem jautājumiem un nodrošināt informācijas apmaiņu ar līdzīgas kompetences institūcijām;
2.7. veicināt dažādu institūciju sadarbību, lai mazinātu nitrātu piesārņojumu un piesārņojumu ar citām augu barības vielām, kā arī uzlabotu darba vadītāju un izpildītāju kvalifikāciju šajā jomā;
2.8. novērtēt nitrātu piesārņojuma samazināšanas vai novēršanas rīcības programmas efektivitāti.
3. Padomei ir šādas tiesības:
3.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām visu padomes darbam nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar nitrātu piesārņojumu;
3.2. padomes sēdēs uzaicināt piedalīties ekspertus un speciālistus ar padomdevēja tiesībām, kā arī citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kuru darbība saistīta ar nitrātu piesārņojuma novēršanu.
4. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no šādām valsts institūcijām:
4.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
4.2. Zemkopības ministrija;
4.3. Labklājības ministrija;
4.4. Latvijas Vides aģentūra;
4.5. Vides valsts inspekcija;
4.6. Viduslatvijas lauksaimniecības pārvalde;
4.7. Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde;
4.8. Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde;
4.9. Jelgavas reģionālā vides pārvalde;
4.10. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;
4.11. Nacionālais vides veselības centrs;
4.12. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izvirzīts pārstāvis;
4.13. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs;
4.14. Lauku atbalsta dienests.
5. Padomes priekšsēdētājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Zemkopības ministrijas pārstāvis.
6. Padomes priekšsēdētājs:
6.1. apstiprina padomes sēžu darba kārtību;
6.2. sasauc un vada padomes sēdes;
6.3. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus dokumentus;
6.4. lemj par ekspertu un speciālistu, kā arī par citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju pieaicināšanu padomes sēdēs.
7. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
8. Padomes sekretāra funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas norīkots pārstāvis.
9. Padomes sēžu darba kārtībā var iekļaut jautājumus pēc padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļu ierosinājuma, kā arī pēc citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju ierosinājuma.
10. Padomes sekretārs sagatavo padomes sēdes darba kārtību un izskatāmos materiālus, organizatoriski nodrošina padomes sēžu norisi un vismaz piecas darbdienas pirms padomes sēdes paziņo visiem padomes locekļiem padomes sēdes laiku un darba kārtību. Paziņojumam par darba kārtību pievieno sēdē izskatāmo dokumentu kopijas.
11. Septiņu darbdienu laikā pēc padomes sēdes padomes sekretārs nosūta padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, kā arī nosūta padomes lēmumus visām ieinteresētajām institūcijām un amatpersonām.
12. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz viena trešdaļa no padomes locekļiem.
13. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.
14. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
15. Padomes lēmumiem un atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un tie ir pieejami ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
