Par sakārtotu vidi ceļā uz Eiropas Savienību

Par Eiropas Komisijas vides komisāres Margotas Valstrēmas vizīti Latvijā

Eiropas Komisijas vides komisāre Margota Valstrēma

“Vides jautājumu sakārtošanā Latvija ir sasniegusi lielu progresu, un, turpinot līdzšinējo attīstību, Latvija var droši pretendēt uz drīzu dalību Eiropas Savienībā,” pagājušajā ceturtdienā viesojoties Latvijā, atzina Eiropas Komisijas vides komisāre Margota Valstrēma.

Tieši pagājušajā ceturtdienā, 22. novembrī, Paplašināšanās darba grupas padomē ES panākusi politisku vienošanos par ES vides likumdošanas piemērošanu Latvijā un, visdrīzāk, tieši šodien, 28. novembrī, kārtējās sarunu sanāksmes laikā Latvijas delegācija pieņems šo pozīciju un tiks slēgtas sarunas vides sadaļā.

ES ir atbalstījusi astoņus no sākotnēji pieprasītajiem 23 pārejas periodiem sarunu sadaļā “Vides aizsardzība”. Saņemtie pārejas periodi paredz uz laiku no diviem līdz trīspadsmit gadiem atlikt termiņu, kurā jāpabeidz konkrētās nozares sakārtošana. Galvenie pārejas periodi noteikti ūdens un notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai, gaisa piesārņojuma samazināšanai, atkritumu saimniecības sakārtošanai, radioaktīvo un ķīmisko atkritumu savākšanas sistēmu sakārtošanai. Jāatzīmē, ka mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija vides jomā saņēmuši tikai attiecīgi trīs un četrus pārejas periodus. No kandidātvalstīm vislielākais pārejas periodu skaits — deviņi — šajā sektorā piešķirts Polijai.

M. Valstrēma norādīja, ka ES pārejas periodus atļāvusi tikai smagākajos jautājumos, kur nepieciešamas milzīgas investīcijas, bet sfērās, kurās standartu ieviešana ir vieglāka un kurās tas varētu tieši ietekmēt ES tirgus darbību, pārejas periodi netika pieļauti. Komisāre apsveica Latviju sakarā ar sarunu sadaļas slēgšanu un sasniegto progresu vides jautājumu sakārtošanā, tajā pašā laikā uzsverot, ka vēl veicams milzīgs darbs, lai sakārtotu administratīvās struktūras un palielinātu kapacitāti, kas nepieciešama, lai sekmīgi ieviestu visas ES prasības vides sektorā.

M. Valstrēma uzsvēra, ka vides standarti un ekoloģiskā situācija kandidātvalstīs pēc iestāšanās neapšaubāmi palielināsies. “Man ir nācies saskarties ar interesantu fenomenu — nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kandidātvalstīs nereti domā, ka dalība ES pazeminās šo valstu vides kvalitāti. Par to pašu uztraucas dalībvalstis, baidoties, ka tām nāksies pazemināt savus vides standartus pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas,” pastāstīja M. Valstrēma un norādīja, ka šāds viedoklis rodas galvenokārt aiz nezināšanas un informācijas trūkuma, tādēļ sabiedrībā jāveicina aktīvāks dialogs par vides jautājumiem.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss piebilda, ka ES noteiktie standarti vides sektorā ir tikai minimums, kas jāizpilda, un katra kandidātvalsts var noteikt vēl stingrākas vides prasības. Līdzīgi jau tagad rīkojas atsevišķas ES dalībvalstis.

Latvijas vizītes laikā ES vides komisāre tikusies gan ar parlamenta deputātiem, gan valdības pārstāvjiem, kā arī ar uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji galveno uzmanību pievērsuši nepieciešamībai EK darbu organizēt daudz atvērtāk un caurspīdīgāk, lai sabiedrība būtu informēta un pārliecināta par Eiropas birokrātu patiesajiem mērķiem vides jautājumu risināšanā. M. Valstrēma norādīja, ka vides problēmas Eiropā ir jārisina kopā, jo, pateicoties ES ciešajai integrācijai, ir nojauktas fiziskās robežas valstu starpā, bet vidē šīs robežas izzūd pilnībā, jo “upes un vējš darbojas neatkarīgi, neraugoties uz ģeogrāfiskajām robežām un atšķirīgajiem standartiem”.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors