Par Eiropas Savienību kā konceptuālu mērķi

Apvienotās Karalistes Eiropas ministrs Pīters Heins par Latviju un Eiropu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas ministrs Pīters Heins

Lai gan kopš dienas, kad vāciešu veseri sagāza Berlīnes mūri, līdz ar to noraujot arī dzelzs aizkaru, pagājuši divpadsmit gadi, Eiropa joprojām ir palikusi sadalīta.

Rietumeiropai ir pieeja lielākajam vienotajam tirgum pasaulē, tās ietvaros pastāv sadarbība ārpolitikā un cīņā pret starptautisko noziedzību, narkotiku kontrabandu un nelegālo imigrāciju, taču Viduseiropa un Austrumeiropa joprojām atrodas ārpus šīs sadarbības. Šāda sašķeltība nav pieņemama. Pienācis laiks Eiropai no jauna apvienoties.

Eiropas Komisijas gada ziņojumā atzīmēts izcils progress, ko Latvija pēdējos gados sasniegusi, gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES). Latvijas, tāpat kā citu kandidātvalstu, progress nozīmē — Komisija savā stratēģiskajā ziņojumā varēja paust pārliecību, ka vislabāk sagatavotās kandidātvalstis saglabā iespēju pievienoties ES pēc nedaudz ilgāka laika posma nekā diviem gadiem. Lielbritānija to apsveic. Galu galā tas bija Tonijs Blērs, kurš pirms gada Varšavā teiktajā runā pirmais aicināja paplašināšanos sākt 2004.gadā. Es vēlētos, lai Latvija būtu daļa no šī pirmā viļņa. Taču tas ir atkarīgs no pašas Latvijas. Kā Tonijs Blērs teica Varšavā: “Nav garantētu vietu. Vienīgā ieejas biļete ir reformas.”

Lielbritānija vienmēr ir aizstāvējusi paplašināšanās ideju. Mēs sākām sarunas par paplašināšanos mūsu ES prezidentūras laikā 1998. gadā. Mēs esam nosūtījuši četrus ierēdņus uz Latviju, lai palīdzētu Latvijas valdībai un dotu tai padomus, kā labāk sagatavoties, lai Latvija kļūtu par ES dalībvalsti. Lielbritānija un Latvija ir vienojušās par darbības plānu, lai palīdzētu sagatavoties tādās jomās kā cīņa ar organizēto un ekonomisko noziedzību, muitas un robežkontroles nostiprināšana un apkārtējās vides aizsardzība. Turklāt kopš 1989. gada Lielbritānija sniegusi palīdzību ES kandidātvalstīm no Viduseiropas aptuveni par 350 miljoniem mārciņu. Tādējādi mēs ne tikai rakstām par atbalstu ES paplašināšanās procesam — mēs savus vārdus esam apliecinājuši arī ar reālu finansiālu atbalstu.

Kāpēc mēs to darām? Tāpēc, ka paplašināšanās ir Latvijas, Lielbritānijas un Eiropas interesēs.

Ekonomiskie un uzņēmējdarbības argumenti paplašināšanās labā ir skaidri. Eiropas atkalapvienošanās radīs vienotu tirgu aptuveni 500 miljoniem patērētāju, kas būs lielāks nekā ASV un Japānas tirgus kopā. Tas nozīmē plašāku tirdzniecību, lielāku pārticību un vairāk darba vietu visā kontinentā. Nesen veiktajā Londonas Eiropas reformu centra pētījumā sniegtas aplēses, ka paplašināšanās palielinās ES kandidātvalstu nacionālo ienākumu katru gadu par papildu 1,5% un radīs aptuveni 2 miljonus papildu darba vietu.

Taču ES ir daudz kas vairāk nekā tikai vienots tirgus — tas ir spēks, kas garantē stabilitāti un demokrātiju Eiropā. Kopš 11. septembra tai ir bijusi būtiska loma cīņā pret terorismu. ES dalībvalstis ir vienojušās par Eiropas aresta orderi, vienotu ES teroristu sarakstu un metodēm, kā bloķēt teroristu finanses. Tās ir lūgušas arī Eiropas Komisiju izteikt priekšlikumus drošības uzlabošanai. Cīņa pret terorismu parāda, cik nozīmīga ir sadarbība Eiropas līmenī. Kopīgi draudi prasa kopīgu darbību. Es esmu pateicīgs Latvijai par tās lēmumu pievienoties ES antiteroristiskajiem plāniem, kā arī par tās plašo atbalstu starptautiskajai cīņai pret terorismu.

Taču kādai Eiropai Latvija pievienosies? Es vēlos pievienošanos skaidru valodu runājošai Eiropai, kuras teikto cilvēki varētu saprast un kuras prasības varētu izpildīt. Es vēlos pievienošanos daudzējādai Eiropai, kura augstu vērtē atšķirības starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā dodot tām spēku kopīgu mērķu sasniegšanai. Es vēlos pievienošanos Eiropai, kurā notiek reformas. Lielbritānija ir mudinājusi ES iet pa šo ceļu finansu politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, ES institūciju reformu īstenošanā. Darāmā vēl ir daudz. Paplašināšanās mums būs stimuls. Latvija ir sekmējusi starptautiskas reformas, lai sagatavotos uzņemšanai. ES jāizmanto Latvijas dinamisms.

Es arī vēlos, lai Latvija pievienotos tautas Eiropai. Tas ir iemesls, kāpēc decembrī galotņu tikšanās laikā Lekenā ES dalībvalstis sāks reformu programmu, kuras mērķis ir izveidot tādu Eiropu, kas cītīgāk uzklausa savu tautu un labāk reaģē uz tās vajadzībām. Praktiska reforma praktisku labumu gūšanai. Pērn Eiropas Padomē Nicā Lielbritānijai bija izšķiroša loma, panākot vienošanos, ka Latvija un pārējās kandidātvalstis varēs piedalīties šajās debatēs. Tas ir pareizi. Eiropas nākotne ir Latvijas nākotne tikpat lielā mērā kā Lielbritānijas nākotne.

ES ir brīnišķīgs sasniegums. Pateicoties tai, mēs esam izveidojuši stabilu un pārtikušu Eiropu. Tagad mums tā jāizmanto, lai radītu vienotu Eiropu. Plašāka ES ir būtiska Latvijas, Lielbritānijas un Eiropas nākotnei. Vizuāli ES paplašināšana varētu nebūt tik dramatiska kā notikumi Berlīnē pirms divpadsmit gadiem, taču vēsture parādīs, ka tā būs bijusi tikpat nozīmīga.

“LV” redakcija pateicas Apvienotās Karalistes vēstniecībai Latvijā par šā raksta sagādāšanu un tulkojumu