Šodien noslēdzas Rumānijas prezidenta Jona Ilijesku divu dienu valsts vizīte Latvijā

Vakar, 27.novembrī, Rīgas pils Ģerboņu zālē pl.16.15: Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Preses īssaietā

Vakar notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Rumānijas prezidenta Jona Ilijesku preses īssaiets. Tā ievadā, uzrunājot augsto viesi un Latvijas un Rumānijas žurnālistus, mūsu Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Dāmas un kungi! Godātais prezidenta kungs! Mēs priecājamies sveikt Rumānijas prezidentu Ilijesku kungu Latvijā. Viņu pavada ievērojama delegācija. Tas nozīmē, ka Rumānija šai vizītei piešķir svarīgu nozīmi, un mēs to augstu novērtējam. Mēs jūtamies pagodināti par šo vizīti, kas ir pirmais tik augstas Rumānijas personas apmeklējums Latvijā. Šī vizīte mums dod arī iespēju tuvāk iepazīt šo valsti, ar kuru mēs kopā atrodamies, varētu teikt, starp Austrumiem un Rietumiem pašā Eiropas centrā, viena valsts dienvidos, un otra valsts ziemeļos. Es vēlētos arī īpaši izteikt Rumānijas prezidentam savu atzinību kā personībai, kam ir bijusi ārkārtīgi svarīga loma savas valsts attīstībā un pārejā uz demokrātiju. Viņš ierakstījis savu vārdu ne vien savas zemes vēsturē, bet arī Eiropas vēsturē kā cilvēks, kas daudz darījis, lai viņa zemē atgrieztos demokrātiskie principi, cilvēka tiesības un brīvības.

Pēc Latvijas Valsts prezidentes runāja Rumānijas prezidents

Jons Ilijesku:

Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku preses īssaietā Rīgas pils Zilajā foajē vakar, 27.novembrī

— Es gribētu vispirms pateikties par ielūgumu un sirsnīgo sagaidīšanu. Man ir liels prieks kā Rumānijas prezidentam apmeklēt jūsu valsti. Mēs piešķiram šai vizītei ļoti lielu nozīmi, jo tā ir arī politisks signāls, kas nozīmē, ka mūsu abu valstu attiecības ir labas. Kā jau prezidentes kundze uzsvēra, mēs tiešām piešķiram šai vizītei ļoti lielu nozīmi. Tā ir sevišķi nozīmīga mūsu valstu divpusējo attiecību aspektā. Bet ne tikai — šī vizīte ir ļoti nozīmīga arī reģionālo attiecību kontekstā, ņemot vērā, kāda nozīme ir abām mūsu valstīm, Latvijai pie Baltijas jūras un Rumānijai pie Melnās jūras. Mūsu valstis tādējādi var dot lielu ieguldījumu arī reģionālo attiecību veicināšanas kontekstā ziemeļu - dienvidu virzienā, tā sekmējot vienotās Eiropas izveidošanu. Dot, vispirms attīstot savas attiecības. Mēs savās sarunās pievērsāmies visiem trim šiem aspektiem: divpusējām attiecībām, reģionālajām attiecībām un Eiropas attiecību kontekstam. Visi šie aspekti ir aktuāli, attīstot Eiropas un transatlantisko integrāciju. Tiesa, mūsu divpusējās attiecībās ir arī vājais punkts, un tās ir mūsu ekonomiskās attiecības. Es domāju, ka šajā jomā būtiska nozīme būs šodien parakstītajam līgumam par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Es domāju, tas būtiski sekmēs mūsu valstu ekonomisko sadarbību jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos. Runājot par Eiropas un transatlantisko integrāciju, mēs varam teikt, ka atrodamies vienā kuģī. Mūsu valstis atrodas pie Melnās un Baltijas jūras, tāpēc varam arī teikt, ka kuģis kalpo kā simbols mūsu kopīgo interešu attīstībai, integrējoties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Jautājums abiem prezidentiem: — Ja jau abas mūsu valstis nesaskata integrāciju kā konkurenci, bet sadarbību, vai jūs varētu raksturot galvenās sadarbības jomas šajā integrācijas procesā?

Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs Rīgas pils Ģerboņu zālē vakar, 27.novembrī

Vaira Vīķe-Freiberga: — Runājot par sadarbību, es vispirms minētu mūsu mērķu un centienu koordināciju, arī mūsu kopīgās vērtības. Mums bijusi arī kopēja vēsture. Mūsu tautas vēstures attīstības gaitā ir vienādi cietušas, un līdz ar to mums ir arī vienādi jaunā laika izaicinājumi, kad mēs īstenojam sabiedrības restrukturizāciju jaunajai Eiropai.

Jons Ilijesku: — Ceļā uz NATO mēs jau sadarbojamies Viļņas procesa ietvaros. Mums ir izveidojušies kontakti, un notiek pieredzes apmaiņa. Pēdējā tikšanās mums bija Sofijā, nākamā gada martā Bukarestē būs tikšanās premjerministru līmenī, lai varētu labāk sagatavoties nākamajai NATO dalībvalstu vadītāju apspriedei. Sadarbība notiek arī ārlietu un aizsardzības ministriju līmenī, lai rastu jaunas mūsu rīcības koordinācijas iespējas. Arī integrācijas process Eiropas Savienībā (ES) ir vienlīdz svarīgs gan Latvijai, gan Rumānijai. Mēs zinām, ka arī Latvijai, tāpat kā Rumānijai, jāveicina savs progress, lai virzītos uz ES. Būtībā mērķi abām mūsu valstīm ir vienādi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts vakariņās par godu Rumānijas prezidentam Jonam Ilijesku Melngalvju namā 2001. gada 27. novembrī

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods uzņemt pirmajā valsts vizītē ģeogrāfiski nedaudz attālākas, bet vēsturiskās pieredzes ziņā ļoti tuvās Rumānijas prezidentu. Latviju un Rumāniju vieno stabilā nākotnes perspektīva vienotā Eiropā. Mūs vieno arī tagadne — vēlme nosargāt vērtības, kuras esam atguvuši: brīvību, demokrātiju, cilvēka pamattiesību ievērošanu, kā arī tirgus saimniecību.

Latvija šajā vizītē saskata simbolisku nozīmi. Tā norit starp Latvijas Neatkarības dienas svinībām un Rumānijas nacionālajiem svētkiem — visu rumāņu provinču apvienošanās gadskārtu, kas tiks atzīmēta 1.decembrī. Tikpat īss laika sprīdis šķīra šos mūsu tautu vēsturē ļoti nozīmīgos datumus 1918. gadā — gadā, kad uz Austroungārijas, Krievijas, Vācijas un Otomaņu impēriju drupām risinājās īsta nāciju renesanse.

Abu valstu vēsture pārsteidz ar gandrīz paralēlām norisēm sociālajā un politiskajā attīstībā. Daudzi Latvijas labākie dēli Krievijas cara armijas sastāvā ir krituši kaujas laukā kopā ar rumāņu karavīriem 1877.-1878. gada cīņās, kas Rumānijai nesa neatkarību. Tajās bija iesaistījies arī viens no latviešu tautas ievērojamākajiem dzejniekiem, eposa “Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs.

Īpaši traģiska lappuse mūsu tautu vēsturē ir Molotova–Ribentropa pakta noslēgšana, kas uz vairākiem gadu desmitiem atšķēla tās no Eiropas demokrātisko valstu saimes.

Taču šie pārbaudījumi mūs ir padarījuši stiprākus un pārliecinātākus sava valstiskuma apziņā, nacionālajā lepnumā un indivīdu spēkā. Šī kopīgā pagātne ir arī stiprinājusi mūsu vēlēšanos kopējā partnerībā izveidot drošu, stabilu un pārtikušu Eiropas valstu saimi, kuru vieno kopēji mērķi un kopējas pamatvērtības.

Vakar, 27.novembrī, Rīgas pils Ģerboņu zālē abu valstu prezidentu un delegāciju sarunu laikā: Rumānijas Republikas delegācija; Rumānijas prezidents Jons Ilijesku un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Latvijas Republikas delegācija Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šis ir jubileju gads Latvijas un Rumānijas attiecībās. Valstu līmenī Latvijas un Rumānijas sadarbība aizsākās pirms 80 gadiem, kad Rumānija atzina Latvijas neatkarību. 30. gados abās galvaspilsētās darbu uzsāka diplomātiskās misijas, liekot pamatu mūsu valstu labajām attiecībām un saimniecisko sakaru attīstībai. 1991. gadā, pēc pusgadsimtu ilga piespiedu pārtraukuma, Latvijas un Rumānijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas. Šī gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš atkal sadarbojamies kā neatkarīgi un līdztiesīgi partneri.

Līgumu par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību Rīgas pils salonā 27.novembrī paraksta Rumānijas ārlietu ministra vietnieks Mihneja Motoks un Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Mūsu tautu un valstu partnerība pamatojas uz ticību Eiropas nākotnei. Gan Rumānija, gan Latvija ir izvēlējušās dalību Eiropas Savienībā un NATO kā daļu no savas nākotnes redzējuma. Cieša Latvijas un Rumānijas sadarbība norisinās Viļņas grupas ietvaros. Mēs uzskatām, ka šis ir veiksmīgs formāts NATO paplašināšanās procesā. Sadarbojoties šīs grupas valstis ir nozīmīgs starptautiska līmeņa dalībnieks, kas var dot savu kopīgo ieguldījumu drošībai un stabilitātei. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam ne tik tālā nākotnē mēs būsim līdzvērtīgi partneri Eiropas un transatlantiskajās organizācijās.

Mēs ticam, ka ir iespējama brīva, vienota un droša Eiropa, kur visām valstīm — mazām vai lielām — ir vienādas tiesības. Tās ir tiesības izvēlēties savu drošības modeli, uzturēt nacionālo identitāti, attīstīt savu kultūru. Tās ir arī indivīdu tiesības uz drošību un labklājību.

11. septembra traģēdija pierādīja, ka šo tiesību apdraudējumi iespējami jebkur. Tas, kas notika ASV, skāra ikvienu no mums. Tādēļ cīņa ar šādiem draudiem var būt tikai kopīga. Un šeit es nerunāju par NATO, ES vai citām organizācijām. Es runāju par indivīdu, valstu un organizāciju kopīgu izpratni par kopīgām vērtībām, ko vēlamies kopīgi aizstāvēt kopīgā darbībā. Plašais atbalsts vainīgo sodīšanai apliecina, ka kopīga izpratne pastāv. Un tāpēc esmu pārliecināta, ka šī cīņa būs sekmīga.

Prezidenta kungs!

Latvija un Rumānija paplašina divpusējo sadarbību. Pēdējo piecu gadu laikā vērojams tirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Šodien tika parakstīts viens no stabilu saimniecisko attiecību pamatbalstiem — līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Man ir patiess prieks, ka šajā vizītē Rumānijas oficiālo delegāciju pavada darījumu aprindu pārstāvji. Ceru, ka rīt paredzētais Latvijas un Rumānijas biznesa forums radīs plašas iespējas jaunu un perspektīvu kontaktu nodibināšanai. Aktivizējas arī mūsu valstu iestāžu informācijas apmaiņa aizsardzības, iekšlietu un tieslietu jomās, kurās nākotnē varētu izveidoties laba sadarbība.

Tāpat vēlos atzīmēt sadarbību kultūrā. Tulkotājs un atdzejotājs no rumāņu valodas un rumāņu kultūras pazinējs dzejnieks Leons Briedis un viņa dzīvesbiedre Marija daudz darījuši mūsu kultūras saišu stiprināšanā. Ar viņu gādību jau 1988. gadā Latvijā tika izveidota Rumāņu kultūras biedrība, kas palīdz mūsu valstī dzīvojošajiem rumāņiem ne vien saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un nacionālo identitāti, bet arī aktīvi integrēties Latvijas sabiedrībā un valstī.

Rumāņu un latviešu tautas ir senas indoeiropiešu tautas, kas, spītējot vēstures dramatiskajām kolīzijām, ir spējušas saglabāt dziļas un savdabīgas kultūras. Tās cieši balstās mūsu nacionālajās tradīcijās un it īpaši mūsu tautasdziesmās, ar kurām mēs pamatoti lepojamies. Zīmīgi, ka rumāņi savas tautasdziesmas sauc par doinām, kamēr mēs, latvieši, savas tautasdziesmas saucam par dainām. Arī tas ir vārds, kurš mūs vieno. Tāpēc varam patiesi priecāties par to, ka latviešu dainas ir izdotas rumāniski, bet rumāņu doinas, tāpat kā izcilā rumāņu tautas balāde “Miorica”, savukārt ir kļuvušas par būtisku mūsu, latviešu, kultūras daļu. To pašu varam teikt arī par rumāņu dzejas izcilāko klasiķi Mihaju Eminesku, kura dzeja Latvijā vairākkārt izdota un plaši pazīstama. Tikām rumāniski lasāmi mūsu tautas izcilākā dzejnieka un latviskā gara izteicēja Raiņa darbi, kā arī daudzu jo daudzu citu mūsu rakstnieku sacerējumi. Jau vairāk nekā 50 gadus starp Latvijas un Rumānijas rakstnieku savienībām, kā arī citām kultūras institūcijām un atsevišķiem kultūras darbiniekiem pastāv abpusēji cieša un auglīga sadarbība, kas pēdējos gados kļūst aizvien aktīvāka un mērķtiecīgāka.

Daudzējādā ziņā tieši Gars un tā visspilgtākā izpausme — Vārds — ir bijuši un joprojām turpina būt mūsu nāciju un valstu pastāvēšanas pamats un garants. Tie spēj kalpot par stipru un drošu tiltu mūsu nāciju un valstu savstarpējai sapratnei un nodrošināt mūsu tuvināšanos.

Atļaujiet man šo tostu uzsaukt jums, prezidenta kungs! Par vēl ciešāku Latvijas un Rumānijas sadarbību! Par apvienotu, pārtikušu, drošu un stabilu Eiropu!

Abu valstu prezidenti pēc līguma parakstīšanas		Ministri apmainās ar parakstītajiem līgumiem
Jons Ilijesku un Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē		Jons Ilijesku parakstās Rīgas pils Goda viesu grāmatā

Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku:

Tosts Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkotajās vakariņās Melngalvju namā 2001.gada 27.novembrī

Prezidentes kundze, Freiberga kungs, Saeimas priekšsēdētāja kungs, Ministru prezidenta kungs, dāmas un kungi!

Šodien man ir gods kopā ar jums svinēt svarīgu brīdi draudzīgajās attiecībās, kas valda starp mūsu valstīm. Un man ir īpašs prieks izteikt gandarījumu par šīs dienas sarunu rezultātiem.

Es gribētu pateikties prezidentes kundzei par ielūgumu apciemot Latviju un par viesmīlību, kuru mēs baudām mūsu vizītes laikā.

Gan Rumānija, gan Latvija ir veltījušas lielas pūles, lai īsā laika sprīdī pagātnes nastu veiksmīgi pārvērstu par cerību saviem pilsoņiem. Mūsu valstu panākumi ceļā uz pilnu integrāciju apvienotā Eiropā būs ne tikai šo ilgstošo centienu noslēgums, bet visupirms jau panākums Eiropai.

Tā ir vēsturiska iespēja, kas ar mūsu kopīgām pūlēm var sniegt ne tikai argumentāciju, bet arī konkrētu labumu mūsu valstu ātrai un efektīvai uzņemšanai Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās.

Man bija prieks apspriest ar prezidentes kundzi un Ministru prezidenta kungu mūsu valstu pieredzi ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Latvijas rezultāti šajā ziņā atstāja uz mani lielu iespaidu.

Šajā integrācijas gaitā Rumānijas un Latvijas valdības var atklāti dalīties svarīgā stratēģiskā pieredzē, kas visbeidzot nodrošinās ieguvumu visam Eiropas Savienības paplašināšanās procesam.

Vēsture mums māca, cik svarīgi ir paturēt atvērtu garu, spēku pacelties pāri ierobežojumiem un interesēm. Pagājušās desmitgades laikā Rumānijas un Latvijas tautas ir pierādījušas, ka tām ir spēks pašām lemt savu likteni ar cieņu un tālredzību. Tās uz visiem laikiem ir pārvarējušas totalitārisma sekas un izvēlējušās integrācijas ceļu un atvērtību demokrātisko un eiroatlantisko vērtību pasaulei.

Jaunajai 2002.gada vēsturiskajai iespējai — NATO paplašināšanai — skaidri jāapliecina Rumānijas un Latvijas drosmīgā un nešaubīgā izvēle. Mūsu valstu nemitīgie centieni būt gataviem politiskajā, ekonomiskajā un administratīvajā jomā, it īpaši saskaņojot un modernizējot militārās spējas, sniedz spēcīgu argumentāciju pozitīvam lēmumam Prāgas galotņu sanāksmē.

Šodien kopā ar saimniekiem mēs uzsvērām mūsu centienu sinhronizēšanas svarīgumu gan divpusējā līmenī, gan kopā ar citām kandidātvalstīm.

Gan Rumānija, gan Latvija, veicinot Eiropas demokrātijas un eiroatlantiskā gara vērtības, ir stabilitātes enkuri kontinentā.

Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka Latvija un Rumānija var kļūt par stratēģiskiem pīlāriem tirdznieciskajās saiknēs starp ekonomiski spēcīgo Melnās jūras baseinu un tehnoloģiski, komerciāli iespaidīgo Baltijas jūras reģionu. Pastāv lielas savstarpējas papildināšanās iespējas starp šiem diviem reģioniem, kas ļauj mūsu valstīm kļūt par ekonomisko un stratēģisko apmaiņu tiltiem ne tikai starp rietumiem un austrumiem, bet arī ziemeļiem un dienvidiem. Minēsim vien priekšrocības, ko abām valstīm sniedz stratēģiskā apmaiņa starp ziemeļiem un dienvidiem infrastruktūras jomā, it īpaši savstarpēji saistot enerģijas resursus.

Es priecājos uzsvērt, ka mūsu apmeklējums pavēra iespējas savstarpējai interesei par stratēģisku sadarbību, un esmu pārliecināts, ka mūsu valstu valdības atradīs vispiemērotākos veidus, kā īstenot šo sadarbību dzīvē.

Prezidentes kundze, es vēlreiz gribētu jums pateikties par viesmīlību, ko izjutām mūsu apmeklējuma laikā jūsu skaistajā zemē, un pacelt tostu par Latvijas tautas labklājību, par sadarbību starp mūsu valstīm un tautām. Uz jūsu un mūsu veselību!