Kas traucē lauksaimniecisko ražošanu

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs, Daina Buševica, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais faktors ir naudas trūkums. Tā uzskata gandrīz puse personisko lauku saimniecību vadītāju. Nedaudz labāks stāvoklis ir statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās, kuras pārsvarā ir teritoriāli lielākas un labāk spēj izmantot moderno lauksaimniecības tehniku, kas nodrošina produkcijas augstāku kvalitāti. Tie ir tikai paši vispārīgākie secinājumi, ko dod statistika.

Konjunktūras pētījumi

Statistika vairāk interesējas par notikušajiem faktiem. Vismaz iepriekšējos gadu desmitos tā bija skaitliska valsts un to iedzīvotāju vēsture. Bija jāveic papildu darbs, lai no datiem par pagājušo aprēķinātu kādas prognozes par nākotnē sagaidāmo.

Mūsdienās statistika interesējas ne vien par notikušajiem faktiem, bet arī par cilvēku domām, vērtējumiem, paredzējumiem. Kolektīvā nojauta un intuīcija dažkārt spēj labāk paredzēt sagaidāmo nekā sarežģīti matemātiski modeļi. Statistikas daļu, kas apkopo cilvēku (respondentu) domas, vērtējumus, prognozes, ir pieņemts saukt par konjunktūras statistiku.

Latvijā ražošanas konjunktūras pētījumus Latvijas Statistikas institūts veic jau vairākus gadus: rūpniecībā un būvniecībā tie sākti 1993.gadā, bet lauksaimniecībā — 1997.gadā. Aptauju rezultātus Latvijas Statistikas institūts kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi apkopo speciālos ikceturkšņa biļetenos, aptverot visas minētās nozares. (Pēdējais publicētais “Konjunktūras apsekojumu rezultāti 2001.gada III ceturksnī”, — R.: 2001.augusts — 58 lpp.)

Ierobežotu līdzekļu apstākļos lauksaimniecības konjunktūras pētījumi notiek divas reizes gadā: gada otrajā pusē notiek iedzīvotāju saimniecību anketēšana par šī gada rezultātiem, bet gada pirmajā pusē aptaujas anketas izsūta statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītājiem, lūdzot atbildes par pirmo pusgadu.

Vairums aptaujas jautājumu ir “kvalitatīvi”. Tas nozīmē, ka netiek prasīti kādi skaitliski dati, bet katrs jautājums tiek atbildēts ar piemērotāko variantu, parasti no trīs variantu skalas, piemēram, “palielinājies”, “palicis nemainīgs”, “samazinājies”.

Tikai apstrādes stadijā, apkopojot daudzus atbilžu simtus, “kvalitatīvās” atbildes pārvēršas par skaitliskām, raksturojot, kāda respondentu daļa domā tā un kāda — citādi.

Iedzīvotāju saimniecību konjunktūras pētījumā 2001.gada sākumā (par 2000.gadu) tika izveidota 2309 saimniecību gadījumizlase, no kurām 46% bija zemnieku, 49% piemājas un 5% personiskās palīgsaimniecības, kas visumā atbilst iedzīvotāju saimniecību sadalījumam pēc Valsts zemes dienesta datiem.

2001.gada pirmajā pusē valstī bija 391 statūtsabiedrība un valsts saimniecība. Tām visām izsūtīja konjunktūras aptaujas anketas, taču atbildes saņēma tikai no 294 saimniecībām (75% no kopskaita).

No tām 46% bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 26% — kooperatīvās sabiedrības, 14% — paju sabiedrības, 8% — valsts saimniecības un 6% — akciju sabiedrības. Tātad pētījumā bija pārstāvētas visas lauksaimniecības uzņēmumu īpašuma formas.

Lauksaimniekiem nav naudas

Kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas lauksaimnieciskā ražošana ir ievērojami sašaurinājusies. Daži eksperti, kā redzams no publikācijām presē, nozares stāvokli vērtē visai kritiski.

Tādēļ vienā no aptaujas blokiem bija jānorāda nozīmīgākie faktori, kas kavē ražošanas attīstību (1.tabula). Tā kā viens respondents varēja uzrādīt arī vairākus cēloņus, kas gan nebija raksturīgi, tabulas ailēs procentu skaitļu summa var pārsniegt 100.

Redzams, ka tiklab iedzīvotāju saimniecībās, kā arī statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās galvenais ražošanu ierobežojošais faktors ir naudas līdzekļu trūkums, turklāt pēdējās izteiktāk. Naudas līdzekļu trūkst vairāk nekā pusei paju sabiedrību un kooperatīvo sabiedrību. Samērā labvēlīgāks stāvoklis ir tikai piemājas saimniecībās, kuru saimniekiem bieži ir arī kāds cits ienākumu avots bez lauksaimniecības.

Kādēļ tad nav naudas? Raksturīga atbilde ir, ka nav produkcijas realizācijas iespēju. Kur lai citur lauksaimnieks ņemtu naudu, ja ne pārdodot savu produkciju? Visgrūtāk ar savas produkcijas realizāciju ir zemnieku saimniecībām un kooperatīvām sabiedrībām, nedaudz labāk — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

Ja nepietiek naudas, nav iespējams atjaunot nolietojušos lauksaimniecības tehniku. Tādēļ kā nozīmīgs ražošanu ierobežojošs faktors bieži tiek minēts lauksaimniecības tehnikas trūkums vai tas, ka tā ir nolietojusies. Citus ražošanu ierobežojošus faktorus saimniecību vadītāji minēja daudz retāk.

Kā mainījies pieprasījums?

Tātad viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē lauksaimniecības attīstību, ir lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma trūkums. Tādēļ ir lietderīgi noskaidrot, kā mainījies pieprasījums pēc galvenajiem produkcijas veidiem pēdējā pusgadā (2.tabula).

Zīmīgi, ka, tāpat kā iepriekšējo gadu aptaujās, bieži sastopama atbilde “nav mainījies”, citiem vārdiem, palicis zemā līmenī. Nozīmīgi pieaudzis piena un mājlopu gaļas pieprasījums no statūtsabiedrībām un valsts saimniecībām, kuras lielražošanas apstākļos spēj labāk nodrošināt šo produktu augstu kvalitāti. Visos sektoros audzis pieprasījums pēc liniem.

Lai skaitļi kļūtu pārskatāmāki, katram produkcijas veidam aprēķina konjunktūras saldo. To iegūst, no pozitīvo atbilžu īpatsvara (procentu skaitļa) atskaitot negatīvo atbilžu īpatsvaru, neitrālās atbildes neņem vērā. Piemēram, piena pieprasījuma izmaiņu konjunktūras saldo iedzīvotāju saimniecībās ir

15 – 17= –2.

Redzams, ka iedzīvotāju saimniecībām 2000.gadā ir pieaugušas vienīgi linu realizācijas iespējas. Visiem citiem produkcijas veidiem konjunktūras saldo ir negatīvs un īpaši liels — kartupeļiem, cukurbietēm, dārzeņiem.

Citu ainu rāda statūtsabiedrību un valsts saimniecību produkcijas pieprasījuma konjunktūras saldo. Strauji pieaudzis 2001.gada, salīdzinot ar 2000.gadu, pieprasījums ne vien pēc liniem, bet arī pēc gaļas un piena, nedaudz — dārzeņiem. Liniem, gaļai un pienam konjunktūras saldo ir samērā lieli pozitīvi skaitļi. Negatīvs konjunktūras saldo arī statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās saglabājas graudiem, kartupeļiem, augļiem un ogām.

Vispārējie vērtējumi un perspektīvas

Konjunktūras aptaujas kopsavilkuma blokā respondentiem jautāja ne vien par saimniecības pašreizējo stāvokli un tā salīdzinājumu ar iepriekšējo periodu, bet arī nākotnes izredzēm (3.tabula).

Arī šajā tabulā atkārtojas iepriekšējais: vissliktākais konjunktūras saldo tiklab iedzīvotāju, kā arī statūtsabiedrību un valsts saimniecību grupā ir jautājumā par saimniecības pašreizējo finansiālo stāvokli. Tikai daži atsevišķi respondenti to bija novērtējuši kā labu.

Ar cerīgāku skatu saimniecību vadītāji vērtē paredzamo finansiālo stāvokli nākamajā gadā. Statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītāju atbilžu konjunktūras saldo šajā jautājumā ir pat +1. Tomēr vairāk nekā puse respondentu abās saimniecību grupās domā, ka nākamajā gadā finansiālais stāvoklis būs tāds pats kā aptaujas gadā (vairākumam) — slikts.

Arī saimniecības vispārējo ekonomiski finansiālo stāvokli vairākums respondentu abās saimniecību grupās vērtē kā vidēju. No tiem, kuri izvēlējušies krasākas atbildes, vairākums tiecas uz vērtējumu “slikts”, jo konjunktūras saldo ir negatīvs.

Nedaudz cerīgāku vispārējo saimniecības ekonomiski finansiālo stāvokli vadītāji cer sagaidīt pēc viena gada. Lielo saimniecību grupā šeit jau ir pozitīvs konjunktūras saldo, optimistu ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pesimistu. Diemžēl iedzīvotāju saimniecību vadītāji tik gaišu nākamo gadu negaida.

Nobeigumā izsakām pateicību tiem saimniecību vadītājiem, kuri piedalījās aptaujā. Bet tiem, kuri neatbildēja, gribam pajautāt: vai šie dati bija tik neinteresanti?

1.tabula

Nozīmīgākie ražošanas attīstību ierobežojoši iemesli iedzīvotāju saimniecībās 2000. gadā un statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās 2001. gada 1. pusgadā

2.tabula

Lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma izmaiņas iedzīvotāju saimniecībās 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, un statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās 2001.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2000.gada 1.pusgadu

3.tabula

Ražošanas konjunktūras nozīmīgākie rādītāji iedzīvotāju saimniecībās 2000.gadā un statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās 2001.gada 1.pusgadā

1 Respondentu īpatsvars, kas devuši pozitīvas un attiecīgi neitrālas un negatīvas atbildes, procentos.

2 Pozitīvs vērtējums ‘’+’’ atkarībā no jautājuma satura nozīmē atbildi “jā”, “palielinājies”, “pilnīgi pietiekami”, ‘’par daudz’’ u.tml.

3 Neitrāls vērtējums “=” atkarībā no jautājuma satura nozīmē ‘’palicis tāds pats’’, ‘’nemainīgs’’, ‘’gandrīz pietiekami’’ u.tml. Grupā ieskaitīti arī tie respondenti, kuri uz jautājumu nav atbildējuši.

4 Negatīvs vērtējums ‘’—’’ nozīmē ‘’nē’’, ‘’nepietiekams’’, ‘’samazinājies’’ u.tml.

5 Konfidences rādītāju aprēķina kā atbilžu saldo vidējo lielumu no trim jautājumiem: 1) zemes platības pietiekamības, 2) pamatprodukcijas ražošanas apjoma izmaiņām, 3)finansiālā stāvokļa izmaiņām pēc viena gada.