Šogad uz konkursu pieteikumus iesniedza kopumā 122 pilsētas no ES kandidātvalstīm. Konkursa dalībniecēm bija jāiesniedz detalizēti pārskati par ES standartu izpildi vairākās jomās — atmosfēras un ūdens piesārņojums, rūpniecības un sadzīves atkritumu likvidēšana, ekoloģijas jautājumu iekļaušana dažādos municipālās politikas virzienos, pilsoņu informēšana un apmācīšana vides aizsardzības jautājumos.
Kā pagājušajā nedēļā, uzturoties Rīgā, teica Eiropas Komisijas komisāre vides jautājumos Margota Valstrēma, ES normu ieviešana kandidātvalstu pilsētās ir svarīgs posms, gatavojoties iestājai ES. “Tieši ES ekoloģiskās likumdošanas normu ieviešanai vietējā līmenī ir jānovirza lielākā daļa ES investīciju,” informēja komisāre.
Šādu konkursu pilsētām, kuras vissekmīgāk ievieš ES normas, Eiropas Savienība pirmoreiz rīkoja 1999. gadā, un tā mērķis bija stimulēt kandidātvalstu municipālās likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām.
Šīgada galvenie vērtēšanas kritēriji bijuši Eiropas vides likumdošanas ieviešana, integrācija un sasniegumi informācijas un izglītības jomā. Konkursā akcentētas atsevišķas tēmas kā būtiskākās ES 6. vides rīcības programmā “Mūsu nākotne, mūsu izvēle”. Šī programma izvirza galvenos vides sektorā sasniedzamos mērķus nākamajiem desmit gadiem. Izvēlētās tēmas ir svarīgas tieši pašvaldību līmenī, īpaši gadījumos, kad pašvaldību darbs ir virzīts uz ilgtspējīgu vides mērķu īstenošanu.
No Latvijas šā gada konkursā piedalījušās pavisam astoņas pilsētas, to skaitā arī Rīga, bet godalgas ieguvušas Ventspils un Valmiera. Kopumā konkursā piedalījušās 122 pilsētas no 13 ES kandidātvalstīm Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pa divām godalgotām pilsētām ir arī no Slovēnijas, Polijas un Čehijas, bet no Ungārijas piecpadsmit sakoptāko pilsētu vidū iekļuvušas pat trīs.
Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors