Saeimā:

2001. gada 22. novembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1078) (dok.nr.3800; nr.3800A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1079) (dok.nr.3801; nr.3801A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1080) (dok.nr.3802; nr.3802A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Ordeņu un goda zīmju likums”. (Reģ.nr.1081) (dok.nr.3803; nr.3803A) Deputāti Vineta Muižniece, Dzintars Ābiķis, Anta Rugāte, Aleksandrs Kiršteins, Ērika Zommere, Mārtiņš Emsiņš, Ņina Savčenko, Jēkabs Sproģis, Žanete Vasaraudze, Helēna Demakova

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1082) (dok.nr.3815; nr.3815A) Deputāti Guntars Krasts, Māris Grīnblats, Dzintars Rasnačs, Juris Dobelis, Pēteris Apinis, Ilmārs Geige, Guntis Dambergs, Normunds Rudevičs, Jānis Bunkšs, Vents Balodis

II. Likumprojektu izskatīšana

6. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1045) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3652; nr.3652B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

7. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1046) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3653; nr.3653B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

8. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. (Reģ.nr.1047) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3654; nr.3654B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

9. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1048) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3655; nr.3655B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

10. 5. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā””. (Reģ.nr.1049) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3656; nr.3656B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

11. 6. Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. (Reģ.nr.1050) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3657; nr.3657B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

12. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1051) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3658; nr.3658B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

13. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1052) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3659; nr.3659B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

14. 9. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3726; nr.3726B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

15. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ.nr.952) (3. lasījums) (dok.nr.3799) Ārlietu komisija

16. 11. Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.984) (3. lasījums) (dok.nr.3805) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 12. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. (Reģ.nr.1013) (2. lasījums) (dok.nr.3487; nr.3797) Ārlietu komisija

18. 13. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.974) (2. lasījums) (dok.nr.3397; nr.3798) Ārlietu komisija

19. 14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1056) (1. lasījums) (dok.nr.3680; nr.3794) Ārlietu komisija

20. 15. Likumprojekts “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. (Reģ.nr.1059) (1. lasījums) (dok.nr.3701; nr.3795) Ārlietu komisija

21. 16. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. (Reģ.nr.1068) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3737; nr.3796) Ārlietu komisija

22. 17. Likumprojekts “Militārā dienesta likums”. (Reģ.nr.1062) (1. lasījums) (dok.nr.3729; nr.3806) Aizsardzības un iekšlietu komisija

23. 18. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1063) (1. lasījums) (dok.nr.3730; nr.3807) Aizsardzības un iekšlietu komisija

24. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1065) (1. lasījums) (dok.nr.3732; nr.3808) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 20. Likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. (Reģ.nr.749) (2. lasījums) (dok.nr.2579; nr.3809) Sociālo un darba lietu komisija

26. 21. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1069) (1. lasījums) (dok.nr.3738; nr.3810) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 22. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1070) (1. lasījums) (dok.nr.3739; nr.3811) Aizsardzības un iekšlietu komisija

28. 23. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. (Reģ.nr.1036) (2. lasījums) (dok.nr.3596; nr.3812) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. 24. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.766) (2. lasījums) (dok.nr.2616; nr.3813) Aizsardzības un iekšlietu komisija

30. 25. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.948) (2. lasījums) (dok.nr.3345; nr.3814) Sociālo un darba lietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām sagatavoto darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pēc darba kārtības 14.punkta likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Ir saņemts deputāta Daiņa Stalta iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 22.novembrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt pēc 5. darba kārtības punkta. Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Ābiķa, Rugātes, Kiršteina, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Ordeņu un goda zīmju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krasta, Grīnblata, Rasnača, Apiņa, Geiges un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 20. Likumprojekts nodots komisijām.

Izskatām deputāta Daiņa Stalta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 22.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3652B.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Oskars Spurdziņš, kuru arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 2. ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis. 3.priekšlikums arī ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru mēs esam iestrādājuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr.4.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis. 5. ir arī Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3653 B.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Oskars Spurdziņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 2. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 4. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 5. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojos, atklājam debates... Par 5. priekšlikumu tātad iebildumu nav. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

Lūdzu tālāk!

V.Balodis. 6., 7. un 8. ir visi priekšlikumi par 9.pantu. 6.priekšlikums, kuru iesniedzis Kārlis Leiškalns, tabulā ir rakstīts, ka nav atbalstīts, bet pēc satura ir tāds pats kā deputāta Māra Vītola, deputāta Apiņa un Krasta, tā ka mēs varam uzskatīt, ka visi priekšlikumi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Jā, paldies, priekšsēdētāja kungam! Un īstenībā ir pilnīgi pareizi, ka komisija raksta, ka manējo neatbalstīt, jo es esmu, iesniedzot priekšlikumu, par vienu vārdu kļūdījies, neesmu izsvītrojis vārdiņu “pārdošanu”. Tāpēc man ir savs priekšlikums jāatsauc un jāaicina atbalstīt deputātu Vītola, Apiņa un Krasta priekšlikumus, kas ir analoģiski, ārkārtīgi precīzi un vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!.. (No zāles deputāte K.Lībane: “Jābalso!”) Tiek pieprasīts balsojums par 6., bet deputāts Leiškalns atsauc priekšlikumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 24, atturas — 6. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. Par 8.priekšlikumu tātad nav jābalso, jo tas ir identisks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

V.Balodis. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 10. — deputāta Māra Vītola, Antona Seiksta un Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar numuru 12.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

V.Balodis. 10. ir iestrādāts 12. ...

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 10. priekšlikumu? Nav nepieciešams. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 13. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī Oskara Spurdziņa priekšlikums nr.14.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 15. arī ir Oskara Spurdziņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 16. — Oskara Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Paldies! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 18. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3654B.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, kas runā par 1.pantā... Lūdz izslēgt otrās daļas 4.punktā vārdus “kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā”. Runa ir par reliģisko organizāciju īpašumu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, protams, ka ne vienmēr ir patīkami runāt. Tas, kas uzstājas un liek priekšā izmaiņas likumā, ir nepopulārs. Tātad ir pagājis gads, kad jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, nolēmāt, ka reliģisko organizāciju īpašums ir jāapliek ar nodokli, tātad, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, ka to var veikt ar baznīcas īpašuma aplikšanu ar nodokli. Uz šodienu mēs neesam redzējuši Finansu ministrijas aprēķinus, cik tad no baznīcām vai no reliģiskajām organizācijām ir iekasēts naudas. Un pats galvenais: cik naudas ir izlietots šā nodokļa administrēšanai. Tātad mēs kā vienmēr darām, nu tā iegribas, nu tad tā izdarām!

Un, cienījamie pozīcijas deputāti, esot baznīcās, kur jūs lūdzat Dievu, metat krustu un klusuma brīžus pavadāt, vienu otru reizi vajag paskatīties uz dievnamu sakārtotību. Jūs nekad neesat interesējušies, cik naudiņas ir jāieliek, lai tās celtnes varētu uzturēt, lai tās varētu apsildīt, lai tās varētu remontēt. Jo visi dievnami diemžēl ir ļoti veci, tas ir, 100, 200 un vairāk gadu, kā tie ir uzcelti. Līdzekļi uzturēšanai un remontam ir vajadzīgi ļoti lieli, diemžēl valsts neko nedod ne remontam, ne uzturēšanai. Tas ir viens.

Un tagad mēs salīdzinām, cik tad naudas izlieto skaisto ministriju kabinetu remontiem katru gadu? Jūs paskatieties šinī gadā, cik ielikts kancelejas piederumiem un tiem remontiem? Tur tiek izlietoti miljoni! Un tām celtnēm, kurām ir 20, 30 vai 50 gadu, diemžēl dievnamiem, kuriem ir pusotra simta gadu, tur mēs neredzam, ka nauda ir vajadzīga.

Mēs neskatāmies arī... Jāskatās arī uz to, ka visi dievnami ir vēstures pieminekļi. Jā, un tad, kad atbrauc ārvalstu viesi, tad nu staigā visi un ar lepnumu rāda, kādi mums ir dievnami, kādi tie ir skaisti, kā tie ir uzkopti, un lielās. Bet tajā pašā laikā neviens ārzemju viesis taču nezina, ka valdība nepieliek nevienu latu, lai tos uzturētu. Un tā ir visrupjākā pieļautā kļūda 2000.gadā, kad aplikām reliģiskās organizācijas ar nekustamā īpašuma nodokli, tas bija nepatiesi un neaprēķināts.

Un pats galvenais ir tas, ka neviens nepainteresējas, kā tad tālāk dzīvos reliģiskās organizācijas. Tās saņem kaut kādus papildlīdzekļus no iedzīvotājiem nevar, jo ziedojumi ir ļoti niecīgi, bet dievnami ir jāuztur.

Un es jums parādīšu vēl vienu nelielu piemēru, kā mūsu valsts iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Tātad medniekiem ir tas nodoklis par mežu medniecības saimniecību — apmedījuma nodoklis. Gadā savāc 500 tūkstošus latu, 240 aiziet valsts budžetā, un 260 paliek “Latvijas valsts mežu” īpašumā. Jūs paskatieties, bet gandrīz puse mežu pieder īpašniekiem, ja. Tātad “Latvijas valsts meži” no īpašniekiem nozog naudu, savācot un ieliekot savā kabatā. Tā mēs izrīkojamies ar īpašumiem, kas nepieder ne valstij, ne “Latvijas valsts mežiem”, tā mēs izrīkojamies ar īpašumiem, kuri pieder baznīcai.

Un tāpēc, cienījamie deputāti no “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, es jūs aicinu veikt izmaiņas, to, kas ir ierosināts šajā likumprojektā, lai mēs atbrīvojam baznīcas no nekustamā īpašuma nodokļa, jo tā visa nauda aiziet šo dievnamu uzturēšanai, to remontam, un tālāk vajadzēs vēl lielākus līdzekļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji, kurus Leons Bojārs maldināja! Leon, nemaldini turpmāk radioklausītājus! Šis nodoklis ir paredzēts pašvaldībām, Finansu ministrija neuzskaita nekustamā īpašuma nodokli, to izdara pašvaldības. Kā zināms, nekustamais īpašums, kas pieder reliģiskajām draudzēm, 80% atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, tā ka griezies lūdzu pie sava partijas biedra, sava uzvārda brāļa vai attāla radinieka, es nezinu, Gundara Bojāra, viņš precīzi izskaidros, cik daudz, kur ir samaksāts vai nav samaksāts no nekustamā īpašuma nodokļa par baznīcu īpašumu. Viņam ir pilnas tiesības, atkārtoju — šis likums mums dod pilnas tiesības jebkurai pašvaldībai dot atlaides, ja nu vienu reizi ir kādā vietā nepieciešams kādai no reliģiskajām draudzēm palīdzēt. Šis ir kompromisa priekšlikums, kas visu laiku bijis, un, Leon, tu, sajaukdams kopā medības ar baznīcu, ko tu darīji te kādas reizes četras, medības, baznīca, medības, meži, baznīca, — vienkārši mēģini maldināt klausītājus. Cienījamie klausītāji, šis Leona Bojāra priekšlikums patiesībā ir kaitīgs, tas ir pret jums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es nezināju, ka Pēteris Apinis ir bezdievis. Nu, bet tā ir viņa lieta — iet uz baznīcu vai neiet uz baznīcu. Un tas, ka es tur parādīju par medību laukiem, tā ir taisnība, ko mūsu valsts dara pret iedzīvotājiem, kuriem ir meža īpašumi. Tā ir viena no nepatiesībām. Jūs paskatieties tālāk, ko ar mūsu rokām dara viens otrs no darboņiem, kuri, kā saka, grib iedzīvoties uz valsts un iedzīvotāju rēķina. Un, kas attiecas uz baznīcu, arī jūs uz Ziemassvētkiem vai jūsu radinieki ies uz baznīcu. Un ar kādām acīm tad jūs skatīsities garīdzniekiem viņu acīs, kad jūs esat balsojuši par to, lai baznīcu nekustamo īpašumu apliktu ar nodokli. Tas ir nepatiess nodoklis, jo tiešām baznīcām ir ļoti lieli izdevumi. Jūs paskatieties: blakus ir Jēkaba katedrāle. Ko valsts ir noziedojusi šīs katedrāles remontam? Neko! Doma baznīca. Kādā stāvoklī ir jumts? Mēs to saremontēt nevaram! Tagad jau Vācija palīdz remontēt mūsu Doma baznīcas jumtu. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta. Un, cienījamais Apiņa kungs, jūs maldināt cilvēkus!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātais premjerministra kungs! Finansu ministra kungs un cienījamie deputāti!

Šis jau nav pirmais gads, kad mēs strīdamies par nekustamā īpašuma nodokli taisni šajā vietā par to, vai reliģisko organizāciju nekustamais īpašums jāapliek ar nodokli vai nav jāapliek. Pagājušajā gadā pēc Finansu ministrijas piedāvājuma parādījās ieraksts, ka apliek ar nodokli tikai to reliģisko organizāciju īpašumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā. Taču vairākus gadus pēc kārtas jau pastāv arī nākamais likumprojekts, par kuru mēs runāsim, “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem”. Tātad sabiedriskās organizācijas, kas ir iekļautas sarakstā, līdz šim tās bija kādas 17, varēja veidot uzņēmumus, un šie uzņēmumi netika aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli. Tie tika izņemti ārā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina, un pašvaldības neko neieguva, neko arī nezaudēja, jo reāli šie uzņēmumi netika aplikti ar nodokli. Un pašvaldību izlīdzināšanu tas neiespaidoja. Vairākus gadus šeit, parlamentā, mēs strīdamies par to, ka arī reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība, tāpat kā sabiedrisko organizāciju, jo kāda ir atšķirība dažām nosauktām sabiedriskām organizācijām, pieņemsim, Arhitektu savienībai, Bērnu fondam, Invalīdu biedrībai, Kinematogrāfistu savienībai, kam vispār nepieder nekādi īpašumi, Kultūras fondam, Mākslinieku savienībai, Nedzirdīgo savienībai, Neredzīgo biedrībai, Komponistu savienībai, “Glābiet bērnus!”, Ārstu biedrībai, Rēriha biedrībai, Rakstnieku savienībai, kam nepieder nekādi īpašumi, Sarkanajam Krustam, sporta biedrībai “Daugava”, kam nav nekādu īpašumu, Latvijas sporta biedrībai “Vārpa”, kam nav nekādu īpašumu, viņi ir šajā sarakstā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa — ne tikai pašas šīs sabiedriskās organizācijas, bet arī viņu veidotie uzņēmumi. Kāpēc ir šāda diskriminācija no valsts puses, šinī gadījumā no valdošās koalīcijas puses, vairākus gadus pret reliģisko organizāciju veidotiem uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, kuri tāpat kā sabiedriskās organizācijas tiek finansēti nevis no valsts budžeta, bet tiek finansēti no ziedojumiem, no dažāda veida, citāda veida labdarības maksājumiem, un piedevām vēl nosauktā sabiedrisko organizāciju daļa šajā sarakstā, par kurām es runāju, šī viena daļa no šīm organizācijām saņem finansējumu pa tiešo no valsts budžeta. Ar vienu roku viņiem iedod valsts budžets naudu, ar otru roku vēl iedod atvieglojumus. Tādējādi veidojas situācija, ka sabiedrisko organizāciju izveidotie uzņēmumi ir nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, bet jūs esat labējās partijas, kas cīnās par to, lai būtu vienādi konkurences apstākļi visiem.

Es aicinu atbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti un radioklausītāji! 1.panta redakcija paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Bojāra kungs, nepieminiet šeit baznīcas. Baznīcas ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek.

Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā garīgā personāla mācību iestāžu darbība. Nav apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli skolas, garīgie semināri, palīdzības virtuves. Ir aplikts tikai tas īpašums, kuru baznīcas izmanto. Daudzās Latvijas pilsētās reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi ir lieli, uz tiem atrodas daudzdzīvokļu nami, citas valstij, pašvaldībai piederošas ēkas, kuras maksā nekustamā īpašuma nodokli, un mēs esam daudz diskutējuši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to, un es lūdzu neatbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 3, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 3. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Un atbalstījusi arī 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 7. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 36, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī nav atbalstīts 8. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, kas arī runā par reliģiskajām organizācijām pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Iepriekš komisijas vadītājs minēja to, ka nekustamie īpašumi reliģiskajām organizācijām netiek aplikti, un izņēmums ir tikai tie, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību. Tad 8.priekšlikums tiešām runā par to, ko komisijas vadītājs Baloža kungs teica, — par ēkām un būvēm, bet nerunā par zemi. Jo sabiedriskām organizācijām tiešām šie atvieglojumi pastāv. Pastāv jau vairākus gadus, par kuriem es runāju. Un šie atvieglojumi ir uz ēkām un būvēm. Un, ja parlaments vai Saeima negribēja atbalstīt priekšlikumu par zemi un mazliet labākus apstākļus radīt reliģiskajām organizācijām attiecībā pret sabiedriskām organizācijām, tad tagad 8. priekšlikumā ir runa par tādām pašām ēkām un būvēm, kuras izmanto saimnieciskā darbībā gan reliģiskās organizācijas, gan arī sabiedriskās organizācijas. Novienādot šo diskriminējošo normu starp divām organizācijām, kas veic apmēram vienādas funkcijas mūsu iedzīvotāju labā. Tāpēc aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ministru kabinetā ir, es gan to neesmu lasījis, bet vienmēr parāda televīzijā, svēts izteiciens... “Viens likums, viena taisnība visiem.” Bet vai tad Latvijā tik tiešām tā ir? Tā nav! Tie ir svēti vārdi, bet kā tas notiek Latvijā? Jūs paskatieties! Finansu ministrija mierīgi noraksta parādus. Nu ir kapitalizācija... tāds modē ienācis vārds, ar kura palīdzību noraksta uzņēmumiem parādus par nodokļiem, un tāpēc jau nav brīnums, ka arī Labklājības ministrijā neienāk ļoti lielas naudas summas.

Tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā parādījās “Olainfarm” kārtējais iesniegums, ka jānoraksta viņu parādi. Un no gada uz gadu šis uzņēmums saņem to norakstīšanu. Un jau aiziet līdz tādai bezkaunībai, ka palūdz pat norakstīt aizņēmuma parādu. Bet vai tad ar citiem uzņēmumiem Latvijā arī tāpat notiek? Nē! Tie tiek novesti līdz bankrotam, iznīcināti, un nodokļi nav norakstīti, lai gan tos vajadzēja norakstīt vai kapitalizēt, kā saka.

Un tagad par baznīcām. Baloža kungs, jūs ļoti interesanti pateicāt — tur baznīcas un visu... Jā, reliģiskās organizācijas... vai laukos ir baznīcai... viņai ir 20 hektāru zemes. Bet ko tad tā iegūst no tās zemes? Ja mēs neaizstāvam savu iekšējo tirgu apgādi ar lauksaimniecības produktiem, mēs nevedam valsti uz pašapgādi, tad ko tad no tās zemes tā lauku baznīca var iegūt? Neko! Kā ar usnēm ir aizauguši pārējie lauki, tā arī šī zeme ir aizaugusi. Un, ja ir nodibināts kāds uzņēmums, kurš izgatavo sveces vai tur kādus... zīmē tās svētbildītes, tad tur nav tas briesmīgais ieņēmums, no kura varētu valsts saņemt tādas bagātības vai valsts budžetu varētu noplicināt. Valsts budžetu noplicina pelēkā ekonomika, ar kuru netiek galā ne Finansu ministrija, ne Iekšlietu ministrija, ne arī visas citas valsts struktūras. Var jau minēt tādu vienkāršu piemēru. Pat nevar sakārtot vienu muitas pārejas punktu, lai tur strādātu video iekārtas. Tas ir smieklīgi, ka tas notiek 2001.gadā. Vai tad tik tiešām Latvijā ir tādi analfabēti, kuri nevar savest kārtībā elektronisko sistēmu, lai strādātu tā novērošanas sistēma? Nezin kāpēc pie iestādēm tādas sistēmas strādā gadiem, un tās nelūst. Tikai lūst mums uz muitas pārejas punktiem.

Tāpēc es vēlreiz aicinu: neaiztieciet nekustamos īpašumus un neaplieciet visu baznīcai, kas tur viņai pieder, ar nodokļiem. Tas ir grēks! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātais Salkazanova kungs! Es vēlētos teikt, ka principā jau tas, ko jūs gribējāt teikt, ir pareizi, tikai formulējums nekādā gadījumā neatbilst šī likuma pantam un garam. Ja jūs būtu rakstījis aiz vārdiem, ka izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras un tālāk reliģiskas darbības vajadzībām... es principā piekristu. Tikai šinī gadījumā tas atkārto jau iepriekšējo cita panta redakciju. Tad jūs dažreiz... rodas sajūta, ka jūs gribat pastiprināt to, kas jau ir, ar pilnīgi vienāda veida formulējumu patiesībā. Es domāju, ka šis ir pilnīgi lieki. Tas ir mēģinājums padarīt sevi par vairāk kristieti, nekā jūs varbūt esat. Es principā neapstrīdu jūsu kristietību.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tā patiesība ir tāda, ka mums ir daudz dažādu reliģisko organizāciju. Mums ir reliģiskās organizācijas, kuras savus dievkalpojumus notur dzīvokļos. Attiecībā uz šīm organizācijām, Pēter, viss ir kārtībā, ja? Bet mums ir arī tradicionālās baznīcas, kuras uztur dievnamus, kuri ir mūsu valsts un tautas bagātība. Un attiecībā pret šīm organizācijām šie mūsu likumi nav ne valstiski gudri, nedz arī godīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Apiņa kungs! Attiecībā pret reliģisko nostāju, manu personīgo, es domāju, ka tā ir tāda pati kā jūsējā, ne ar ko neatšķiras. Problēmas būtība nav reliģiskajā piederībā vienai vai otrai grupai. Problēmas nostāja ir uzņēmējdarbības diskriminējošā norma, kas ir šajā likumā, ka sabiedrisko organizāciju uzņēmējdarbība nemaksā nekustamā īpašuma nodokli jau vairākus gadus, kā valdošā koalīcija to ir lēmusi. Un ir atsevišķs saraksts šīm sabiedriskajām organizācijām. Valdība pie 24 šajā gadā atbrīvotajām sabiedriskajām organizācijām piedāvāja pielikt tikai vienu — Vides aizsardzības klubu. Tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kur mēs kopā strādājam, izstrīpoja no šī saraksta veselu rindu organizāciju, kas tradicionāli šajā sarakstā ir, kuriem, pirmkārt, nav īpašumu. Otrkārt, nav nekādi uzņēmumi izveidoti un nenodarbojas ar uzņēmējdarbību. Vienkārši no Finansu ministrijas puses netiek kontrolēts šis saraksts kā tāds.

Bet attiecībā uz reliģisko organizāciju uzņēmumiem. Šie uzņēmumi tiek aplikti, ēkas un būves. Un tikai ēkas un būves tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi diskriminējot šīs divas organizācijas, kuru misija šajā valstī ir apmēram vienāda. Tas nav normāli, un tas nav normāli ne tikai no ticīgo cilvēku viedokļa, bet arī neticīgo cilvēku viedokļa un piedevām vēl no liberālo partiju viedokļa.

Apiņa kungs, jūs sastāvat šādā partijā. Nediskriminējiet uzņēmēju darbību...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. No vienas puses, uzņēmumiem, kas ir sabiedriskām organizācijām, pret uzņēmumiem, kas ir reliģiskām.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, Apiņa izteiciens par... kas te vairāk tic baznīcai vai Dievam, tā ir tāda zaimošana. Un neviens nevar nekam norādīt, cik ir jāiet uz baznīcu. Ir jāiet vai nav jāiet? Personīgi tā ir apvainošana.

Bet tas, ka jūs uzstājaties pret baznīcu, nav jau nekāds brīnums. Bet man nekādi nav saprotams tas, ka jūs aizmirstat runāt par fondiem, kuri izlieto miljonus līdzekļu. Un tagad jūs parādiet man budžetā, kur ir norādīts, no kāda ieņēmuma avota tiek finansēts Nacionālās bibliotēkas tas skiču vai kāds tur tas ieskaņu projekts? Tur ir izlietots vairāk par miljonu latu. No kurienes ir paņemta nauda? Par to jūs nezin kāpēc, Apiņa kungs, klusējat? Jo jūs arī braucat komandējumā un visi jūsu draugi no “Ceļa”. Otrkārt, baznīcas reitings ir plus 74%, un tāda reitinga nav ne Saeimai, ne Ministru kabinetam. Labāks reitings vienīgi ir radio, un tāpēc arī to vajag zināt. Un vajag zināt arī to, ka baznīca nodarbojas ar jaunatnes audzināšanu, un arī, kā saka, atnāk cilvēki, tie, kuriem varbūt kaut kādā veidā ir savā dzīvē paslīdējis uz negatīvo pusi, un viņi gūst kaut kādu mierinājumu. Bet toties ko valsts dod? Kur ir tie tautas nami, kuri pārvērsti par spēļu industriju un kuri pārvērsti par naktsklubiem? Jūs runājiet arī par to! Cilvēkam ir kaut kur jāatrod tai dvēselei mierīga vieta, kur viņš var pavadīt kādu laiku.

Un nevajag piesieties tam, ko jūs nesaprotat, negribat saprast. Un, ja jūs esat noskaņots pret reliģiju, nu tā ir jūsu pārliecība, bet es aicinu atbalstīt Salkazanova priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Bojāra kungs, ko tik jūs nelietojāt salīdzinājumiem, lai aizstāvētu viedokli, kur jums viedokļa nav! Ja jūs principā nebijāt izlasījis, par kuru tieši punktu jūs vēlējāties kaut ko paust! Patiesībā jūs to paudāt nevis šeit sēdošajiem deputātiem, bet Latvijas tautai, kura neredz šo dokumentu, kas mums visiem ir priekšā, kurā ir runa par pilnīgi citu jautājumu, un jūs mēģināt vēlreiz izlikties par vislielāko baznīcas aizstāvi, nezinot, par ko jūs patiesībā īsti runājat! Atšķirībā no tā Salkazanova kungs vismaz ļoti precīzi manipulēja ar diviem likumiem, kuri viens aiz otra nāk, un ļoti precīzi mēs zinām, ka tādas problēmas tur tiešām pastāv. Lai gan tas ir cits likums, kurš nāk aiz šī, ko mēs visi skatīsimies. Leons Bojārs, protams, sajauc visu vienā putrā. Es atgādināšu: jūs esat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, jums ir tiesības ieskatīties valsts budžeta tanī biezajā grāmatā, kas mums ir iedota, jūs varat kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis ne tikai nākt uz sēdēm un nodarboties ar demagoģiju, bet arī iepazīties, kur un kas Latvijas budžetā atrodas. Arī par Nacionālo bibliotēku. Jūs esat šīs apakškomisijas loceklis, un es būšu priecīgs ar jums runāt apakškomisijā par Nacionālo bibliotēku.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Runājot par to tēmu un problēmu, kuru šeit aizsāka Pēteris Salkazanovs, es gribētu jūs informēt, ka pirms pusgada tieslietu ministre izveidoja darba grupu, kas ir izstrādājusi likumu paketi, kas reglamentē jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijām un tai skaitā par sabiedriskām reliģiskām organizācijām, par to, kādi būs nodokļu atvieglojumi šīm sabiedriskā labuma organizācijām. Tātad ir izstrādāta vienota nodokļu atvieglojumu sistēma, un Pēteris Salkazanovs kā bijušais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis ir iepazinies ar šo likumu paketi. Un šī likumu pakete tās pieņemšanas gadījumā paredzēs vienotus nodokļa atvieglojumus kā sabiedriskām, tā arī reliģiskām organizācijām, kuras atbilst sabiedriskā labuma likumā noteiktajiem kritērijiem. Un tādējādi šī problēma tiks atrisināta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti un radioklausītāji! Man jāteic, ka deputāti Leons Bojārs un Pēteris Salkazanovs maldās, domājot laikam par medību laukiem, bet arī maldina jūs. Ja pirmais pants runā par to, ka no nekustamā īpašuma nodokļa vispār baznīcas ir atbrīvotas, tad šeit jūs gribat ierobežot tikai uz diviem gadiem, jo pārejas noteikumi runā par to, ka līdz 2003.gada 31.janvārim tiks atbrīvotas tikai reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi. Tādēļ nav atbalstāms deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 8, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 9. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu 2. — galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 13, atturas — 19. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3655B “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Izskatām sagatavoto dokumentu 2.lasījumam.

Un pirmais ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra J.Gaiļa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 4. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes... Atvainojiet, balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputātu Klementjeva, Plinera, Mitrofanova priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 39, atturas — 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. Komisija arī neatbalstīja 5. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 39, atturas — 25. Nav atbalstīts.

M.Vītols. 6. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 7. — komisija priekšlikumu arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstījusi komisija 8. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputātu Klementjeva, Plinera un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 16, atturas — 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija neatbalstīja arī 9. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 31, atturas — 29. Nav pieņemts.

M.Vītols. Arī 10. — deputāta Baloža kunga priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 11. — deputāta Salkazanova priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es zinu, ka šis 10... 11., atvainojos, priekšlikums par to, ka sabiedriskais transports vai pasažieru pārvadājumi netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli 18%, bet ar pievienotās vērtības nodokli, atvainojos, 18%, bet ar pievienotās vērtības diferencēto nodokli — 9%, tika ļoti intensīvi apspriests valdībā. Valdībā viedokļi dalījās. Zinu, ka Pasažieru pārvadājumu asociācija, vesela rinda citas sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā arī Satiksmes ministrija, uzskata, ka šāds diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pasažieru pārvadājumiem ir vajadzīgs. Un kāpēc? Pirmkārt jau tādēļ, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojumus autobusos, dzelzceļā lielākoties neizmanto šeit zālē sēdošie, bet lielākoties izmanto tie cilvēki, kuru ienākumu līmenis ir zems. Viņi nebrauc ar savām personīgām automašīnām, bet viņiem arī ir jādodas uz darbu no Jelgavas rajona un pilsētas, katru dienu 15 tūkstoši dodas uz šejieni — uz Rīgu. Tāpat arī no citām pilsētām uz Rīgu dodas ļoti daudz cilvēku. Šo pārbraucienu rezultātā viņi no savas darba algas ļoti lielu daļu atstāj pārvadātāju pakalpojumu sniedzēju rīcībā, ja viņš šeit nopelna Rīgā 120 latus, tad apmēram 70—80 latus viņam ir jāatstāj jelgavniekiem pārbraucienos, un reāli šo naudu viņš neatved mājās. Dabīgi, valsts ir domājusi, kādā veidā pasažieru pārvadājumus veidot rentablākus, un valsts budžetā katru gadu tiek izdalīti naudas līdzekļi pasažieru pārvadājumu dotēšanai. Šie dotāciju apjomi ar katru gadu aug, bet tā summa, ko iedzīvotājs atstāj par pakalpojumu pārvadātājam, arī ar katru gadu aug.

Piedāvātā redakcija ir saistīta ar to, ka pievienotās vērtības nodoklis tiek diferencēts pasažieru pārvadājumiem. Šāda prakse pastāv... varētu pastāvēt ne tikai Latvijā, bet pastāv ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs. Diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pastāv Beļgijā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē. Principā gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Un diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pastāv arī citiem pakalpojumu veidiem, ne tikai pasažieru pārvadājumiem Eiropas valstīs. Un pievienotās vērtības diferencētais maksājums ir arī pārtikai ļoti, ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs un arī kandidātvalstīs. Iedzīvotājs, pērkot pirmās nepieciešamības pārtikas preces, saņem pievienotās vērtības diferencēto maksu mazāku, nekā noteikts valsts iekšienē pārējiem pakalpojumu veidiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo reāli tas dos iespēju palielināt iedzīvotāju mobilitāti, jo pie šīm sociālajām problēmām, kas šodien ir iedzīvotājiem, — nopelnīt darba algu vai iztiku, šāda pieeja būtu ļoti pozitīva. Jo, no vienas puses, valsts nekādi nevar nodotēt pilnā apjomā pārvadātājus, lai viņu uzņēmējdarbība būtu pietiekami rentabla, jo trūkst naudas. Iedzīvotājiem cenas par pakalpojumiem pakalpojumu sniedzēji nevar celt, jo iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Tajā pašā laikā valsts varētu nākt pretī gan pakalpojumu saņēmējiem, pirmkārt, jo viņi maksā par pakalpojumu, gan arī pārvadātājiem, samazinot šo pievienotās vērtības nodokli tā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Arī cienījamais Apiņa kungs! Jūs arī iedziļinieties kaut vai šajā jautājumā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodoklis jāsamazina līdz 9%. Kāpēc? Tāpēc, ka iedzīvotājiem ir ļoti zems atalgojums un viņi ne vienmēr var nopirkt tās biļetes, kad viņiem ir jālieto transporta līdzekļi. Tas ir viens.

Un ja tagad mēs paskatāmies arī uz transporta līdzekļiem. Visi autobusi un cits ritošais sastāvs ir ļoti veci. Tie ir jāremontē vai jāpērk jauni. Tātad uzņēmumiem ir jāņem kredīti, tie ir jāatmaksā. Un kādā veidā? Vai tad valsts tīri dotē viņus? Ļoti maz, un viens no dotēšanas līdzekļiem būtu samazināt šo nodokli. Valsts, vienalga, neko nepazaudēs no tā, viņa tikai iegūs. Jo transporta līdzekļi būs jaunāki, gaisa piesārņojums būs mazāks, un arī noņems spriedzi ar to, ka, teiksim, bērni vai veci cilvēki, vai pensionāri, kuri nevar pārvietoties tāpēc, ka viņiem nav naudas, viņi varēs izmantot transporta līdzekļus.

Un jāatzīmē arī tas, ka ar katru gadu palielinās degvielas iegādes maksājumi. Degviela paliek dārgāka. Diemžēl Latvijā tā pēc kvalitātes ir sliktāka. Jo tās rūpnīcas, kas ražo Latvijā degvielu, tās taču izmanto surogātdegvielu, kuru pārvērš it kā par kvalitatīvu. Bet, es atvainojos, no slikta nevar uztaisīt labu, ja tas nav rūpnieciski pārstrādāts.

Un tagad, ja mēs paskatāmies arī uz to, kā tad notiek pilsētās transporta līdzekļu iegāde, izmantošana un viss, kas saistīts ar to apkalpošanu. Pilsētu pašvaldībām ir ļoti smags stāvoklis, jo uz pašvaldībām valdība novirza lielākus maksājumus, lielāko daudzumu visdažādāko citu apkalpošanas sfēru, kur ir samazināts finansējums, un tādā veidā mums ir jādara kaut kas arī no valdības puses, lai mēs varētu palīdzēt uzturēt transporta līdzekļus tādā stāvoklī, lai cilvēki tik tiešām varētu pārvietoties un lai nebūtu sadārdzinātas biļešu cenas, un viens no tiem līdzekļiem ir Salkazanova ierosinātais priekšlikums — samazināt transporta līdzekļu pakalpojumu nodokli līdz 9%. Tas būs ļoti labs atbalsts mūsu transportniekiem, un arī iedzīvotāji jums būs pateicīgi, un neaizmirstiet arī to, ka pēc 11 mēnešiem būs vēlēšanas, tātad jūs varēsit palielīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka diferencēta pievienotās vērtības nodokļa likme kļūst ļoti nopietna tajos gadījumos, kad mums tik tiešām ir jāskatās, vai ir nepieciešams nākt pretim patērētājam? Un pasažieru pārvadājumi, vienalga, vai tie būtu jūras, tātad pa jūru ceļojošu pasažieru pārvadājumi, autobusu vai dzelzceļa, neapšaubāmi, būtu pretimnākoši, un mēs varētu zināmā mērā īpaši autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadāšanā, kas ir mazturīgākā pilsoņu daļa, caurmērā nākt pretim. Mēs tādā gadījumā radītu situāciju, kas veicinātu to, ka mums nevajadzētu nākt ar tik lielām valsts dotācijām pretim pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem. Mēs nostiprinātu arī pašas pašvaldības, kas bieži vien ir spiestas dotēt šos uzņēmumus, un līdz ar to mēs uzlabotu arī pašu pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Es domāju, ka nedrīkst būt tāda situācija, ka maizei ir 18% PVN, ka mēs paceļam no nulles procentiem uz 9 procentiem likmi zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm un tā tālāk. Šis jautājums tomēr ir jāskata Eiropas Savienības dalībvalstu garā, ņemot vērā šo diferenciāciju, un vajadzētu, lai jaunu nodokļu nebūtu. Un, ja nodokļi tiek mainīti, tad tie tiek samazināti, ņemot vērā valsts politiku un intereses. Īpaši sabiedrības vairākuma intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lai nepārmestu mums, ka nav pamatojuma šim darījumam, tā kā to darīja iepriekš komisijas vadītājs. Tātad šodien pārvadātāji visi kopā gada laikā, šajā... Tas ir, iepriekšējā gadā samaksāja pievienotās vērtības nodoklī 9 miljonus latu un saņēma apmēram 5 miljonu latu dotāciju nerentablajiem reisiem. Tā ir bilance attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kāds bija, ja pārvadātāji maksā 18% pievienotās vērtības nodokli. Šis grozījums, pārejot uz 9%, reāli neko būtisku valsts budžetam neizdara, jo samazinātā starpība, reālais samazinājums no 9 miljoniem ir uz 4,2 miljoniem latu. Valsts iegūst tāpat pievienotās vērtības nodoklī 4,8 miljoni latu, un samazinājums nav būtisks priekš valsts, bet ļoti būtisks tiem iedzīvotājiem, kas brauc un meklē sev iztikas avotu — darbavietu ārpus savas dzīvesvietas. Un šis priekšlikums katrā gadījumā dod iespēju palielināt mobilitāti iedzīvotājiem, dod iespēju iedzīvotājam nevis sakrāmēt čemodānu, kā tas notiek Latgalē, inteliģence sakrāmē vienkāršu čemodānu un brauc projām, jo izbraukāt varbūt vēl no Aizkraukles var uz darbu šeit, Rīgā, bet, ja kaut kur tālāk, tad šī pakalpojuma cena ir tik liela, ka cilvēks vairs to nevar izdarīt. No rīta aizbraukt un vakarā atbraukt. Un šajās lauku apdzīvotajās vietās, var veidoties situācija, ka tur būs neskartā zeme pēc vairākiem gadiem, ja valsts politika nemainīsies.

Sēdes vadītājs. Laiks! Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

Deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Jā, godātie deputāti! Komisija šo priekšlikumu izskatīja un arī izdiskutēja. Šeit mēs redzam, ka komisijas attieksme sakrīt ar Ministru kabineta viedokli par šo jautājumu, kurš nav atbalstījis šo priekšlikumu. Un, godīgi sakot, arī ir jāvērš deputātu uzmanība uz jau šeit izteiktajiem viedokļiem, ka arī tie, kas šobrīd klausās šo pārraidi, lielā mērā tiek maldināti ar izteiktajiem viedokļiem, jo, kā to ir parādījuši aprēķini, izmodulējot konkrētu uzņēmumu — transporta uzņēmumu situāciju, piemērojot samazinātu PVN likmi transporta pakalpojumiem, ne vienmēr rezultāts būs tāds, ka biļešu cenas samazināsies. Faktiski uz biļešu cenām, transporta pārvadājumiem ietekme būs ļoti minimāla, faktiski samazināsies budžeta ieņēmumi, un faktiski ieņēmumi, kas ir saistīti ar pašiem uzņēmumiem, nekādā veidā netiks ietekmēti, tāpēc ka jau šobrīd transporta pakalpojumu sniedzējiem ir jānomaksā faktiski šis te priekšnodoklis, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas sastāda aptuveni 12% no visu sniegto pakalpojumu apjoma, un, piemērojot 9% likmi, uzņēmuma līdzekļi tiktu iesaldēti, un līdz ar to veidotos transporta pakalpojumu sniedzējiem pastāvīgas PVN pārmaksas. Tādā gadījumā šis priekšlikums, lai gan labi iecerēts, nedotu gaidīto efektu un būtiski neuzlabotu situāciju saistībā ar transporta pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 12, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. Nākamais 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Ar 13. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī tika 14. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 15. — parlamentārā sekretāra O.Spurdziņa priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 16. — deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 17. — deputāta Spurdziņa priekšlikums — iestrādāts 18. — Ministru kabineta priekšlikumā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 19. — deputātu grupas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Un nav atbalstīts 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. Atbalstīts 22. un...

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. ...23. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu 2., galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 6. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā””. 2.lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Jā, tātad uzsākam izskatīt priekšlikumus likumprojekta 2.lasījumam. Un pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, un tas ir saistīts ar to, ka tika veikta aptauja par šīm organizācijām, un no saraksta ir izslēgtas tās sabiedriskās organizācijas, kuru rīcībā nav nekustamā īpašuma, kuras varētu pretendēt uz šīm te atlaidēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdzīgs ir 2.priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un komisija atbalsta arī 5. — Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un atbalsta arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 7. — deputāta Stalta priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 8.priekšlikumā, ko tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Un 10. — deputāta Bojāra priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 12.priekšlikumu — papildināt šo sarakstu ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu 2., galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 2., galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par — 66, pret — 2, atturas — 17. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”. 2.lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 4. un 5. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstījusi 7. — deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vienmēr var dzirdēt, ka valdība ļoti atbalsta pašvaldības, un tāpēc mans ierosinājums arī bija veikt izmaiņas šinī likumprojektā. Kāpēc? Tāpēc, ka 30%, ko iekasē ar nodokļiem no transporta līdzekļiem, tas pašvaldībām ir ļoti maz. Ir jāiedod vismaz 40%. Patiesībā pat vairāk ir jāiedod. Kas ir par lietu? Lieta ir tā, ka ceļi, ielas un it sevišķi maģistrālie ceļi, kas iet caur pašvaldībām, vai nu tā ir pilsēta, vai apdzīvotā vieta, tie ir jāuztur. Un ar kādiem līdzekļiem var uzturēt kāds pagasts, ja viņam to līdzekļu ir ļoti maz? Un tie 30%, kas viņam tiek ieskaitīti, tā ir ļoti maza summa. Mēs varam paskatīties uz tādu jautājumu Krāslavā. Tur ir maģistrālā trase, kas ved uz Baltkrieviju, un pēc mēnešiem diviem tilts būs slēgts Krāslavā. Un tranzīta transportam vajadzēs mērot vairāk par 100 kilometriem garāku apbraucamo ceļu, jo pār to tiltu pa pilsētu nevarēs braukt pāri. Kas ir? Tas ir tāpēc, ka mēs neatbalstām pašvaldības šinī jautājumā, lai tās varētu sakārtot savus ceļus, sakārtot savas ielas un lai arī tur būtu tāda laba kārtība. Tas, protams, neattiecas uz Rīgu, jo Rīgai ir ļoti lieli ieņēmumi. Un, pārdalot to naudu, ja mēs paskatāmies, tad tā nauda netiek pārdalīta par labu pašvaldībām. Tā atkal paliek valsts rīcībā. Un tā ir tāda netaisnība, kura pāriet no gada uz gadu. Diemžēl neviens to negrib labot. Tāpēc mans ierosinājums ir par labu pašvaldībām piešķirt, lai būtu 40%. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Māris Vītols. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi ir 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9. — deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Iepriekšējā likumā mēs tikko pacēlām sabiedriskajam transportam nodokli. Tagad mēs gribam 1,5—2 reizes palielināt ikgadējo transporta nodevu personīgo transporta līdzekļu īpašniekiem. Sanāk tā, ka mēs, no vienas puses, iznīcinām sabiedrisko transportu — autobusus — laukos, un ar otru roku mēs tagad palielinām nodokli cilvēkiem. Tā fiskālais efekts būs 2,2 miljoni. Taču, ja cilvēki laukos un cituviet tagad pārdos savus transporta līdzekļus vai vienkārši nebrauks, tas spiediens uz budžetu būs daudz lielāks, jo nāksies veidot dotācijas desmit un varbūt 100 reižu vairāk.

Manuprāt, tas nebūtu racionāli, un no taupības viedokļa es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, kurš nemaz, kā saka, nav kaitīgs budžetam. Vēl jo vairāk, nākamo ceturtdien mēs skatīsim ar šo mūsu priekšlikumu saistītu, teiksim, priekšlikumu, kas atrisina šo te fiskālo problēmu daudz lielākā apmērā. Mūsu priekšlikums ir saglabāt esošo ikgadējo nodevu, jo nekāds ekonomiskais uzplaukums laukos nav noticis pa šo laiku, lai kā mums to gribētos. Un tāpēc nevajadzētu arī cilvēkiem, kas mēģina strādāt, mēģina izdzīvot šajos ne visai labajos apstākļos, kādos mēs esam kopā ar jums viņus nolikuši, nevajadzētu viņiem vēl vairāk sarežģīt dzīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 6, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija neatbalsta arī 10. — deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav...

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Diemžēl 7.Saeimas darbības laikā jūs, valdību sastādošās partijas — “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK —, tikai palielināt nodokļus un visdažādākos maksājumus. Jūs nedomājat, kā tad cilvēki varēs šos maksājumus izpildīt, jo tomēr lielākā daļa parasto iedzīvotāju nomaksā visus nodokļus, ko nedara mūsu lielie uzņēmēji un visdažādākie veiklie cilvēki, kas nodarbojas ar kontrabandu un pelēko ekonomiku. Un nevienu reizi jūs neesat samazinājuši nodokli. Nu vajadzēja taču vienu reizi kaut ko izdarīt.

Un tagad mēs paskatāmies šo ierosinājumu — tātad vieglajām mašīnām tiek palielināts nodoklis un no 50 līdz 60, 70 procentu apmērā. Tas ir necilvēcīgi. Tā nav cieņa pret Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Lielākā daļa automašīnu, ko lieto mūsu iedzīvotāji, ir 10, 15 gadu vecas. Ar tām jaunākajām mašīnām brauc tikai turīgie, kuri var, protams, viņiem tiem 10, 15 latiem nav lielas nozīmes. Viņi tos var samaksāt. Diemžēl parastais lauku cilvēks, kurš ir nopircis mašīnu tikai tāpēc, ka viņam ir liegti citi transporta līdzekļi, kā pārvietot savu ģimeni, viņam būs apgrūtinājums samaksāt 10, 15 vai vairāk papildus latus. Nu, vienu otru reizi viņš to transporta līdzekli izlieto tāpēc, lai varētu aizvest savu saražoto produkciju pārdot tirgū.

Tātad Finansu ministrija ir aprēķinājusi, ka nu valsts budžetā papildus ienāks 2,2 miljoni latu. Jā... Nu, ja jau mūsu Finansu ministrija ir tāda taupīga, tad jāuzprasa, kur ir palicis līdzfinansējums, kas bija veltīts Lauksaimniecības ministrijai, līdzfinansējums par tiem naudas līdzekļiem, kam vajadzēja atnākt no Eiropas Savienības. Neviens nezina, un nevienā dokumentā jūs neatradīsit, kur palika 4,4 miljoni. Puse no tā mierīgi nosedz visu šo izdevumu. Tātad nebija nekādas jēgas pacelt šo nodokli iedzīvotājiem, un tādā veidā jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, kā vienmēr, nobalsojot ar savu balsošanas mašīnu, pasniegsit jaunu Ziemassvētku dāvanu mūsu iedzīvotājiem, apliekot viņus ar papildu maksājumiem.

Un ja mēs paskatāmies arī uz citiem jautājumiem. Par cik mašīnas ir vecas, cilvēkiem tās ir jāremontē, paceļas visādi citi maksājumi, un tā “kvalitatīvā” degviela, kuru pārdod mūsu benzīntankos, nopērkot, teiksim, krāšņu kurināmo, sajaucot to ar dīzeļdegvielu un pārdodot to kā dīzeļdegvielu, un tad pasakot, ka mums Latvijā nav laboratoriju, kas var kontrolēt kvalitāti degvielai, mēs arī gandējam tos automašīnu dzinējus, kuri ir iedzīvotāju rīcībā, un te ir valdības nolaidība, ka tā nedara to, kas tai ir jādara. Tātad tā neaizstāv mūsu iedzīvotājus, lai viņu tehnika būtu labā stāvoklī, lai mūsu gaisa tīrība būtu labāka, bet tikai dara vienu — nodokļus lielākus un lielākus... Tagad pēc Jaunā gada jau rokas trin apdrošināšanas aģentūras, lai varētu saņemt arī papildu maksājumus — palielināt civiltiesisko apdrošināšanu. Tātad vēl viens maksājums būs palielināts.

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram atbalstīt šo palielinājumu. Tāpēc es aicinu jūs atstāt spēkā to redakciju, kura bija pirms izmaiņām, kuras veica mūsu Finansu ministrija kopā ar Ministru kabinetu.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu vai patiesībā atstāt bez izmaiņām to nodokļa likmi, kura bija līdz šim! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Šajā brīdī, kad notika šī priekšlikuma apspriešana, es domāju, ne tikai pie jums un ne tikai pie manis, bet pie daudziem cilvēkiem griezās tie, kas brauca ar automašīnām, kuru ienākumu avots ir pensija. Un tieši šie pensionāri saka: “Ko jūs darāt! Es to mašīnu lietoju tik maz, varbūt vienreiz, divreiz gadā, lai aizbrauktu uz kapu svētkiem, bet man maksājums tiek palielināts.”

Ne jau šī vienīgā kategorija, kas brauc uz kapu svētkiem, ir neapmierināta ar šādu politiku. Jo politika veidojas ļoti interesanti. No vienas puses, transportlīdzekļu skaits ļoti strauji pieaug, akcīzes nodokļa iekasējamība ļoti strauji sarūk vai neproporcionāli pieaug transportlīdzekļu skaita pieaugumam.

Mēs runājam par dažādiem pārkāpumiem, tiek sodīta viena, otra, trešā amatpersona, bet tendences turpinās. Valstī turpinās tendence ienākt kontrabandai, arī degvielai, tādējādi neiekasējot akcīzes nodokli, nenodrošinot ceļu fonda finansējumu jau vairākus gadus plānotajā apjomā. Un tagad iznāk tā, ka valsts savu mazspēju iekasēt nodokli pārliek uz iedzīvotājiem. Arī uz to pensionāru, kas divreiz gadā aizbrauc uz kapu svētkiem un svecīšu vakaru. Šeit ir tā nepopulārā politika, kas veidojas, valsts kaut ko nespēj izdarīt, tad pārkrāmē to daļu, ko nevar izdarīt caur akcīzes nodokli, pārliek uz iekasēšanu no tā, no kā var iekasēt. Tas ir transportlīdzekļa īpašnieks. Var jau vispār likvidēt akcīzes nodokli naftas produktiem un pārlikt visus šos maksājumus uz transportlīdzekļa īpašniekiem. Un tādējādi iekasējamība tiks nodrošināta. Bet vai no tā būs labāk vai sliktāk mūsu iedzīvotājiem. Es domāju, ka noteikti sliktāk, jo brauks reti kurš. Transportlīdzekļu skaits samazināsies, degvielas patēriņš samazināsies.

Aicinu atbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 55.Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 12. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 13.priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Patiešām mēs šodien atkal saskaramies ar paradoksālo faktu, to, ka nespējot iekasēt akcīzes nodokli, it sevišķi es domāju, arī mūsu Izmeklēšanas komisija par kontrabandu ļoti nopietni izskatīja šo jautājumu. Mašīnu skaitam palielinoties, mēs ieņemam aizvien mazāk ieņēmumus. Un tad Finansu ministrija no savas slimās galvas noveļ to jautājumu uz iedzīvotājiem, uz autovadītājiem. Jo patiešām šis nodoklis tiek viss labi iekasēts. Un līdz ar to mēs pārliekam Finansu ministrijas nespēju atrisināt jautājumu ar lielajiem degvielas ievedējiem Latvijas valstī. Sakārtot šo jautājumu mēs uzveļam uz parastiem autovadītājiem, lai maksātu un aizvien vairāk viņi maksātu. Šo jautājumu visu varētu atbalstīt tādā sfērā, ja mēs runātu par vides sakopšanu, vides tīrību, ka, jā, mēs ieviešam varbūt lielāku maksu tādēļ, lai cilvēki pārietu uz jaunākām mašīnām. Bet šeit ir ļoti uzmanīgi jāskatās. Pagājušās... šīs Saeimas laikā mēs bijām spiesti jau vienreiz labot kļūdas par to, ka mēs palielinājām maksu, kad visas automašīnas pēkšņi kļuva par Lietuvas mašīnām. Un tagad mēs atkal kārtējo reizi bijām spiesti risināt. Bet mēs vienreiz jau sajaucām visu automašīnu tirgu. Mēs atdevām milzu peļņu tai pašai Lietuvai. Un pēc tam pārtransformēt, lai mašīnas nāktu atpakaļ, lai nelietotu tās ar pilnvarām, bija pietiekami sarežģīti. Šinī brīdī es aicinātu patiešām Bojāra kungu arī atbalstīt. Bet es vēlreiz saku: ir nopietns, kardināls jautājums — kāpēc Latvijā netiek iekasēta akcīze normāli par naftas produktiem? Kad tiks beidzot izveidoti vienoti standarti naftas produktiem? Tas nav izdarīts. Latvija baidās uzņemties to atbildību, kas būs jārealizē pret Apvienotajām Nācijām un Eiropas Savienību par naftas produktu standartiem. Un tas ir 2003.gads. Tās ir problēmas, un tās ir vienreiz nopietni jāatrisina. Kamēr nebūs šo problēmu atrisinājuma, tā ir lāpīšanās, vienkārši mēģinām aizvērt kādu budžeta caurumu, bet tas nav problēmas atrisinājums.

Es aicinu atbalstīt cienījamo deputātu Bojāru! Žēl, ka netika atbalstīts mūsu 12.priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 15. — deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Un nav atbalstīts arī 16. deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Būtībā šeit ir tā pati lieta kā ar vieglajiem automobiļiem. Tātad es atbalstu Leona Bojāra priekšlikumu samazināt no 102 latiem uz 50 latiem automobiļiem ar kravnesību līdz 12 000 kilogramu. Un kāpēc? Šeit jau atkal ir tā pati problēma par nelielām, vidējām lauku saimniecībām, kur ar savu smago automobili intensīvi varbūt nobrauc pāris nedēļas gadā. Tas ir graudu novākšanas laikā vai cukurbiešu novākšanas laikā. Un pārējā gada laikā viņš praktiski ļoti maz vai reti šo automobili izmanto. Tāpēc šāda nodeva viņam būtu ļoti, ļoti apgrūtinoša. Citiem vārdiem sakot, būtībā vajadzīgs tāds mehānisms kā pie civiltiesiskās apdrošināšanas, ka tad, kad es braucu to nedēļu vai mēnesi, es attiecīgi tad arī maksātu proporcionāli samazinātu šo nodevu, šo nodevu maksātu atbilstoši, teiksim, dienu skaitam, ko es no gada kopumā izmantoju. Paliek otrs variants, kas ir, teiksim, komisijas atbalstītais, ka tiem automobiļiem, kas vecāki par 20 gadiem, skaitot no izgatavošanas gada, ir 9 lati. Tātad es saprotu, ka daudzi šo nelielo smago automobiļu īpašnieki kārtos dokumentus, lai noformētu savu automobili, ka tas ir vecāks par 20 gadiem, lai viņš varētu šo nodevu ierobežot ar 9 latiem 102 latu vietā. Es domāju, ka tas nav īsti nopietni — uzlikt visiem vienu, šos grožus tiem, kas šo automobili izmanto tikai intensīvās ražas novākšanas laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs,

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Iedzīvotāji ir sašutuši ar šo nodokļu likmju izmaiņu. Un es arī nedzirdu kolēģa Apiņa iebildumus, ka atkal kaut ko es esmu pateicis ne tā vai mans ierosinājums ir ne tāds. Varētu jau kaut ko pateikt. Bet visa lieta ir tā — šīs mašīnas, kuras apliek ar papildu nodokli, tās lielākoties ir zemkopībā izlietojamās mašīnas. Un, ja tās tik tiešām zemkopji izlieto ļoti maz, varbūt vēl vienam otram uzņēmējam ir, jo ir ļoti dārga degviela, un tad tie ekspluatācijas izdevumi ir ļoti lieli. Tātad izmanto tikai pavasarī un rudenī.

Un tā rezultātā kas notiks? Jūs domājat, ka valdība saņems to baigo naudu, kuru viņa ir ieplānojusi? Nesaņems to. Kāpēc? Tāpēc, ka iedzīvotāji nomainīs šīs mašīnas. Un tas notiks tāpat kā 2000.gadā, kad mēs gribējām iegrābt baigos ieņēmumus no lietoto mašīnu ievešanas Latvijā, kad palielinājām muitas nodokli. Kas notika? Automobiļu tirgus Lietuvā palielinājās divas reizes, Latvijā tas samazinājās. Tātad tie ierosinātāji patiesībā izpildīja Lietuvas autotirgotāju pasūtījumu. Redziet, kā tas iznāk! Un arī šinī gadījumā. Tad ir jāuzdod jautājums — kā tad izrīkojas “Silava”, kura, strādājot “Latvijas valsts mežu” paspārnē, izmanto ļoti smagas mašīnas, gandē ceļus ne tikai mežos, bet arī asfalta ceļus, jo viņi izstrādā ap 700 000 kubikmetru baļķu, un galu galā ar helikopteriem vai dirižabļiem viņi tos nepārvieto. Pārvieto pa mūsu ceļiem. Kādus nodokļus viņi maksā? Taču paskatieties, kas notiek ar baļķu vedējiem un ko viņi dara ar mūsu ceļiem! Tur mēs to neredzam, jo, redziet, tur mēs uzkāpsim uz varžacīm saviem čomiem, saviem cilvēkiem, kurus mēs atbalstām, lai viņi strādā citu valstu interesēs. Jo diemžēl “Silava” ir pārdota jau ārvalstīm. Un tāpēc atbalstīt priekšlikumu, lai mēs paceltu nodokli šīm vidējām kravas mašīnām līdz 102 latiem, tā ir nejēdzība un netaisnība pret mūsu iedzīvotājiem un sevišķi zemniekiem. Un tāpēc es aicinu jūs atstāt tādā redakcijā, kā tas bija līdz šim, vai atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 3, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstījusi. Paldies! Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 18. ir priekšlikums saistībā ar to, ka Satiksmes ministrija bija piedāvājusi ieviest nodevu par traktora tehniku 6 latus gadā un noteikt kārtību, kādā veidā šī nodeva par traktoru tehniku būtu arī jāmaksā. Bet komisija izpētīja situāciju, noskaidroja, ka šobrīd šī nodeva par traktora tehniku netiek maksāta. Faktiski tas būtu jauns nodoklis, un nevarēja atbalstīt šādas jaunas nodevas ieviešanu, tādēļ piedāvāja izslēgt šo priekšlikumu, neaplikt traktoru tehniku ar šo te nodevu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 19. ir deputātu grupas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 6, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi arī 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Un komisija ir atbalstījusi 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 22. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Un 23. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 24. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25. — deputātu grupas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 26.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstījusi arī 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 29. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mūsu lauku iedzīvotāji, tie, kas nodarbojas ar zemkopību, degvielas dārdzības dēļ smagās automašīnas izmanto ļoti maz. Nu, protams, ar to taču nebrauks uz baznīcu un vēl uz kādu vietu. Izmanto, ja ir, vieglo mašīnu vai sabiedrisko transportu. Un tātad smagās mašīnas, kuras ir viņu rīcībā, viņi izmanto tikai nedaudz sējas laikā, lai pievestu graudus vai minerālmēslojumu, un izmanto lielāko tiesu rudenī, un tad tas ir kādu 20—30 dienu garumā, lai realizētu vai pārvietotu tās dabas dāvanas, ko viņi ir saņēmuši no savas zemītes.

Un tāpēc nodoklis ir jāsamazina līdz 30%, jo patiesībā intensīvi mašīna tiek izmantota, nu, kaut kur 10—15 dienu laikā, pārējo laiku tā mašīna stāv viņiem nolikta pie mājas vai sētā.

Un lai mēs atbalstītu zemniekus, jo zemniekus jau Latvijā valdība neatbalsta, it sevišķi tos, kas ir mazie zemnieki, tie ir aizmirsti, un, kā savā laikā izteicās zemkopības ministrs, tad septiņi vārguļi Latvijā nav vajadzīgi, ir jāatstāj tikai trīs bagātie. Bet arī par tiem četriem ir jārūpējas.

Un tātad viena rūpe no tām ir samazināt nodokli no 50% uz 30%. Tas būs kristīgi pareizi, tā būs Ziemassvētku dāvana mūsu zemniekiem, un viņi būs jums pateicīgi, kad jūs atbrauksit pie viņiem ciemos. Tas ir viens.

Otrs. Ja jūs domājat, ka jūs saņemsit pārāk daudz maksājumu budžetā no tiem 50... ja paliks 50 procenti, tad neko nesaņems... Es jums jau iepriekš pateicu, ka mašīnu skaits tiks samazināts, un valsts budžetā neienāks nekas.

Un vēl viena lieta. Veicot visas šīs izmaiņas, Finansu ministrija diemžēl ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ne mums, Saeimas deputātiem, neiesniedza aprēķinus, cik tad ir iekasēts naudas un kā tad izskatās viss tas apliekamais aprēķins. Aprēķinu nav nekādu. Iedomājās tikai, no kurienes paņemt naudu, nu tad uzliekam nodokli... palielinām Latvijas iedzīvotājiem kā vienmēr un zemniekiem. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.

Deputāte Silvija Dreimane un deputāte Ingrīda Ūdre informē Prezidiju, ka likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” balsojumā par 7.priekšlikumu ir kļūdījušās, jo vēlējušās balsot “par”.

Modrim Lujānam paziņojums.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! Pulksten trijos Sarkanajā zālē notiks tikšanās ar Eiropas komisāru.

Un vēl viens atgādinājums. Otrdien 14.30 būs arī Vides apakškomisijas sēde, kurā mēs izskatīsim Iepakojumu likumu un, iespējams, uzklausīsim arī Zemkopības ministrijas pārstāvi Riekstiņa kungu sakarā ar upju sarakstu, kurās nevar celt HES. Es atgādinu lūdzu... Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad šajā pārtraukumā notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas starpparlamentārās sadarbības grupas tikšanās ar Izraēlas vēstnieku notiks otrdien, 27.novembrī, pulksten 12 Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, Eiropas lietu komisijas darba grupa par Eiropas Savienības nākotni tiksies šajā pārtraukumā Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Guntis Dambergs, Tadeušs Ketlers, Andris Bērziņš, Anna Seile, Valdis Birkavs, Valdis Lauskis, Dainis Stalts.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. 30.priekšlikums. Leons Bojārs. Debatēs otro reizi pieteicies.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, to, ko jūs izdarījāt, neatbalstot tos priekšlikumus, kurus iesniedza deputāti par transportlīdzekļa nodokļa palielināšanu, tas pasliktinās apmēram 80% nabadzīgāko Latvijas Republikas iedzīvotāju slāņa maksātspēju. Naudiņas viņiem paliks mazāk.

Diemžēl Finansu ministrijai un valdībai kopā nerūp tā statistiskā latvieša vai Latvijas iedzīvotāja izdzīvošanas spēja. Protams, budžets ir jāpilda, bet tad kāpēc zeļ gaļas kontrabanda? Tūkstošiem tonnu gaļas tiek ievests, un nevar atrast, kādā tad veidā tā ir ievesta Latvijā. Un tagad visās avīzēs raksta, ka mēs izmeklējam, mēs meklējam un galu nekādi nevar atrast. It kā tā nokritusi no gaisa. Ir apkrāpta valsts, nav maksāti nodokļi. Un arī, saņemot mūsu Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Veterinārā dienesta izziņu par 2000.gadā ievesto saldēto liellopu gaļu no Lielbritānijas, tika uzrādīts, ka ir ievests 3000 tonnu apmērā. Atnāk otra vēstule: nē, nav no turienes ievesta. Tad no kurienes bija ievesta? Redzat, kā māna Saeimas deputātus, nemaz jau nerunājot, cilvēkus.

Bet tagad, ja mēs paskatāmies, ko tad mūsu Valsts ieņēmumu dienests dara? Piecu gadu laikā ir izmantojuši savai modernizācijai pāri par 14 miljoniem latu. Un līdz šim laikam kārtības kā nav, tā nav. Kontrabanda zeļ, attīstās ēnu ekonomika. Un nav jau arī brīnums, ka Finansu ministrija iekš viena miera šim dienestam...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... atvēl 400 000 latu mēbeļu iegādei.

Un vēl viens interesants jautājums.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Paliek viena minūte. Kur paliek desmitiem tūkstošu tonnu konfiscētās degvielas, kura netiek nodota bez maksas Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai vai ātrajai palīdzībai? Tomēr šis priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 6, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 32. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 33.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 34.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 34. priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Kopumā nodoklī par transportlīdzekļa ikgadējo nodevu palielinājums nodoklim vai nodevai ir apmēram 50%. No vienas puses, ir ļoti labi, ka ir kaut kādas atlaides juridiskām un fiziskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības ražošanu, šis palielinājums neskar viņus, bet neskar pēc būtības tikai vienu kategoriju, tas ir, kravas automobiļus.

Vesela rinda uzņēmējdarbības laukos ir saistīta ne tikai ar kravas automobiļiem, it sevišķi lauksaimniekiem, bet arī ar vieglajiem automobiļiem un arī ar mazajiem mikroautobusiņiem, ar kuriem tiek pārvadāta produkcija gan uz tirgu, gan uz citādiem noieta tirgiem vai veikaliem un tā tālāk.

Attiecībā uz šo 34.priekšlikumu. Tas ir viens no sociālās aizsardzības veidiem pirmkārt jau daudzbērnu ģimenēm. Un, ja demogrāfiski paskatāmies, kur tad tās atrodas, lielāko tiesu tās tomēr atrodas ne jau pilsētās, bet laukos. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, lai sociāli aizsargātu tās ģimenes, kur ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni, un Ministru kabineta noteiktā kārtībā viņiem būtu arī 50% atlaides gan uz vieglajiem automobiļiem, gan uz mikroautobusiem. Tādējādi šī iedzīvotāju kategorija pret šādu nodokļa pacelšanu tiktu aizsargāta.

Es ceru, ka šo sociālās aizsardzības mehānismu, ko piedāvā sociāldemokrāti, šo piedāvājumu atbalstīs arī tā partija, kurai uz nozīmītēm ir šie bērni, trīs, un ceru, ka šis sociālais aizsardzības mehānisms šodien tiks akceptēts tām ģimenēm, kur bērnu skaits ir liels. Katrā gadījumā tas arī būtu pienesums iepriekš nobalsotajam par kravas automobiļiem, ko izmanto lauksaimniecībā. Un, ja godīgi jāsaka, tad es ceru, ka arī “Latvijas ceļš” šo priekšlikumu atbalstīs, jo tā iesniedzējs ir Kārļa brālis Leiškalns Pēteris. Tādēļ es ceru, kad valdošās koalīcijas vismaz divas partijas — viena, kur nozīmītē ir 3 bērni, otra, kur brālis ir sociāldemokrāts, atbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Lūdzu balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 27, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

M.Vītols. Atbalstīts arī 36. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu 2., galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” pieņemšanu 2., galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 27, atturas — 3. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. 2. lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3658. Komisija saņēmusi un izskatījusi 2. lasījumam sekojošus priekšlikumus.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 2. — deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Atvainojiet, debates. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie deputāti! Mūsu frakcijas priekšlikums ir atgriezties pie panta iepriekšējās redakcijas. Un, lasot Ministru kabineta priekšlikumu, rodas iespaids, ka Ministru kabinetu ne īpaši uztrauc, pirmkārt, tas, kas notiek ārpus tā sienām. Un, otrkārt, ka Ministru kabinets pieņem lēmumus neadekvāti situācijai. Kas tad reāli var izmantot atvieglojumus un ievest pāri robežai preci ar vērtību, mazāku par 300 latiem? Tie pārsvarā ir cilvēki, kuri vēlas ietaupīt pāris latu un iepirkties kaimiņzemēs Lietuvā vai Krievijā. Un, izmantojot šo valstu ekonomisko politiku, kuras mērķis ir palīdzēt vietējiem uzņēmējiem būt konkurētspējīgiem Baltijas tirgū. Nevienam nav noslēpums, ka Lietuvā, pieņemsim, nodokļu slogs ir divreiz mazāks nekā Latvijā. Un valdība šinī situācijā nebūt nepiedāvā samazināt nodokļus, bet tieši pretēji — nodokļi aug, un, protams, mēs varam atrisināt situāciju ar administratīvām metodēm, ja, aizliegt ievest preci. Bet, no citas puses, mazliet tad apstādināt tos tā saucamos kontrabandistus. Bet tie nav kontrabandisti, jo klasiskā... jo viņi faktiski maksā nodokļus un PVN un citus nodokļus tajā zemē, kur viņi iepērkas. Kur iepērk to preci. Un faktiski mēs divreiz gribam paņemt nodokļus no tām fiziskām personām. Vai uzvarēs šajā gadījumā, ja mēs pieņemsim to lēmumu, budžets, valsts budžets? Nebūt nē, jo... un tam pamats būs mūsu ierēdņi un mūsu muitas darbinieki. Cilvēki, kas strādā Latvijas muitā. Skandāls ar putnu gaļu ir tā kukuļdošanas, kukuļņemšanas aisberga augšdaļa, un tūkstoš reižu katru dienu ņem naudu mūsu valsts interešu sargi. Pa piecītim un vairāk. Tikai tāpēc, lai nemocītu cilvēkus, kas būtībā nepārkāpj likumu un vienkārši iepērkas savām vajadzībām. Samazinot pāri robežai pārvietojamās preces muitas vērtību, par kuru nav jāmaksā muitas nodokli, no 300 uz 150 latiem, mēs dosim muitai lieku iespēju ņemt kukuļus. Un es ieteicu tiem likumprojekta autoriem, kas faktiski piedalās šo grozījumu rakstīšanā, aizbraukt uz, pieņemsim, Krievijas robežu un parunāt ar tiem cilvēkiem, kas stāv rindā. Un atklāsies interesanti gadījumi, un šis ierēdnis uzzinās, cik un kurā vietā jāliek nauda, lai tiktu pāri robežai, nepārbaudītu, un principā mēs neko nedabūsim papildus budžetam, ja pieņemsim šo lēmumu.

Starp citu, viens no paņēmieniem, kā apkarot kukuļdošanu, ir novērst kukuļdošanas iemeslu. Un jebkurā gadījumā, atbalstot mūsu priekšlikumu, mēs nenodarīsim pāri budžetam, un daudz cilvēku būs mums pateicīgi. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Te mēs redzam kārtējo reizi mūsu lielo veikalu interesi palielināt savu ienākumu. Kādā veidā? Viņiem uz visām precēm ir uzlikts ļoti liels uzcenojums, un visas preces, protams, Latvijai ir gandrīz divas reizes dārgākas nekā citās valstīs. Viena un tā pati prece. Un tāpēc jau cilvēki arī mierīgi brauc iepirkties, vai nu viņš uz Lietuvu brauc, vai viņš ir Polijā, vai vēl kaut kur. Tagad cilvēks nevarēs nopirkt un atvest, teiksim, kostīmu un mēteli. Par to mēteli būs jāmaksā muitas nodoklis. Bet es tad prasu jums — šitas viss dokuments, kas ir sagatavots, cik kritums būs Latvijas budžetā ienākumam no tā, kur mēs samazinām muitu ievešanai citām produkcijām? Vajag būt kādam kauna samēram cilvēkam! Vai tad visi tie iedzīvotāji, kuri pārbrauc pāri robežai, nodarbojas ar kontrabandu? Muļķības! Ar kontrabandu nodarbojas veselas firmas. Vai ir mūsu Finansu ministrijā reģistrs tām viltus firmām, kuras ieved gaļu, ieved spirtu, ieved tabakas izstrādājumus? Nav viņa. Viņi nevēlas desmit gadu laikā to izveidot un lai tas būtu zināms visām iestādēm. Ne tas ir Valsts ieņēmumu dienestā, ne ir Finansu ministrijā, ne citā vietā. Tagad mēs sāksim pārbaudīt katru cilvēku. Cik nu viņš, vai 150 latu tikai apmērā vai 200? Nu ja 200, tad tev ir jāmaksā. Nu tā ir nejēdzība! 300 lati, kas tad tā ir par summu! Bet kur tad tas paliek, es jums teicu — desmitiem tūkstošu tonnu kontrabandas benzīna vai dīzeļdegvielas, kuru konfiscē mūsu muita? Kāpēc tā netiek atdota Iekšlietu ministrijai, Ātrās palīdzības dienestam? Kāpēc tā netiek nodota Aizsardzības ministrijai bez maksas? Tur taču ir miljoniem vērtības, kur taupīs budžeta līdzekļus. Mēs tagad atkal gribam uz iedzīvotāju rēķina saņemt kaut kādus papildu ieņēmumus. Nebūs to! Mēs tikai kārtējo reizi palielināsim mūsu muitas darbinieku un pārējo, kas nu stāv uz robežas, kabatas ieņēmumus. Un tāpēc tā ir kauna lieta, kas ir ar to. Vajadzēja jau vispār atstāt 100 latus. Tas būtu pārāk labi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šī norma tiek mainīta pirmām kārtām tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir 150 lati vai nedaudz mazāk, pārrēķinot viņu naudas vienībās — 140 lati, lai vienādotu šīs normas tirgū, Baltijas tirgū, kas ir principā ļoti atvērts. Šī norma būs absolūti atbilstoša abām kaimiņvalstīm.

Otra lieta. Šinī priekšlikumā notiek arī vēršanās pret tādu parādību kā degvielas ievešana pāri robežai privātpersonām. Ir konstatēts rekords, ka vienā dienā 17 reizes mašīna šķērso robežu un praktiski tiek ievesta šī degviela. Šobrīd iespējas to bremzēt vai atlikt, vai aplikt ar nodokļiem nav. Tas daudzums, kas tiek ievests šādā veidā, ir ļoti graujošs. Tā ir Degvielas tirgotāju asociācijas prasība — šo lietu sakārtot.

Tāpēc, nenoliedzot to, ka darāmā robežas un muitas sakārtošanā vēl ir daudz, es aicinātu deputātus atbalstīt šo lietu un sakārtot šo ievedamo preču apjomus, daudzumus, lai varētu sakārtot arī iekšējo tirgu un iekasēt vairāk nodokļu un sakārtot konkurenci iekšējā tirgū.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: “Nepadodies!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu no Bērziņa kunga dzirdēt, cik tad to personu ir, kuras ieved to degvielu bākās. Un cik ir to personu, kuras ieved dzelzceļa cisternās, un kāda ir starpība. Un vai tad nevar ierobežot to cilvēku braukšanu, kuri 17 reizes... Tātad viņi ir uzskaitīti. Tad kāpēc nepieņem pret šiem cilvēkiem kādus mērus, bet pieņem mērus pret visiem? Tā ir viena lieta.

Tagad jūs piekāpāties Latvijas degvielas tirgotāju priekšā. Bet kāpēc tad degvielas tirgotāji Latvijā tirgo nekvalitatīvu degvielu, un līdz šim laikam jūs neesat veikuši laboratorijas izveidi, kas var pārbaudīt, kāda kvalitāte ir degvielai, jo degvielas tirgotāji Latvijā tirgo ļoti sliktas kvalitātes degvielu. Pirmkārt, viņi sabeidz dzinējus iedzīvotājiem, otrkārt, viņi... (Troksnis zālē.) nu automobiļiem... Otrkārt, viņi pasliktina tehniskās pārbaudes iziešanu automobiļiem, jo, ja ir slikta degviela, protams, ka tas CO ir lielāks, un mūsu satiksmes drošības dienests ir spiests atgriezt it kā... tas ir, vainīga autovadītāja nolaidība, ka slikti strādā dzinējs, bet patiesībā ir vainīga degviela. Un tagad jūs pierādāt, ka jūs atbalstāt Latvijas degvielas tirgotājus, bet diemžēl ne iedzīvotājus. Tā ir tiešā šo monstru lobēšana.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamais Leon Bojāra kungs! Bez visām tām daudzajām kļūdām, ko jūs pieļāvāt, uz vienu es jums tomēr esmu spiests norādīt. Dzinēji pamatā ir mašīnām nevis cilvēkiem. Un arī varbūt tas pārējais, ko jūs teicāt, bija arī tikpat kļūdains kā šis apgalvojums.

Lai varētu šīs problēmas risināt, ir vajadzīga likumdošanas norma, jo, ja nav ierobežots, kādā veidā, likumdošanā, pēc revolucionārās pārliecības ne robežsardze, ne muita šādas problēmas nevar risināt. Šinī pantā ir šīs normas, kas ļaus šo problēmu risināt.

Par tirdzniecības apjomiem, kas tiek ievesti, teiksim, saistībā ar Viļņas tirgu vai varbūt šobrīd arī ir gadījumā, kad tas notiek varbūt no citām valstīm, apjomi ir mērāmi vienā mēnesī desmitos miljonu latu. Tas ir tāds preču daudzums, ko nepārdod vietējie uzņēmēji vai vietējie veikali. Ja ar viena autobusa šķērsošanu ieved preces legāli... var ievest, teiksim, 30 cilvēki par 10 tūkstošiem latu, tad, padziļinātas pārbaudes veicot, arī tikko nesen bija aprakstīts gadījums, preču daudzums ir varbūt vēl lielāks. Un šinī gadījumā šī ir vienkārši norma, lai risinātu tās problēmas, pret kurām jūs arī iestājaties, ir vajadzīga šīs normas akceptēšana. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, kas šo normu svītro!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais finansu ministra kungs! Jūs maldināt klātesošos ar to, ka tas attiecas uz naftas produktiem. Naftas produktu ievešanu jebkurā apjomā regulē citi likumi un citi panti. Šeit par to nav runa. Ja jūs uzmanīgi lasītu to, par ko jūs mēģināt tik kaismīgi stāstīt.

Otrs. Ja jūs izlasītu līdz galam mūsu priekšlikumu, tad tur ir rakstīts par Lietuvas un Igaunijas ievedmuitu sinhronizāciju. Tur tas ir arī ietverts. Ja jūs aiztaupītu laiku tādām maldināšanām un vienkārši tiktos ar saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā un noslēgtu šos starptautiskos līgumus, un jautājums būtu atrisināts, un nebūtu par ko te daudz runāt. Tā ir vienkārši neizdarība, nespēja cīnīties, vai arī, tieši otrādi, piesedzot, imitējot šādu cīņu pret korupciju, piesedzot īstās, lielās korupcijas lietas, kuras ir tagad par gaļu, kura diez vai tiks izpētīta līdz Saeimas beigām, spirts, alkohols, naftas produkti, kuri te ir krietni vairāk, nekā legāli ievesti. Un jūs tagad gribat tiem cilvēkiem, kuri pielāgojas jūsu metodēm, cienītie valdošie, viņi mēģina atdarināt jūs un paši ievest uz savu roku tik, cik viņi var, un mēģināt to tirgot.

Nu, ja mēs šeit, Rīgas kungi, krāpjamies, tad kāpēc mēs gribam liegt cilvēkiem mēģināt izdzīvot tādā pašā veidā, jo nekādu labāku piemēru mēs viņiem nedodam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst augsti godātā finansu ministra uzmanību diviem vārdiem šajā priekšlikumā: “nekomerciāliem nolūkiem”. Jūs runājāt par to, ka preces tika ievestas, lai pēc tam pārdotu. Bet faktiski, kā to pārbaudīt, vai prece tiek ievesta pašu patēriņam vai pārdošanai? Tas jau ir jūsu uzdevums. Un es domāju, ka to principā var noteikt, jo var būt diezgan labas pārbaudes procedūras. Bet principā faktiski mēs taču neierosinām ļaut ievest pārdošanai, bet tieši pašu patēriņam, jo domāsim tiešām par tiem nabagiem cilvēkiem. Jo tas nav noslēpums, ka Latvijā cenas ir augstākas nekā Lietuvā, nekā Igaunijā. Šobrīd negribu spriest, vai tas ir pareizi vai ne, vai tas ir slikti vai ne. Bet tā tas ir. Un daudziem maznodrošinātiem tā ir iespēja nodrošināt nu vismaz drusciņ augstāku dzīves līmeni, un tieši viņiem mēs to neļaujam līdz ar šīs normas ieviešanu.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru: nav runa par sīkiem uzņēmējiem, nav runa par kontrabandu, bet ir runa par tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties pirkt attiecīgu Latvijas preci, bet var atļauties ievest šo pašu preci no Viļņas. Un 300 lati, nu, manā skatījumā tas nav tik daudz, un diez vai tas būtiski ietekmēs valsts budžetu. Tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 4. — Finansu ministra vietā īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Zīles priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 5. — deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Bet komisija atbalstīja 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un arī 9.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 71.lappusē — ministra Zīles priekšlikums par 1.pielikuma redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 14, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3659B.

1. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kurš ir ņemts vērā un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.3

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.

V.Balodis. Arī 4. — Oskara Spurdziņa priekšlikums — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.5 komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 5., 6. un 7. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi tiek atbalstīti.

V.Balodis. 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir redakcionāli precizēts un izteikts kā 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 11. — Saeimas Juridiska biroja priekšlikums ar nr.11 ir arī ņemts vērā 12. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Un nav guvis komisijas atbalstu arī 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Balodis. 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi 17. — PCTVL deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 18. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī ir atbalstīts 19. — Oskara Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 20. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī 21. — Oskara Spurdziņa priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. Komisija atbalstījusi arī 22. — Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Un komisija ir atbalstījusi arī 23. — Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 24. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.25., kuru komisija ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 26. — Oskara Spurdziņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 27. un 28. — Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 29.— LSDSP frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par 29.priekšikumu. Ko tad tas paredz? Tātad jauni mazie uzņēmumi ir pilnībā atbrīvoti no uzņēmuma nodokļu maksas trīs gadu laikā no savas saimnieciskās darbības uzsākšanas. Vairākkārt jau mēs katru gadu, apspriežot budžetu, esam pieskārušies grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Ir vesela rinda atvieglojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem šajā likumā, veselu rindu priekšlikumu mēs sniedzām aizpagājušajā gadā, pagājušajā gadā, un šis ir kārtējais gads, kad sociāldemokrāti atkal nāk ar priekšlikumiem, lai papildinātu mazo un vidējo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus. Iepriekš mūsu priekšlikumi bija saistīti ar to, ka investīcijas nav jāapliek ar uzņēmuma ienākuma nodokli, tagad ir piedāvājums, ja tas valdošo koalīciju neapmierināja, piedāvājums neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli šos mazos, vidējos uzņēmējus, kas strādā pirmos trīs gadus. Var teikt — jā, būs blēži, kas pārkāps, dibinās ik pēc trim gadiem jaunus uzņēmumus, bet es domāju, ka lielākā daļa uzņēmēju nav blēži, bet vienkārši grib strādāt normālos konkurences apstākļos vienlīdzīgos konkurences apstākļos, nevis izkropļotā tirgū, kāds ir šodien Latvijā.

Šis piedāvājums pamatā ir vērsts uz to, lai pirmos trīs gadus uzņēmēji, kas investējuši uzņēmējdarbībā, savus naudas līdzekļus, ja arī uzņēmumam ir radušies kaut kādi ienākumi, pirmie trīs gadi nebūtu tie, kad šo uzņēmumu ienākumus izņemtu ārā valsts budžeta vajadzībām, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmēju, jo arī pašlaik nevar teikt, ka šis vidusslānis mums būtu pārāk spēcīgs.

Tādējādi ar šo priekšlikumu šis vidusslānis uzņēmējdarbībā tiktu nostiprināts un pirmos trīs gadus vismaz no valsts puses viņiem tiktu radīti labvēlīgāki apstākļi nekā citiem uzņēmējiem.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 4, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 30. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 7, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 31. — PCTVLs deputātu priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 32. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 33. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikumu nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 32, atturas — 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 34. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 33. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 35. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 36. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 10, atturas — 50. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 37. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 33, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 38. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka jums nav patīkami, ka sociāldemokrāti vai opozīcija ierosina ievērojamas izmaiņas, kuras atbalsta sīkos, mazos uzņēmējus vai vidējos... jo jūs jau atbalstāt tikai lielos, kuriem tā ir pietiekami, jo jūs arī viņiem norakstāt parādus.

Tagad jautājums ir par citu. Protams, tas ir pareizi, ka mēs notiesātos cilvēkus iesaistām darba tirgū. Bet kāpēc mēs negribam kādas atlaides arī tiem uzņēmējiem, kuri savā darba tirgū iesaista invalīdus? Latvijā ir 140 000 invalīdu. Un kaut neliela daļa tomēr vēlas strādāt. Diemžēl tiem uzņēmējiem, kuri viņus izmanto savā uzņēmējdarbībā, mēs negribam dot atvieglojumus. Kāpēc? Kāpēc tāda nostāja? Vai tad jūs necienāt mūsu invalīdus? Vai viņi nav mūsu valsts pilsoņi? Viņi ir! Un arī to invaliditāti viens otrs ir ieguvis tikai tāpēc, lai tagad varētu iztirgot viņu saražotās materiālās vērtības. Un mēs negribam to atbalstīt. Tā ir necilvēcība, cienījamie kolēģi! Un man nekad nav saprotama jūsu, pozīcijas deputātu, nostāja, ka jūs nekad neredzat Latvijas Republikas iedzīvotājus. Nekad! Un tā attieksme, kas bija arī iepriekšējos pieņemtajos likumos, kur jūs pasliktināt mūsu iedzīvotāju dzīvotspēju. Jūs uzliekat papildu maksājumus. Tajā pašā laikā jūs dodat atvieglojumus vai nu ārzemniekiem, vai tiem lielajiem uzņēmējiem, kuri atbalstās uz valsti, jo viņi ir lieli. Mazos jūs nekad neredzat un negribat redzēt. Viņi ir jāiznīcina, kā līdz šim tas ir noticis un kā tas notiek. Jūs paskatieties, bankrotā kas ir aizgājis.

Un tāpēc šis ierosinājums, ja jūs neatbalstīsit, ir necilvēcisks, ja jūs to neatbalstīsit. Tas ir jāatbalsta! Invalīdi ir tādi paši mūsu valsts pilsoņi, un uzņēmējiem, kuri pieņem viņus darbā, tas ir gods. Un tāpēc šie uzņēmēji ir jāatbalsta! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām šinī gadījumā Bojāra kungs emocionāli, bet ir pieskāries ļoti nopietnam jautājumam. No vienas puses, pirmkārt, būtu noteikti jāatbalsta, lai arī invalīdi varētu būt aktīvāki un uzņēmēji būtu ieinteresēti invalīdu iesaistīšanā. Jo pretēji tam veidosies tas moments, ka tas samazinās slodzi uz sociālo budžetu, ja šis cilvēks, kas saņem invaliditātes pensiju, tomēr ir kaut kādā aktīvā darbībā. Tad patiešām pie Ministru kabineta arī varbūt nevajadzēs piketēt tiem pašiem epilepsijas un daudzu citu slimību slimniekiem, jo viņiem būs tomēr kaut kāda iespēja nopelnīt. Viņiem nebūs jāubago no valsts tie santīmi, lai varētu nopirkt vai saņemt zāles.

Tāpat mēs esam izveidojuši nedaudz patiešām paradoksālu situāciju. Es saprotu, ka šis atvieglojums ir domāts cietumu uzņēmējdarbībai. Ja mēs runājam tikai par notiesātiem. Tātad līdz ar to, ja uzņēmējs pieņems darbā to, kas ir atbrīvojies no cietuma, viņš jau vairs nav notiesātais, viņš ir atsēdējis savu termiņu. Līdz ar to šis uzņēmums arī nesaņems. Tātad līdz ar to mēs neatrisinām to problēmu, kas šodien valstī ir samilzusi, ka tos, kas ir izcietuši ieslodzījumu, neviens uzņēmējs negrib ņemt darbā.

Bet šinī brīdī es aicinu atbalstīt jautājumu par invalīdiem, jo ir lēnām jāveido normāla, civilizēta sistēma, it sevišķi ja mēs ejam uz Eiropu. No tā, ka mēs atsevišķos lielveikalos uztaisīsim eskalatorus vai arī Saeimā atrisināsim jautājumu, tad tas nenozīmē, ka mēs esam sākuši rūpēties par invalīdiem un Latvijas Saeima ir sākusi par viņiem domāt.

Protams, es ticu, ka nākamgad kārtējo reizi liela daļa kolēģu brauks uz Juglu pie neredzīgajiem, liela daļa kolēģu braukalēs pa tām vietām, kur kompakti dzīvo un strādā invalīdi, bet tikai tad būs ļoti grūti viņiem izskaidrot, kādēļ mēs šiem uzņēmumiem neesam devuši atbalstu.

Tā ir ļoti neglīta rīcība. Un nevajag pēc tam runāt par kristīgu morāli, par tautas mīlestību vai nacionālām rūpēm. Tas ir cinisms, divreiz cinisms! Un vienreiz vajag sākt šo problēmu risināt, citādi Eiropa mūs nesapratīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc netiek veidoti invalīdu uzņēmumi? Visās pasaules valstīs tie ir. Un tie tiek atbalstīti no valsts. Bet pie mums tie netiek veidoti. Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienests un visas tās uzraudzības iestādes, kuras pat 60 reizes gadā pārbauda uzņēmumus, mazos un vidējos, viņi nedod tiem strādāt. Un tā nodokļu slodze, kura tiek uzlikta invalīdu uzņēmumiem, tā ir ļoti liela, un tāpēc viņu arī nav.

Jūs paskatieties, bija ortopēdijas un protēžu rūpnīca un tas centrs. To taču likvidēja! To likvidēja! Kāpēc? Tāpēc, lai varētu viena SIA paņemt valsts līdzekļus, iepirkt nekvalitatīvus... vai invalīdu piederumus, tur ratiņus un pārējo, un pēc tam tos izdalīt. Vai tāpat veikt ar apaviem. Tātad mēs iznīcinām savu rūpnīcu, savas darbavietas, kur strādā arī daudz invalīdu, bet toties atbalstām kādu sevišķu cilvēku grupējumu, kuri izmanto valsts līdzekļus. Un man arī rada izbrīnu Apiņa kungs, kurš neiet aizstāvēt invalīdus. Viņš tā ļoti, kā saka, uzstājas par to, ka baznīcas jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokļiem, toties par invalīdiem viņam nav nekādu ziņu. Viņam ir ziņa, viņš ir ārsts, un viņš zina tās problēmas, kas ir mūsu Latvijas invalīdiem. Un kāpēc tad neatbalstīt tādu priekšlikumu?

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Bojāra kungs! Jūsu priekšlikums tiešām būtu izskatīšanas un atbalstīšanas vērts, ja jūs būtu pacenties priekšlikumu izlasīt korekti... uzrakstīt korekti, nevis izlasīt. Šobrīd jūs esat piedāvājuši aiz vārda “darbaspēku” likt vārdus “invalīdus un notiesātos”. Tātad runa ir par uzņēmumiem, kuros nodarbina notiesātos un invalīdus. Tā kā notiesātos var izmantot tikai cietuma uzņēmumos, tad arī jūs šos invalīdus gribat pielikt cietuma uzņēmumos. Ja jūs būtu gribējuši atbalstīt invalīdus, tad jūs būtu rakstījuši “invalīdus vai notiesātos”, un tad mēs varētu runāt par divām uzņēmumu kategorijām. Šobrīd jūs vienkārši piedāvājat invalīdus nodarbināt cietumu uzņēmumos. Un tā tas ir šeit rakstīts, un jūs nevarat šeit apstrīdēt, ka tieši tā tas arī ir. Līdz ar to šis jautājums pēc būtības nav diskutējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka 1998.gada 30.jūnijā Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptēja koncepciju — vienādas iespējas visiem. Un šī koncepcija paredz pasākumus, lai nodrošinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā arī invalīdu tiesības uz darbu un vienlīdzīgām iespējām uz produktīvu un labu atalgotu vietu darba tirgū. Un, neskatoties uz to, ka ar invalīdu nodarbinātības jautājumiem saistīto pasākumu termiņš paredzēts, sākot ar 2000.gadu, līdz šim laikam tomēr šāda sistēma nav izstrādāta, kas ieinteresētu darba devējus pieņemt darbā invalīdu. Taču šis būtu viens no priekšlikumiem, kas ieinteresētu darba devējus pieņemt darbā invalīdus. Jo jāņem vērā, ka ir ļoti daudz cilvēku ar sevišķi smagām invaliditātēm, — kā neredzīgi, nedzirdīgi cilvēki, kuru uzņēmumi arī maksā šai valstij nodokļus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Bojāra priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs piekritīs, ka šis likumprojekts būtu jāatsauc uz vienu sēdi. Es domāju, nekas Latvijas valstij nenotiks, ja to izskatīs nākamajā sēdē. Žēl, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šim jautājumam ir piegājusi ciniski, neuzmanīgi un vienkāršoti. Jo patiešām, es zinu arī cienījamo Leiškalna kungu, mēs savā Tautsaimniecības komisijā, izskatot priekšlikumus, ja kāds deputāts ir pielaidis kļūdu, vienmēr uzmanīgi izanalizējam, dodam atbildīgās komisijas redakciju. Šinī gadījumā vai nu es varu runāt par rupju kļūdu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, vai cinisku apzinātu pozīciju.

Es aicinu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šinī brīdī pārtraukt likuma izskatīšanu, atsaukt uz komisiju un izlabot Bojāra kunga priekšlikumu. Jo šis jautājums ir jārisina. Ir beidzot jāsāk integrēt invalīdus Latvijas darba tirgū. Ir jārosina uzņēmējs viņus pieņemt darbā. Tā ir ļoti normāla politika. Un es nedomāju, ka šinī brīdī ar šo jautājumu nerisināšanu mēs saglābsim Latvijas valsts budžetu vai būs milzīga ekonomija. Mums tas ir jārosina un jādara.

Tādēļ es aicinātu šī likumprojekta izskatīšanas tālāku pārtraukšanu, atlikt to uz nedēļu, iedot kaut vai vienas dienas termiņu priekšlikumu iesniegšanai, komisija labo Bojāra kunga priekšlikumu, it sevišķi arī cienījamais Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Leiškalna kungs, arī Ūdres kundze atzīst, ka šī Latvijas valsts ir uzņēmusies šīs saistības. Tās ir beidzot jāsāk realizēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka Vents Balodis kā šīs komisijas priekšsēdētājs katrā ziņā būs gatavs atsaukt šo likumprojektu šodien, un praktiski mēs varētu tomēr paiet pretim invalīdiem par to, ko opozīcija daudzkārt ir piedāvājusi, lai būtu uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaide tad, ja invalīdus iesaista šajā uzņēmumā kā speciālistus, kā strādājošos, kā strādniekus. Es domāju, tas ir ļoti nopietni. Un, protams, Leiškalna kungs šeit ironizēja par to, kas notiek tad, ja, teiksim, kā notiesāto darbaspēku izmanto nevis recidīvistus, bet arī kādu māmiņu, kura ir notiesāta par kaut ko, un būtu blakus invalīds. Ne obligāti tur būtu konfliktsituācija. Un par to jau lemtu uzņēmuma vadība. Es domāju, ka Leiškalna kungam nebūtu iebildumu, ja par to lemtu tieši uzņēmuma vadība. Tā ka arī šeit nekas traģisks nenotiktu. Bet katrā ziņā neatbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu, es domāju, nozīmē to pašu, kā nostāties skaidrā pozīcijā: mēs nevēlamies integrēt invalīdus šajā sabiedrībā! Tas ir viens.

Un otrkārt. Cik ilgi mēs varam runāt par Eiropas Savienības standartiem un kritērijiem un tai pašā laikā mukt no šiem standartiem un kritērijiem Latvijā kā velns no krusta? Es domāju — pietiek! Ir jādara kaut kas lietas labā.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! It īpaši godājamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi!

Par divām lietām. Pirmā. Saeimā mēs esam saņēmuši neskaitāmus dažādu invalīdu grupu rosinājumus un aicinājumus izskatīt šo problēmu. Invalīdi mums devuši ziņu par savām problēmām neskaitāmas reizes. Sociāldemokrāti ir vairākkārt iestrādājuši līdzīgus priekšlikumus un piedāvā še lasāmo ne jau pirmo reizi. Tātad es uzskatu, ka šī priekšlikuma rašanās, proti, par notiesāto nodokļa atvieglojumiem, radās tieši pateicoties tam, ka Saeimas komisijā ieradās Zahara kungs ar aicinājumu rīkoties atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas tika uzklausīts un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Bet tajā pašā laikā invalīdu biedrību un atsevišķu invalīdu, to vecāku, it sevišķi bērnu invalīdu, it sevišķi tādu invalīdu, kuri var strādāt un kuri grib, un kuru sociālā rehabilitācija ir absolūti nepieciešama, viņu sāpes un rūgtums nav uzklausīts. Un tagad par pašu tekstu. Es esmu latviešu filoloģe un gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, ka šajā gadījumā saiklis “un” nozīmē to, ka te nebūs runa par to, ka vienā uzņēmumā būtu jānodarbina notiesātie un invalīdi. Te būs runa par dažādiem uzņēmumiem, pat ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā to piedāvā sociāldemokrātu deputāti. Es ļoti aicinātu nepiesieties šai filoloģiskajai niansei un balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Baldzēna kungs, es neironizēju par invalīdiem un cietumniekiem, ne par vienu, ne par otru. Ne no ubaga tarbas, ne no cietuma kameras es atteikties nevaru, jo tad es nonākšu pie viena un pie otra reizē. Es neironizēju pat par nespēju uzrakstīt korektus priekšlikumus un nespēju šos priekšlikumus salasīt kopā. Es neironizēju pat par to, ka mēs aizstāvam, nesaprotot, ko aizstāvam. Notiesātie var strādāt tikai cietumā, jo notiesātie atrodas situācijā, ka viņi ir notiesāti, nevis sodu izcietušie jau, kas ir pilnīgi jau cita kategorija. Līdz ar to, izlasot šo priekšlikumu ar saikli “un”, Bojāra kungs, ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par cietuma uzņēmumiem, un Zahara kunga priekšlikums tieši runāja un aicināja izveidot šādas nodokļu atlaides cietuma uzņēmumiem, lai varētu nodarbināt ieslodzītos, lai ieslodzītajiem nebūtu, tā teikt, pārāk daudz brīvā laika un caur brīvo laiku muļķības prātā, un šeit, lasot Bojāra kunga priekšlikumu, ir pilnīgi skaidri uzrakstīts, ka šie invalīdi jānodarbina šajos cietuma uzņēmumos. Tā nav pareiza pieeja likumdošanai, un, ja jau kāds grib ārkārtīgi aizstāvēt invalīdus, tad tas ir jāizdara mierīgi, precīzi, konsultējoties. Bojāra kungs, pieaiciniet konsultantus. Šeit ir kļūda.

Cits jautājums, ja komisija atsauc, un tas, ko saka Lujāna kungs.... mēģina nodalīt vienu uzņēmumu no otra un runā tik tiešām pēc būtības par invalīdu nodarbinātības problēmām. Un uzņēmumu atlaides tiem uzņēmumiem, kas nodarbina... un atkal ir jāraksta, cik invalīdu katrā uzņēmumā... Mēs jau nevaram, teiksim, uzņēmumā pieņemt vienu naktssargu 3.grupas invalīdu un uzreiz dot atlaidi 2%. Tātad šeit ir jābūt nodarbinātības kaut kādiem kritērijiem, nevis vienkārši pielikt klāt cietuma uzņēmumiem... aiz vārdiņa “un invalīdus” un iedot 20% uzņēmumam... 20% ienākumu nodokļa atlaidi.

Tā nav pareiza pieeja. Pieejai jābūt nevis populistiskai, bet izstrādātai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es arī gribētu runāt par pieeju, tāpat kā Kārlis, jo pieeja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija ļoti vienkārša. Par būtību, nevis tā, kā šeit Kārlis runāja, par saturu un juridisko precizitāti, bet par būtību. Balsoja pret “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Pret būtību, nevis par saturu! Un tāpēc arī redakcionāli šis priekšlikums tālāk netika attīstīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija divas balsis par. Un tas atkārtojas šajā likumā ne pirmo gadu. Un interesantākais ir tas, ka ne jau tikai par invalīdiem bija vienīgais balsojums vai vienīgais priekšlikums no sociāldemokrātiem. Pagājušajā gadā, es atceros, tika iesniegts priekšlikums par uzņēmumiem, kas sadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm. Arī šiem uzņēmumiem uzņēmuma ienākuma nodoklī ir atvieglojumi. Un šādu priekšlikumu pagājušajā gadā arī tās pašas partijas noraidīja. Lai gan ar Gaigala kungu bijām vienojušies, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta, jo profesionālajā izglītībā darba devējs un darba ņēmējs ir jātuvina un darba tirgum ir jāražo tāda izglītība mūsu izglītības iestādēm, kādas darba tirgū ir vajadzīgas. Un tikai... priekš kam tad ir nodokļi domāti? Priekš tam, lai izpildītu valsts budžetā nepieciešamās lietas vai lai veicinātu procesus valstī? Procesus valstī var veicināt ar nodokļiem, un priekš tā tie ir domāti. Ja nodokļu atvieglojumi uzņēmējam ir priekš tā, lai viņi palīdzētu profesionālās izglītības programmām, kuras ir vajadzīgas darba tirgū, un nāktu ar savu finansiālo atbalstu un līdzdalību, tad viņiem ir vajadzīga nodokļu atlaide. Ja invalīdi tiek iesaistīti darba tirgū, tad tiem uzņēmējiem, kas to dara, visā Eiropā ir nodokļu atlaides. Bet pret pašu būtību nobalsoja trīs koalīcijas partijas Budžeta un finansu komisijā, un tagad mēs strīdamies par saturu. Bet būtība ir noraidīta jau kuro gadu. Un es tieši brīnos, kā koalīcijas partijas var izturēties tik nicinoši pret šī priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Kārtējo reizi mēs šeit matus skaldām, un kārtējo reizi mēs dzirdam no valdības partijām kaut kādus, teiksim, iebildumus, kas saka, ka tur varētu maķenīt labāk, tur varētu maķenīt citādāk. Bet mēs neredzam tos viņu priekšlikumus. Un arī komisijā, kā atzīmēja Lujāns, tad arī atzina Leiškalna kungs, neviena precizējuma šajā gadījumā nebija. Bet ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka Sociāldemokrātu frakcija, tāpat kā virkne citu opozīcijas frakciju, vairākkārtīgi ir piedāvājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi tajā gadījumā, ja uzņēmumā kā darbaspēku, kā strādniekus, speciālistus, strādājošos iesaista arī invalīdus. Un valdības partijas arī tad, ja nebija nekādi redakcionāli precizējumi, vienmēr šos mūsu priekšlikumus noraidīja. Es domāju, ka tagad ir pienācis tas brīdis, ka valdības partijas varētu izlemt noņemt šo likumprojektu šeit no izskatīšanas Saeimā, iedot savu, daudz labāku, precīzāku redakciju, ko tik labi prastu uzrakstīt kā Kārlis Leiškalns, tā citi valdības partijas deputāti. Un tad mēs šo problēmu atrisinātu. Nemēģināsim matus skaldīt, strādāsim tautas labā!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie sociāldemokrāti! Tas, ka Rīgā notiek tik lielas neveiksmes, nav nejaušība. Jo katra lieta ir jādara profesionāli. Diemžēl šis priekšlikums parāda, ka izpratnes par to, kā jābūt veidotam likumdošanas pantam, lai risinātu kādu problēmu, jums nav.

Jo pirmā lieta, lai atbalstītu invalīdus, un tas, kas šobrīd ir likumdošanā, ir jābūt atbalstam darbaspēka nodokļos. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kur tas šobrīd ir, sociālā nodoklī, kur ir mazāka likme. Un tiešais atbalsts invalīdu organizācijām, par ko jūs balsosit nākamceturtdien, budžetā atlaides organizācijām par dažādām lietām un nodarbinātības programmā, kur arī būs speciālas invalīdu nodarbinātības programmas.

Ko nozīmē jūsu priekšlikums? Es to nolasīšu. Pirmkārt, es tiešām piekrītu Leiškalna kungam un tā nav ņirgāšanās. Varbūt, iesniedzot šādu priekšlikumu, ir ņirgāšanās. Jo šobrīd pēc šī priekšlikuma iznāk, ka invalīdiem visiem būs jāstrādā cietumā. Tā tas iznāk un tas nav literārs jautājums, tas ir juridisks. Saikļa”un” vai “vai” lietošana ir ļoti precīza, un kurā vietā to liek, tas ir ļoti skaidrs.

Bet ir vēl viena lieta. Ja par notiesātajiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas attiecas uz uzņēmumu, 20% atlaide un netiek regulēts — viens notiesātais vai vairāk, jo visi notiesātie strādā cietumā vai citā vietā, kur tiek ierobežota brīvība.

Un šis uzņēmums darbojas šeit, un tāpēc nav noteikts — viens, divi vai trīs. Šobrīd, ja tāda kārtība tiek attiecināta, un es minu vēlreiz, ka invalīdu problēmas nav jārisina ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tās jārisina citos nodokļos, un tās jau ir risinātas.

Šobrīd pēc jūsu formulas iznāk tā, un tagad jau, piemēram, “Latvenergo”, monopols vai jebkurš cits. Pēc jūsu formulas 20% uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaide, kaut vai viens invalīds strādā. Jūs domājat, ka “Latvenergo” šajā 5000 kolektīvā nav neviena invalīda? (Starpsauciens: “Ir!”) 20%. Miljonu ieņēmumi tiek laupīti budžetam. Laupot šos miljonus, jūs liedzat iespējas izmaksāt skolotājiem algas, atbalstīt tos pašus invalīdus tādā formā. Es saprotu cēlo mērķi. Bet, mīļie sociāldemokrāti, mācieties beidzot strādāt profesionāli! Neveiksmes, Rīgā turpinoties, var diezgan dārgi jums maksāt. Un politika bez revolucionārās pārliecības prasa kaut elementāru profesionalitāti, iesniedzot jebkādu jautājumu.

Esiet, sociāldemokrāti, profesionāli politiķi!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Mans priekšlikums ir tomēr, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noņemtu šo likumu šodien no galīgas izskatīšanas un atgrieztos vēlreiz.

Vispirms jau tas apsvērums, kas šodien tika izteikts, šobrīd par šiem invalīdiem.

Otrs. Mēs jau esam vairākkārt teikuši, ka princips par atlaidēm un tā tālāk uzņēmuma ienākuma nodoklī nav pats labākais. Un es nesaprotu, kāpēc valdošā koalīcija un finansu ministrs, Ministru kabinets nāk ar tādu priekšlikumu uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaidēs, ko neatbalsta neviena asociācija. Nu kāpēc vajag uzspiest lietas, kuras sabiedrība negrib! Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tātad jautājums ir par to, lai atlaides būtu saistītas ar ieguldītajām investīcijām. Kāpēc mēs to negribam darīt?

Nu paskatieties vakardienas “Dienas Biznesā”! Nu katrā avīzē gandrīz par to raksta. Kāpēc mēs to negribam saprast un ejam pretim tai loģikai, kas jādara. Tāpēc es atbalstu Modra Lujāna priekšlikumu — atgriezt šajā komisijā atpakaļ un mēģināt precizēt. Es esmu pārliecināts, ka komisijā ir gudras galvas un var to lietu sakārtot labāk, kā tas mūsu Latvijas tautsaimniecībai labāk ir vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu iepriekš teiktajam. Ja jau tik daudz gudru galvu valdībā, tad jāatgriežas pie šī jautājuma otrreizējas izskatīšanas, un Finansu ministrija noprecizēs ideju juridiski, kā tai jāizskatās, un ar to jautājums būtu atrisināts. Bet šaubos, finansu ministra kungs, ka tā būs. Un kāpēc šaubos? Šaubas rada tas, ko jūs teicāt. Jūs teicāt, ka ir jau tagad atlaides ienākuma nodoklī, sociālajā nodoklī invalīdiem. Jā, it sevišķi ienākuma nodoklī. Kas tad ienākuma nodokli maksā — darba devējs vai darba ņēmējs? Es kā algas saņēmējs uz papīra saņemu algu, un tā katrs no jums, un no šīs algas samaksā ienākuma nodokli. Es no savas kā darba ņēmējs. Un uzņēmuma ienākuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, gandrīz vienīgais nodoklis, ko maksā darba devējs. Bet ir jābūt abpusējai ieinteresētībai, lai šie invalīdi strādātu, lai tiktu veidoti Eiropā Eiropas tipa invalīdu uzņēmumi, nevis viens cilvēks “Latvenergo” strādā, bet Eiropā ir uzņēmumi. Un šiem uzņēmuma īpašniekiem ir atlaides uzņēmuma ienākuma nodoklī. Un šajā uzņēmumā tiek nodarbināts vairāk nekā 80% invalīdu. Tāda ir Eiropas prakse. Lūdzu atgriežamies atpakaļ, uzliekam uz papīra šādu Eiropas praksi, pilnveidojam šo priekšlikumu. Ir vajadzīga tikai gribēšana. Bet gribēšana ir vajadzīga, lai...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. ...gan darba devējs, gan darba ņēmējs būtu ieinteresēts. Abām pusēm ir jābūt ieinteresētām, lai kaut kas notiktu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Modris Lujāns vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma. Kā, lūdzu? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Vispirms Balodis, un tad es!” No zāles deputāts Balodis: “Es nevēlos runāt jūsu vietā.”)

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Noklausoties arī finansu ministru Bērziņa kungu un saprotot to, ka patiešām par šo jautājumu vēl būtu jāizdiskutē atbildīgajā komisijā, es pat neuzstāju uz to, ka tiktu papildus pieteikts laiks jaunu priekšlikumu iesniegšanai. Bet es lūdzu Saeimu nobalsot par to, lai šis jautājums tiktu uz nedēļu atlikts. Nedēļas laikā komisijā gan “Ceļa” profesionāļi, gan Tautas partijas profesionāļi, piesaistot lielo profesionāli Gundaru Bērziņu un invalīdu mīlētāju, tāpat arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvistus, šo jautājumu izdiskutētu, ieliktu pareizos punktos, kā Leiškalna kungs, kvalitatīvi, paņemot stenogrammu, varēs iepazīties, cik procentiem vajag būt invalīdiem, kādam ir jābūt pareizam saiklim, lai nebūtu tā, ka jābūt obligāti invalīdiem un ieslodzītajiem, šis jautājums varētu komisijā tikt kvalitatīvi izstrādāts. Kvalitatīvi, kas ir komisijas tiešs pienākums. Un nākamajā komisijā jau ar komisijas priekšlikumu tas parādītos Saeimā, kur mēs varētu nobalsot. Un šinī balsojumā mēs redzēsim, kurš Latvijā mīl un atbalsta invalīdus patiešām un grib risināt atbilstoši Eiropas normām, vai kuram ir tāda stratēģija kā cienījamam finansu ministram, kurš tikai var paņirgāties, ka, lūk, kāds no kolēģiem, kas ir mēģinājis rosināt šo iniciatīvu, nav varbūt pareizi atrisinājis. Bet tā vietā, lai dotu kvalitatīvu, Eiropas noteikumiem atbilstošu priekšlikumu, netiek darīts.

Tādēļ es aicinu šinī brīdī pārtraukt šī likuma izskatīšanu, uz nedēļu to atlikt, nākamnedēļ jau komisija dod kvalitatīvu priekšlikumu, un mēs pabeidzam šī likumprojekta izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es savukārt aicinu deputātu Modri Lujānu iepazīties ar Saeimas Kārtības rulli, kā šādas lietas ir risināmas.

Lūdzu, komisijas vārdā — Vents Balodis. Tātad balsojam par 38. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 39. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamais finansu ministr! Šis dokuments pēc priekšlikuma iesniegšanas tika izskatīts valdībā. Diemžēl jūs arī nelasāt likumus... un priekšlikumus. Tātad tā ir pirmā jūsu vaina. Tas ir viens. Tagad, ja mēs paskatāmies arī 19., kur ir ierakstīts, ka darbaspēks tiek izmantots cietuma rūpnīcā. Tādu rūpnīcu vairāk nav, jūsu zināšanai, cienījamais finansu ministr, jo rūpnīcu iekārtas tika izzagtas, izsaimniekotas un tagad tikai sāk atjaunot. Lai jūs to zinātu! Un tagad notiesātie. Vai tad tie, kas notiesāti bez soda izciešanas cietumos, netiek iesaistīti darba tirgū? Tiek iesaistīti. Tā kā jūs to priekšlikumu bijāt ierosinājuši, es to arī turpināju. Un tur nav visas tās muļķības, kas te izskanēja no jums, ka sociāldemokrāti nepiekrīt. Tur ir pateikts mierīgi: darbaspēku, invalīdus un notiesātos. Tur neskan, ka invalīds un.... invalīds notiesātais. Un notiesātos. Tātad kā vienus, tā otrus iesaista. Un, par cik jūs nebijāt uzrādījuši, ka rūpnīcas ir cietuma teritorijā, tad arī jūsu kļūda, cienījamais finansu ministr, ir šajā lietā. Un tagad, kas attiecas uz visiem tiem pārmetumiem. Jā, visā Eiropā ir uzņēmumi, kur nodarbina invalīdus, un jums jau arī ir jāciena savi cilvēki, no jūsu partijas ir taču arī invalīdi. Kādēļ tad jūs nedomājat par šiem cilvēkiem, cienījamie pozīcijas deputāti no “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Domājiet taču par saviem cilvēkiem, kā viņus nodarbināt! Un atrast ieganstu, lai sociāldemokrātu ierosinājumu vai opozīcijas ierosinājumu neatbalstītu, jums taču ir bijis trīs gadu laikā jebkurš. Bet mēs neatbalstām. Un ko jūs esat panākuši? Panākuši, ka pēc gada jūs atgriežaties un labojat kļūdas. Tā jums bija jau ne vienu vien reizi un būs arī tālāk. Un šodien mēs gribam pieņemt likumu arī par azartspēlēm, nākamajā gadā jūs atkāpsities, bet tur ir trīs firmas, kuras ieies Latvijā iekšā un iznīcinās mūsu uzņēmējus. Vot, kā jūs strādājat! Un tagad jūs domājat, ko jūs darāt. Diemžēl jūs nestrādājat Latvijas labā, bet es nezinu — kā labā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātie sociāldemokrāti! Mēs ar cieņu izturamies pret jūsu priekšlikumiem, un man tiešām mazliet satrauc tas, ka Salkazanova kungs neatcerējās, ka es nobalsoju kopā ar jums par invalīdiem, bet tas nu ir cits stāsts. Es tiešām saprotu, ka kādā reizē šī problēma ir jārisina. Cits stāsts, vai tādā veidā jātorpedē budžeta pieņemšana, jo mēs ļoti labi saprotam, ka šie ir pavadlikumi budžeta pieņemšanai un nevar atlikt šādas lietas. Mums ir valstī vajadzīgs budžets, kas tomēr nosaka mūsu valsts ekonomiku, kas tomēr nosaka visu to, kādā veidā mēs strādāsim nākamajā gadā. Uzņēmumiem, valsts iestādēm, visiem pārējiem jābūt gataviem, lai varētu strādāt, šim likumam ir jābūt pieņemtam. Nākamā nedēļā mēs balsosim tieši par budžetu. Un šādus priekšlikumus — sasteigtus, ātrus, nekorektus — savienojot kopā vienā frāzē, teiksim, ka ir jānodrošina darbs invalīdiem, cietumniekiem un visiem pārējiem, nu, tas nav īsti korekti. Varētu to visu lēnā garā... patiesībā tādā kārtībā, kā to vajadzētu darīt. Es, ar cieņu izturoties pret jūsu priekšlikumiem, aicinu to iesniegt uz nākamo gadu, izskatīt trijos lasījumos, strādāt kopā un mēs šo problēmu noteikti nākamgad atrisināsim.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man atkal liekas, ka mēs aiz parādības pazaudējam būtību. Aiz kokiem neredzam mežu. Un tieši tāpēc, es arī domāju, Pēteris Apinis šobrīd pārgāja jau uz partiju tādu apvainošanu, lūk: notiesātie, invalīdi un sociāldemokrāti. Kaut kādi nepilnvērtīgi cilvēki. Nav tā, Pēter Apini, nav tā, Pēter Apini... Šeit jau vajadzētu skaidri un gaiši saprast, ka valsts budžeta pieņemšanas gadījumā, ja valdības partijas par to varbūt arī beigu beigās nobalsos, neskatoties uz iekšējām domstarpībām, būs iespēja arī izlabot, ja mēs pieņemsim Modra Lujāna ļoti korekti piedāvāto priekšlikumu, ka varam mēs no šīs izskatīšanas noņemt šo priekšlikumu un strādāt, lai invalīdiem radītu kaut kādas priekšrocības, lai tomēr varētu arī darba devējs ar interesi izskatīt viņu priekšlikumus un zināt, ka viņiem būs arī kāds ieguvums. It īpaši tas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Es domāju, ka Pēteris Apinis saprot to, ka šeit runa nav tikai par Nacionālās bibliotēkas topošo projektu, kur valsts... tātad valdības pārstāvji vairs neatrada naudiņu un iespējas to atbalstīt. Nu ko es varu teikt? Te vajadzētu pavisam skaidri un godīgi pateikt tikai vienu: ir politiskā griba kaut ko darīt lietas labā, ir politiskā griba kaut ko uzlabot, labot, piedāvāt precīzāku redakciju vai nav šīs politiskās gribas. Ja nav šīs politiskās gribas, tad nevajag šeit aizrunāt citus deputātus, Latvijas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus ar to, ka, lūk, “un” saikļa vietā vajagot “vai” vai arī “vai” vietā “un”, vai vajagot komatu likt un tamlīdzīgi. Un ka vienīgi šī matu skaldīšana ir “Latvijas ceļa” deputāta Pētera Apiņa karatē principu cienīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Man jāatvainojas savam draugam Pēterim. Viņš tiešām reizēm balsoja tāpat kā sociāldemokrāti. Laikam tāpēc, ka ir runa par to, ka atvieglojumi būs notiesātajiem, invalīdiem un sociāldemokrātiem, bet “Latvijas ceļam” nebūs tur vieta, viņš paliek vai nu pie notiesātajiem, vai kur...

Bet attiecībā uz šo te priekšlikumu. Pēc būtības jāsaka tā, ka Pēteris it kā pauda viedokli, ka ir vēlme kaut ko darīt un jāatrod ir ceļi, bet bija jāsteidzas, bija jāpieņem budžets. Pēteri, es atceros, pagājušajā gadā, kad Poča vadīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kā mēs steidzāmies, un daudzi no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem to atceras. Mēs strādājām pirmdien, otrdien, trešdien, piektdien, arī ceturtdien... Kā šajā gadā mēs steidzamies? Mēs strādājam trešdien, otrdien... trešdien, trešdien un viss. Cik ir bijušas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes, kurās ir apspriests budžets, kurās ir aicināti ministriju cilvēki, lai nopietni izdiskutētu par tām problēmām, par kurām mēs šodien runājam? Cik bija tādu sēžu, Pēter? Es domāju, ka tu atceries, kā pagājušogad bija? Tā bija nopietna budžeta apspriešana. Šajā gadā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nenotika nopietna budžeta apspriešana, jo valdošajai koalīcijai tas nebija vajadzīgs. Koalīcijas padomes sēdēs viss tika atrisināts. Arī jautājums par invalīdiem. Ja tāda vēlme būtu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs šodien pateiktu — viss, noņemam šo likumu no apspriešanas, atgriežamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēģinām vēl apspriest šo priekšlikumu. Bet valdošajai koalīcijai tāda vienošanās nav bijusi, redz... Un tu vari no tribīnes runāt šeit skaisti. Tikai darbību nav. Arī tavs iepriekšējais balsojums pagājušais ir pret invalīdiem, pret šo priekšlikumu. Jā, teiksi, pēc būtības, jā... Ne pēc būtības, bet pēc satura nepareizi formulēts, tāpēc pret... Bet jebkurai no šīs tribīnes paustajai vēlmei ir jāatspoguļojas arī darbībā. Bet darbības nav.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām ir nepatīkami saskarties ar likumprojektu, kas kaut kādu iemeslu dēļ sasteigti, nekvalitatīvi, neprofesionāli ir sagatavots. Protams, man bija patīkami dzirdēt cienījamo kolēģi Apini, ko es augstu vērtēju kā kolēģi, bet es gribu norādīt, ka “Latvijas ceļš” jau desmit gadus ir risinājis gan invalīdu problēmas, gan pensionāru problēmas, gan Latvijas labklājības problēmas. Un ceru, ka nevajadzēs “Latvijas ceļam” nākošgad vairs satraukties uz nākamā, aiznākamā gada budžeta risināšanu. Es ceru, ka iedzīvotāju veselā loģika, kas viņos vēl būs saglabājusies, un to iedzīvotāju, kas būs izdzīvojuši, loģika dos iespēju to risināt jau citām politiskajām partijām un nevajadzēs to pūlēties darīt “Latvijas ceļam”. “Latvijas ceļa” pārstāvji varēs rakstīt memuārus, kā viņi ir risinājuši desmit gadus Latvijas tautas labklājību.

Un tālāk. Ja jau te daži profesionāļi no Finansu ministrijas puses un profesionāļi no komisijas puses atļāvās izteikties par cienījamiem kolēģiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas, tad, ja mēs uzmanīgi beidzot izlasīsim to tekstu, ko mums piedāvā, tad es gribu norādīt to, ka šis priekšlikums vispārēji ir ļoti nekvalitatīvs no visām pusēm.

Uzmanīgi noklausieties šo priekšlikumu: “Nodokļu atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.” Cienījamais jurist, Lagzdiņa kungs! Ja es esmu notiesāts nosacīti, es esmu notiesātais. Teorētiski es esmu notiesātais un praktiski arī. Līdz ar to, ja Latvijas Saeima kā uzņēmums kaut vai par sētnieku nolīgs vienu notiesāto pēc šā panta, ko mēs tagad akceptēsim un ko par kvalitatīvu ir atzinis arī cienījamais finansu ministrs un, piedodiet, Vents Balodis kā komisijas priekšsēdētājs, līdz ar to Saeimai varēs būt 20% ieņēmuma nodokļa atvieglojums. Pareizi es saprotu? Saeima ir tāds pats juridisks uzņēmums. Un tāpat arī visas citas valsts iestādes, un tātad mēs caur nekvalitatīvu priekšlikumu tūlīt iebalsosim to, ka jebkuru, pieņemot darbā nosacīti, nu, ieslodzīto, nu notiesāto... Ne tikai tie, kas sēž cietumos, Leiškalna kungs, mēs iedosim 20% atvieglojumu visiem uzņēmumiem. Tā ir tā būtība, ko mēs varam savārīt, steidzīgi un politiski neapdomīgi risinot šādus lēmumus. Un pēc tam diez vai neiznāks, ka Valsts prezidente atsūtīs un mums būs jālabo. Piedodiet, varbūt es kļūdos, bet šāda iniciatīva, man liekas, iznāks mums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es vairākas reizes no šīs tribīnes lūdzu nenicināt cilvēkus! Apiņa kungs, jūs pielīdzināt sociāldemokrātus cietumniekiem, cietumniekus pielīdzināt invalīdiem, ja? Un tad visu to kopā. Jūs esat ārsts. Un, ja jūs nicināt cilvēkus, tad, es atvainojos, kas tad jūs esat?

Un tagad vēl par vienu. Kāpēc budžeta sagatavošanai un izskatīšanai deputātiem tika iedots tikai mēnesis? Kāpēc ne divi mēneši? Kāpēc ir tāda steiga? Steiga ir tāpēc, ka jūs vēlaties tempā izdzīt visu cauri, un visas tās iestrādātās, diezgan apšaubāmās pozīcijas, kur armijai jūs iedalāt 700 tūkstošus kancelejas piederumiem līdzekļu. 700 tūkstošus uz 6000 cilvēkiem. Jūs padomājiet, ko jūs darāt!

Un tagad nākamais. Kāpēc budžetu pavadošie likumi netiek izskatīti trijos lasījumos? Kāpēc? Tāpēc ir tādas kļūdas iestrādātas.

Un, cienījamais Bērziņa kungs, jūs nelasījāt un arī jūsu darbinieki nelasīja, kas tiek iestrādāts šajā likumā. Ja tas ir no opozīcijas, tam mehāniski pāriet pāri.

Pēdējais. Kāds ir naudas sadalījums, jūs paskatieties, kad mēs pieņemsim pilnīgi budžetu. Tā ir kauna lieta un ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl! Tā, kā jūs tagad darāt ar mūsu invalīdiem. Jūs viņus neskaitāt par mūsu iedzīvotājiem, par mūsu pilsoņiem! Un jūs neatbalstāt tos uzņēmējus, kuri tik tiešām var iesaistīt viņus darba tirgū. Bet kur ir norādīts, ka tas uzņēmums, kur jūs te iestrādājāt iekšā, ka tas ir cietumā. Nav tas ierakstīts. Tātad jebkurā uzņēmumā, kurā strādā ieslodzītie. Tā ir jūsu nepilnība. Un par cik tā ir jūsu nepilnība...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... uz tā ir bāzēta arī tā ... tas iestrādājums, kuru es ierosināju, tāpēc ir jāatbalsta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Nebūs rupjības, nebūs rupjības, Baldzēna kungs! Es vienkārši gribētu teikt, ka jūsu partijā, teiksim, tas ir ļoti tipiski, ka cilvēki izstrādā tādus dokumentus kā, piemēram, jauno Satversmi vai šādus priekšlikumus uz... dažādos nodokļu likumos. Viņiem ir viens mēnesis, protams, par īsu laiks. Viņi grib strādāt pie šī... pie budžetu pavadošiem likumiem bezgala garu laiku. Tas, ka viņi tiešām atnāk varbūt vienu reizi trešdienās vai ceturtdienās, to viņi sev rada kā attaisnojumu. Jums tā partijas sistēma — draudzīgi kopā visiem bojāriem, Baldzēna kungs, jūs tā kaut kā esat iestrādājušies uz to Satversmi. Un tā darbības metode jums visa salaista tādā... Satversmi kopā ar budžeta likumiem un tiešām ar vienu šķirkli invalīdi un cietumnieki. Es nesaprotu, kāpēc jūs tā darāt. Es tiešām ar cieņu izturos gan pret vienu, gan pret otru no šīm ļaužu grupām. Un īpaši pret jums, sociāldemokrāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs katrā ziņā dzirdējām, ka invalīdus pieminēja Pēteris Apinis pēdējā teikumā, un tas norādīja par to, kā viņš runāja par tēmu. Tāpat arī par šiem nelaimīgajiem notiesātajiem. Arī par viņiem viņš pieminēja pēdējā teikumā. Bet toties viņš ļoti daudz runāja par Satversmes grozījumiem un to nepieciešamību. Tas tik tiešām tā bija, it īpaši atceroties to, ka valdības pašas izveidotā darba grupa strādā pie analoģiskiem grozījumiem Satversmē, kas ir nepieciešami Latvijas Republikai. Tā ka es gribētu uzsvērt to, ka nav nemaz tik bēdīgi ar tiem Satversmes grozījumiem. Protams, tiem ir jābūt kvalitatīviem, tur es Pēterim Apinim piekrītu. Un arī sociāldemokrāti, piemēram, te daudzi mūsu kolēģi no Saeimas ir uzstājušies par to, ka tiem ir jābūt kvalitatīviem. Mēs esam izteikuši paškritiskas piezīmes, bet diemžēl no Pētera Apiņa nevienu paškritisku vārdu mēs nedzirdējām. Un tāpēc es aicinu vēlreiz. Vēlreiz, Apiņa kungs, ja reiz jūs un jūsu lielie lietpratēji, tāpat kā finansu ministrs Gundars Bērziņš ar saviem lielajiem lietpratējiem, jūtat to, ka šeit varētu būt kaut kas labāks, un tomēr strādāt tā, lai invalīdi uzņēmumā rastu atbalstu arī no darba devējiem kā darba ņēmēji, ka viņiem, šiem darba devējiem, būtu zināma ieinteresētība viņus integrēt, lai būtu tā kā Eiropas Savienības valstīs, kad līdz 80% invalīdu ir integrēti normālā dzīvē, bet normāla dzīve nozīmē dzīvot nevis no šī pabalsta, kas saucas “pensija”, kā jūs pats to zināt, bet no tā, ko tu pats ar savām smadzenēm un rokām vari sastrādāt. Lūk, tā es domāju, Pēteri Apini, tas būtu daudz labāk.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi, radioklausītāji! Bojāra kungs! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav tā institūcija, kas jūs mācīs un kas labos jūsu kļūdas. Pēc jūsu priekšlikuma es negribu te diskutēt par cietumiem un invalīdiem, bet pēc jūsu redakcijas sanāk, ka visi uzņēmumi, kuri pieņem darbā kaut vienu invalīdu, vairs nemaksā nodokli. (Starpsauciens: “Melo!”) Arī tie trīs uzņēmumi, kurus jūs minējāt, kuri ienākšot Latvijā un izputināšot Latvijas ekonomiku, paņemot darbā kaut vienu invalīdu, iegūs šīs nodokļu atlaides. Tādēļ es piekrītu Modra Lujāna vārdiem, kad sasteigti un nepamatoti ir nevis sagatavotie... sagatavotā tabula, bet sociāldemokrātu iesniegtais priekšlikums. Es lūdzu jūs, Baldzēna kungs un Salkazanova kungs, apskatieties pirms iesniegšanas, ko jūsu kolēģis Leons Bojārs ir sagatavojis iesniegšanai. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39.— deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 10, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 40. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt?

V.Balodis. Tas arī nav balsojams pēc būtības, jo priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 40. un 41. priekšlikums nav balsojami. Piekrītat, kolēģi! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 42. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man tomēr ir jāsaka šinī gadījumā, lai kā es cienu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītāju Ventu Balodi, es tomēr uzskatu, ka viņš latviešu valodu pārvalda, nu, visaugstākajā pakāpē, un, ja viņš nespēj atšķirt vienskaitli no daudzskaitļa... šeit rakstīts “invalīdus”, un saka vienu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Baldzēna kungs...

E.Baldzēns. ...tās rupjības...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 42. priekšlikumu...

E.Baldzēns. Jā, jā, bet es komisijas viedokli apspriežu šeit pašreiz. Un gribu pateikt skaidri un gaiši, ka ir jābūt korektiem un godīgiem arī pret sociāldemokrātiem. Vent, jūs to nespējāt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par 42. priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 43. — Oskara Spurdziņa priekšlikums — ir iestrādāts komisijas priekšlikumā ar numuru 45.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli par 43., 44. un 45.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 46. —”Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 47. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 48. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 33, atturas — 29, priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 49. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar numuru 50.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 50. ...

Sēdes vadītājs. 51. priekšlikums

V.Balodis. 51. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī 52. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 18, atturas — 11. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vidiņam.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti un Latvijas iedzīvotāji! Ar nākamo nedēļu sveštautiešu repatriācijas atbalsta deputātu grupa ir organizējusi maksas zvanu Latvijas Neatkarīgajā televīzijā līdzekļu vākšanai mazturīgo sveštautiešu palīdzībai viņu brīvprātīgai repatriācijai uz savām tēvu zemēm. Nauda paredzēta galvenokārt ceļa izdevumiem. Lūdzu deputātus un Latvijas pilsoņus, kuriem rūp Latvijas drošība, aktīvi iesaistīties mūsu organizētajā kampaņā, jo tie, kuri vēlas izceļot, ir tūkstoši, un viņi to nevar izdarīt līdzekļu trūkuma dēļ. Sevišķi lūdzu komunistus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies pārtraukumā uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Gunārs Freimanis, Jānis Gaigals, Andris Bērziņš, Valdis Lauskis, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, 2. lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK) Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3726. Pirmie pieci priekšlikumi ir visi par 2.panta redakciju. Pirmais ir deputātes Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre. (JF). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī pilnīgi piekrītu tam, ka ir jāiegrožo azartspēles, palielinot nodokļus, bet, ja mēs speram vienu soli, būtu jāsper arī otrs. Un visi mūsu priekšlikumi, arī turpmākie priekšlikumi, tieši attiecas uz nodokļu palielinājumu. Un, ņemot vērā pēc analoģijas, kā Baloža kungs ir minējis, ka pieaug automātu skaits un pieaug kopējais apgrozījums no azartspēlēm, es gribu teikt arī, ka pieaug tie spēļu galdi un arī ienākumi no šiem spēļu galdiem procentuāli pieaug gada laikā par 27,3%, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā kopējais apgrozījums no azartspēlēm no automātiem. Un tieši tādēļ mūsu priekšlikumi nosaka palielināt arī gan pirmās iemaksas, gan arī turpmākajā laikā iemaksas par katru ruletes galdu un kāršu, kauliņu un spēļu galdu. Jo šādā veidā mēs varētu iegūt vēl papildus vismaz 1,3 miljonus latu budžetā, kurus varētu novirzīt dažādām lietām, un tas varētu būt gan sociālo darbinieku finansējums, kas strādā ar riska bērniem, gan arī narkomānu sociālajai rehabilitācijai un tā tālāk.

Tādēļ es tomēr lūdzu atbalstīt šo un arī turpmākos mūsu priekšlikumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme nav negatīva pret šo priekšlikumu. Kā jūs redzat tālāk, mūsu 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir līdzīgs, tikai ir papildināts vēl ar papildu lietām... ar Vītola kunga priekšlikumu par... iekļaut par totalizatoru un derību veikšanu ar telefona zvaniem, kā arī ir papildināts ar priekšlikumu par bingo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 9, atturas — 76. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Arī 2. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums — ir līdzīgs, un komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 7, atturas — 75. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 3. ir deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — četri, atturas — 84. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 4. — ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk!

V.Balodis. 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas arī ietver iepriekšējos, kuri ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 7, atturas — 7. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis. 6. ir deputātu Ūdres, Stirāna un Bērziņa... un arī Oskara Grīga priekšlikums, kas paredz palielināt ruletei par katru galdu nodokli 24 000 latu apmērā. Par šo pašu pantu arī ir uzrakstījis priekšlikumu deputāts Jānis Lāčplēsis un arī Māris Vītols, kurus mēs visus esam ņēmuši vērā un esam iestrādājuši... izteikuši kā 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, nosakot, ka par katru spēļu galdu likme ir 16 500 latu. 6.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 6.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 8, atturas — 72. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts arī deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums, bet ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, papildinot...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 8. — Māra Vītola priekšlikums ir daļēji arī iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, bet nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir nepieciešams balsot par 8.priekšlikumu? Nav.

V.Balodis. 9. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai par 9. priekšlikumu ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis. 10. — deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī deputāta Lāčplēša priekšlikumu nr.11.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Un paredz pieaugumu par 1000 latiem katram kāršu un kauliņu spēles galdam nākamajā gadā. Priekšlikumam nr. 12.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Balodis. 13. — deputāta Lāčplēša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 14. — deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 15. — deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Nav atbalstīts 16. — deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 17. — deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 18. — deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 19. — deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 20. — deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. Arī 21. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lāčplēsis, nav...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. — deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka video spēles un mehāniskie automāti par katru automātu spēles vietu nākamgad tiks aplikti ar 600 latu nodokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gribēju runāt par Lāčplēša priekšlikumu, diemžēl nebija nostrādājis tas automāts, lai ierāda.

Nu, protams, mēs vienmēr gribam saņemt vairāk ieņēmumos, bet, lai to izdarītu, ir jāveic detalizēts matemātisks aprēķins — kas, kad un kā. Ir jāsalīdzina arī ar mūsu kaimiņvalstīm. Kas tad notiek Lietuvā, kas notiek Igaunijā. Bet ir jāsalīdzina arī ar tām valstīm, kur šī spēļu elle ir, nu, ir iestrādāta desmitiem un simtiem gadu ilgumā. Teiksim, Austrijā, Vācijā ja paskatāmies, kas tad notiek Šveicē vai Zviedrijā. Diemžēl mums to aprēķinu nav. Un tos aprēķinus, kurus Finansu ministrijas speciālisti sniedza, viņi arī norādīja, ka, pārlecot no 420 uz 600 latiem, pārāk lielu ienākumu nebūs. Un diez vai tie nesamazināsies. Un acīmredzot tas matemātiskais modelis, kurš ir izveidots, tas norāda, ka mēs saņemsim mazāk, nekā mēs gribētu. Un tāpēc ne tur tā lieta, ka es aizstāvu spēļu elli, ne es to noorganizēju, ne sociāldemokrāti. Ja jau bijušais prezidents par to iestājās, ka šī spēļu industrija ir jāattīsta Latvijā, tad mums ir jādomā, vai tāds lēciens nav par labu citām organizācijām vai firmām, kuras grib ieiet Latvijas tirgū, tādā veidā izspiežot no Latvijas tos mazos uzņēmējus, kam tur ir to automātu varbūt 10 vai 20. Tas ir jāpaskatās. Diemžēl analīze nav veikta, bet to parādīs 2002.gads. 2002. gads! Un varbūt tad arī būs tā kā ar automobiļiem, ka mēs, 2003.gadam sastādot, atkal sāksim atkāpties, jo tad vajadzēs lobēt atkal kādu firmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Runājot par konkrēto 22. priekšlikumu. Un par šo te maksas paaugstinājumu līdz 600 latiem, tas ir izpratnes ziņā tiesi jāsaista ar vairākiem nākamajiem priekšlikumiem, kas saistīti ar azartspēļu nodokļa nomaksu jeb izlīdzināšanu. Simtprocentu apmērā visā Latvijas teritorijā atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad šī summa ir diferencēta. Mēs varam, protams, ilgi un dikti runāt par to, ka azartspēles, tāpat kā narkotikas, tāpat kā alkohols, tāpat kā tabaka, tās ir absolūti cilvēkam kaitīgas lietas. Bet mēs arī zinām, ka šīs te azartspēles, tāpat kā alkohola tirdzniecība vai tabakas tirdzniecība, ir legāls bizness. Un šis likums, ko mēs pašlaik skatām, ir likums “Par nodokļiem un nodevām”, nevis likums “Par izlozēm un azartspēlēm”. Un līdz ar to jāskatās tīri fiskālais efekts un tīri arī tās izmaiņas, ko ienesīs mūsu iespējamie likumu grozījumi šajā te biznesā, šajā te ekonomikas sektorā. Un šajā ziņā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma Finansu ministrijas slēdzienu, ka kopumā azartspēļu un izložu biznesa sektorā ir rezerves, un līdz ar to nodokļus varētu kāpināt. Palielināt. Jautājums ir — kā šos nodokļus kāpināt un palielināt?

Ir divi principi. Viens princips ir šo te maksu palielināt atsevišķām pozīcijām. Otrs princips, kas ir tieši saistīts, šī te saucamā trepe, kas ir pašreiz reģionos un kur tiks piedāvāts izlīdzināt kā simtprocentīgu. Jautājums — kādu ietekmi tas atstās? Ja mēs palielinām šeit uz 600 latiem, tad apmēram šajā te sektorā nodokļi palielinās apmēram par 40%. Ja tiek pieņemts arī nākamais priekšlikums un vēl izlīdzināta šī te reģionālā “trepe”, nodokļi palielinās par 80%. Jautājums — kādas sekas būs tieši šim biznesam, ja nodokļi tiks palielināti tik lielā mērā? Mūsu pārstāvji konsekventi un no paša sākuma piedāvāja — ja reiz šis te mums ne visai tīkamais bizness jeb azartspēļu lauciņš ir spējīgs dot valsts kasei valsts nodokļiem vairāk naudas, tad jāpalielina ir proporcionāli visiem izložu un azartspēļu veidiem, jāpalielina nodokļi proporcionāli, tādā veidā neizmainot situāciju šajā te biznesa sektorā. Pašlaik tiek piedāvāts izmainīt tikai un vienīgi atsevišķiem šiem te elementiem, konkrēti, spēļu galdiem. Tiešām, ir pamatots jautājums — kam tas būs izdevīgi, ja reģionos izspiedīs automātus un ja palielinās nodokļus? Tātad situācija būs izdevīgāka tiem, kuriem ir lielas spēļu zāles Rīgā. Jo pilnīgi skaidrs, ka reģionos to skaits samazināsies.

Līdz ar to es aicinu nopietni padomāt, vai atbalstīt šo te priekšlikumu. Tas ir viens. Un, ja gadījumā šo te priekšlikumu atbalsta, tad katrā ziņā nekādā gadījumā neatbalstīt šo te saucamās trepes jeb reģionālās diferenciācijas nonivelēšanu uz vienu principu, uz 100 procentiem, kaut gan īstenībā tas būtu daudz pareizāk. Līdz ar to pareizāk būtu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt nākamo, kas ir 26.priekšlikums, un nonivelēt visus nodokļu maksājumus visā Latvijā, padarot tos vienādus, un līdz ar to arī nodokļu administrēšana būtu vienāda... vieglāka.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es tiešām nezinu, kādas izskatās šīs spēles, jo vienkārši neesmu spēlējis. (Starpsauciens: “Zini! Zini!”) To dara mani bērni, un tāpat kā Apiņu Pēteris es arī uzskatu, ka šis bizness ir kaitīgs Latvijā tāpat kā alkohols un tabaka. Bet šis ir legālais bizness, un pēdējo reizi nelegālajā biznesā es piedalījos tad, kad studēju augstskolā, spēlējot kārtis uz naudu. Bet es negribētu runāt par šo biznesu no tā viedokļa, ka tā ir azartiska spēle un kaitīga, bet no uzņēmējdarbības viedokļa, par kuru arī runāja Jānis Gaigals. Katrā gadījumā šie grozījumi likumā paredz pacelt nodokli, un vesela rinda jau balsojumu ir bijuši par to, ka šie nodokļi, kas tiks iekasēti, tiks pacelti, viena daļa paliks pašvaldībām, viena daļa aizies Kultūrkapitāla fondam, viena daļa aizies Olimpiskajai komitejai, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mums katrā gadījumā bija ļoti grūti spriest par šiem jautājumiem, jo reāli šis pacēlums bija gan šeit par 40%, gan arī 4.pantā, par kuru būs tuvākajā laikā jābalso, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar balsu vairākumu atbalstīja pacēlumu abos divos pantos, it sevišķi man liekas, ne pārāk labi, jo vienīgā argumentācija Finansu ministrijai par 4.panta grozījumiem, ko arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, — izslēgt šo diferencēto nodokli, bija Finansu ministrijas viedoklis par to, ka ir grūti administrēt. Jā, tiešām, nav viegli administrēt, ja spēļu automāti ceļo no Rīgas uz perifēriju, uz tām vietām, kur ir zemāks šis nodoklis, un katrā gadījumā vismaz dažiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem parādījās viedoklis, ka ir jāpieiet tādējādi, ka, ja 4.pantu labo, tādā gadījumā šis grozījums, ko piedāvā Lāčplēša kungs, būtu atbalstāms. Vai arī otrādi. Ir atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 22.priekšlikums, bet nav atbalstāma Budžeta komisijas ierosinātā 4.panta izslēgšana no likuma. Jo tas, ko arī Gaigala kungs teica, nodoklis ceļas par 40%, bet, ja 4.pantu izslēdz, tad Rīgā tas tiešām ceļas tikai par 40%, bet pārējā Latvijas teritorijā šis pacēlums ir 80%, jo līdz šim bija diferencēti: Rīgai bija 100%, Jūrmalai, Liepājai, Ventspilij — 90%, Daugavpilij, Jelgavai, Rēzeknei — 80%, pārējās Latvijas pilsētās — 70% no nodokļa, pārējā Latvijas teritorijā — 60%. No 60 līdz 100 ir 40 plus vēl 40... kopā ar 80%. No uzņēmējdarbības viedokļa šāds radikāls pacēlums par 80%, pēc visa spriežot, varētu radīt ļoti būtiskas problēmas šī nodokļa prognozes izpildē. Jo vienkārši uzņēmēji aizslēgs ciet šos spēļu automātus, izņems ārā no šīm teritorijām, un gala rezultātā Kultūrkapitāla fondam, Olimpiskajai komitejai un pašvaldībām reāli iznāks tikai čiks.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, tu visu pasaki!”)

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz manu kolēģu bažas, es pat teikšu — rūpes, par azartspēļu organizētājiem. Un īpaši pārsteidz Leona Bojāra kunga bažas. Es nezinu, Bojāra kungs, kas jūs mudina uz šīm bažām un rūpēm, varbūt ka jūs bankrotējušajā Kolkas rūpnīcā gribat vai esat iekārtojis spēļu automātus, tad es varētu saprast, bet nu es domāju, ka jūs vienkārši, tāpat kā Gaigala kungs, maldāties. Ja kāds domā, ka šie azartspēļu organizētāji bankrotēs, pārdos savus automātus, tad jūs vairāk nekā desmitkārt maldāties. (No zāles deputāts Bojārs: “Kad es esmu tā teicis?”) Visur zināms, visā pasaulē, tepat kaimiņos — Igaunijā un Lietuvā — šī nodeva ir 2—3 reizes lielāka. Ko jūs domājat, viņi strādā sava prieka pēc? Sava prieka pēc? Nē. Viņiem ienākumu ir atliku likām! Austrijā 90% no ienākumiem, no peļņas paņem valsts, un, vienalga, viņi strādā, un viņiem pietiek ne tikai iztikšanai, bet arī diezgan lielai, labai iztikšanai. Tā ka jūsu bažas par to — pēkšņi rūpējaties, un tūlīt mēs apspriedīsim par pensijām, kur patiešām ir vajadzīgs, lai priekšlaicīgi varētu pensionēties, pāris miljonus tieši no šīm lietām varētu iegūt un tāpat daudzām. Tur jūs tā ļoti piesardzīgi skatāties, bet pēkšņi aizstāv šos faktiski ar mīnusa zīmi, ar negatīvu tendenci raksturojošos uzņēmumus. Skaidrs, ka tie ne ar ko patīkamu nenodarbojas. Azartspēle ir azartspēle, tur mazi puikas un meitenes iet un saslimst ar šo azartspēli, zog, nes no mājām, sēž uz ielas stūriem, lai lūgtu dāvaniņas un naudu, un pēc tam aiziet un nospēlē. Kļūst atkarīgi lieli pieauguši cilvēki, nospēlē visu savu biznesu.

Nu labi, ja mēs pieļaujam un esam pieļāvuši, tad paņemsim no viņiem pietiekami daudz, lai no tā būtu labums arī it īpaši kultūrai, sportam, kuram esam novirzījuši šos līdzekļus lielā mērā. Arī pašvaldībām. Tādēļ, kolēģi, nu, nebūsim tik tuvredzīgi. Ir ļoti labi zināms, ka 1—2 mēnešos šis automāts tiek atpelnīts, 1—2 mēnešos! Ko tad jūs domājat un uztraucaties, Leon Bojār, ka viņi bankrotēs? Es nezinu... jūs tik daudz skaitļu un faktu savācat par dažādām lietām un operējat ar tiem vietā un nevietā, bet šeit jūs nez kāpēc neesat iedziļinājies. Paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiešām šeit ir ļoti būtiska lieta. Ir runa par azartspēlēm. Šeit šie iebildumi, ko minēja atsevišķi deputāti, ka, redzat, nobruks bizness, mums tas valstī it kā esot ļoti, ļoti svarīgs, svarīgāks nekā tūrisma bizness, ja jūs ļoti labi atceraties par tiem tīkliem, par tām lietām, kur mēs cīnījāmies, lai neļautu sestdienās, svētdienās, lai attīstītos tūrisms, tas bizness. Redzat, tas nebija svarīgs. Svarīgas ir azartspēles, svarīgas ir atlaides, lai būtu, teiksim, jo tālāk no Rīgas, jo lielākas, lai tām būtu lielāka izplatība. Kam tas ir vajadzīgs? (Starpsauciens: “Pareizi! Nevienam nevajag!”) Jūs gribat pārklāt visu Latvijas teritoriju? Lai katrā... katrā uzpildes stacijā jau šobrīd ir... lai katrā veikaliņā tie parādās, to jūs gribat panākt? Visnormālākā situācija bija ierādīt kādu vietu Latvijā, un lai viņi tur veido savu biznesu. Es nezinu — vai tā ir saliņa, vai tas ir kaut kur tam... citur kādu teritoriju... un pasakiet, mīļie draugi, ja, jūs tur strādājat un viss, un iztīrīt visas pilsētas no šīs te... “vienročiem”. Un šeit runāt par kaut kādu Kultūrkapitāla fondu vai vēl kaut ko, es atvainojos, tas ir vienkārši neētiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals — otro reizi.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Pavisam vienkārši. Nerunāsim par augstām, svētām lietām, īstenībā aģitējot pavisam par kaut ko citu. Mēs iestājamies par proporcionālu nodokļu paaugstināšanu šajā te sektorā. Nevis par to, lai tiktu pārdalīts tirgus. Un tikai un vienīgi, ja mēs paaugstinām vieniem vairāk un citiem mazāk, tikai un vienīgi tas ir vienu atsevišķu interešu atbalstīšana un pret kāda cita interesēm. Tas būtu apmēram runājot par rūpēm par azartspēļu organizētājiem. Tas būtu apmēram tas pats, ka mēs nolemjam cīnīties pret alkoholu. Cīnīties pret alkoholu, mēs zinām, var visādi: to var izdzert, to var aizliegt, tam var paaugstināt akcīzes nodokli vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet, ja, piemēram, mēs rīt ieietu... Mēs paaugstinātu cenu alkoholam. Bet, ja rīt mēs ieejam veikalā un ieraugām, ka “Metaxa” ir divreiz dārgāka, bet “LB šņabis” ir palicis tādā pašā cenā, vai tiešām mēs esam tik naivi un domājam, ka tas ir tāpēc, lai cīnītos ar alkoholu? Tieši vēlreiz es gribētu atkārtot: mēs esam par to, lai nodokļus šajā biznesā palielinātu proporcionāli un mēs ieņēmumos dabūtu tieši to pašu, nevis strādātu kaut kādas šauras grupas interesēs un vieniem nodokļus paaugstinātu desmit reizes vairāk nekā otriem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Piekto reizi jums atkārtoju: es neesmu Kolkas zivju pārstrādes kombināta īpašnieks! (Zālē smiekli.) Tas ir pirmais. Un otrais. Aizbrauciet uz Kolku un paskatieties, kā strādā uzņēmums.

Tagad, kas attiecas par spēļu elli. Kāpēc jūs sešus gadus atpakaļ necīnījāties, lai tās spēles netiktu izvērstas Latvijā? Kāpēc jūs necīnījāties pret to, ka kultūras nami, kinoteātri tika atdoti šo spēļu zāļu ierīkošanai? Kur jūs bijāt? Jūs bijāt Saeimā, sēdējāt. Tad jūs atbildiet paši uz savu jautājumu.

Tālāk. Jūs sakāt, ka pensionārs... Ko jūs darījāt 1999.gadā, kad pensiju izmaiņas tika veiktas par sliktu pensionāriem. Jūs balsojāt, lai būtu par sliktu pensionāriem. Tā turpiniet arī tālāk.

Kuduma kungs, es zinu, ka neviens no sociāldemokrātiem nav teicis, ka spēļu bizness ir ļoti svarīgs. Tas nav svarīgs. Bet jūs paši to izvietojāt Latvijā. Jūs devāt tam Dieva svētību. Jā, jo pat bijušais prezidents Ulmanis pielika savu roku pie tās visas lietas. Un tagad jūs sākat kaut ko kritizēt.

Lieta ir par ko citu. Lai saglabātu noteiktus, nopietnus un matemātiski izrēķinātus nodokļus, bet ne tā, ka jūs, pagrābjat kaut ko no gaisa, kā to vienmēr darāt, ieviešat un pēc gada jūs sakāt: “Jā, mēs kļūdījāmies!” Kļūdīties nevar pie likumu sastādīšanas. Diemžēl tas notiek ļoti bieži. Un tāpēc padomājiet, ko jūs darāt, un pēc tam runājiet!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es tomēr lūgtu būt godīgiem. Un Tabūna kungs šoreiz laikam aiz nezināšanas kļūdījās. Es ceru, ka viņš nemeloja, runādams par Leonu Bojāru. Viņš jau zina, ka valdības partiju pārstāvji Kolkas tātad zivju rūpnīcā jau sen ir pastrādājuši, un tik tiešām tā nonāca līdz bankrotam.

Un tagad par to, kas šeit ir svarīgs. Svarīgs šeit ir sekojošais, ka mums ir ļoti uzmanīgi jāpaskatās, kas šeit notiek. Līdzīga situācija bija ar grozījumiem Farmācijas likumā, ko preses pārstāvji ļoti precīzi summēja, ka tas ir politiķu rekets. Tagad notiek līdzīga situācija, manuprāt. Un mēs varēsim atkal palasīt presē par to, kas un kā ir noticis. Mums nevajadzētu tā rīkoties. Nodokļa likmes kāpums līdz 80% — tas vēl nenozīmē, ka mums kāps arī valsts budžetā tie ieņēmumi. Un nav ko te stāstīt, kas ir svarīgi. Svarīgi sociāldemokrātiem ir reāli ienākumi, ieņēmumi valsts budžetā, nevis budžeta nodokļa likme. Es domāju, ka šeit Vents Balodis jau vienreiz samelojās. Samelosies vēlreiz.

Ko es vēl gribētu pateikt. Kolēģi, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā kaut vai to, ka arī vakardien “Panorāmā” finansu ministrs ir apgalvojis ļoti skaidri, ka nav ne tikai šo aprēķinu seguma, bet ka nebūs pie šādas likmes, kā jūs, Vent, piedāvājat, lielāki ieņēmumi valsts budžetā. Un tas jau vairs nav Egils Baldzēns un sociāldemokrāti, bet jūsu valdības pārstāvis.

Un, kad mēs paklausāmies tos pašus cilvēkus, kas reāli strādā šajā nozarē un pārbauda, pārrauga un arī prasa pacelt šo nodokli, bet ne par tādu likmi, kā jūs ierosināt, Azartspēļu un izložu inspekcijas darbiniece Signe Birne ik dienas arī to pašu saka. Bet, izrādās, redzat, Tabūna kungs, kas īsti nepārvalda situāciju šajā jautājumā un nekad nav bijis azartspēļu speciālists, zina visu labāk. Lieliski, ka viņš zina visu labāk.

Bet tagad varbūt paskatīsimies, kā tad ir ar to Lietuvu un Igauniju. Tātad, ja mēs paņemam kaut vai 10 automātus kādā firmā Igaunijā un paņemam licenci, kas tur ir, tad Igaunijā šie 10 automāti plus licence gadā izmaksā 13 541 latu. Precīzs skaitlis. Pierakstiet, Tabūna kungs! Bet, ja jūs paņemat Latvijā, tad viena pati licence maksā 50 tūkstošus, un pieskaitat jau pašreizējo nodokļu likmi par vienu automātu — 420. Tātad 10 automāti jau būtu 54 200. Jā, jā, tev varbūt, Vent, viens automāts. Es piekrītu. Bet var būt arī 100. Jā. Tātad tas ir viens. Un Lietuvā par licenci vispār nav jāmaksā, un tur vienkārši tas maksā 11 160. Un, ja mēs paskatāmies šādā elementārā griezumā, tad atšķirībā no Igaunijas mums ir nodokļu likme uz šiem 10 automātiem firmai četrreiz augstāka, pie mums ir četrreiz augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, 4,85 reizes augstāka. Protams, mēs varam rīkoties, kā jūs iesakāt, kolēģi, un cerēt, ka būs šie ieņēmumi, bet, ja to nebūs, tad jums būs jāieklausās vēlreiz Tautas partijas finansu ministra atzinumā, kas skaidri un gaiši pateica, ka ieņēmumi lielāki nebūs. Bet tad jums būs jānes šī politiskā atbildība par visu šo lietu. Un galvenais — ir jāsaprot viens — nevar ne kārtis spēlēt aizliegt, nevar aizliegt ne alkoholu lietot, nevar aizliegt tabaku smēķēt. Tas ir viens. Cigaretes smēķēt. Var jau to darīt. Arī mūsu vidū bija ideālisti, kas cerēja kā Rainis, ka alkoholu var netirgot. Bet, kolēģi, ar šādiem aizliegumiem mēs tikai veicinām organizētās noziedzības iespējas to visu darīt nelegāli kontrabandas ceļā, slepenā veidā un tā tālāk. Vai tas ir mums vajadzīgs? Vai mēs gribam to aizdzīt pagrīdē, kā tas bija Lietuvā līdz tam brīdim, kamēr kolēģi saprata, ka tomēr ir jāatver un jāatbrīvo no visiem šiem žņaugiem? Es domāju, kolēģi, ka jums vajadzētu mazlietiņ padomāt par to, ko jūs un kā jūs kurā brīdī darāt. Jo ar labiem nodomiem, kā mēs zinām, bieži vien ceļš ir bruģēts uz elli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Es tiešām aicinātu neizvērst šo sarunu šeit par tādu emocionālu tirgu, savstarpējiem apvainojumiem un paskatīties reāli uz skaitļiem. Ja nodoklis būtu 1 lats un kāds piedāvātu šo nodokli palielināt līdz 3 latiem, tad sociāldemokrāti nāktu šeit un teiktu, ka tas ir ārprāts, jo nodoklis tiek palielināts par 200 procentiem. Un šī manipulēšana ar procentiem, par to, ka nodoklis tiek palielināts par 80, 70 vai 60 procentiem, ir izdevīga sociāldemokrātiem tāpēc, ka jūs nepasakāt šeit, no šīs tribīnes, cik zems šis nodoklis šobrīd ir latu izteiksmē. Un es jums to varu pateikt. Mēnesī par vienu automātu šobrīd pēc esošās likmes, kas ir 420 lati, ir jāmaksā tikai 35 latu nodoklis mēnesī. Un tas ir Rīgā. Vēl ir šī teritoriālā atlaide, kas ir 80% Daugavpilī, Liepājā, šajās lielajās pilsētās, un 60% atlaide, kas ir visās pārējās pagastu pilsētās, tas nozīmē, ka par vienu automātu, kas darbojas, piemēram, Daugavpilī, nodoklis ir jāmaksā pat ne 35 lati, bet tikai 28 lati mēnesī. Un par aparātu, kas darbojas Dundagā, Ikšķilē un vēl kādā citā pagastā, vispār tikai 21 lats mēnesī. Un mēs brīnāmies, kā katru gadu pieaug šis automātu skaits Latvijā par 1000 un vairāk automātiem, tāpēc ka tik zems nodoklis šobrīd ir. Un tas tā arī turpināsies, ja šī nodokļa likme paliks tik zema. Jo ir izdevīgi vest par dolāriem, pāris desmit dolāriem, iekšā šos automātus, turēt tos visos pagastos, katrā veikalā, katrā stūrī, katrā kioskā, kur mēs ejam. Šodien mēs redzam, pie kā tas ir novedis, ka šī nodokļa likme ir tik zema, ka šie automāti ir visur, kur tu sper soli, tur tie ir. Un tas ir normāli, ka ar nodokļu palīdzību, palielinot šos nodokļus, mēs arī ierobežojam šo automātu izplatību valstī un sakārtojam šo struktūru. Un gadījumā, ja tiks atbalstīts šis te priekšlikums, tad esošo 35 latu vietā mēnesī par vienu automātu būs jāmaksā 50 lati. Spriediet paši, vai tas ir daudz vai maz. Un pēc ceturkšņa mēs varēsim paskatīties reāli, kādi būs šie ieņēmumi, un es personīgi esmu pārliecināts, ka tie palielināsies. Un tāds ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, un tāpēc mēs aicinām atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Cienījamie sociāldemokrāti! Es tiešām jūtos stipri pārsteigts par jūsu liberālo attieksmi pret lietām, pret kurām visā pasaulē tomēr noteikta stingra valsts regulācija. Es, protams, piekrītu tam viedoklim, ka arī pats likums, kas reglamentē šīs darbības, savulaik bija jāveido citāds, to acīmredzot 6.Saeimai būtu jāpārmet un savulaik, kad tika gāzts Skrundas lokators, man šķiet, ka vispiemērotākā vieta šādai Latvijas Lasvegasai būtu bijusi tieši Skrundas pilsētiņa. Un savukārt citā Latvijas teritorijā, manuprāt, pareizāk bija vispār aizliegt šos spēļu automātus, jo, redzot, kādā atkarībā mūsu jaunā paaudze nokļūst no šiem spēļu automātiem, jāsaka, ka... nu, man pat šķiet, ka šī atkarība ir pat bīstamāka vēl par dažām citām lietām.

Un tāpēc es tomēr aicinātu sociāldemokrātus nevis akli pakļauties tam, ko viņiem varbūt ir ieteicis kāds no sponsoriem, bet tomēr reāli izvērtēt šīs lietas un parunāt ar cilvēkiem, kuri analizē šo atkarības faktoru, jo jūs, kolēģi, varat pavērot, kas notiek pie skolām, kad bērni iziet starpbrīdī ārā vai arī pēc stundām, viņi dodas nevis uz māju, bet tiešā ceļā uz pretējo veikalu, kur ir šis automāts, un tur pavada laiku stundām ilgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! No vienas puses, ir, protams, valstij ļoti svarīgi iekasēt nodokļus, lai valsts it kā kļūtu bagātāka, tomēr šeit, no vienas puses, manuprāt, izskanēja tāds absolūts viedoklis, ka īstenosim saukli — spēļu automāti katrā skolā un katrā bērnudārzā, katrā iespējamā vietā... Un tad to nodokļu maksimums būs, nu, kāds vien iespējams, tikai neaizmirsīsim, ka mums par šiem nodokļiem pēc tam būs jāpalīdz izputējušām ģimenēm, atkarībā nonākušo, noziegumus izdarījušo noziedznieku uzturēšanai un tā tālāk.

No otras puses, atkal var būt radikāls uzskats, ka aizliegsim vispār šo nodarbi, jo novērsīsim tādā veidā ģimeņu izputēšanu un jauniešu atkarību, un jauniešus varēs iesaistīt lietderīgākā nodarbē, un novērsīsim šo atkarību no azartspēlēm vispār Latvijā, bet tikai tad atkal būs jāatceras viena patiesība, ka šajā gadījumā šis spēļu bizness diemžēl noies pagrīdē un atkal būs tikai zaudējumi.

Tātad es domāju, ka tas kompromiss, ko piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir kaut kur pa vidu starp šīm abām galējībām, un tāpēc es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Tikai nesaki, ka Bojārs ir vainīgs!”)

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Leiškalns un Bojārs vienmēr pie visa ir vainīgi, un Latvijas valsts uz to stāv un stāvēs. Viss ir kārtībā.

Tā vai savādāk, kaut kur Bībelē esot teikts, ka liekulība esot nāves grēks. Noklausoties pašlaik savu patiešām cienījamo kolēģu vārdus par to, ka reāli izvērtēsim, aizliegsim, un es pašlaik domāju — ko es dzirdu. Vai nu katoļu mācītājus, vai kompartijas ģenerālsekretārus. Es tā īsti arī nesapratu. Kompartijas laikā aizliegts bija viss. Prostitūcija bija aizliegta. Azarts bija aizliegts. Un tagad kāds no mums lai pasaka, ka tas toreiz nebija. Bija!

Leiškalns un Dzintars Rasnačs pašlaik aicina — brauksim uz Latvijas Lasvegasu Skrundā. Interesanti, cik Latvijas budžets ir gatavs piemaksāt Latgalē tiem, kuri šodien, pieņemot šo lēmumu, zaudē reālās darba vietas kā tādas, tos mazos uzņēmējus. Ja mēs esam gatavi no budžeta iedalīt līdzekļus, lai viņi brauc uz Skrundu, varēsim veidot jaunu Lasvegasu. Varbūt pie mums brauks arī no Arābu Emirātiem, no īstās Lasvegasas. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka šo likumu šobrīd vajadzētu 2.lasījumā atgriezt atpakaļ komisijā, lai drusku pastrādā un padomā ne tikai par moralizēšanu un liekulību, bet drusku vairāk arī par darbu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Katrā ziņā es biju ļoti patīkami pārsteigts par Māra Vītola runu, tur bija arī daudz nopietnu motīvu. Bet tomēr es nekādi nesaprotu, kāpēc viņš apstrīd Gundara Bērziņa izteikumus, kas tika teikti publiski un kas skaidri un gaiši pasaka, ka ieņēmumi lielāki pie šīs likmes nebūs. Var jau būt, ka Māris Vītols ir spēcīgāks finansists, viņš arī finansu jomā ir strādājis, bet es katrā ziņā neredzu pamatu Tautas partijai apstrīdēt Gundara Bērziņa viedokli. Ja tā, tad šajā gadījumā vismaz šajā jautājumā Māris Vītols ir izteicis viņam neuzticību. Ko es vēl gribētu pateikt skaidri un gaiši. Māris Vītols uzstājās pēc manas runas, laikam viņam arī nebija laika pārkoriģēt savu runu, un tāpēc viņš neieklausījās šajos skaitļos, kas bija latos, nevis procentos. Un es vēlreiz tos atkārtošu, lai Mārim Vītolam būtu arī pilnīga pārliecība, ka šeit nav procentu, bet lati. Tātad, ja mēs paskatāmies Igaunijā, tātad, ja mēs paņemam 10 automātus un licenci, mēs samaksājam 13 541 latu nodokli gadā. Par to pašu — 10 automātiem un licenci — Latvijā mēs maksājam 54 200. Tas ir četrreiz vairāk nekā Igaunijā pašreiz. Tālāk. Ja mēs paņemam Lietuvu, tad tur licences vispār nav, bet, protams, par automātiem ir jāmaksā dārgāk, un tie maksā, šie 10 automāti, 11 161 latu, nevis procentu. Un tas ir 4,85 reizes dārgāk nekā Lietuvā. Protams, kolēģi, es piekrītu Mārim Vītolam, mēs varam virzīties pēc kļūdu un labojumu metodes. Bet ir daudz labākas metodes. Vispirms vajag Finansu ministrijai aprēķinu un tad šeit virzīt un pieņemt likumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi, jānāk gribot negribot, jo manis sacītais izsauc veselu sociāldemokrātu reakcijas vētru. Bet es gribu pateikt jums, Baldzēna kungs, un jūsu kolēģiem, ka nu gan jūs šaujat pār strīpu! Es, protams, esmu ar mieru ierasties jūsu tanī.... azartspēļu zālē, kuru jūs man droši vien atklāsit, un apgūt... apgūt šo lielo azartspēļu speciālista māku drusciņ un zināšanas. Bet to mēs nokārtosim pēc sēdes. Bet es gribētu sacīt: piedod, Dievs, tam, kurš, darot sliktu, nezina, ko dara, bet sodi to, kurš to dara tīšuprāt. Un diemžēl šoreiz jūs to darāt tīšuprāt. Un jūsu atrunāšanās ir vienkārši, nu, vairāk nekā neizprotama. Jo jūs mēgināt rast naudu tur, kur to nevar atrast. Bet tad, kad tiek izvirzīti priekšlikumi, kur ir reāla nauda, tad jūs noliedzat. Tagad mēs nākamnedēļ apspriedīsim budžeta projektu. Tur jums ir iesniegti apmēram priekšlikumi par kādiem 200 miljoniem latu, kuru valstij nav un nebūs. Un tur jūs aizsmakušām balsīm runāsit un pierādīsit to, un aizstāvēsit tautas intereses un tā tālāk. Faktiski pa tukšo. Draugi mīļie, atbalstiet tur, kur to īsti reālo naudu var dabūt, nevis vienkārši trīs gadu garumā, jāsaka, vāvuļojat! Es atvainojos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Burvja kungs! Es vēršos tieši pie jums! Es pie šī likuma neesmu iesniedzis nevienu priekšlikumu, neesmu pateicis nevienu vārdu. Jūs teicāt, ka prostitūcija neiznīka. Tāpēc, ka kāds aicināja, bija daži jums līdzīgi, kas neļāva prostitūcijai iznīkt arī drūmajos komunisma kalpības gados. Tas ir viens. Otrs, ko es gribētu teikt, gan vairs neiedziļinoties, cik, kur, kas par ko maksā, — šitās te spēļu kastītes gan izposta daudzus latgaliešu bērnus, bet nevienam latgaliešu tēvam darbu nedod. Tās ir vienkārši veikalos pie sienas pieliktas kastes, kur cilvēki iemet iekšā naudiņu un kāš tos latgaliešus. Ja jūs sakāt, ka tur ir briesmīgi nodokļi, ko samaksā valdībai, pilnīgi nieki. Īstenībā tā ir nauda, kas tiek iztērēta pa tukšo, ja tā tiktu iztērēta, kaut vai ēdot košļājamo gumiju, valsts saņemtu tos 18 procentus un tā naudiņa nekur nepaliktu. Viss tas spēļu bizness nerada neko klāt, nav neviena pievienotā vērtība, tikai akumulē naudu, kuru acīmredzot izved no valsts vai izlieto nelegālās prostitūcijas uzturēšanai. Bet es šajos likumos neskaros klāt, es negribu šeit uzstāties ar farizejiskām runām, es negribu aizstāvēt ne mazo spēļu asociāciju, ne lielo spēļu biznesu, neko tamlīdzīgu. Es nelienu šajās lietās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Divas frakcijas uzcītīgi apspriež spēļu biznesu, vajadzētu kādu vārdu tomēr arī pateikt. Es atceros, savā laikā bija pa televizoru vakaros, kad nebija partiju reklāma, bija ļoti laba cita reklāma, kas saucās “bāru spēles”, kurā viens kungs aicināja ielikt savā kafejnīcā vienu spēļu aparātu, un pēc īsa brīža šīs kafejnīcas īpašnieks braukās labā mašīnā vai mersedesā, vai vēl citā. Tāda reklāma bija pastāvīgi.

Un, ja mēs godīgi runāsim, tad šodienas sarunai iemesls ir pavisam cita lieta. Ne jau par to veikalnieku, kura veikalā atrodas tas spēļu aparāts. Parasti nodarbojas kāda starpniekfirma, kura piegādā. Un parasti noteikumi bija, cik es esmu dzirdējis, ļoti vienkārši. Aparāts ir par brīvu, to piešķir, un tad vai nu procenti aiziet veikalam, vai arī attiecīgi tiek ņemta noma, kas tiek maksāta veikalam par spēļu aparāta vietu. Un visa peļņa no spēļu aparāta atgriežas tai firmai, kas ir piegādājusi tur to aparātu. Un tātad tur ir pietiekami lielas summas, ja jau kāds var kaut ko pateikt, es domāju, ka var Saeimā pateikt, ka var, ir daudz brīvu vietu, ka mums derētu salikt daudz spēļu aparātu par brīvu, gan tur daudz varētu vinnēt, gan maz. Bet galvenais, lai varētu iemest daudz naudas iekšā. Un šinī brīdī es domāju, ka mums būtu jāatbalsta iniciatīva un jāapliek ar nodokļiem, jo no tā... Es neesmu dzirdējis, ka kādi būtu samazinājuši savu spēļu aparātu skaitu Latvijā. Tos vienroču bandītus un citas video spēles.

Un, man liekas, arī cienījamie kolēģi sociāldemokrāti bieži vien arī redz, nākot uz darbu, ka mazi puisīši stāv uz ielas un prasa: “Nu, iedodiet 20 santīmus, 30.” Un parasti jau viņi neprasa maizei. Viņi pēc tam ar šo naudu aiziet uz tuvāko spēļu ellīti, kur nospēlē vai nu uz video, vai uz otru. Un, protams, es saprotu, ka Burvim, kolēģim Burvim vai kādam citam kolēģim, patīk noglāstīt galvu, iedot 20 santīmus un nopriecāties, kā aug jaunā maiņa. Bet tas jau nav labākais risinājums.

Un šinī brīdī es aicinu atbalstīt! Un, ja godīgi jāsaka, es neesmu bijis Austrijā. Man grūti spriest, kā tur ar tiem vienroču bandītiem ir, Lasvegasā arī. Es savā dzīvē esmu divas reizes uz Bingo centru aizgājis. Starp citu, atmiņas man ir labas. Nopirku par naudiņu, 80 santīmiem, kartiņu un vinnēju piecus latus. Tā ka, nu, normāla atpūta. Bet, ja cilvēki iet vienkārši meklēt peļņu, tad tas ir riskanti, un tad mēs runājam par spēļu atkarību. Un šinī brīdi aplikt ar nodokļiem. Un, ja patiešām pēkšņi Latvijā iestāsies tas moments, kad visi vienroču bandīti sāks pazust, nu tad būs jārunā, bet, es domāju, savā veidā tā arī nav nekāda katastrofāla nelaime. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribu uzdot tikai vienu jautājumu. Šajā gadījumā tas ir opozīcijas partneriem — sociāldemokrātiem. Kā jums liekas, kas ir svarīgāks, cilvēks vai nauda? Jā, atbildes nav.

Katrā gadījumā manā uztverē svarīgāks ir cilvēks. Un ir jāpadomā šajā gadījumā, aizstāvot to, ka nav jāpalielina maksa šīm te azartspēlēm, ir jāpadomā par to, vai mums ir līdzekļi, lai mēs atkarīgos cilvēkus varētu ārstēt un pēc tam arī atrast līdzekļus viņu rehabilitācijai. Šādu līdzekļu budžetā nav. Un tāpēc mēs varam ierobežot tikai tādā veidā, ka mēs palielinām nodokli. Un tas ir pareizi. Un es uzskatu, ka mums nebūtu jāatbalsta azartspēļu bizness, bet mums tomēr būtu jāatbalsta tie zemnieki — mazie un vidējie uzņēmēji, kas kaut ko ražo un tiešām rada jaunas darbavietas. Tādēļ lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis vēlas precizēt savu viedokli apspriežamajā lietā.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nu kas ir svarīgāks — budžets vai nauda? Oi! Nauda vai cilvēki. Nu acīmredzot pie mums valsts budžets sastāv tikai un vienīgi no cilvēkiem, un nekādas naudas. Un tādā gadījumā atgriezīsimies pie tā, ko teica Kārlis Leiškalns. Paldies kolēģim! Liekulības tirgus! Liekulības tirgus un ne vairāk pašlaik te notiek. Jāuzsver varbūt viena ļoti vienkārša lieta. Mēs negribam, jūs negribat aizliegt azartu. Jūs gribat azartu nodot vienās rokās kā monopoliespējas kāst naudu. Un tas ir viss jūsu grozījumu priekšlikums. Tāpat bija jautājums ar Farmācijas likumu, kur pēc tam ar šiem grozījumiem varēja reketēt ne jau nu visus, tikai tos sīkos.

Jā, protams, es varu piekrist, ka nav jau darbavietu, bet kases aparāts. Bet kases aparāts stāv tur, kur ir darbavietas, kur cilvēki nāk un cilvēki kaut ko nopelna. Un kaut ko izdara tiem cilvēkiem, kas apkārt dzīvo. Un neprasa no pašvaldībām un no valsts palīdzību. Viņi mēģina risināt savas problēmas paši. Šobrīd ar šiem grozījumiem mēs piedāvājam Latgalē slēgt šīs iespējas. Un tādā gadījumā atbilde ir pilnīgi cita: nevis nauda vai cilvēki, bet vai nu mēs atbalstām monopoliespējas kāst naudu, vai mēs atbalstām sociāli atbildīgo liberālo tirgu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi un radioklausītāji! Dzirdot šīs debates, es tiešām esmu pārsteigts par Latvijas sociāldemokrātu, mūsu strādnieku, pensionāru aizstāvju, runām šodien plenārsēdē. Kā vienmēr, sociāldemokrāti ir … kā deputāti... es atvainojos… vienmēr sociāldemokrāti ir mūs iepriecinājuši ar savu priekšlikumu par progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, paredzot bagātākiem cilvēkiem maksāt vairāk un mazāk — maznodrošinātiem. Šoreiz jāsaka, Baldzēna kungs, jūs varbūt ne tikai neprecīzi stāstāt mums, bet arī varbūt pūšat deputātiem migliņu acīs. Jūs pareizi pieminējāt šos skaitļus — 1150 un 1200, kas ir Igaunijā un Lietuvā par vienu azartspēļu automātu, bet tikai nepareizs bija tas jūsu aprēķins par licenci un desmit azartspēļu automātiem. Latvijā nav nevienas tādas kompānijas, kas izņemtu licenci un darbinātu desmit azartspēļu automātus. Vēl savādāks būtu jūsu aprēķins, ja jūs izņemtu licenci un darbinātu tikai vienu azartspēļu automātu. Tas būtu vairāk... desmit reižu lielāks nekā Igaunijā un Latvijā. Mēs redzam šo līkni. Tas ir azartspēļu automātu skaits. 1999.gada sākumā mēs pacēlām no 350 latiem uz 420 latiem nodokļu likmi. Bija tieši tās pašas runas, ka azartspēļu bizness apstāsies, automāti tiks noņemti, cilvēki paliks bez darba. Kaut gan jāsaka Burvja kungam, ka tajā automātā iekšā nesēž neviens mazais uzņēmējs. Tā ir programma, kas ir tendēta aplaupīt cilvēkus, kura nav atkarīga no mazā biznesa.

Ko mēs redzam? Paceļot nodokli, nākamajā mēnesī automātu skaits no 1000... no 10 092 samazinās par 28 automātiem. Bet nākamajos trīs mēnešos palielinās automātu skaits par 440 automātiem. Nekas nenotiks, arī šobrīd palielinot azartspēļu nodokli. Latviešu brāļi igauņi ir gudrāki par mums. Viņu nodoklis šobrīd ir divreiz lielāks, bet viņi lemj savā parlamentā nodokli vēl dubultot, un tas būs četras reizes lielāks nekā Latvijā.

Kolēģi, slikta ir atkarība no azartspēlēm, bet vēl sliktāka ir lielu cilvēku atkarība no azartspēļu rīkotājiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jāsaka tā, ka tas nav vienots frakcijas viedoklis, kur ir uzstājušies mūsu atsevišķi kolēģi. Tie, kuri atbalsta šo priekšlikumu, viņi diemžēl nav nākuši šajā tribīnē.

Baloža kungs, kur es jums absolūti piekrītu... jo lielāks būs nodoklis, jo būs labāk. Jo mazāk būs šo te spēļu automātu mūsu valstī, jo vairāk es to arī atbalstīšu. Runājot arī par atkarību no šiem te spēļu automātiem... Jā, tā ir, un arī par to ir jādomā, kā šos cilvēkus ārstēt. Un bieži vien šī atkarība ir pat lielāka, nekā lietojot narkotikas. Arī par to mums ir jādomā.

Es pilnībā atbalstītu vēl radikālāku soli, Baloža kungs, ja jūs to arī iestrādātu likumā, un mēs ņemtu piemēru no Vācijas, kā tas ir Bādenbādenē, kur ir mazā Lasvegasa Eiropā, bet tur vietējās pašvaldības ir gājušas tālāk. Viņas neatļauj nevienam vietējam iedzīvotājam spēlēt azartspēles. Tur var ierasties tikai no citām pilsētām, tikai uzrādot pasi, ka viņš nedzīvo šajā pilsētā, tad viņš arī var spēlēt azartspēles. Es domāju, ka mums būtu jāsper līdzīgs solis un jāizvēlas kāda pilsēta, kur mēs varētu visas šīs te azartspēles koncentrēt. Un mana personīgā pieeja ir ļoti vienkārša. Jo augstāks nodoklis, jo mazāk būs šo te vietu, kur spēlē azartspēles uz naudu, un bieži vien šīs te azartspēles tiek uzlūkotas tikai kā vienīgais peļņas avots, jo labāka būs situācija, jo mazāk mums būs atkarīgo, un arī zemāks būs noziedzības līmenis, tāpēc ka pusaudži bieži vien, spēlējot azartspēles, lai iegūtu šo te naudu, ko varētu nospēlēt vienā vai otrā kazino, arī pieaugušo, izdara noziegumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Baloža kungs, man ir gandarījums, ka jūs uzstājāties debatēs kā suverēns deputāts, nevis kā komisijas vadītājs. Jo mēs zinām, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šī likumprojekta grozījumu sakarā tika izteikti ļoti dažādi viedokļi. Tā ka pateicos par atklātību, ka jūs to domājāt kā deputāts.

Raksturojot jūsu minētos skaitļus, pieminot Lietuvu, neaizmirsīsim, ka, Latvijā samaksājot par licenci, Lietuvā par šīs licences naudu, īsu aprēķinu rezultātā mēs redzam, var darbināt 41 spēļu automātu. Tā būtu neliela korekcija jums.

Otrām kārtām. Jūs pieminējāt sociāldemokrātus un atsevišķas partijas. Es gribētu aicināt tagad arī pirms vēlēšanām neizmantot jebkuru likumprojektu, jebkuru lietu partiju iekšējo, savstarpējo attiecību kārtošanai. Šī likumprojekta sakarā mēs mēģinām integrēties Eiropas Savienībā, un to ir savās programmās definējušas visas partijas, tajā skaitā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mēs runājam par konkurences politiku, mēs runājam par tirgus liberalizāciju, un iepriekš runājošie sociāldemokrāti šeit norādīja uz tām nepilnībām, kuras rastos, ja šādā veidā mēs akceptētu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus, kā tas ir bijis līdz šim, un runātu tādā gaismā, kā jūs to minējāt, Baloža kungs.

Tātad es aicinātu ievērot arī šos principus. Un, runājot par iekasēto nodevu apjomu, domāt par to, kā pēc tam šīs summas tiks izlietotas. Gan Olimpiskās komitejas sakarā, kuras budžetu būtu jāpadara pēc iespējas caurspīdīgāks, un zināt, kur un kā nauda tiek izmantota, gan Kultūrkapitāla fonda sakarā. Tas ir jautājums, kas ir pastarpināti saistīts ar to.

Un visbeidzot. Runājot par konkurences politiku, nemēģināt lobēt kādu citu interesi, kas varētu potenciāli ienākt Latvijā un strādāt ar citām metodēm, kad mēs būsim apstiprinājuši šos grozījumus tajā redakcijā, kuru aizstāvējāt jūs. Es pateicos, godājamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātais Ādamsona kungs! Mēs šodien skatām citu likumu. Mēs skatāmies patiesībā likumu “Par nodokļiem un nodevām” un nevis par azartspēlēm. Es ļoti atbalstu jūsu viedokli jautājumā par to, ka mums ir stipri jādomā, kā mēs ārstēsim atkarīgos cilvēkus no azartspēlēm. Azartspēles jebkurā gadījumā ir trešā nozīmīgākā atkarība pēc narkotikām un pēc alkohola. Nozīmīga kā budžeta jautājums. Nozīmīga kā tautas traģēdijas jautājums. Un Eiropā pašlaik aizvien vairāk aktualizējas princips, ka azartspēļu rīkotājiem ir jāapdrošina viss savs bizness, un šis apdrošināšanas bizness ieplūst tanī finansējumā, kas ir paredzēts, lai šos cilvēkus, kas saslimst ar azartspēļu atkarību, lai viņus ārstētu. Es domāju, ka, tiklīdz mēs tiksim jaunā gadā pie normāla darba ritma, tad tomēr atvērsim vaļā azartspēļu likumu, mēģināsim nodrošināt, lai šī azartspēļu darbība būtu apdrošināta un mēs varētu maksāt par to cilvēku ārstēšanu, kuri saslimst ar šo atkarību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Es gribētu… žēl, ka Burvja kunga nav šeit, es gribēju viņu uzrunāt vispirms, jo, runājot par to, ka no visām šīm izmaiņām kāds iegūst kādu monopolu, tā droši vien ir taisnība, un par to šeit neviens nešaubās.

Bet, es domāju, šeit ir jārunā par principu, kādā veidā, pēc kāda principa šis bizness tiek sakārtots. Un, kā es saprotu, šeit princips ir tāds: labāk mazāk, bet lai tas ir ekskluzīvs. Skaidrs, ka no tā kāds iegūs. Bet kopumā iegūs visa valsts. Ja mēs ņemam šo lielo Amerikas... Amerikas Savienotās Valstis, tad sociāldemokrātu zināšanai — tur ir liberāla tirgus saimniecība, bet tas nenozīmē to, ka Amerikā ir tikai viena vieta, kur var nodarboties ar azartspēlēm. Un tā ir Nevadas štats, un tā ir Lasvegasa. Un tāpēc Amerika kā lielvalsts ekonomiski nav sabrukusi, un tie amerikāņi, kas var atļauties, brauc un spēlē, un vinnē vai zaudē, tas nav svarīgi. Un, es domāju, arī mums pakāpeniski jāiet uz to, ka viss tas, kas saistās ar azartspēlēm, tiek sašaurināts tādā mērā, ka tur tiek tikai tie cilvēki, kuri tiešām to var atļauties un kuru zaudējumi nenes nelaimes ģimenēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 6, atturas — 20. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies! 23. ir deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums, kurš arī ņemts vērā un jau bija iestrādāts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Deputāte atsauc savu priekšlikumu. Paldies! Atsaukt balsošanas režīmu. Turpinām izskatīt likumprojektu.

V.Balodis. 24. — deputāta Māra Vītola priekšlikums, kas ierosina papildināt ar 3.1. pantu, ka arī veiksmes spēlē pa tālruni azartspēļu nodoklis ir 10% no veiksmes spēles pa tālruni organizēšanas ieņēmumiem. Līdz šim veiksmes spēles pa tālruni netika apliktas ar nodokli. Komisija ir iestrādājusi to savā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 26. — Žanetes Vasaraudzes priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti apmierināts par to, ka jūs, pozīcijas partijas, tikai tagad sākāt domāt, cik kaitīgs ir spēļu bizness, ko jūs 5–6 vai 7 gadus iepriekš atļāvāt izplatīt. Paldies par atzīšanos, ka jūs esat veikuši ārkārtīgi lielu kļūdu! Kas attiecas uz cilvēku, protams, viņš ir galvenais...galvenā valsts vērtība, bet kā Latvijas valdība vērtē mūsu cilvēku? Tikai kā nodokļu maksātāju un viss! Un tagad mēs paskatāmies, lai jūs nevarētu pārmest sociāldemokrātiem. Tā pati tabula, kur norāda, ka 1.ceturksnī 1998.gadā Latvijā jau ir bijis 7517 spēļu iekārtu. Tad nu rodas jautājums: vai tad sociāldemokrāti atļāva izplatīt visu šo lietu? Kāpēc jūs atļāvāt ekskluzīvas telpas atdot šim spēļu biznesam? Vents Baloža kungs saka, ka notiek cilvēku aplaupīšana. Jā, bet vai bankas un firmas cilvēkus neaplaupīja, un kā notika pāreja uz latu? Atceramies vēl to, kā aptīrija cilvēkus.

Tagad, kas attiecas uz Tabūna kungu, ka mēs pāršaujam pāri strīpai. Tabūna kungs, jūs vēl 93., 94.gadā, nu, 95. gadā, pāršāvāt pār svītru, kad atļāvāt izplatīt spēļu biznesu Latvijā. Jā, protams, mēs tagad pārejam uz diferencētā nodokļa iekasēšanu. Bet, kā Latvijā ir pieņemts, daļa to spēļu automātu no mazajām pilsētām pāries uz Rīgu, daļa pāries pagrīdē. Pagrīdē notiek tagad kaujas suņu sacensības, jā... tur piedalās cilvēki, tur piedalās, kas to suņus piegādā. Vai tad tas nenotiek? Notiek arī citi darījumi. Un notiks tas pats ar spēļu automātiem.

Kas attiecas par administrāciju. Kāpēc jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, piecus gadus atpakaļ neievedāt striktu uzraudzību pār spēļu biznesu? Kāpēc mums ir maz inspektoru? Kāpēc nodokļu inspektori staigā pa kafejnīcām, mazajiem veikaliem, kur iekasē naudu, un pat 50 reizes gadā atnāk. Kāpēc viņi neatnāk uz spēļu zāli? Kāpēc nekontrolē, kādi cilvēki spēlē, kas notiek? Kas jums to ir liedzis? Nekas nav liedzis!

Cienījamie kolēģi! Jūs savā laikā atbalstījāt šo elli, ko izveidojāt. Paldies, ka jūs atzināties. Un es esmu gandarīts, ka ar mūsu uzstāšanos jūs atzināt savu kļūdu. Un jo vairāk jūs kļūdas atzīsit, ko jūs esat radījuši šo desmit gadu laikā, jo ātrāk mēs tiksim vaļā no tām nelaimēm, kurās ir ievesta Latvija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 14, atturas — 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies! 27. priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

28. — deputāta Māra Vītola priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 30. — deputāta Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 31. — deputāta Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 32. — deputāta Māra Vītola priekšlikums iestrādāts 33. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 34. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātiem balsot un pieņemt likumu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Reģistrācijas numurs 948.

Sākot ziņot par likumprojektu otrajam lasījumam, vispirms vēlos atvainoties par dažām tehniskām kļūdām, kuras, prezentējot likumprojektu, centīšos ļoti uzmanīgi lasīt, lai visiem būtu skaidrs un tas parādītos ļoti nopietni un precīzi stenogrammā.

Vispirms man jāatvainojas Jaunās kristīgās partijas deputātu grupai un tās vārdā Jevgenijai Stalidzānei, kura arī ir iesniedzēja priekšlikumiem nr.45... 52 un 55.

Kolēģi, grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.

1.priekšlikums. Iesniedz deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 1. — deputātu Urbanoviča, Mitrofanova un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 18, atturas — 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu tālāk!

A.Barča. 3. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 4. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 5. — deputātu Klementjeva, Bartaševiča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Labdien, augsti godātie deputāti! Strādājot pie likuma “Par valsts pensijām”, secinājām, ka labojam kļūdas, kuras tika pieļautas iepriekšējās valdības laikā vairāk nekā gadu atpakaļ. Tā kā šis likums nebūs realizējams dzīvē, gribējām jau to pateikt ar referendumu. Toreiz iesniedzām priekšlikumus, kuri arī ir atstāti bez uzmanības. Šodien valdošā koalīcijā beidzot ir ieskatījušies un varbūt sākuši labot savus priekšlikumus … savas iestrādātās nepilnības likumā. Interesanti, varēs viņi turēt šo savu šo pozīciju līdz galam un atbalstīt visus Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus? Bet par tiem priekšlikumiem, kuri nav atbalstīti, es gribu runāt par 5.priekšlikumu, es domāju, ka šodien nedrīkst pieļaut vecuma pensiju palielināšanu līdz 62 gadiem un atgriezties pie 60 gadiem. Es saprotu, ka valdošās koalīcijas deputāti sapratīs, ko var darīt, to vajag darīt šodien. Bet, ja mēs šodien šo kļūdu labosim, tad nākotnē cilvēki būs ne tikai uz vēlēšanām laimīgi, bet laimīgi būs visu gadu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Barča. Nē, nevēlos. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Klementjeva, Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu, rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 6. — deputātu Egila Baldzēna, Helēnas Soldatjonokas priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tas ir iestrādāts pārejas noteikumu 29.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 7.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgajā komisijā daļēji atbalstīts, tas ir atspoguļots pārejas noteikumu 29.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 8.priekšlikums — deputāti Klementjevs, Bartaševičs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 9.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 10.priekšlikums. Lūdzu, kolēģi, uzmanīgi! Deputāts Roberts Jurdžs. Tehniska kļūda. Komisijas sēdē ir atbalstīts deputāta Roberta Jurdža priekšlikums, bet iekavās ierakstītais 57. pārejas noteikumu punkts ir saistīts ar 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā ir atbalstīts. Tas ir redakcionāls labojums, kas saistīts ar pamatlikuma 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 12.priekšlikums. Deputāts Egils Baldzēns. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā nr.55.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 14. priekšlikums — deputāts Roberts Jurdžs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 15.priekšlikums. Deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputātes Aijas Barčas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 23, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 16. — deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 8, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 17. — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 18. priekšlikums — deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 9, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 19. priekšlikums — deputāte Helēna Soldatjonoka. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Barča. 20. priekšlikums — deputāti Roberts Jurdžs, Vaira Paegle, Jānis Leja, Juris Vidiņš, Palmira Lāce. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Barča. 21. priekšlikums — deputāts Jurdžs, deputāts Baldzēns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Barča. 22.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — deputātu Urbanoviča un Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 18, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Tālāk redakcionāls precizējums, kas norādīts komisijas vārdā, — mainīt pantu numerāciju un izteikt no 15. vai 26. pantam kā 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 23. priekšlikums — deputāti Jurdžs, Vidiņš, Tabūns, Seile, Prēdele. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 24. priekšlikums — deputāti Seile, Vidiņš. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šis priekšlikums tikai precizē tās normas, kas ir paredzētas likumā “Par politiski represēto personu statusu”. Un, kā man tika teikts, šis priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka neviens nevar īsti pateikt, kuram un cik ilgs laiks ir pavadīts bēguļošanā no izsūtījumā paredzētajām vietām. Šis slēpšanās periods, tad es esmu to precīzi noskaidrojusi, ka šis laiks ir nosakāms ar tiesu palīdzību vai pamatojoties uz Totalitāro režīmu noziegumu Izmeklēšanas komisijas lēmumu. Tātad tie daži cilvēki, kuri ir bijuši spiesti izvairīties no represijām, parasti līdz savai otrreizējai apcietināšanai. Un būtu tikai taisnīgi, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts.

Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča. Varu pavēstīt, ka arī komisijas sēdē šīs diskusijas bija diezgan nopietnas. Uz aicinājumu gan iesniedzēji deputāti neatsaucās un neieradās, varbūt mums būtu komisijā cits viedoklis. Tā nav taisnība, aicināti bija. Un komisijas viedoklis tātad bija neatbalstīt. Aicinu to izteikt balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 25.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 14, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 26.priekšlikums. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Arī šeit ir tā tehniskā kļūda. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 27. priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 28. priekšlikums — labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija. 29.priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles deputāte K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 20, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 30. priekšlikums — deputāts Egils Baldzēns, deputāte Helēna Soldatjonoka. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 11, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 31. priekšlikums — deputātes Helēnas Soldatjonokas, atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 32, pret — 9, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 32. priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 30, pret — 10, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 33.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 34.priekšlikums — deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija daļēji atbalstījusi un iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 35. priekšlikums — deputāti Klementjevs, Bartaševičs. Atbildīgā komisija atbalstījusi daļēji, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 36. priekšlikums — deputāte Helēna Soldatjonoka. Atbalstīts priekšlikums daļēji, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 37. priekšlikums — labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Komisija atbalstījusi daļēji, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — labklājības ministra priekšlikumu.

A.Barča. Nē, atturamies....

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 13. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Barča. Līdz ar to vairs nav balsojams 38. — deputāta Roberta Jurdža priekšlikums un 39. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 40. priekšlikums — labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 41. — deputāts Freimanis. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 42. priekšlikums — deputāti Klementjevs, Bartaševičs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 43. priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 44. priekšlikums — deputāti Egils Baldzēns, Helēna Soldatjonoka, Jānis Urbanovičs, Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 45. priekšlikums — deputāte Barča, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā — deputāti Tabūns, Jurdžs, Tautas partijas frakcijas vārdā — deputāti Muižniece, Vītols, savienības “Latvijas ceļš” frakcijas vārdā — deputāti Ražuks, Lībane, Jaunās kristīgās partijas deputātu grupas vārdā — Stalidzāne, atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Protams, šis formulējums un daudzu deputātu ierosinājums izskatās ļoti spēcīgs. Bet es gribu teikt, ka 1.lasījumā, kas nāca no izpildvaras, bija cits variants. Tātad vispār šo pārejas punktu kā tādu izslēgt. Nu, jāsaka tā, ka es gribētu tomēr izteikt vēlreiz to komentāru, ka šajos divos gados, kopš šī sistēma darbojas, strādājošie pensionāri nevar saņemt pilnu pensiju, ka šie paši argumenti paliek spēkā, un neviens nav pierādījis, ka tas bija labākais variants. Bet šodien mēs atgriežamies pie tā, ko noliedzām, tātad mūsu eksperiments, ja tā var teikt, nav bijis tīri pamatots un korekts.

Tātad, pirmkārt, neapšaubāmi, pastāv tautsaimniecībā tā plašā prakse — slēptās nodarbinātības prakse. Algas saņemšana aploksnē, tātad darba attiecības ar strādājošajiem pensionāriem tiek slēptas. Tātad, neapšaubāmi, tas veicina ēnu ekonomiku, un tas nav labi vispār mūsu sabiedrības, tā teikt, audzināšanai.

Otrs. Neapšaubāmi, ar to samazinās arī ienākuma nodoklis, samazinās arī apdrošināšanas iemaksas.

Trešais. Rodas papildu izdevumi pašvaldībām pēc līdzekļiem maznodrošinātajiem sakarā ar viena ienākuma avota zaudēšanu esošajam strādājošam pensionāram.

Un pieaug, protams, administrēšanas izmaksas šajā apdrošināšanas izmaksu likuma realizācijas veidā. Tas ir tāds skaitļiem it kā netverams, bet netiešs ieguvums.

Otrs, ka, ja runājam par līdzekļu avotiem, ko uzstāda vienmēr kā argumentu šai praksei, tad diemžēl mēs neesam sadūšojušies pa šiem diviem gadiem, lai, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošais nelikvīdais akciju portfelis sakarā ar privatizāciju, uzņēmumu privatizāciju, kas izveidojies kaut kur septiņu, astoņu vai deviņu miljonu latu apmērā, tātad tas stāv kaut kur nekustināts, īsti tā tirgus vērtību neviens nezina, un ne vienreiz vien ir bijuši priekšlikumi, ka šis kapitāls būtu jāpārvērš naudā. Tātad tas var būt viens avots, lai šo normu īstenotu.

Galu galā šis fonds, kas izveidojies, un tas varēja būt lielāks, uz to tiem cilvēkiem ir tiesības, jo galu galā viņi ir cēluši tos namus, tiltus, ceļus un tā tālāk, citas būves, un viņiem bija tiesības, lai tas, kas viņiem nebija uzkrāts līdz 1990.gadam vai tā tālāk attiecīgajos pensiju fondos, lai viņi varētu uz to pretendēt. Jeb otrs moments. Joprojām sociālās apdrošināšanas maksas nemaksā virkne iedzīvotāju grupu, kuras tiek atļauts nemaksāt saskaņā ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu. Joprojām šie lielo algu saņēmēji nemaksā šīs sociālās apdrošināšanas maksas. Un tā varētu pievest virkni avotu, kuri varētu kalpot, lai būtu korekta šī lieta, jo galu galā, nu, ja ņemam arī Satversmes 91.pantu palīgā, tad tur ir teikts: cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Barča. Nē, paldies, nevēlos piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 3, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pulksten 15.30.

Pārtraukums.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Balodim.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, lūdzu pulcējamies uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie Eiropas lietu komisijas un Vides apakškomisijas dalībnieki! Tagad lūdzu uz Sarkano zāli uz tikšanos ar Eiropas komisāru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

A.Barča. 46.priekšlikums — deputāts Roberts Jurdžs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Barča. 47. — deputāti Jurdžs, Paegle, Leja, Vidiņš un Lāce. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 48. priekšlikums — labklājības ministrs Požarnovs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 49. — deputāti Urbanovičs, Mitrofanovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. Turpmāk lūdzu precizēt sākumdaļu. Tātad papildināt pārejas noteikumus ar... tālāk kā tekstā — arī 34., 35. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Barča. 50. priekšlikums — deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 51. priekšlikums — deputāte Soldatjonoka. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 52. — koalīcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 53. priekšlikums — labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot priekšlikumā nr.54.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 54. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Barča. 56. priekšlikums — deputāts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. 55. priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča. Es atvainojos! 55. — koalīcijas deputātu priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 56. priekšlikums — deputāts Jurdžs. Atbildīgā komisija daļēji atbalstījusi, iestrādājot priekšlikumā nr.57.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 56.priekšlikumu. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Paldies, ka jūs atbalstījāt 10.priekšlikumu. Ar šo priekšlikuma atbalstīšanu mēs esam ieviesuši valstī minimālās valsts vecuma pensijas jēdzienu. Šis pārejas noteikumu punkts ir radīts tāpēc, lai, teiksim, regulētu šo pensiju līdz 2006.gadam. Tātad varu teikt, ka, ne īpaši uzticoties valdībai, es iesniedzu priekšlikumu, kur noteicu konkrētu skaidrojumu. Tas ir 40 lati. Bet, izvērtējot visus “par” un “pret” un izvērtējot to, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, šis priekšlikums nav loģisks, un tāpēc es arī to atsaucu un ierosinu arī neatbalstīt 57.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. 56.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 57.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas redakcija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. ... Atvainojiet, atsaukt balsošanas režīmu! Atklājam debates par 57.priekšlikumu. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Neapšaubāmi, viena no lielākajām problēmām, kas ir saistīta ar valsts vecuma pensiju piešķiršanu un pensiju apmēru, ir tā, ka katru gadu, un īpaši tas ir redzams šī gada pirmajā pusē, palielinās to pensionāru skaits, kuriem pensionējoties aprēķina ļoti nelielas pensijas, faktiski netaisnīgi zemas pensijas. Nereti šīs pensijas pārsniedz par dažiem latiem tikai 30 latu robežu. Un kā vakardien mēs to arī uzzinājām, ja pagājušajā gadā no visām piešķirtajām pensijām tiem cilvēkiem, kas aizgāja pensijā, puse saņēma pensiju tikai 30 latu apmērā, tad šā gada deviņos mēnešos pensiju apmērs tiem cilvēkiem, kas aizgāja pensijā šogad pirmajos deviņos mēnešos, jau 68% ir noteikts tikai 30 latu apmērā. Ko tas nozīmē? Reāli mēs ejam uz tādu situāciju, ka vidējais vecuma pensiju apmērs šogad valstī samazināsies. Un samazināsies uz tā rēķina, ka tiem cilvēkiem, kam no jauna tiek piešķirtas pensijas, tās tiek piešķirtas, teiksim, 68% tikai 30 latu apmērā. Šāda situācija, manuprāt, ka valstī samazinās vidējais pensiju apmērs uz tā rēķina, ka tiem, kam no jauna tiks piešķirtas pensijas, ir ļoti zemas, faktiski tikai 30 latu apmērā, nav pieļaujama, un noteikti trešajā lasījumā būs jārisina jautājums par minimālās vecuma pensijas noteikšanu. Un Tautas partija attiecīgi šādu priekšlikumu trešajam lasījumam sagatavos, jo uzskatām, nav normāli, ja cilvēks ir nostrādājis visu mūžu — vairāk nekā 30 gadu viņam ir šis darba stāžs, un saņem ... un viņa pensija latu izteiksmē ir novērtēta mazāk nekā lats par vienu nostrādāto darba mūža gadu. Tāpēc 40 vai 45 latu apmērā, kā to piedāvā Sociālo un darba lietu komisija, noteikts šis minimālais vecuma pensijas līmenis ir jānosaka, atrisinot šo tiešām mazo pensiju saņēmēju problēmu, kas šobrīd ir visaktuālākā. Un Tautas partija šādu priekšlikumu trešajam lasījumam arī iesniegs un aicinās atbalstīt pārējās partijas.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu, protams, var būt dažādas diskusijas nākotnē, kādēļ tas tā ir, ka vairākas frakcijas atbalsta minimālo pensiju paaugstināšanu, un tajā pašā laikā noraida šo priekšlikumu.

Situācija ir sekojoša. Likuma pamattekstā ir teikts, ka valsts pensijas iekļauj sevī gan vecuma, gan invaliditātes, gan apgādnieka zaudējuma pensiju.

Attiecībā uz invaliditātes pensijām šobrīd pamattekstā jau ir rakstīts, ka trešā grupa nevar būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Otrai grupai nevar būt mazāk par sociālā nodrošinājuma pabalstu ar koeficientu 1,4.

Un pirmajai grupai ar koeficientu 1,6. Ja pārejas noteikumos iestrādā šāda veida priekšlikumu, tādā gadījumā iznāk tā, ka daļa no pensijām tiks paaugstināta šādā veidā, bet daļa no pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijām var tikt pazeminātas. Tādēļ šinī brīdī šādu priekšlikumu atbalstīt nevar.

Tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu arī Vītola kungam, ka šis jautājums ir jārisina. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ministri, kas ir deleģēti valdībā, jau ir izskatījuši šo jautājumu un informē ar savu paziņojumu par to, ka mēs atbalstām šāda veida pieeju — paaugstināt minimālās pensijas. Un uz trešo lasījumu ir jāsagatavo korekts priekšlikums attiecībā par vecuma pensijām pareizā redakcijā. Tāpēc es aicinu šobrīd šo priekšlikumu noraidīt un uz trešo lasījumu sagatavot priekšlikumu par minimālo pensiju paaugstināšanu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ivars Godmanis…

Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es tomēr vēlos šodien runāt arī kā ierindas deputāte, ne kā komisijas priekšsēdētāja. Un man ir nepatīkami un sāpīgi klausīties par 57. priekšlikumu. Nepietiek ar to, ka mēs pēc taisnības esam jau balsojot, pateicoties koalīcijas vienotībai, izbalsojuši tās normas par iespēju invalīdiem strādājot, pēc tam, aizejot no darba, izdarīt šo pensiju pārrēķinu. Mēs it kā ļoti perfekti skatāmies uz to filozofiju, kas ir ielikta likumā “Par valsts pensijām”, bet komisijas sēdēs ikreiz piedalījās gan Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, bet diemžēl nevienu reizi nepiedalījās mūsu labklājības ministrs, godājamais Andrejs Požarnova kungs, bet piedalījās Labklājības ministrijas atbildīgas amatpersonas. Un tā nav taisnība, ka komisijas sēdēs netika skaitļots, netika rēķināts, netika šīs normas izdomātas un izprātotas. Tā nav taisnība, kolēģi, un beigās kaut vai trešajā lasījumā es jūs, koalīciju, aicinu beidzot saspringt un arī tās normas izlabot ne tikvien, lūk, par šīm minimālajām pensijām, bet arīdzan pensijām jautājumā par pensiju indeksāciju. Arī tas ir saistīts ar šo jautājumu. Ja pašreiz pensijas tiek indeksētas līdz 180 latiem, tad vienotā frontē koalīcija nobalsoja par indeksāciju ar nākamo gadu 150 lati. Man gribētos gan zināt, kā jūs to skaidrosit Latvijas iedzīvotājiem, jo šajā gadījumā man nebūs problēmu kā sociāldemokrātei, jo ne mans uzdevums ir cīnīties par to, lai arī lielās pensijas Latvijā tiktu cilvēcīgi indeksētas. Mans uzdevums ir pavisam cits — domāt par to, ko pieminēja arī Vītola kungs, par to ārkārtējo situāciju Latvijā, ka mums cilvēks ar 30 un pat 42 gadu darba stāžu, ja viņš strādājis ar minimālo darba algu, saņem šos nožēlojamos 30 latus. Un, es domāju, šodien, ja mēs tā būtu kopā visu to pārdomājuši, ko Sociālo un darba lietu komisija lika jums priekšā, tādā gadījumā mēs varētu jau rītdien teikt cilvēkiem, ka mēs esam izdarījuši tādas darbības Pensiju likumā, ka ar nākamo gadu jums nebūs vairs šis nožēlojamais latiņš dienā, par kuru vēl ir jāsamaksā šie komunālie maksājumi. Ko lai dara, situācija ir tāda, kāda tā ir. Bet man gribētos atgādināt, ka ikviens no mums — gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāts savulaik var saslimt un savulaik — tas ir neizbēgami — kļūsim veci. Un, nedod Dievs, kā tad mēs skatīsimies acīs saviem līdzcilvēkiem.

Vēl es vēlētos runāt kā deputāte un varbūt arī kā komisijas priekšsēdētāja. Likumprojekts tiek gatavots 2.lasījumam. Diez kāpēc bez absolūtas informācijas komisijai Ministru kabinets šo jautājumu izskata, Ministru kabinets pieņem lēmumus, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo informāciju nesaņem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija interesējas, kur tad ir šis dokuments. Es gan saņemu personīgu sveicienu Saeimas lielajā mājā, šai mājā, no Ministru prezidenta: mēs izskatījām, un mēs jums aizsūtīsim. Acīmredzot tas notiks pēc mēneša, kaut kur ap Ziemassvētkiem. Es tomēr aicinu, kolēģi, 3.lasījumā ir iespējas vēl precizēt šo tekstu. Bet es aicinu šodien saspringt un nobalsot par 57.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamās valdības partijas! Šeit ir ļoti vienkāršs jautājums, šis jautājums ir tāds, ka gan tikšanās reizēs ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem, gan Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs ļoti atbildīgi valdības partiju pārstāvji ir teikuši: darīsim galu šīm mazajām, nepelnīti mazajām pensijām! Un es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tie deputāti no valdības partijām, kuriem ir šī sirdsapziņa, atbalstīs šo priekšlikumu, kas ir tapis ar vienbalsīgu Sociālo un darba lietu komisijas deputātu, kā pozīcijas, tā opozīcijas, priekšlikumu. Domāju, noteiksim šo slieksni, kādai ir jābūt šai minimālajai pensijai, ja ir darba stāžs cilvēkam bijis 30 gadi vai vairāk. Un tas nemaz nav daudz — 45 lati. Un arī noteiksim to, ka pensijai, ja vien cilvēkam ir 28, 29 gadi, 27 vai 11 gadi darbastāžs, ir tomēr jāatšķiras no sociālā pabalsta, ko saņem, piemēram, cietumnieks, kas nav nostrādājis pat septiņus gadus darbā. Un tad viņiem būtu vismaz šie 33 lati. Nenovedīsim šo situāciju tik tālu, ka cietumnieka pabalsts un minimālā pensija ir vienā līmenī. Izdarīsim šo diferenci! Tas ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šodien te ļoti daudz runāja par cilvēkiem, ka... un pārmeta visu sociāldemokrātiem. Bet tagad mēs esam piegājuši pie tās svītras, kā teica Tabūna kungs, kā tad novērtē latvieti, Latvijas iedzīvotāju, mūsu valdība. Viņš, tas cilvēks, ir vajadzīgs līdz tam laikam, kamēr viņš pelna naudu un maksā valdībai nodokli. Kā viņš aiziet pensijā, tā viņš nav vajadzīgs. Nu kā tad cilvēkam dzīvot, ja viņš saņem 30 latus mēnesī? Par dzīvokli jāmaksā... nu, vismaz par vienistabas dzīvokli kaut kur 17–20 latu. Un tagad uz 30 dienām iztikai, apģērbam paliek 10 latu. Minimālajai pensijai ir jābūt vismaz 45 lati. Kur paliek tā nauda? Šodien Vītola kungs iekš viena miera iesniedza priekšlikumu, ka 3,7 miljoni parādu uzņēmumam vajag norakstīt... vai kapitalizēt. Parādu, kuru ir viņi paņēmuši. Tātad mūsu nodokļu maksātājs atmaksās šo parādu. Es nemaz nerunāju, ka šim uzņēmumam jau ir norakstīti citi nodokļi. Un tas ir noticis miljonos apmēros. Un tas nav vienīgais uzņēmums, tādu diemžēl privileģētu uzņēmumu Latvijā ir ļoti daudz. Tur mēs atrodam naudu, tur ir līdzekļi, un tur pa klusam visu noraksta. Kā tikai pienāk pensijas pacelt, cilvēkiem izmaksāt to, ko viņi ir nopelnījuši par 40–50 gadiem sava darba, tur mums līdzekļu nav. Tur mēs esam skopi līdz pēdējam, izrēķinām katru santīmu un tad sakām, ka tie cilvēki mums tā kā Latvijā ir lieki. Jā, protams, būtu labi, ja atrastos Eiropas Savienībā vai pasaulē kāda valsts, kas apgādātu mūsu pensionārus. Tad mūsu valdībai būtu ļoti laba dzīve. Braukātu komandējumos, pirktu jaunas mēbeles, veidotu superlabus remontus, iegādātos kancelejas piederumus par simtiem tūkstošu latu, ņemtu parādus. Man ir jautājums — kur paliks tie parādi, kuri šogad pacelsies par 140 miljoniem latu? Vai tad pensionāriem arī neko nedosim no tā? Kur paliek mūsu slavenās Privatizācijas aģentūras iekasētā nauda? Kāpēc pensiju fondā netiek ieskaitīts neviens lats? Tie tiek izlietoti pavisam citām vajadzībām. Un jūs neatradīsit. Tāpat kā Lauksaimniecības ministrijā aizgāja šogad 4,4 miljoni latu, kuri bija līdzfinansējums. Kur ir dokumentos parādīts, kur tie aizgājuši? Kā pagājušajā gadā aizgāja kartogrāfijas darbiem paredzētie līdzekļi 420 000 latu? Neviens neko nezina. Un viss ir klusu. Un šajos dokumentos, kurus sagādā Finansu ministrija, strādājot veselu gadu, tas nekur neparādās. Kāpēc notiek ne tikai Latvijas iedzīvotāju muļķošana, bet arī mūsu… mūs kā deputātu?

Un tāpēc, ja vēl apšauba to, ka 57.priekšlikumu nevar atbalstīt, es jums pateikšu, tas ir necilvēcīgi, un tā ir mūsu veco cilvēku uzurpēšana. Un ir jārunā ne par 40 latiem, ko Jurdža kungs ir ierosinājis, bet 45 vismaz. Tad tas cilvēks lai varētu kaut kā to dzīvi dzīvot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es gribētu tikai vienu nelielu precizējumu. Par cik izskanēja informācija par Labklājības ministrijas darbību, tad jāsaka tā, ka tiešām visi aprēķini tika iesniegti komisijai. Tiesa gan, šeit es gribētu arī aicināt komisiju sūtīt uz ministriju pēdējos dokumentus, pēdējās redakcijas, lai mēs veidojam aprēķinus. Jo pretējā gadījumā mēs saņemam likumprojektu vēl pirms galīgās apstiprināšanas, un tad mēs sagatavojam vienu aprēķinu, beigās izrādās, ka deputāti sagatavojuši priekšlikumus citādākus. Es tiešām redzu, ka ir nepieciešams atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem nākt uz komisiju, cītīgi strādāt, jo tik nekvalitatīvs dokuments, kā šis, nu sen nav bijis no Sociālo un darba lietu komisijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamie klausītāji! Leon Bojāra kungs! Jūs, lūdzu, izlasiet priekšlikumu, jo priekšlikums, kuru jūs gribējāt ar putām uz lūpām atbalstīt, nosaka nevis 45 latus, bet 1,1 reiz 30 ir 33 lati. Un tā jūsu cīņa par milzīgo atbalstu pensionāriem šeit neizpaužas. Ja jūs pensionāram piešķirat vairāk par 3 latiem, tas nebūt nenozīmē, ka mazāk notiks šie pārkāpumi, par kuriem jūs runājāt.

Un tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu. Mans priekšlikums bija labāks, jo mans priekšlikums noteica 40 latu minimālo pensiju. Bet es paskaidroju vēlreiz, ka 40 latus ierakstīt likumā — tas nav prātīgi. Un arī pievienojos labklājības ministram Požarnova kungam, ka 57.priekšlikums arī nav izstrādāts un nerisina šīs problēmas, par ko runā deputāti, kuri atbalsta 57.priekšlikumu. Jo tiešām, tātad šie priekšlikumi necilvēcīgi, kā teica Bojāra kungs, samazinās invaliditātes pensijas — no 42 un 48 latiem samazinās uz 33 latiem. Tad par to jūs uzstājaties, Bojāra kungs un pārējie atbalstītāji? Tā ka es lūdzu visiem strādāt uz trešo lasījumu un šoreiz 57.priekšlikumu neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es vēlreiz uzsveru šī jautājuma būtību. Jautājuma būtība ir tāda, vai cilvēkiem ar 30 gadu darba stāžu vai lielāku darba stāžu pie zināmiem nosacījumiem, kas likumdevēja vainas dēļ ir izveidoti mūsu sociālajā likumdošanā, ir jāsaņem 30 latu? Un mēs, sociāldemokrāti, esam absolūti pārliecināti, ka tā tas nav. Ka ir jāsaņem vairāk. Un mēs piedāvājam šeit, Jurdža kungs, šo pašu formulu, ko mēs ar jums debatējām, ko jūs arī atbalstījāt komisijas sēdē, ka tas varētu būt cilvēkiem ar 30 gadu stāžu vismaz 45 lati. Tas ir viens. Un, ja ir zemāks šis gadu skaitlis, tad tas varētu būs šis 1,1. Vairāk nekā pašreiz, vairāk nekā, teiksim, tiem cilvēkiem, kuriem varbūt vispār nav darba stāža.

Es domāju, ka šeit jautājums ir ļoti politisks, un katrai valdības partijai, kuras daudz ir runājušas ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem, Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, ir jāizšķiras, vai šie vārdi — bija vieni darbi un šodien būs otri darbi, vai tomēr šie darbi saskan ar to, ko jūs runājāt. Es jūs aicinu būt saskaņā ar to, ko jūs esat minējuši un teikuši attiecīgi gan Pensionāru federācijai, gan Arodbiedrību savienībai, gan darba devējiem. Un arī nemānīt tautu. Jo mēs vienoti nobalsojām par šo normu Sociālo un darba lietu komisijā, un es uzskatu, ka ir jābūt risinājumam, kas dod iespēju tieši šo mazo pensiju jautājumu risināt kā prioritāru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča — otro reizi.

A.Barča (LSDSP). Ir nepieciešams nedaudz precizēt. Uzmanīgi noklausoties labklājības ministru Andreju Požarnovu, man tagad radās tāds priekšstats, ka tie atbildīgie ministrijas darbinieki, kuri ierodas komisijas sēdēs, un vēl jo vairāk — Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņa kungs acīmredzot ministra kungu absolūti neinformē par to, kas notiek komisijā. Un, ja jau tas ir tā, tad acīmredzot ārpus visiem kārtības ruļļiem, kuri pastāv spēkā Saeimā, tad Sociālo un darba lietu komisijai vajadzēs būt tik laipniem un izstrādāt... es nezinu, tādu sadarbības līgumu vai ko ar Labklājības ministriju, kurā pazemīgi lūgt šos atbildīgos darbiniekus ikreiz pēc komisijas sēdes ministra kungu informēt. Tie nu gan ir šodien gandrīz vai tā kā tādi, es nezinu, 1.aprīļa joki vai kā. Bet tomēr es lūgtu kolēģus, ņemot vērā šo nepieciešamību, sakārtot šo jomu un balsot par 57.priekšlikumu jau šodien, izdarot nelielas korekcijas šai priekšlikumā trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Savā darbā pie Pensiju likuma grozījumiem mēs esam ievērojuši gan visu to negatīvo, gan pozitīvo pieredzi, kas ir uzkrājusies mums triju gadu laikā un daudziem arī daudz lielāka, tiem deputātiem, kam bija tas gods strādāt gan 6., gan 7.Saeimā. Mēs ļoti labi atceramies to situāciju, pat labu gribu un tiešām atsaucoties uz tautas vēlmi un pensionāru prasībām, 6.Saeima tās izskaņā pēdējā darba posmā pieņēma daudzus ļoti vajadzīgus, lietderīgus un pozitīvus, visnotaļ atbalstāmus lēmumus, kam diemžēl nebija ekonomiska pamatojuma. Un mēs ļoti labi atceramies, kas notika 7.Saeimas darbības sākumā, kas mums šeit pat, šeit zālē sēdošajiem bija ar lielu sāpi un nepatiku, bet, lai glābtu sociālā budžeta pensiju daļu, nācās atcelt šos lēmumus.

Vēl vairāk. Bija izdarīts tāds kaitējums sociālā budžeta pensiju daļā, ka mums nācās ieviest vēl pārējos, citus nebijušus ierobežojumus. Kaut vai ierobežojumu strādājošiem pensionāriem. Tas viss mūsu visu pūļu dēļ, un mums visiem, strādājot tālāk, un, protams, arī ciešot pensionāriem no tā, bet toreiz citas izejas nebija, uzlabojot šo situāciju, un tagad mēs varam atļauties atgriezties pie tām normām, tiesībām un nodrošinājuma, kurš ir iespējams.

Bet tikai pie tā, kurš ir iespējams! Un šeit valdības koalīcijas darba grupa un visas frakcijas vienojās. Vienojās jau par daudzām ļoti pozitīvām lietām, par daudzām izmaiņām.

Šeit es varu minēt kaut vai ierobežojumu atcelšanu strādājošajiem pensionāriem. Priekšlaicīgas pensionēšanās saglabāšanu, neskatoties uz to, ka mūsu oponenti no Pasaules bankas un no citām institūcijām ir pret to, bet tāda ir Latvijas realitāte, uz to mēs ejam. Visu to atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisija.

Un, runājot par šīm mazajām pensijām, mēs esam vienojušies un arī esam spēruši soļus, lai novērstu, vispār novērstu šo mazo pensiju rašanos, pensiju formulā atgriežoties no minimālās algas pie vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām valstī un aprēķinot to atpakaļ par pusotru gadu, tik ilgi, cik ilgi šī prakse bija veikta.

Jā, cienījamie kolēģi, tas viss ir tas, ko šodien uz otro lasījumu mēs esam izdarījuši, kas būs un kas vairs nav nenovēršams, ko gan Sociālo un darba lietu komisija, gan arī valdība un Labklājības ministrija ir pamatojusi ar rūpīgiem aprēķiniem, tas negrauj mūsu sociālo budžetu.

Protams, ir un paliek šis mazo pensiju jautājums, šī problēma, ka cilvēki ir stipri zem iztikas minimuma un šie līdzekļi ir nepietiekami. Taču pašreizējā brīdī pēc Sociālo un darba lietu komisijas lūguma, kur pats šo lūgumu es esmu parakstījis un lūdzis valdību, un valdība ir izskatījusi šos priekšlikumus, jūs dzirdējāt valdības viedokli un labklājības ministra viedokli. Un šobrīd, šajā posmā, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, es aicinu respektēt šo viedokli, jo mums ir jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nesagrautu to, kas pašreiz ir sasniegts, to stāvokli, kurš ir sociālajā budžetā.

Mums priekšā vēl ir trešais lasījums. Un šis jautājums par mazajām pensijām un izšķiršanās par to, kādai ir jābūt minimālai valsts vecuma pensijai, šī diskusija vēl ir priekšā. Šī diskusija ir priekšā Sociālo un darba lietu komisijā, noteikti tā ir jāskata valdības koalīcijā, darba grupās, un, protams, šeit ir jābūt valdības viedoklim un izvērtējumam.

Es aicinu atbalstīt labklājības ministra Požarnova viedokli, pārceļot šo diskusiju uz nākamo — trešo lasījumu gan Saeimā, gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Labdien, cienījamie kolēģi! Te Ražuka kungs jau daudz no tā pateica, ko es gribēju teikt. Bet es gribu teikt, ka mēs 10.priekšlikumā esam iebalsojuši, ka Ministru kabinets nosaka minimālo vecuma pensiju. Bet, ja mēs nezinām šīs pensijas lielumu, ko mums izsaka 1,1 vai 1,5? Tāpēc es domāju, ka patiešām šis jautājums ir jāatliek uz trešo lasījumu. Kārtīgi šis jautājums jāizdebatē atbilstoši iespējām, un tad, kad mēs zināsim, kāds ir šīs minimālās pensijas lielums, tad mēs arī varēsim ļoti droši balsot par 1,5 vai par 1,2. Jo ir ļoti liela starpība, vai 1,1 no 20 vai 1,1 no 40, vai 1,5 no 40, tā ka, es domāju, ka šobrīd mēs neesam gatavi par šo punktu līdz galam un droši nobalsot, un šo jautājumu būtu jāatliek uz 3.lasījumu.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti. Mēs skatām Pensiju likumu 2.lasījumā. Valdība šo otrdien deva savu viedokli, savu atzinumu par Sociālo un darba lietu komisijas 2.lasījuma sagatavoto redakciju. Man ir jāizsaka nožēla. Man ir jāizsaka nožēla, ka neesam spējuši vienas dienas laikā starp otrdienu un ceturtdienu pārliecināt mūsu koalīcijas partnerus atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas viedokli. Es domāju, ka šodien manas individuālās pārrunas ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, tāpat mans viedoklis, kas tika pausts otram koalīcijas partnerim, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadītājam Grīnblatam, rosinās abus koalīcijas partnerus ieklausīties mūsos, un uz 3.lasījumu, kad būs iesniegti atsevišķi Tautas partijas priekšlikumi, es ceru, ka mēs spēsim izveidot tādu redakciju, kas atļauj mums izpildīt tos solījumus, ko mēs esam devuši saviem vēlētājiem. Tautas partijai tādi bija tikai divi attiecībā uz pensijām. Pirmais bija tikt galā ar sociālā budžeta bedri, ar to faktiski kaut kādu laupīšanas politiku, kas bija iestrādāta pirms 7.Saeimas vēlēšanu likumā, kuras dēļ mums nācās iet pat uz referendumu un kas nekādā veidā droši vien Tautas partijai nebija politiski izdevīgi. Šobrīd visi atzīst, pat visskaudrākie kritiķi, ka Tautas partijas un toreiz arī kopumā valdības koalīcijas atbalstītais viedoklis, ejot uz referendumu, ir attaisnojies. Sociālais budžets vai, pareizāk sakot, deficīts sociālajā budžetā divu gadu laikā būs samazinājies vairāk nekā četras reizes.

Otrs solījums, ko Tautas partija, ejot uz 7.Saeimas vēlēšanām, deva, bija solījums par to, ka mēs tiksim galā ar šo te nožēlojami mazo pensiju jautājumu. Man jāinformē, ka šobrīd varbūt kāds neieklausījās deputāta Vītola teiktajā, šobrīd situācija ir tāda, ka 68% no visām piešķirtajām pensijām ir tikai 30 latu lielas. Es nevaru teikt, ka tā ir normāla situācija. Mums vēl ir daudz ko darīt, lai šo situāciju labotu, un es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim, netraumējot nekādā veidā sociālo budžetu, sasniegt savus solījumus. Starp citu, varbūt vienkārši, lai būtu skaidrs, ka mēs nerunājam, Ražuka kungs, bez aprēķiniem, labklājības ministrs iesniedza aprēķinus koalīcijas padomes sēdē, un visi aprēķini liecināja, ka sociālajā budžetā papildu deficīts nerodas. Es ceru, ka 3.lasījums pieliks punktu vienreiz šīm nevajadzīgajām spītēšanās pozīcijām, kādās šobrīd diemžēl ir nostājušies koalīcijas partneri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Šķēles kungs, jūs izaicinājāt uguni uz sevi. Tad tagad paklausieties! Paklausieties un pārdomājiet. Joki ir visai mazi. Jūs teicāt, ka 6.Saeimas deputāti piekopa laupīšanas politiku un izveidoja tādu likumu, kas radīja bēdīgas sekas. Es atzīmēšu, ka 6.Saeimas deputāti piegāja ar ļoti lielu nopietnību un Pensiju likumu izstrādāja tādu, lai cilvēki tomēr varētu beidzot sākt uzelpot, nabagie cilvēki — gan strādājošie pensionāri, gan tie, kuri gribēja priekšlaicīgi pensionēties, gan tie, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu, tika piešķirta pensija, katru gadu palielinājums 10% apmērā. Un vēl un vēl. Un tad, kad jūs nācāt pie varas 1999.gadā, tad visu šo likumu sasvītrojāt krustu šķērsu, un, tikai pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cīņām uz barikādēm, tieši tā es arī pateikšu, un opozīcijas deputātu atbalstam, kaut kas vēl palika pāri. Strādājošie pensionāri vēl līdz šai dienai tomēr saņem 60 latu pensiju. Jūs gribējāt absolūti pilnīgi izsvītrot, lai nesaņem nevienu latu. Jūs iznīcinājāt pensiju pielikumu veciem, ļoti veciem cilvēkiem virs 80 gadiem. Un viņi nesaņem šo 10% pielikumu. Jūs gribējāt izsvītrot, es atkārtoju, priekšlaicīgu pensionēšanos, kuru mums izdevās aizstāvēt un izdodas aizstāvēt vēl šobaltdien, un paliks šī priekšlaicīgā pensionēšanās pagaidām. Jūs gribējāt, Šķēles kungs, 65 gadu vecumā lai ietu pensijā gan sievietes, gan vīrieši. Ar milzīgām cīņām mums izdevās panākt 62 gadus. Tas bija kompromiss. Jūs stāvējāt kā lauva, un nevarēja nekādi jūs pārliecināt. Un tikai uz šādiem... Un tagad jūs uzdodaties, es atvainojos, es runāju absolūti skaidru valodu, un neviens mani nevarēs pārliecināt, jo tie ir fakti, un tagad jūs uzdodaties pēkšņi par pensionāru draugu, jo tuvojas 8.Saeimas vēlēšanas. Nu tas taču ir fantastiski! Un mēs likām priekšā patiešām arī šo priekšlikumu par 40 latiem minimālo pensiju un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs domājam par to. Bet nevajag nepatiesību runāt. Un jūs apvainojat 100 deputātus 6.Saeimā, kuri esot bijuši... rīkojušies kā laupītāji. Nu tas taču nav normāli. Tā ka, lūk, debatēsim vēl uz trešo lasījumu, Šķēles kungs un jūsu partija, un parunāsim, izejot no šīm pozīcijām. No šīm pozīcijām, ka trīs gadus no 1999.gada gan strādājošie pensionāri katru gadu zaudē kopsummā 11 miljonus, gan vecie cilvēki nesaņem šīs papildu pensijas un tā tālāk, un tā joprojām. Es nebūtu runājis, bet jūs izaicinājāt uguni uz sevi, un tagad saņemiet! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis... Dzintars Ābiķis. Es atvainojos, Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamais Tabūna kungs! Es no jūsu runas sapratu, ka mūsu partijas priekšsēdētājs ēd ne tikai mazus bērnus, bet ēd arī pensionārus vakariņās. Es tikai gribu atgādināt vienu. Tad, kad tika izveidota pēdējā Šķēles valdība, pirms tam bija valdība, kuru vadīja Krištopans un kur jūsu pārstāvētā partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedalījās, un pirms tam bija Krasta valdība. Un tās valdības bija novedušas sociālo budžetu līdz tādam stāvoklim, ka vispār vairs nebija pensionāriem ko maksāt. (Aplausi.) Un tāpēc bija jāpieņem diemžēl Šķēles kunga valdībai tie nepopulārie lēmumi, bet pretējā gadījumā mūsu pensionāri stāvētu tāpat kā Krievijā mēnešus, daudzus mēnešus gaidītu, ka viņi vispār saņemtu kādu kapeiciņu. Tagad, protams, kad gan Šķēles valdība, gan tagadējā valdība situāciju ir saglābusi, kad sociālais budžets ir nostabilizējies, kad ir iespējas atkal spert jau diezgan platu soli pretim pensionāriem, tad tagad mēs to darīsim. Bet neatgriezieties pagātnē, kur bija pavisam greiza situācija.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Man, protams, šodien ļoti bieži bija jāiziet ārā no zāles, lai noslaucītu asaras. Vispirms daudzi no jums mīlēja invalīdus, daži no jums mīlēja cietumniekus, citi no jums mīlēja cietumniekus un invalīdus kopā un bija pat gatavi viņus vienā mājā ielikt iekšā, lai kopīgi tur strādātu. Tagad es dzirdu jaunus mīlestības paveidus. Nu jūs tagad visi sākat mīlēt pensionārus. Man liekas, to mīlestību vajadzēja vairāk darbos parādīt tad, kad bija strādāšana pie šī likuma, nevis te šodien, pieņemot otro lasījumu, nonākot līdz Pensiju likuma pašām beigām, nākt šeit un runāt. Godīgi sakot, Šķēles kungs, jūs rīkojaties kā nodevējs šinī brīdī pret valdību, jo bija valdības partneri sprieduši par konkrētu rīcību. Šeit jūs gribat uz citu partneru pleciem uzkraut atbildību un izbraukt sveikā cauri. Šķēles kungs, tā nedara! Tā nedara vīrieša cilvēks! Lūk! Un to jums vajadzētu atcerēties. Ja jūs nākat šeit runāt, tad pastāstiet to slikto, ko jūs esat izdarījis...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dobeļa kungs... un nākamie runātāji, es atgādinu, ka mēs apspriežam 57.priekšlikumu.

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi! 57.priekšlikums pilnīgi atbilst manai runai. Jo man vienkārši drusciņ liekas, ka jums vajadzētu pakaunēties tiem, kas te nāk un runā vienreiz vienu un otrreiz otru. Un tas, ka jūs tur atsevišķi izstrādāsit atsevišķu priekšlikumu... jūs esat valdības partneris, šoreiz es jums to saku. Interesanti, kā būs tad, kad mēs runāsim par jūsu ministriem un par jūsu ministru ieguldījumu likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: “Leon, mīli šo valsti!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār šinī sēdē notiek ļoti patīkamas lietas. Ir ļoti patīkami, ka Ražuka kungs atzina, ka tik tiešām netaisnīgi zemas pensijas ir mūsu pensionāriem. Tas ir ļoti labi.

Es pateicos arī Tautas partijai, kura atzina, ka referendums par pensijām bija pamatots. Tas tik tiešām tā bija, un paldies par novērtējumu.

Tātad tie... tā sociāldemokrātu lamāšana, ka mēs esam iztērējuši lieku naudu, rīkojot referendumu par pensijām, tiek, kā saka, norakstīta. Tātad mēs esam rīkojušies pareizi.

Patiesībā arī patīkami ir tas, ka pozīcija atzina, ka strādājošiem pensionāriem atņemt pensijas, kuras viņi ir nopelnījuši, ir bijis noziegums. Tas tik tiešām tā. Un Finansu ministrija līdz šim laikam nav aprēķinājusi, cik lielus zaudējumus nesa tautsaimniecība, jo strādājošo... profesors, kurš varēja strādāt, viņam atņēma to pensiju, viņš aizgāja projām, un ļoti daudzus augstas kvalifikācijas speciālistus pazaudēja ne tikai zinātne, bet arī tautsaimniecība un tajā skaitā ministrija. Tā ka redziet, cienījamie kolēģi, ka ir patīkami, ka atzīstam savas kļūdas. To tik tiešām vajag arī turpmāk darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man gribētos pateikties kolēģiem par šo lielisko izrādi. Es domāju, ka tagad visiem patiešām kļūs skaidrs, kas ir vainīgs tajā faktā, ka pensionāriem tika ierobežotas pensijas. Un es domāju, ka gandrīz visiem runātājiem patiešām bija taisnība. Visas valdošās koalīcijas partijas ir vainīgas pie tā!

Bet es ļoti stingri iebilstu pret to, ka tagad visi saka — nu, drīz jau mēs to labosim, paaugstināsim pensijas, un jau tagad dala laurus, kas būs tas labākais pensionāru aizstāvis? Varbūt tomēr nobalsosim par to, pieņemsim un tad jau dalīsim, kura ieguldījums bija lielāks. Jo tagad es, godīgi sakot, ļoti neomulīgi jūtos. Jo man šķiet, ka šajās starppartiju debatēs mēs patiešām nemaz nedomājam par tiem nabagiem pensionāriem. Bet būtībā mums kā deputātiem tieši par šiem cilvēkiem nu būtu visupirms jādomā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Taisnība patiešām šodien ir laikam vienīgi Jurim Dobelim. Šinī zālē šodien valda tikai un vienīgi mīlestība. Mīlestība bez dzimuma aizspriedumiem, daži mīl valsti, daži mīl tautu, dažs saldējumu vai Valsts prezidenti, katrs izvēlas to mīlestību atkarībā no savām iespējām.

Bet padomāsim par lietas būtību. Par ko pašlaik mēs strīdamies? Tas strīds ir būtībā starp valdības viedokli un komisijas viedokli. Kāda ir starpība starp šiem viedokļiem? Nemaz tik liela šī starpība nav. Valdības viedoklis ir tāds, ka nedrīkst nest kaitējumu sociālajam budžetam. Sociālais budžets, tas ir administratīvs mehānisms. Tātad nedrīkst kaitēt ierēdņiem. Ierēdņus arī vajag mīlēt, it sevišķi, ja tās ir jaunas un skaistas. Viss ir pareizi, bez jebkādām problēmām. Bet ko piedāvā komisija? Komisija būtībā arī nepiedāvā to, kas ir pensionāriem vajadzīgs. Es saprastu šīs karstās debates, ja komisija piedāvātu pensionāriem pensiju ne mazāku par iztikas minimumu. Tas ir kaut kur ap 90 latiem. Komisija jau būtībā arī mīl šo valsti, tās budžetu, Finansu ministriju un sociālo budžetu un tā tālāk. Un piedāvā 45 latus. Paskatieties, paskaitiet, kas ir 45 lati? 45 lati — tas ir ar mokām nomaksāti komunālie maksājumi un varbūt iespējas nopirkt jaunas zeķbikses, lai ietaupītu uz striķi un ziepēm un pakārtos zeķbiksēs. Vairāk jau neko komisija nepiedāvā.

Tad cienījamie tautas un pensionāru, saldējuma un Valsts prezidentes mīlētāji! Varbūt pietiks ar strīdiem, un atbalstīsim šoreiz komisiju, lai nākamajā reizē, trešajā lasījumā, jūs varētu atbalstīt pensionārus!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt kolēģi Tabūna kungs un pārējie! Acīmredzot ir tā, ka vīriem pietrūkst argumentu, tad vai nu sāk lamāties, vai kauties. Es gribētu tomēr atgādināt šos skaitļus, kāda situācija, Tabūna kungs, bija 7.Saeimai, sākot savu darbu.

Pensionāriem pensijas maksāja, divus mēnešus valstij pilnībā aizņemoties naudu ārpusē. Pensionāri tika uzturēti uz valsts aizņemšanās rēķina. Un tikai desmit mēnešiem, desmit mēnešiem pietika iekasējuma. Situācija pēc labojumiem, ko pirms 7.Saeimas vēlēšanām jūs arī balsojāt, Tabūna kungs, bija sekojoša: ka atļāva mēnesī, kā toreiz ministrs Makarovs debatēs ir runājis, viņš aizstāvēja toreiz pareizu pozīciju, atļāva dažam iemaksāt 460 latu mēnesī sociālajā budžetā un tajā pašā mēnesī paņemt ārā 960 latus. Ja tā nav laupīšana, tad varbūt mums ir stipri atšķirīgi viedokļi, Tabūna kungs!

Es gribētu vēlreiz aicināt: nerāsimies, nestrīdēsimies, mums ir trešais lasījums. Es tikai pieteicu precīzi un skaidri Tautas partijas viedokli. Mums ir iespēja un ir laiks, un ir šobrīd varbūt arī tāda unikāla iespēja, nesapostot sociālo budžetu, vienreiz atrisināt šo netaisnību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc kaislīgām debatēm es vēlreiz gribētu precizēt šo likuma pantu sakarā ar to, ka man rodas iespaids, ka deputāti savās runās visi aizstāv to, ka ir nepieciešams paaugstināt. Situācija ir sekojoša. Valsts pensijas ir triju veidu: vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma. Šis pants attiecas uz visām trijām, uz visām trijām.

Un invaliditātes pensijas I un II grupai šobrīd ir lielākas. Ja pieņems šo pantu, tādā gadījumā līdz 2006.gadam minimālā pensija pirmajai un otrajai grupai pazemināsies. Un šis priekšlikums varētu būt pieņemts tad, ja šeit būtu ierakstīts “valsts vecuma pensija”. Šādā redakcijā šis pants ir antisociāls un kaitīgs. Un tāpēc visi gribētu it kā aizstāvēt, bet ir nepieciešams cits priekšlikums. Es aicinātu noraidīt un nedebatēt par šo te jautājumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Šķēles kungs, vienalga, kāda bija situācija, es atkārtoju vēlreiz — vienalga, kāda bija situācija, nedrīkstēja valsts budžeta problēmas risināt uz nabaga pensionāru rēķina. Jūs to izdarījāt. Sapratāt? Tā nedrīkstēja darīt. Trīs gadus, pateicoties jums, jūs badinājāt pensionārus. Badinājāt! Un jūsu ierosinājums faktiski ir arī turpināt to. Mūsu priekšlikums ir pašlaik strādājošiem pensionāriem no nākamā gada maksāt pilnu pensiju, ko pieprasa arī Pasaules banka. Visu laiku pieprasa. Tur jūs neieklausaties. Un jūsu priekšlikums, lūk, nāk par 30 latiem, tomēr piemest klāt kā nabaga dāvanu. Tā nedrīkst rīkoties. Tā nav godīgi. Jūs sakāt — situācija bija. Vienalga, kāda situācija ir, cilvēki, kuri ir uz badošanās robežas, faktiski badojas, nedrīkst risināt problēmas uz šo cilvēku rēķina. Nekādā gadījumā. Es nepiekritīšu, vienalga, kādus skaitļus jūs man piesauktu. Nekad! Kamēr vien man būs iespēja runāt par to.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Tā kā te daži vēlas kādus faktus un skaitļus, es varētu dažus atgādināt. Guntars Krasts sāka vadīt valdību aptuveni 1997. gada vidū, vasarā. Tālāk es gribētu pateikt, ka Guntara Krasta valdīšanas beigās, Guntara Krasta valdības valdīšanas beigās, sociālajā budžetā bija 20 miljoni latu. Un es domāju, ka jūs to zināt gan. Un es gribētu pateikt, ka vajadzētu atcerēties, paņemt stenogrammas, kurā brīdī sākās šī krīze sociālajā budžetā. Un tā sākās krietni vēlāk, tā sākās apmēram 1998.gada oktobra mēnesī ar visiem šiem nenormālajiem priekšlikumiem, ar visu šo te prognozes it kā ievērošanu, lai pielabinātos, es nezinu, kādā veidā. Lūk, tā ka nebūsim te tādi un neviltosim šeit vēsturi! Guntara Krasta valdības laikā bija arī kārtīga pensiju indeksācija. Tas tā, starp citu. Tā ka pirms 3. lasījuma atcerieties arī drusku vēsturi un pastudējiet stenogrammas!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Tā nu laikam sanāk, ka no mīlestības pret visu mēs nonākam pie mīlestības pret vēsturi. Pašlaik kā arhivāri uzskaitām, kura valdība ko ir darījusi. Es lūdzu jūs atgriezties pie šodienas un atbalstīt komisiju, nevis valdību, jo pat abi bijušie premjeri — gan Guntars Krasts ir sapratis bijušās kļūdas, gan Andris Šķēle, kas šodien mēģina mūs pārliecināt, ka viņa valdība ir pieļāvusi kļūdas un tās ir jālabo. Sociālo un darba lietu komisija piedāvā, ko darīt rīt bijušajiem, nākamajiem un aiznākamajiem premjeriem. Un varbūt tādā gadījumā nemocīsim Aiju Barču, kura gaida, kad nu beigsies muldēšana un sāksies balsošana.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča. Es lūdzu priekšsēdētāju izteikt viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 58.Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 58. priekšlikums — deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

A.Barča. Tomēr, jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Barča. Es atvainojos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — vienīgā iespēja — 30.novembris, lai spētu izskatīt galīgajā lasījumā 20.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr.3799, un mēs redzam, ka trešajam lasījumam priekšlikumi šim te likumprojektam nav saņemti. Aicinu atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leišklans, lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments ir nr.3805. Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Paldies Dievam, patērētāji nav jāmīl, tie ir jāaizsargā, un tāpēc 1.priekšlikums šim likumprojektam atrodas tikai 21.lappusē. Un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisija atbalsta, aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums atkal ir redakcionāls — par 14.panta trešo daļu, un to iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Nākamais 27.lappusē ir 3. — Juridiskā biroja priekšlikums par 16.panta pēdējo teikumu. Redakcija jums ir redzama, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums 29.lappusē par 18.panta trešo daļu. Redakcionāls labojums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija nedaudz maina panta teksta numerāciju. Es aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies!

Arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu....

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Komisija vēl redakcionāli precizē. Vēlāk 21.pantā ir redakcionāli precizējumi … viens, divi pēc kārtas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 21.1.panta piektajā daļā ir izslēgums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēža kungs!

8.priekšlikums pie 38.lappuses runā par 25.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums ir 25.panta astotās daļas labojums, ko iesaka Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta par 25.pantu, redakcionāli precizējot panta daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 25.panta devītā daļā izmaiņas piedāvā Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums pie 26.panta pirmās daļas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13. priekšlikums — Juridiskā biroja, kur es aicinu jūs atbalstīt 26.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Jau 48.lappuse. 14.priekšlikums — piedāvā Juridiskais birojs. Labojam redakcionāli 28.pantu. Komisija atbalsta Juridisko biroju, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums — 28.panta trešās daļas 1.punkts — izslēgums, ko komisija atbalsta, iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tāpat Juridiskais birojs pie 28.panta piedāvā redakcionālas dabas aizstājumu. Komisija atbalsta, precizējot pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums pie šī paša panta ceturtās daļas. Komisija atbalsta biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies!

Nākamais priekšlikums ir 56.lappusē pie 29.panta — Juridiskais birojs iesaka redakcionālas izmaiņas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 29.panta ir 19. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Šī paša panta trešās daļas 2.punktu, komisijai redakcionāli grozot, liek izmainīt Juridiskais birojs. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. Tiek pilnīgi atbalstīts.

K.Leiškalns. 21. ir aizstājums 29.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta Juridisko biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 22. priekšlikums. 31.pants. Atkal redakcionāls precizējums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums likumprojekta, ne likuma 19.pantā, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, runājot par pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Varu jums ziņot, ka šim likumprojektam priekšlikumi otrajā lasījumā nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā! Varu teikt, ka priekšlikumi šim likumprojektam uz otro lasījumu arī nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad tipveida nolīgums. Ļoti analogs iepriekšējam, tikai valsts ir cita, tā ir Kazahstāna, vēl bez tam šajā tipveida līgumā ir ietverts par kapitāla nodokļiem par dubulto neaplikšanu, un šī prasība ir Kazahstānas puses vēlme. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, ko ir darījusi arī atbildīgā komisija!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Varētu būt 28.novembris.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šī konvencija ir tiesību akts, kas regulē dažādu medikamentu kvalitāti, izvērtēšanu un arī to reģistrēšanu, gaitu un procedūras starptautiski. Un Latvija, kurai nav starptautisko tiesību jomā izstrādāti konkrēti principi šajos jautājumos, tātad par medikamentu kvalitātes izvērtēšanu un to reģistrāciju, faktiski tātad, pievienojoties šai konvencijai, veidojas starptautisko tiesību bāze, lai mēs to varētu pielietot savā darbībā. Tas veicinās šo medikamentu reģistrāciju gan šeit, Latvijā, gan arī Latvijas medikamentu ražotāju iespējas eksportam.

Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu, un aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 28.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā nr.2”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Latvijas un Eiropas Savienības pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecība notiek, balstoties uz Eiropas līguma protokolu nr.2 “Par pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienību”.

Šis sagatavotais līgums šī protokola papildināšanai paredz pārstrādāto lauksaimniecības produktu eksportu no Latvijas uz Eiropas Savienību, ierobežojošo, pašreiz ierobežojošo augsto tarifu pazemināšanu un kvotu palielināšanu no abām pusēm.

Latvijas ražotāji iegūst sekojošas priekšrocības sakarā ar šī lēmuma stāšanos spēkā. Tātad, kā es minēju, tiks palielinātas kvotas konkrēti cukura konditorejas, kakao un miltu konditorejas izstrādājumiem, saldējuma eksportam uz Eiropas Savienību, kā arī no jauna piešķirtas kvotas jauktu pārtikas produktu, piemēram, “Jungle Pop” saldējuma un cigarešu eksportam.

Otrais. Eksportējot iepriekš minētos produkcijas veidus šo kvotu ietvaros, tās tiks atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa un arī netiks aprēķināti lauksaimniecības komponenti, izņemot cigaretes, kuru importam Eiropas Savienībā tiks piemērota ievedmuita 15% apmērā no tarifa, no augstākās labvēlības tarifa.

Un trešais punkts, ko iegūs Latvijas puse, ir tas, ka ārpus kvotu ietvariem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem ievedmuitas tarifa likme tiks samazināta 10.

Tātad no Latvijas puses pārtikas produktu pārstrādātajiem paveras nesamērojami labākas iespējas eksportam uz Eiropas Savienību.

Es varu minēt atsevišķus kvotu palielinājumus, piemēram, šokolādes produktiem ar kakao piedevu no 700 tonnām pašreiz kvota tiek palielināta līdz 2000 tonnām, konditorejas izstrādājumiem no cukura — konfektēm, karamelēm, īrisiem — no 350 tonnām uz 1000 tonnām. Teiksim, minētais “Jungle Pop” saldējums — no pašreizējās nulles kvotas un 1600 tonnām, cigaretēm no nulles uz 1000. Tātad tas ir Latvijas puses ieguvuma uzskaitījums.

Otrais pielikums paredz tirdzniecības atvieglojumus, kas piemērojami Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, to importam Latvijā. Un konkrēti tiek palielinātas kvotas jogurtam, sausajam pektīnam, margarīnam, maizei, miltu, konditorejas, gatavu zupu un džina importam Latvijā, respektīvi, no Eiropas Savienības eksportam uz Latviju.

Otrais punkts, ko iegūst Eiropas Savienība, ārpus kvotas ietvariem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem ievedmuitas tarifa likme līdz 2004.gadam kopumā tiks samazināta vidēji par 25 procentiem. Un šeit varu minēt no Eiropas Savienības puses, kas tiks iegūts papildus... tātad kvotu ievaros: margarīns no pašreiz 2000 tonnām uz 4000, miltu konditorejas izstrādājumi — no 20 uz 800, gatavās zupas un buljoni — no 20 uz 300, džinam, piemēram, no 20 uz 90 tiek palielināta kvota.

Tātad šāds lēmums tiek piedāvāts balsojumam. Atbildīgajā komisijā, balsīm daloties, tika atbalstīta šī likumprojekta paātrināta virzība. Tātad izskatīt to steidzamības kārtā aicina atbildīgā komisija — Ārlietu komisija — ar mērķi, lai šis lēmums varētu stāties spēkā līdz 1.decembrim, kā tas ir panākts, gatavojot šo te vienošanos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par steidzamību?

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es esmu pret steidzamību. Tas ir ļoti nopietns dokuments, un tas, ko mūsu cienījamais kolēģis izstāstīja, diemžēl nav tik vienkārši, kā mēs pieņēmām iepriekš tos 3 likumus, nu tie ir tādi protokolie likumi. Šis ir ļoti nopietns. Tāpēc es esmu kategoriski pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu. Par — 70, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Godājamie kolēģi, aicinu to izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, jūs balsojat vienu otru reizi, tik tiešām nedomājot, kas būs pēc tam. Nu 1997.gadā steigā parakstītie līgumi jau tagad parāda rezultātus. Un tagad arī 2.oktobrī šinī gadā Briselē parakstīja šo dokumentu 7/2001. Šis dokuments paredz jaunu abpusēju kvotu piešķiršanu un esošo kvotu palielināšanu, ievedmuitas, tarifu likmes samazināšanu ārpus kvotas ietvariem. Tātad kārtējo reizi Zemkopības ministrijas ierēdņi veica darbību, kura piepildīs Latvijas tirgu ar Eiropā un citās valstīs saražotām precēm. Tas izveidos situāciju, ka lielveikali ievedīs sev preces un Latvijas saražotās preces un arī lauksaimnieku preces tiks izspiestas no tirgus, un visi tie ražošanas uzņēmumi — lieli vai mazi, kuri strādā Latvijā, tie tiks virzīti uz bankrotu. Tas ir pirmais.

Otrais. 1999.gadā Tautas partija neatbalstīja kvotu palielināšanu margarīnam, jūs balsojāt pret, un to jūs darījāt pareizi. Bet kāpēc tad tagad jūs to tā aktīvi atbalstāt? Un kas tad tiks ievests? Es nemaz nenosaukšu tur... pāri par 300 pozīcijām, kas tiks ievestas Latvijā. No Latvijas, es saskaitīju, nu, tā kā mūsu kolēģis pateica, kaut kur piecas pozīcijas. Tātad graudi, graudaugi, milti, nedenaturētais spirts, stiprie alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, piens, protams, cukurs, ja, sabiezinātais piens, tāpēc jau nolikvidēja Rēzeknes piena kombinātu, dārzeņi, dzīvnieku tauki un margarīns, tabletes pret klepu un kakla iekaisumu.

Nevaru saprast, kādas Zemkopības ministrijai ir attiecības pret tabletēm? Vai tad viņi nodarbojas ar medicīnas jautājumiem? Un tas nozīmē, ka tas viss tiek izdarīts par sliktu mūsu zemniekiem. Jo pilnīgi tiks atbalstīti ārvalstu zemnieki un viņu rūpnieki. Un tagad, ja jau Latvija norāda arī anotācijā, ka Latvijas budžets zaudēs 800... 285 000 latu, tad diemžēl tas cipars nav pilnīgs, jo tur būs vismaz trīs reizes vairāk. Un, ja mēs paskatāmies arī uz citiem jautājumiem, tad eksports no Latvijas uz ārzemēm nepalielināsies, tas tā ir mazs, jo uz katru ievesto latu... uz katru izvesto latu preces no Latvijas ieved vismaz divi, ja ne trīs, es neskaitu vēl to kontrabandu un ēnu ekonomikas darbību. Un galvenais ir tas, ka mēs, Saeimas deputāti, tā mierīgi automātiski nobalsojam, neaizsargājam savu iekšējo tirgu un nevēlamies veikt, lai Latvijā būtu pašapgāde ar pašu saražoto lauksaimniecības preci. To dara visas valstis, tādā veidā ietaupot savus naudas līdzekļus. Diemžēl mēs to nevēlamies darīt, un mūsu ierēdņi dara to citādi. Un ja mēs tagad paskatāmies lauksaimniecības... Lai ar lauksaimniecības precēm apgādātu Latvijas iedzīvotājus, vajag apmēram 600 miljonus latu. Ko saražo šodien Latvijas lauksaimnieki? Tikai 200 miljonus latu produkcijas... 200 miljonu apmērā latos produkciju saražo Latvijas zemnieki. Tātad 400 mēs... uz 400 miljoniem ievedam. Tā ir briesmīga... briesmīgs cipars, kuru diemžēl neviens negrib redzēt, zināt, bet mēs tikai atbalstām to, ko mums liek priekšā ārzemnieki.

Un tagad, ja mēs paskatāmies arī uz citu Zemkopības ministrijas darbību, tad tā ir kvalitāte. Kādas tad kvalitātes prece ienāk Latvijas tirgū, un ko mēs redzam vai nu mūsu tirgū, vai veikalos? Diemžēl zemas kvalitātes preces, un tur neviens neveic pārbaudes, kāda ir kvalitāte šai precei, kāds ir tās termiņš un kādā veidā tā ir ievesta Latvijā. Visu pārdot, izpērk, un tādā veidā, kā saka, mēs piepildām savu tirgu ar nekvalitatīvu preci. Bet vēl jau viena lieta. Tur ir ierakstīts anotācijā, ka mūsu sociālo seku novērtējums likumprojektā šo jomu neskar. Diemžēl tas skars. Jo vairāk mēs ievedīsim produkcijas, jo mazāk mēs ražosim priekš sevis. Tātad darbavietas saruks. Un tas ieraksts, ko ir veikuši mūsu ierēdņi, nav pareizs.

Cienījamie kolēģi! Šādu mūsu zemniekiem, vietējiem ražotājiem kaitīgu likumprojektu steigā atbalstīt nevar. Un man nav saprotams, kāpēc tas likumprojekts ir atlikts uz novembra mēnesi, ja to vajadzēja risināt vēl jūnija, jūlija mēnesī. Tātad tas tiek darīts par labu ārzemju ražotājiem un ārzemju importētājiem. Likumprojekts ir jāizskata bez steigas, tas ir jāizskata trijos lasījumos, un ar aprēķiniem, diemžēl kurus līdz šim laikam mēs neesam redzējuši un neredzēsim, kā vienmēr. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Nu, mūsu piezīme ir sekojoša. Tomēr izskatāmais jautājums nedod tādu īstu kopainu abām pusēm. Kas ir ieguvēji? Latvijas puse? Eiropas Savienības puse? Jo, ņemot šo konkrēto piemēru, piemēram, margarīnam kvota šobrīd ir 2000 tonnu ievedumam Latvijā ar 0,5% tarifa likmi. Paredzētas ir 4000 tonnas — 0%. Mēs zinām, ka margarīnam pamatā ir augu eļļas, rapšu eļļas un tā tālāk, bet ir vēl otrs instruments, kuru Rietumeiropas valstis lieto savu ražotāju balstīšanai. Tās ir eksporta subsīdijas. Diemžēl ar mūsu valsts iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 1999.gada februārī kā jaunai dalībvalstij mums tika nodefinēts, ka eksporta subsīdijas nedrīkstam lietot. Rietumeiropas valstīs sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju atteikšanās no eksporta subsīdijām notiek ļoti pakāpeniski. Tas ir viens no papildstimuliem blakus muitas tarifiem, ievedmuitas vai izvedmuitas tarifiem, kas nodrošina labāku konkurētspēju, salīdzinot ar mūsu ražotājiem. Nu, līdzīgi par jogurtu ir bijis — 5% tarifu likme, tagad būs 0% tarifu likme. Tāpēc šīs kopainas iztrūkums, kad ņem kopā visus ekonomiskos instrumentus, pie importa, eksporta operācijām par lauksaimniecības produkciju starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, mums neļauj spriest, kā mums īsti iet šajā tautsaimniecības nozarē. Un tagad es varu pieminēt rezultatīvo rādītāju, kā mums ir gājis. Un šeit zināma nozīme ir bijusi arī šiem muitas tarifiem. Piena un piena produktu eksports no 1996.gada līdz 2000.gadam mums ir samazinājies vērtības izteiksmē no 14,5 miljoniem uz 12,3 miljoniem jeb 15%. Imports tajā pašā laikā pieaudzis no 1,4 miljoniem latu līdz 7,2 miljoniem latu — piecas reizes. Līdzīgi es varu minēt par gaļas eksportu un importu. Nerunājot par Lietuvu un Igauniju, kur mēs vispār esam katastrofālā pieaugušajā negatīvajā eksporta – importa bilancē par lauksaimniecības produktiem.

Tāpēc mēs te pieņemam labus lēmumus un iestājamies vienā un otrā organizācijā. Šajās organizācijās jāstājas, ir jāunificē tirdzniecības nosacījumi, jāvienkāršo šī tirdzniecība, taču vienlaikus ir jābūt acīmredzot zināmiem pārejas periodiem, kas darītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus mūsu eksportētājiem no citām valstīm, ko mēs šobrīd gribam izdarīt.

Tāpēc mums bija kaut kā dīvaini, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsprieda šo jautājumu, neviens pat neturēja par vajadzīgu pamatot, paskaidrot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es pat nezinu, kāpēc Ārlietu komisija šeit ir galvenā šajā ziņā, jo izšķirošais moments tieši tautsaimniecību, tātad arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai būtu sakāms nopietns vārds. Par cik šīs kopainas nav, man ir ļoti, ļoti grūti tā balsot pozitīvi. Es lūgtu vispār uz priekšu varbūt iedziļināties šajā blokā un ņemt visu ekonomisko instrumentu kopu, kas mūs skar ar Eiropas Savienību. Tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā, mums būs ļoti izdevīgi. Jo, piemēram, ieved tarifus uz kviešiem. Mums ir tagad 40%, bet Eiropas Savienības valstīm ir 155%. Iedomājieties, kāda starpība! Kādi viņiem ir saimniekošanas un eksportēšanas apstākļi, salīdzinot ar mūsu kviešu ražotājiem. Tā ka man ir tāda piezīmes — turpmāk, šādus jautājumus pasniedzot, apspriest komisijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu priekšlikums ar ierosinājumu turpināt sēdi līdz 25.darba kārtības jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma. (Zālē troksnis.)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 22, atturas — 20. Turpinām sēdi!

Debatēs nākamajam vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M.Sprindžuks (TP). Godātie deputāti! Es gribēju nedaudz paskaidrot par šo te jautājumu. Cienījamie sociāldemokrāti, patiesībā problēma nav tik liela, kā jūs to mēģinājāt rādīt. Lielākais palielinājums ir importa pusē tieši margarīnam. Pašlaik margarīna ievedmuita ir tikai 0,5%. Noņemot faktiski šo 0,5% šai kvotai, nekas būtiski nemainās.

Bez tam, analizējot importa struktūru tieši margarīnam, apmēram puse no importa ir tieši Polijas margarīns. Līdz ar to faktiski Zemkopības ministrijas aprēķini rāda, ka nebūs nekāda īpaši būtiska ietekme uz šo sektoru.

Bet es gribētu akcentēt ko citu. Mums šis līgums ir ļoti vajadzīgs no viena aspekta. Latvijas problēma nav tā, ka mums nāk ļoti milzīgs imports tieši pārtikā. Es salīdzināju: Igaunijā, Lietuvā tas ir ļoti līdzīgs. Latvijas problēma ir tieši apstāklī, ka mūsu eksports ir ļoti niecīgs. Līdz ar to es gribētu teikt, ka mūsu uzņēmējiem pārtikas sektorā visbūtiskākais ir tikt iekšā Eiropas tirgū un pavērt mazu durvju šķirbu, lai mēs tur tiktu iekšā. Un šajā gadījumā šis sastādītais līguma projekts faktiski dod tādiem uzņēmumiem kā “Laima”, “Rīgas piensaimnieks”, “Rīgas piena kombināts”, arī “House of Prince” iespējas tikt Eiropas tirgū. Ja mēs šobrīd kavējam šo te projekta pieņemšanu, mēs vienkārši patiesībā neizpildām savas prasības un ar 1.decembri vienlaicīgi ar Eiropu neieviesīsim šīs normas.

Man liekas muļķīgi nepildīt savas saistības, un patiesībā ar dažu nedēļu vai pat mēnešu nokavēšanos mēs tik un tā pieņemsim šo sarakstu, jo eksperti to ir apstiprinājuši kā mums izdevīgu. Un tāpēc galu galā mūsu uzņēmējiem neļaut tikt Eiropā? Protams, kaut kas ir jādod pretim. Bet eksperti šīs jutīgās pozīcijas ir izanalizējuši. Nu es neredzu pamatu tam pretoties.

Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Sprindžuka kungs pateica pareizi, ka problēmas nav lielas... Protams, ārzemniekiem problēma nav liela, bet Latvijai ir ļoti liela problēma. Un to, ka jūs pateicāt, ka kaut kas ir jādara, ziniet, tas ir pilnīgi nenoteicošs tāds termins, kuru valsts ierēdnis nevar teikt. Ir jādara, bet ne kaut kā jādara. Kaut kā mēs visu laiku darām, un mēs esam kaut kādā vietā nenoteiktā.

Un ja mēs... jūs runājāt par Igauniju... kā Lietuva, tā Igaunija ceļ Latvijā veikalus, atver jaunus, a Latvija kā sēdēja iedzīta bedrē, tā arī sēž. Un jūs paskatieties, kas notiek tirdzniecības tīklos! Jūs neesat bijuši veikalos. Jūs paskatieties, kā jūs sastādījāt šo tabulu. Ko no tā var saprast? Kādus dokumentus jūs sagatavojat Saeimas deputātiem! Tā ir kauna lieta!

Tagad, kas attiecas par kvotu instrumentu. Kvotu instrumentu mēs neizmantojam. Un par cik mēs neizmantojam kvotu instrumentu, tāpēc Latvijas zemnieki, Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji ir nolikti vienmēr uz ceļgaliem pie durvīm klauvēt. Un, ja jūs tā lielāties, ka Eiropā tā gaida mūsu preci, to tur negaida. Ja viņi atļaus mums ievest 2000–3000 tonnas, tad tā vietā Latvijā ievedīs 20 000–30 000 tonnas. Un jūs paskatieties analīzi par sviestu, par sieru, par sauso pienu un pretī cik ieved iekšā gaļas, gaļas izstrādājumus un pārējo produkciju, kuru arī jūsu ministrija gudri pasniedza, ka tas nav nekas. Diemžēl tas ir kaut kas! Un tādā veidā mēs iznīcinājām savu vistkopību, cūkkopība arī ir nolikta uz iznīcības līmeņa, un tas pats ir ar graudu ražošanu.

Un nevajag kratīt galvu un teikt, ka tas tā nav. Tas tā ir, jo jūs neesat arī konsultējušies ar zemniekiem. Jums ir daži cilvēki, kā saka, kurus dažādā veidā atbalsta, un viņi tad, protams, ka nobalso. A te, kur ir norādīts, ar kādām nevalstiskajām organizācijām tika veiktas konsultācijas: darba grupas dalībnieki atbalstīja likumprojektu. Ko nozīmē — darba grupa? Kas tā — darba grupa, un kas to veido? Kāpēc zemnieki par to neko nezina. Uzzina tikai pēdējā momentā no Saeimas sēdes. Ja viņi to klausās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir saņemts desmit deputātu priekšlikums ar ierosinājumu slēgt sēdi pēc šobrīd izskatāmā likumprojekta izskatīšanas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — 17. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību šī dokumenta pirmajam un otrajam pielikumam, kas nosaka tirdzniecības atvieglojumus, kas piemērojami Latvijas izcelsmes un arī Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādāto lauksaimniecības preču importam Latvijā un savukārt Latvijas — Eiropā. Tad ko nosaka šis te pielikums? Ka Latvijas precēm, ārpus kvotas ietvariem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, ievedmuitas tarifa likmes tiks samazinātas par 10%. Savukārt Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādāto lauksaimniecības preču importam Latvijā ārpus kvotas ietvariem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem ievedmuitas tarifu likme līdz 2004.gadam kopumā tiks samazināta vidēji par 25%.

Diemžēl man nespēja neviens paskaidrot, kā tas ietekmēs Latvijas tirgu, šo te fasēto lauksaimniecības produktu tirgu Latvijā.

Un otrs jautājums, uz kuru es nespēju atrast atbildi, vai mūsu preces tiešām spēs pārdot ārvalstīs, vai tās ir pietiekami konkurētspējīgas gan kvalitātes, gan cenas ziņā.

Un jāsaprot būtu arī tas: ja mūsu tirgu piepludinās ar Eiropas precēm, pērkot lētāku ārvalstu preci, mēs jau atbalstīsim ārvalstu ražotājus, ne jau savējos. Un viņi jau tā ir tieši vai netieši subsidēti savās valstīs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Balsīm daloties, Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu 1.lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 12, atturas — 6. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 2.lasījuma datums?

G.Krasts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 27.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

G.Krasts.... novembrī. Un izskatīšana nākamajā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad 29.novembrī. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka ministru aizņemtības dēļ šodien nebūs iespējas uzklausīt viņu atbildes uz deputātu jautājumiem. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti. Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Mārtiņš Emsiņš, Jānis Lagzdiņš, Andris Bērziņš, Roberts Jurdžs, Oskars Grīgs, Juris Vidiņš, Valdis Lauskis, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Kopsavilkums

2001. gada 22. novembra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ.nr.952) (dok.nr.3799) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.984) (dok.nr.3805) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

 

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1045) (dok.nr.3652; nr.3652B) Balsojums: 61 par, 1 pret, 12 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1046) (dok.nr.3653; nr.3653B) Balsojums: 64 par, 0 pret, 18 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. (Reģ.nr.1047) (dok.nr.3654; nr.3654B) Balsojums: 57 par, 13 pret, 19 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1048) (dok.nr.3655; nr.3655B) Balsojums: 59 par, 14 pret, 6 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā”. (Reģ.nr.1049) (dok.nr.3656; nr.3656B) Balsojums: 66 par, 2 pret, 17 atturas.

— “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”. (Reģ.nr.1050) (dok.nr.3657; nr.3657B) Balsojums: 58 par, 27 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1051) (dok.nr.3658; nr.3658B) Balsojums: 56 par, 14 pret, 12 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1052) (dok.nr.3659; nr.3659B) Balsojums: 64 par, 18 pret, 11 atturas.

— “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061) (dok.nr.3726; nr.3726B) Balsojums: 72 par, 2 pret, 13 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

 

— “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. (Reģ.nr.1013) (dok.nr.3487; nr.3797) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.974) (dok.nr.3397; nr.3798) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.948) (dok.nr.3345; nr.3814) Balsojums: 75 par, 0 pret, 15 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

— “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. (Reģ.nr.1068) (dok.nr.3737; nr.3796) Balsojums par steidzamību: 70 par, 16 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 12 pret, 6 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1056) (dok.nr.3680; nr.3794) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. (Reģ.nr.1059) (dok.nr.3701; nr.3795) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1078) (dok.nr.3800; nr.3800A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1079) (dok.nr.3801; nr.3801A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1080) (dok.nr.3802; nr.3802A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Ordeņu un goda zīmju likums”. (Reģ.nr.1081) (dok.nr.3803; nr.3803A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1082) (dok.nr.3815; nr.3815A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 22. novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien pēc saspringtas darba dienas Saeimas sēdē mēs tiešām varam pateikt, ka paveikts liels darbs. Tika izskatīta valsts budžetu pavadošā nodokļu likumprojektu pakete, kas ir labs priekšnoteikums valsts budžeta 2002.gadam projekta izskatīšanai nākošajā plenārsēdē pēc nedēļas, kā arī svarīgākais un iedzīvotāju vislielāko daļu skarošs jautājums — grozījumi pensiju likumā. Tie ir divkārši svarīgi, jo zināmu laika posmu atpakaļ sociālā budžeta grūtību dēļ tika noteikti ierobežojumi, kas nebija populāri un skāra lielu iedzīvotāju daļu. Mums arī bija nepatīkami un sāpīgi ievest šos ierobežojumus, bet to toreiz prasīja stāvoklis sociālā budžeta pensiju daļā. Tagad, tam uzlabojoties un reāli piepildoties, mēs esam vienojušies par vairākām ļoti svarīgām lietām.

Pirmām kārtām tā ir ierobežojumu pakāpeniska atcelšana strādājošajiem pensionāriem no 1.janvāra. Tātad pensijas ierobežojums būs tikai 90 latu, pēc gada — 120 latu, pēc diviem — 150 latu. Tiks pārskatītas un turpmāk netiks aprēķinātas pensijas, ieliekot pensiju formulā minimālo algu. Mēs atgriezīsimies pie vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas ir krietni lielāka un ļaus turpmāk samazināt mazo pensiju skaitu, kā arī aprēķināt pensijas par pusotru gadu atpakaļ. Mēs arī saglabāsim normu, kas paredz iespēju priekšlaicīgi pensionēties vīriešiem un sievietēm līdz 2005.gadam. Tie ir priekšlikumi, par kuriem vienojās valdošās koalīcijas darba grupa un par kuriem diskutēja Sociālo un darba lietu komisija. Šodien mēs atbalstījām arī valdības un labklājības ministra viedokli, ka diskusija par to, cik un kā palielināt mazās pensijas, ir pārceļama uz likumprojekta trešā lasījuma izskatīšanas laiku.

Arī valdības darba grupa, kas skatīs un veidos šos priekšlikumus, saskaņos viedokļus. Tā tiksies jau nākošajā trešdienā, lai tālāk turpinātu darbu pie šī likumprojekta.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas deputāti pēc šīsdienas plenārsēdes darba ir gandarīti par to, ka izdevies apstiprināt virkni likumprojektu, kuri iezīmē ceļu uz nodokļu samazināšanu mūsu valstī.

Svarīgi, ka pēc ilgstošām runām esam pārgājuši pie darba un jau no nākamā gada 1.janvāra esam samazinājuši uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas būs papildu stimuls jaunu darba vietu veidošanai Latvijā, kā arī atbalsts ražošanai.

Tāpat arī ir izdevies atcelt pievienotās vērtības nodokļa aplikšanu namīpašumu apsaimniekošanā pēc privatizācijas. Līdz šim bija izveidojusies nepareiza situācija, ko nevarēja tālāk atbalstīt, proti, apsaimniekojot namīpašumus, dzīvokļus, kuri ir privatizēti, gan par īri, gan par citiem apsaimniekošanas izdevumiem bija jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. No 1.janvāra šī prakse tiek atcelta, un jebkurā gadījumā gan īrnieku, gan namīpašnieku rīcībā paliks vairāk līdzekļu, kurus viņi varēs ieguldīt, lai sakoptu un sakārtotu savus mājokļus.

Arī reliģiskām organizācijām ir atcelts nodoklis par to palīdzības daļu, ko viņi sniedz maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Turpmāk reliģiskās organizācijas un iestādes varēs sniegt sociālo palīdzību, izmaksāt pabalstus gan trūcīgiem draudzes locekļiem, gan iedzīvotājiem, un šī palīdzība netiks aplikta ar nodokļiem. Tā, manuprāt, ir ļoti laba prakse.

Un tagad beigās par svarīgāko jautājumu — par grozījumiem pensiju likumā. Ļoti liela iedzīvotāju daļa šos pensiju likuma grozījumus gaida ar nepacietību, jo pensijas tiešām ir netaisnīgi zemas. Ir tāda cilvēku daļa, kuri nostrādājuši visu savu mūžu, vairāk nekā 30 gadus, un, aizejot pensijā, saņem netaisnīgi zemu pensiju — nepilnus trīsdesmit latus. Šo pensiju likuma grozījumu rezultātā virknei cilvēku, kuri ir strādājuši ilgstoši, bet saņem zemas pensijas, tās tiks pārrēķinātas. Tiem, kuri aizgājuši pensijā pēc 1990.gada, pensijas vidēji pieaugs par četrpadsmit latiem. Tautas partija pretēji Pasaules bankas ieteikumiem uzskata, ka cilvēkiem arī turpmāk jāsaglabā iespēja priekšlaicīgi pensionēties, jo daudzviet cilvēki pirmspensijas vecumā ir jau ilgstoši bez darba. Šī priekšlaicīgā pensionēšanās viņiem ir vienīgā izeja no situācijas. Tādēļ mēs uzskatām, ka vēl vismaz līdz 2005.gada vidum jādod cilvēkiem iespēja priekšlaicīgi iet pensijā un saņemt kaut kādus ienākumus.

Tomēr jāpasaka tas, ka visi jautājumi likumprojekta otrajā lasījumā nav atrisināti. Tā trešajā lasījumā būs jānosaka minimālais vecuma pensijas slieksnis, lai neviens cilvēks, kas nostrādājis vismaz trīsdesmit gadus, nesaņemtu mazāku pensiju par 45 latiem. Šādu priekšlikumu, kā arī priekšlikumu par indeksācijas kārtību un diferencētu indeksāciju trešajam lasījumam iesniegs Tautas partija. Mēs šajā jautājumā arī meklēsim atbalstu no koalīcijas partneriem.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Tiešām, šodien pensiju likumprojekta pieņemšana otrajā lasījuma ir svarīgs notikums. Jāsaka, ka mēs strādājām kopā gan ar pozīciju, gan opozīciju, neskatoties, ka Māris Vītols minēja, ka priekšlikumus iesniegusi Tautas partija. Koalīcijas grupa ir izstrādājusi priekšlikumu grupu, kuru es vēlreiz paskaidrošu. Tātad pensijas pārrēķins būs tiem, kuri pēc 2000.gada aizgāja pensijā un kuru darba stāžs ir trīsdesmit gadi un vairāk. Tātad pensija varēs būt apmēram 52 līdz 54 lati. Saglabājas arī priekšlikumi par priekšlaicīgo pensionēšanos. Tas nav izdevīgi šiem cilvēkiem, kā uzskata Labklājības ministrija, bet tomēr mēs gājām uz kompromisu. Tāpat mēs uzskatām, ka šie ierobežojumi strādājošiem nav īsti taisnīgi, bet sakarā ar koalīcijas kompromisu līdz pieciem gadiem saglabāsies “trepe” pa 30 latiem gadā. Jāatzīmē, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza arī priekšlikumu, ko Saeima atbalstīja, un tas nosaka, ka no 2002.gada 1.janvāra strādājošiem invalīdiem ierobežojumi būs atcelti pilnībā. Mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī apsola iesniegt priekšlikumus par represētiem.

Jāatzīmē vēl viens jauns solis, ko spērusi Saeima, — ir atbalstīts priekšlikums par valsts minimālo pensiju. Tas ir domāts tāpēc, lai nošķirtu šo pensiju no sociālā nodrošinājuma pabalsta. Jāpiekrīt daudziem pensionāriem, kuri saka, ka tā nav pensija, bet pabalsts. Un tas ir arī likumā netieši norādīts, tāpēc ir šis jaunais termiņš. Šodien bija asa diskusija par minimālās valsts pensijas apmēru, ko diemžēl neizdevās atrisināt sakarā ar redakcionālām, tehniskām grūtībām. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija iesniegusi priekšlikumu par minimālās valsts vecuma pensijas noteikšanu 40 latu apmērā, bet sakarā ar to, ka likumā nevar šo summu fiksēt, jo tas nākotnē varbūt var kaitēt pat šim pensijas apmēram, mēs atsaucām priekšlikumu.

Jāsaka, ka darbs pie pensiju likuma ir svarīgs visām partijām un daudzas partijas mēģina izmantot šos pozitīvos grozījumus sava reitinga celšanai, tomēr būtu jāstrādā visiem vienoti un jāīsteno reālajai situācijai atbilstoši priekšlikumi. Jāatgādina arī, ka tas, ko mēs solījām Latvijas Pensionāru federācijai, daudzos priekšlikumos tika atbalstīts un pieņemts.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es šovakar neesmu tik optimistiski noskaņota kā koalīcijas partiju pārstāvji, deputāti 7.Saeimā. Man gribētos atgādināt, ka vairāk nekā gadu atpakaļ Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija bija tā, kura aicināja atvērt pensiju likumu un sākt strādāt, domāt par mazajām pensijām, domāt par strādājošajiem pensionāriem, domāt par invalīdiem. Vienīgais gandarījums, ka beidzot esam tikuši līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajam lasījumam, tomēr šodien palika neatstrādāti un nenobalsoti vairāki labi priekšlikumi. Pirmkārt, tie skar strādājošos invalīdus. Ja tā tas paliks arī līdz galīgajam lasījumam, tad strādājošajiem invalīdiem, kuri atraduši darbu Latvijā un no tā aiziet, nav tiesību pārrēķināt savu pensijas apmēru. Otrkārt, mani satrauc tas, ka šodien Saeima nenobalsoja jautājumu par pensiju diferencētu indeksēšanu, par ko komisijas sēdē gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti bija absolūti vienoti un kas nosaka, ka mazās pensija, arī trīsdesmit latu, ir indeksējamas ar citu koeficientu nekā pensijas, kuras vēl šodien tika indeksētas, tas ir, 180 latu lielās. Es ceru, ka pie tā mēs atgriezīsimies trešajā lasījumā. Tā tik tiešām ir netaisnīga situācija Latvijā.

Par minimālajām pensijām gribu vēl piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisijā gan sociāldemokrāti, gan arī pozīcijas partiju deputāti izstrādāja šo priekšlikumi vienoti, bet mēs nespējām vienoties Saeimas plenārsēdē. Lūk, viena vienkārša jautājuma dēļ. Valdība otrdien caurlūkoja otrā lasījuma tekstu, ko šodien Saeima diskutēja, un nolēma vairākus jautājumus neatbalstīt. To izdarīja valdības sēdē. Un šo viedokli aizstāvēja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Es ne vien kā sociāldemokrāte Aija Barča, bet arī kā komisijas priekšsēdētāja varu vēstīt, ka labklājības ministrs nebija ieradies nevienā no komisijas sēdēm un diskusijas, kurās piedalījās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, vispār nebija dzirdējis. Tādēļ man ir skumji par šīs augstās amatpersonas rīcību Ministru kabinetā.

Bet vienlaikus es ļoti sirsnīgi gribu pateikt paldies Latvijas Pensionāru federācijai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kuri ir piedalījušies un komisijas sēdē izteikuši savu viedokli.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Bez šaubām, šodienas Saeimas darba kārtības galvenais jautājums bija likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšana otrajā lasījumā. Nobalsotajā likumprojektā ir maz pantu, kuri pieņemti mūsu frakcijas piedāvātā redakcijā, tomēr mēs izjūtam gandarījumu, jo pensiju likuma projekts kopumā nav kļuvis sliktāks. Tagad tas labāk atbilst mūsu vēlētāju interesēm. Daži opozīcijas priekšlikumi tomēr ir pieņemti valdošo partiju redakcijā. Piemēram, ir paredzēts, ka pakāpeniski tiks atcelts ierobežojums strādājošajiem pensionāriem un invalīdiem saņemt pensiju. Ir pagarināts laiks, kad ir iespējams priekšlaicīgi aiziet pensijā. Latvijas pilsoņiem nav atņemts darba stāžs, kas ir nopelnīts ārpus Latvijas. Mēs paredzam, ka trešajā lasījumā šis progress pensiju jomā nostiprināsies. Labvēlīgās izmaiņas kļuvušas iespējamas tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un valdošās partijas sāk labot savas iepriekš pieļautās rupjās kļūdas.

Diemžēl, ja šodien pensiju likuma projekts tika nedaudz uzlabots, tad daži grozījumi citos likumos pasliktina sociālos apstākļus mūsu valstī.

Gribētu minēt vienu grozījumu, pret kuru īpaši uzstājās mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Tas ir grozījums likumā “Par muitas nodokli”. Saskaņā ar izmaiņām tagad ir atļauts Latvijā no ārzemēm ievest preces personīgiem nolūkiem par summu, kas nav lielāka par 150 latiem. Tas nozīmē, ka turpmāk mūsu valsts iedzīvotājiem nebūs tik labi, tik izdevīgi ietaupīt, iepērkoties Lietuvā vai Baltkrievijā. Diez vai tādas izmaiņas īpaši uzlabos budžeta stāvokli.

Bet darba nedēļa mums turpināsies. Vienai no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” partijām — Tautas saskaņas partijai — sestdien notiks ikgadējais kongress. Sestdien Rīgā arī notiks Latvijas krievu vecākā lielākā konference.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu varbūt pakomentēt nedaudz to, ko teica Tautas partijas pārstāvis Vītola kungs. Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem, tad tos pamatā izbaudīs lielie uzņēmēji. Un šie uzņēmumi, kā jūs zināt, pamatā ir tādi, kuros ir ārvalstu kapitāls. Mazie un vidējie uzņēmumi šādu atvieglojumu nespēs izbaudīt, jo faktiski apliekamās peļņas šādiem nelieliem uzņēmumiem parasti nav.

Ja runājam par nodokļa samazinājumu, es gribētu teikt, ka Vītola kungs vai nu kļūdījās, vai arī apzināti teica nepatiesību, jo, ja mēs skatāmies likumu par pievienotās vērtības nodokli, palielināts nodoklis ir precēm, kurām pirms tam vispār šī nodokļa nebija. Nodokļa 9% likme turpmāk tiks piemērota medikamentiem, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un veterinārmedicīnas pakalpojumiem, zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm, grāmatu piegādēm, masu informācijas līdzekļu piegādēm, izņemot erotiskus un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus. Tātad pilnībā patiesību Tautas partijas frakcijas pārstāvis nepateica.

Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, gribētu pastāstīt, kā notika mūsu balsojums un kā mēs atbalstījām gan mazos un vidējos uzņēmējus, gan arī tos uzņēmumus, kuri varētu nodarbināt invalīdus. Pēc sociāldemokrātu frakcijas iniciatīvas bija iesniegts priekšlikums par to, ka jauni mazie uzņēmumi un vidējie uzņēmumi ir pilnībā atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas trīs gadu laikā no savas saimnieciskās darbības uzsākšanas brīža. Šo priekšlikumu atbalstīja tikai opozīcijas pārstāvji. Ne “Latvijas ceļš”, ne “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ne Tautas partija šādu priekšlikumu neatbalstīja. Diemžēl!

Runājot par to, kā varētu integrēt mūsu sabiedrību un kā arī invalīdi varētu pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā, bija arī iesniegts viens no priekšlikumiem, ka tiek piemērota nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmantotu kā darbaspēku invalīdus. Un šī te nodokļa atlaide varētu būt 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Ņemot vērā to, ka 1998.gada 30.jūlijā Latvijas Republikas Ministru kabineta akceptētā konvencija “Vienādas iespējas visiem” paredz pasākumus, lai nodrošinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā invalīdu tiesības uz darbu vienlīdzīgām iespējām, uz produktīvi labi atalgotu vietu darba tirgū, es domāju, ka šis priekšlikums būtu no pozīcijas puses atbalstāms. Diemžēl to viņi nedarīja. Un tieši tādēļ arī turpināsies tas, kas pašreiz notiek. Neskatoties uz to, ka invalīdu nodarbinātības pasākumi bija paredzēti, jau sākot ar 2000.gadu, līdz šim laikam nav izstrādāta sistēma, kas ieinteresētu darba devēju pieņemt darbā invalīdu un nodrošinātu attiecīgas kompensācijas vai nodokļu atvieglojumus šim darba devējam. Tātad šis priekšlikums arī netika atbalstīts no pozīcijas puses.

Saeimas preses dienests