Iesniegumi

Likumprojekti:

Reģionālās attīstības likums

Saeimas dok. Nr.3769; likumprojekts Nr.1072

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar

starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta izstrādāts,

Ministru kabineta 2001. gada 6. novembra sēdē akceptēts

(prot. Nr.54, 38.¤) un 7. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) reģionālā attīstība — sociālās un ekonomiskās situācijas labvēlīgas izmaiņas visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;

2) reģionālās attīstības politika — valdības politikas galvenie pamatprincipi, attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni, kas nodrošina valsts reģionālo attīstību saistībā ar atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstību.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

3.pants. Likuma uzdevumi

Likuma uzdevumi ir:

1) nodrošināt reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta sistēmas izveidošanu;

2) radīt labvēlīgu vidi tautsaimniecības un uzņēmējdarbības dinamiskai, daudzpusīgai, ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai reģionos;

3) noteikt reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanas avotus.

4.pants. Reģionālā attīstības atbalsta pasākums

Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma vai atsevišķs projekts, kuru īsteno likuma mērķa sasniegšanai.

5.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, ieviešanas, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

1) koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzītā finansējuma koncentrēšana noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips — reģionālās attīstības atbalsta pasākumus īsteno, pamatojoties uz nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu;

3) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem;

4) papildinātības princips — valsts reģionālās attīstības politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finansu palīdzības, juridisku un fizisku personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finansu palīdzības, juridisko un fizisko personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējums ir savstarpēji papildinošs un neaizstāj viens otru;

5) atklātības princips — reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu lēmumu pieņemšanas process ir atklāts un sabiedrību informē par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem;

6) subsidiaritātes princips — publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī;

7) ilgtspējības princips — nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

6.pants. Plānošanas reģioni

(1) Reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus.

(2) Piecu plānošanas reģionu teritorijas nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa

Reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumenti

7.pants. Politikas plānošanas dokumenti

(1) Reģionālo attīstību īsteno saskaņā ar šādiem savstarpēji saskaņotiem politikas plānošanas dokumentiem — valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu, nacionālām vai nozaru attīstības programmām, plānošanas reģionu attīstības programmām, rajona pašvaldību attīstības programmām un vietējo pašvaldību attīstības programmām.

(2) Valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu, nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālo vai nozares attīstības programmu, plānošanas reģiona, rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādes, ieviešanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes

Valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti reģionālās attīstības politikas galvenie pamatprincipi, reģionālās attīstības mērķi un prioritātes.

9.pants. Nacionālais plānojums

Nacionālo plānojumu regulē Teritorijas plānošanas likums.

10.pants. Nacionālais attīstības plāns

(1) Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas analizē sociālekonomisko situāciju, nosaka reģionālās attīstības mērķus un prioritātes, atbalsta pasākumus noteikto mērķu īstenošanai un izpildei nepieciešamos finansu līdzekļus.

(2) Nacionālā attīstības plānā iekļautajiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem piešķir finansējumu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzētajiem finansu līdzekļiem, no pašvaldību budžeta un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.

(3) Nacionālo attīstības plānu izstrādā saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem attīstības mērķiem un prioritātēm un ievērojot plānošanas reģionu attīstības programmu noteiktās attīstības prioritātes un konkrēto pasākumu kopumu.

11.pants. Nacionālā vai nozares attīstības programma

(1) Nacionālā vai nozares attīstības programma ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.

(2) Nacionālo vai nozares attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu un nacionālo attīstības plānu.

12.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padome.

13.pants. Rajona pašvaldības attīstības programma

(1) Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā rajona pašvaldībā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) ) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās rajona pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

(2) Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā rajona pašvaldība.

(3) Rajona pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

14.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā vietējā pašvaldībā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tās rajona pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

III nodaļa

Publisko institūciju kompetence

15.pants. Ministru kabinets

(1) Ministru kabinets apstiprina valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālās vai nozaru attīstības programmas.

(2) Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas un novērtēšanas kārtību.

16.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome

(1) Reģionālās attīstības koordinācijai valstī Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi.

(2) Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finansu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs un plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai to norīkotie pārstāvji.

(3) Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1) koordinē valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu un nacionālā plānojuma izstrādi;

2) izvērtē nacionālo attīstības plānu pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) izvērtē nacionālā attīstības plāna un plānošanas reģionu attīstības programmu savstarpējo atbilstību un lemj par priekšlikumiem šo programmu savstarpējai saskaņošanai;

4) nodrošina reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem;

5) koordinē reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu īstenošanu;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(5) Atsevišķu jautājumu risināšanai Nacionālā reģionālās attīstības padome var izveidot apakšpadomes.

17.pants. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu.

(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde īsteno šādas funkcijas:

1) izstrādā valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes;

2) īsteno reģionālās attīstības politiku, plānojot un koordinējot reģionālās attīstības, tai skaitā Eiropas Savienības strukturālo instrumentu līdzfinansētos pasākumus, kā arī nodrošina tās uzraudzību;

3) nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietekmes novērtēšanu;

4) vada nacionālā plānojuma un nacionālā attīstība plāna izstrādi saskaņoti ar plānošanas reģionu attīstības programmām;

5) koordinē rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādi;

6) nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;

7) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome

(1) Plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padomi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomi veido plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību izvirzīti pieci pārstāvji un pieci Ministru kabineta pilnvaroti pārstāvji.

(3) Plānošanas reģiona attīstības padomi vada viens no pieciem pašvaldību izvirzītajiem pārstāvjiem.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(5) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1) nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, attīstības mērķus un prioritātes;

2) nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

3) vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;

4) nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

5) apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padomes nolikumu;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības aģentūra

(1) Attiecīgajā reģionā ietilpstošās pašvaldības Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā izveido pašvaldību kopīgo aģentūru — Plānošanas reģiona attīstības aģentūru.

(2) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra īsteno šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūciju teritoriālām iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālajām vai nozaru attīstības programmām un nodrošina to ieviešanas vadību;

2) koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

3) izvērtē un sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegtajiem projektu pieteikumiem valsts atbalsta saņemšanai;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības aģentūras nolikumu apstiprina pašvaldības dome (padome).

IV nodaļa

Reģionālās attīstības finansēšana

20.pants. Reģionālās attīstības finansēšanas avoti

Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu iemaksām un ziedojumiem.

21.pants. Reģionālais fonds

(1) Reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Reģionālā fonda darbību pārrauga par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs.

(2) Reģionālā fondā ieskaitītos līdzekļus prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju paātrinātas attīstības veicināšanai.

(3) Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

22.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm.

(2) Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par valsts atbalstu, piemēro likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”.

(3) Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un kārtību, kādā notiek Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadība.

V nodaļa

Īpaši atbalstāmā teritorija

23.pants. Īpaši atbalstāmā teritorija

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurām saskaņā ar šo likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju paātrinātai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

25.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršana un atcelšana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu.

(2) Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu pārskata ik pēc septiņiem gadiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).

2. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu teritorijām.

3. Sešu mēnešu laikā pēc piecu plānošanas reģionu teritoriju noteikšanas pašvaldības izveido Plānošanas reģionu attīstības padomes, Plānošanas reģionu attīstības aģentūras un izvirza Plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus vai to pārstāvjus darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

4. Likuma II nodaļas stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus apstiprina trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

5. Likuma 15.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus pieņem sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvijai pavērsies iespējas līdzdarboties ES reģionālās un strukturālās politikas procesos, kas ļaus nodrošināt ātrāku Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāju tuvināšanos vidējam ES dalībvalstu līmenim. Lai Latvija kā iestāšanās ES kandidātvalsts varētu sekmīgi strādāt ar ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, kā arī potenciāli pēc iestāšanās ES veiksmīgi apgūt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, būtiska ir atbilstošas institucionālās struktūras un likumdošanas izstrāde šajā jomā. Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā pagājušā gada novembrī Latvijai ir izteikta kritika par minimālu progresu reģionālās politikas jomā un norādīts uz to, ka joprojām pastāv nopietnas grūtības šajā jomā, kā arī uz nepieciešamību turpināt darbu pie administratīvās kapacitātes celšanas un atbilstoša juridiskā ietvara izstrādes. EK norādīja, ka precīzi jānosaka atbildības sadalījums reģionālās attīstības jomā Latvijas administrācijas centrālajā līmenī, kā arī citos līmeņos. Latvijai ir jānosaka centrālā līmeņa institūcija, kas būtu atbildīga par ES struktūrfondu vadību.

Šā gada martā saņemtajā ES kopējā pozīcijā par Latvijas sarunu pozīciju 21.sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” norādīts, ka pašreizējā Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana neatbilst ES struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar ES struktūrfondiem. ES atzīmē, ka Latvijai nepieciešams veidot institucionālo ietvaru par atbildības dalījumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansu līdzekļu programmēšanā un īstenošanā, kā arī jāstiprina un jāattīsta iesaistīto institūciju kapacitāte.

2001.gada 29.marta valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Reģionālās attīstības likumprojekts, savukārt 5.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Teritorijas plānošanas likumprojekts, “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā” un “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

2001.gada 18.jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēja Reģionālās attīstības likumprojektu, Teritorijas plānošanas likumprojektu, likumprojektu “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā” un likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

2001.gada 10.jūlija sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu institucionālo ietvaru ES strukturālo instrumentu vadībai un reģionālās politikas koordinācijai valstī, iekļaut Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu Finansu ministrijas struktūrā un veikt Finansu ministrijas reorganizāciju. Ministru kabinets uzdeva īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sadarbībā ar Finansu ministriju līdz 2001.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā minēto institūciju reorganizācijai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Minētais likums definē to, kas ir reģionālās attīstības politika un reģionālā attīstība, kāds ir tās mērķis un pamatprincipi. Īpaši likumā uzsvērts politikas plānošanas dokumentu sistēmas sakārtošana un institucionālo ietvaru reģionālās attīstības jautājumu risināšana nacionālajā un plānošanas reģionu līmenī. Likums definē pamatnosacījumus reģionālās attīstības finansēšanai. Līdz ar minētā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Likuma “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” pamatnormas ir iestrādātas Reģionālās attīstības likuma projektā. Paralēli ar šo likumprojektu ir izstrādāts arī Teritorijas plānošanas likumprojekts, kas nosaka teritorijas telpiskās plānošanas kārtību nacionālā, plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī. Līdz ar Teritorijas plānošanas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Teritorijas attīstības plānošanas likums.

Saskaņā ar šā gada 10.jūlija Ministru kabineta sēdē nolemto papildus Reģionālās attīstības likumprojektam ir izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Finansu ministrijas nolikumā, Teritorijas plānošanas likumprojekts un grozījumi tajos normatīvajos aktos, kuros ietverti Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta pienākumi un tiesības.

Tā kā Reģionālās attīstības likumprojekts un Teritorijas plānošanas likumprojekts ir izstrādāti vienlaikus, lai sakārtotu likumdošanas un institucionālo ietvaru reģionālās attīstības un ES strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tad šie normatīvo aktu projekti jāskata kā savstarpēji saistīta likumdošanas pakete, skatot abus minētos likumprojektus vienlaikus ar š.g. Ministru kabineta 10.jūlija sēdes lēmuma izpildei (prot. Nr.32, 40.¤) nepieciešamajiem normatīvo aktu projektiem.

Reģionālās attīstības likums tiešā veidā risinās anotācijas 1.punktā “Pašreizējās situācijas raksturojums” norādītās problēmas, un līdz ar šā likuma stāšanos spēkā tiks sperts būtisks un nepieciešams solis reģionālās attīstības jomas sakārtošanā, kas pozitīvi ietekmēs situāciju Latvijas tautsaimniecībā, kā arī Latvijas pozīciju sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Kā ļoti būtisks likuma normu ieviešanas efekts jāmin tas, ka, sakārtojot sistēmu, kādā tiek plānota un īstenota reģionālā atbalsta politika, tiks mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietoti valsts budžeta un ārvalstu palīdzības (tai skaitā ES struktūrfondu) finansu resursi, kas tiek novirzīti dažādiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem. Tas savukārt pārskatāmā nākotnē ļaus panākt, lai valsts attīstības rādītāji (IKP, pievienotās vērtības daļa produkcijas cenā, darba atalgojums, pirktspēja, investīciju un uzkrājumu līmenis) tuvinātos ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem, notiekot gan ārējai konverģencei starp Latviju un ES, gan iekšējai konverģencei starp dažādām teritorijām valsts iekšienē. Tas ļautu samazināt atpalikušo reģionu skaitu un celt visu valsts iedzīvotāju labklājību.

Lielākais likuma normu ieviešanas efekts uz ekonomiskās izaugsmes tempiem ir paredzams tieši atpalikušajos Latvijas reģionos, bet, neapšaubāmi, likuma normu ieviešanai būs pastarpināta ietekme arī uz ekonomiskā ziņā labvēlīgām valsts teritorijām: pirktspējas pieaugums un kopējā noieta tirgus palielināšanās ir starp galvenajiem valsts ekonomiskās augšupejas garantiem. Šī izaugsme nozīmē Latvijas makroekonomiskās attīstības radītāju ātrāku tuvināšanos ES vidējiem lielumiem, kas nenoliedzami ir viena no Latvijas Republikas attīstības prioritātēm. Vienlaikus paātrinātā reģionu attīstība nevar apdraudēt sasniegto makroekonomisko stabilitāti valstī.

Tātad likuma normu ieviešanas rezultātā varam paredzēt augstāku iekšzemes kopproduktu, lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un Latvijas reģionu savstarpējo dzīves līmeņa atšķirību samazināšanos.

Detalizētākā izklāstā tiesību akta tiešā ietekme var būt šāda:

— ražošanas apjomu un sniedzamo pakalpojumu daudzuma pieaugums visā valsts teritorijā, bet galvenokārt atbalstāmajos reģionos;

— nodarbinātības pieaugums, respektīvi, bezdarba līmeņa pazemināšana atbalstāmajos reģionos;

— Latvijas produktu kopumā un īpaši produkcijas, kas ražota atbalstāmajos reģionos, konkurētspējas pieaugums;

— konkurētspējas pieaugums veicinās eksporta izaugsmi, bet daudzu attīstības projektu ieviešana var prasīt ievērojamu materiālu un tehnoloģijas importu, tādēļ īstermiņā tekošā konta pieauguma efekts būs nenozīmīgs;

— ievērojamas cenu līmeņa svārstības Reģionālās attīstības likuma ieviešanas rezultātā nav paredzamas.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tā kā reģionālās attīstības atbalsta pasākumi var skart ļoti daudzas (gandrīz visas) tautsaimniecības nozares, tad juridisko un fizisko personu loks, kuru ikdienas saskarsmi ar valsts vai pašvaldību institūcijām ietekmēs minētais tiesību akts, ir ļoti plašs.

Skaidra reģionālās attīstības sistēmas definēšana, stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu sistēmas sakārtošana, institucionālā ietvara un kompetenču reģionālās attīstības jautājumu risināšanai nacionālajā un plānošanas reģionu līmenī noteikšana veicinās un atvieglos uzņēmējdarbības attīstību.

Ir paredzams, ka tiešais ieguvums no tiesību akta būs tas, ka atsevišķos jautājumos samazināsies laiks, kas uzņēmējam nepieciešams dažādu jautājumu risināšanai attiecīgajās institūcijās, būs skaidrāks un saprotamāks atbildību un kompetenču dalījums, kā arī tiks ievērots subsidiaritātes princips, kurš ievērojami atvieglos dokumentu iesniegšanas un informācijas saņemšanas procesu.

Paredzamais netiešais ieguvums no minētā tiesību akta ir tas, ka, ieviešot likuma normas, tiks sakārtota sistēma, kādā tiek plānota un īstenota reģionālā atbalsta politika, līdz ar to uzlabosies informācijas aprite un sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to partneriem sabiedrībā, administratīvās procedūras tiks sakārtotas un vienkāršotas.

Nav paredzams, ka, ieviešot minētā likuma normas, uzņēmējiem rastos nepieciešamība paredzēt papildu tiešās izmaksas, lai nodrošinātu tiesību aktā noteikto prasību izpildi.

Paredzams, ka uzņēmēja netiešās izmaksas saistībā ar laika patēriņu, kas uzņēmējam būs nepieciešams, pavadot saskarsmē ar valsts vai pašvaldību institūcijām, varētu samazināties.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot teritorijas un tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabas un kultūrvides raksturīgās īpatnības un attīstības potenciālu.

Līdz ar to tiesību akta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs tieša, un tas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus (visas demogrāfiskās, sociālās un mērķa grupas). Sagaidāmā tiesību akta ietekme izpaudīsies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanā, kas sevī ietver iedzīvotāju vidējā ienākuma pieaugumu, infrastruktūras tālāku attīstību un optimizāciju, pakalpojuma tīkla attīstīšanu, kā arī jaunu darbavietu radīšanu, bezdarba līmeņa samazinājumu, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu u.c. izpausmes.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar. Netiešā veidā minētā likumprojekta ietekme uz vidi varētu būt tikai pozitīva, jo likuma nodaļa par stratēģiskajiem attīstības plānošanas dokumentiem noteic, ka stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā nepieciešams ņemt vērā teritorijas plānojumu nacionālā, reģionālo (rajonu) pašvaldību un vietējo pašvaldību līmenī.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tūkst. Ls

 

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi    *)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Nepieciešams pārdalīt finansējumu no Vides aizsar-
dzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas
01.00.00 “Nozaru vadība” 34604 latu un iekļaut
programmas 04.00.00 “Reģionālās attīstības plānošana”
finansējumu 154 081 lats Finansu ministrijas budžetā.1		188,7	188,7	188,7
Nepieciešams pārdalīt finansējumu no Ekonomikas
ministrijas programmas 01.00.00 “Nozares vadība”
9366 latu un pilnā apjomā iekļaut programmas
11.00.00 “Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības”
finansējumu 992 000 latu Finansu ministrijas budžetā.		1001,4	1001,4	1001,4
Likumprojektā noteikto saistību īstenot plānošanu
reģionālā un pašvaldību līmenī izpildei ir nepieciešams
paredzēt turpmākajiem gadiem finansējumu
500 000 latu kā mērķdotāciju pašvaldībām programmai
04.00.00 “Mērķdotācijām pašvaldību administratīvo
teritoriju attīstības plānošanai”, kā arī finansējumu no
dotācijām pašvaldībām 250 000 latu apmērā kā dotāciju
reģionālās attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai.		750	750	750
3. Finansiālā ietekme.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu finansēšanai.

 

1 Pašvaldību teritoriālās plānošanas funkciju izpildei plānoti 46 000 latu, kas saskaņā ar 05.12.2000. MK sēdē nolemto (prot.Nr.57, 38.¤ 2.punkts) tiks saglabāta VARAM kompetencē.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus jāpieņem:

1. Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.jūnija noteikumos Nr.194 “Finansu ministr ijas nolikums”.

2. Teritorijas plānošanas likums.

3. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta reorganizāciju un Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes izveidošanu”.

4. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Teritorijas attīstības plānošanas centrs” reorganizāciju”.

5. Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumos Nr.304 “Ekonomikas ministrijas nolikums”.

6. Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumos Nr.338 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”.

7. Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.134 “Nacionālā attīstības plāna vienības nolikums”.

8. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.265 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis un muitas maksājumi piemērojami dāvinājumiem — ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem”.

9. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.242 “Divpusējās ārvalstu finansu palīdzības projektu reģistrācijas kārtība”.

10. Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra instrukcijā Nr.3 “Kārtība, kādā tiek sagatavoti pieteikumi un pieņemts lēmums par Latvijas piedalīšanos Eiropas Kopienas programmās”.

Likumprojektā ietverti šādi deleģējumi Ministru kabinetam (MK):

1) 6.panta otrā daļa — Ministru kabinets nosaka piecu plānošanas reģionu teritorijas;

2) 7.panta otrā daļa — Ministru kabinets nosaka valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu, nacionālā attīstības plāna, nacionālo vai nozares attīstības programmu, plānošanas reģiona, rajona un vietējo pašvaldību attīstības plānu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

3) 15.panta pirmā daļa — Ministru kabinets apstiprina valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes, nacionālo attīstības plānu, nacionālo plānojumu un nacionālās vai nozares attīstības programmas;

4) 15.panta otrā daļa — Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu uzraudzības un novērtēšanas kārtību;

5) 16.panta trešā daļa — Ministru kabinets apstiprina Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu;

6) 17.panta trešā daļa — Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina MK;

7) 21.panta trešā daļa — Reģionālā fonda nolikumu apstiprina MK;

8) 22.panta trešā daļa — Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un kārtību, kādā notiek ES struktūrfondu finansējuma vadība pēc iestāšanās ES;

9) 25.panta pirmā daļa — Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu;

10) likuma II nodaļā noteiktos stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus apstiprina trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās;

11) Pārejas noteikumu 5.punkts — Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pieņem likuma 15.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Pagājušā gada 5. decembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadībā izstrādātā Latvijas Republikas iestāšanās ES sarunu oficiālā nostāja sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”. Sarunu pozīcijā norādīts, ka Latvija ir gatava līdz iestāšanās brīdim ES pilnībā ieviest “Acquis communautaire” reģionālās attīstības un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tajā skaitā “Acquis communautaire”, kas pieņemts 1999. un 2000.gadā.

Latvijas iestāšanās ES sarunu pozīcija tika atvērta sarunām šī gada 30.martā Briselē notikušo Latvijas iestāšanās ES sarunu laikā. Savukārt šā gada martā Latvija saņēma ES kopējo pozīciju, kurā norādīts uz vairākām jomām, kas Latvijas pusei jāsakārto, lai sarunu process iepriekšminētajā sarunu sadaļā būtu veiksmīgs. ES pozīcijā norādīts, ka pašreizējā Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana neatbilst ES struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar ES struktūrfondiem. ES sagaida no Latvijas puses detalizētu plānu un laika grafiku likumdošanas ietvara izveidošanai un normatīvo aktu apstiprināšanai, kas noteiktu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda praktisko ieviešanu. Reģionālās attīstības likumam būtu jāstājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, lai Spānijas prezidentūras laikā 2002.gada pirmajā pusgadā varētu slēgt sarunu sadaļu un, jau sākot ar 2003.gadu, Latvijas Republika būtu gatava darbam ar ES struktūrfondiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Līdz ar Reģionālās attīstības likuma stāšanos spēkā tiks uzlabota koordinācija ar Apvienotajām Nācijām, Pasaules Banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām starptautiskajām organizācijām reģionālās attīstības līdzekļu piesaistē.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Acquis communautaire

1) Padomes nolikums (EK) Nr. 1260/1999, pieņemts 1999.gada 21.jūnijā, kas nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, publicēts “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

2) Komisijas regula (EK) Nr. 1159/2000, pieņemta 2000. gada 30. maijā, par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm veicami sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem, publicēta “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta	Atbilstības pa-	Komentāri
projekta norma (attiecīgā	un attiecīgā	kāpe (atbilst,
panta, punkta Nr.)	panta Nr.	neatbilst)
Likuma	PN Nr. 1260/1999
4. (3) pants	8. (1) pants	Atbilst daļēji
4. (4) pants	11. (1) pants	Atbilst daļēji
7.pants	13. pants	Atbilst daļēji
9. (1) pants	9. (b) pants	Atbilst daļēji	Nolikums paredz
	14. (1) pants		7 gadus
9. (3) pants	16. (1) pants	Atbilst daļēji
9. (4) pants	13.pants	Atbilst daļēji
10. (1) pants	14. (1) pants	Atbilst daļēji
11. (1) pants	14. (1) pants	Atbilst daļēji
12. (1) pants	14. (1) pants	Atbilst daļēji
13. (1) pants	14. (1) pants	Atbilst daļēji
15. (1) pants	9.(n) pants	Atbilst daļēji
16. (1) pants	9.(n) pants	Atbilst daļēji
17. (1) pants	9.(n) pants	Atbilst daļēji
22. pants	1. un 3. pants	Atbilst daļēji
4. (5) pants	PN 1159/2000	Atbilst daļēji
	1.pants

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts Reģionālās attīstības likumprojekta izstrādē iesaistīja Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģionu pārstāvjus, tādējādi Reģionālās attīstības likumprojekts izstrādāts, sadarbojoties nacionālajam un reģionālajam līmenim.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

1) Pēc Zemgales plānošanas reģiona priekšlikuma pārformulēta 16.panta otrā daļa. Iepriekšējā likumprojekta redakcijā tika minēts, ka padomes sastāvā ir plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji, bet pēc saņemtā priekšlikuma daļa pārformulēta, norādot, ka padomes sastāvā var būt plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai to norīkotie pārstāvji.

2) Akceptēts Rīgas reģiona attīstības aģentūras priekšlikums 6.panta pirmajā daļā svītrot “teritorijas attīstības plānošanai”, to pārformulējot “reģionālās attīstības koordinācijai un plānošanai”.

3) Rīgas reģiona attīstības aģentūrai un Latvijas Pašvaldību savienībai ir atšķirīgs viedoklis par 18.panta otro daļu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Minētais likumprojekts tika izstrādāts ar PHARE programmas tehniskās palīdzības projekta “Speciālā sagatavošanās programma darbam ar Strukturālajiem fondiem” atbalstu, piesaistot gan ES, gan vietējos konsultantus. Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta amatpersonas ir rekomendējušas sekojoša jumta likuma reģionālās attīstības jomā nepieciešamību, kā arī sniegušas sākotnējos ieteikumus par tā iespējamo saturu. Tāpat EK pārstāvji ir ieteikuši iepazīties ar citu ES kandidātvalstu, piemēram, Slovēnijas, paraugiem reģionālās attīstības likumdošanā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akta izpildei tiks izveidotas šādas institūcijas:

1) Nacionālā reģionālās attīstības padome — veic reģionālās attīstības politikas koordināciju valstī;

2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde — atbildīga par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu;

3) Plānošanas reģiona attīstības padome — plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā;

4) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra — ir pašvaldību kopīgā aģentūra, ko plānošanas reģiona attīstības pasākumu īstenošanai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padome Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā;

5) Reģionālais fonds — veic atsevišķu reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanu.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums indivīda tiesības neierobežo.

3. Iespējamā sabiedrības reakcija pēc likumprojekta pieņemšanas.

Ievērojot likuma 4.pantā iekļautos reģionālās attīstības pamatprincipus, kas veicina likumā noteikto uzdevumu realizācijā iesaistīt, uzklausīt un ņemt vērā sabiedrības viedokli, kā arī to, ka likums indivīda tiesības neierobežo un paredz sabiedrības labāku informētību par reģionālās attīstības sistēmu valstī, nav prognozējama negatīva sabiedrības reakcija, bet gan gluži pretēji – iespējamā sabiedrības reakcija par minēto jautājumu risināšanas uzsākšanu ir prognozējama pozitīva.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar

starptautiskajām finansu institūcijām R. Zīle

 

 

Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”

Saeimas dok. Nr. 3775; likumprojekts Nr. 1076

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 6. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 54, 25.¤ )

un 7. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 17.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir šāds:

1) par bērniem, kuri dzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk, – seši lati mēnesī;

2) par bērniem, kuri dzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

3) par bērniem, kuri dzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ģimenes valsts pabalsta apmērs par otro bērnu ģimenē ir 1,2 reizes, par trešo – 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem – 1,8 reizes lielāks par šā panta piektajā daļā noteikto pabalsta apmēru.”

2. Izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Saskaņā ar 17.12.1998. Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību” par bērniem, kuri dzimuši 1999.gada 1.janvārī un vēlāk, ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašreiz —Ls 6,00), par otro bērnu 1,2 reizes lielāks —Ls 7,20, par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks —Ls 9,60, bet par ceturto bērnu un nākamajiem ir 1,8 reizes lielāks —Ls 10,80. Tanī pašā laikā par bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, ģimenes valsts pabalsta apmērs kopš 1996.gada 1.augusta ir palicis iepriekšējā līmenī: par pirmo bērnu ģimenē —Ls 4,25; par otro bērnu 1,2 reizes lielāks —Ls 5,10; par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks —Ls 6,80; par ceturto bērnu un nākamajiem ir 1,8 reizes lielāks —Ls 7,65.

Ģimenes, kuras audzina līdz 1999.gada 1.janvārim dzimušus bērnus, šāda pieeja (minētās krasi izteiktās atšķirības pabalstu apmēros, kā arī zemāks ģimenes valsts pabalsta apmērs), neapmierina, tā tiek uzskatīta par diskriminējošu un sociāli netaisnīgu.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, kas sagatavots, lai nodrošinātu 2000.gada 30.novembrī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pārejas noteikumu 9.punktā dotā uzdevuma izpildi, paredz ģimenes valsts pabalsta sistēmas pilnveidošanu, piedāvājot trīs gadu laikā vienādot ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmajiem bērniem ģimenē, kā rezultātā vienādosies arī pabalstu apmēri par otrajiem, trešajiem, ceturtajiem un nākamajiem bērniem ģimenē neatkarīgi no viņu dzimšanas gada.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Palielināsies valdības izdevumi, kā rezultātā pieaugs ģimeņu pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojektam ir tieša ietekme uz ģimeņu dzīves līmeni. Laikā no 01.01.1996., kad tika ieviesta pašreizējā ģimenes pabalstu sistēma, līdz 31.12.2001. ģimenes valsts pabalsta vērtība, salīdzinot ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām, ir kritusies par 21%, kā rezultātā samazinājusies arī pabalsta atbalstošā loma. Kaut gan jāatzīmē, ka arī pašreizējā situācijā, kad ģimenes ar bērniem asociējas ar nabadzību un tikai 9% bērnu dzīvo mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedz pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību (Ls 83), un zem krīzes iztikas minimuma (Ls 38,23) dzīvo 90% ģimeņu ar trim un vairāk bērniem, 78% —ar diviem bērniem un 70% ģimeņu ar vienu bērnu, minētais pabalsts lielākajai daļai ģimeņu veido būtisku un daudzām ģimenēm pat galveno ienākuma daļu (LZA Ekonomikas institūta 1999.gada pētījuma ‘’Par ģimenes situāciju Latvijā’’ dati). Likumprojekta realizācijas rezultātā — ģimenēm, kuras audzina līdz 01.01.1999. dzimušus bērnus, ienākums, ko veido ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu, paaugstināsies par 41%, kas palielinās šo ģimeņu kopējo ienākuma līmeni. Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums īpaši pozitīvi ietekmēs ģimeņu ar trim un vairāk bērniem finansiālo stāvokli [lielai daļai ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērnu, dzīvesvieta ir lauku rajoni, kur bezdarba līmenis, salīdzinot ar vidējo bezdarba līmeni valstī, ir ļoti augsts: Rēzeknes rajonā — 26,4%, Balvu rajonā – 21,7%, Krāslavas rajonā —21,6%, Preiļu rajonā —20,3% u.c.(dati par 2001.gada februāri)].

Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums būtiski atvieglos bērnu uzturēšanu arī pārējās ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki (īpaši gados jauni vecāki bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ilgstoši bezdarbnieki u.c.).

Tāpat ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums palielinās ģimeņu, kurās audzina bērnus invalīdus (personas ar īpašām vajadzībām), ienākumus; būtiski tiks atbalstīti tie pensionāri, kuri dažādu iemeslu dēļ audzina savus mazbērnus.

Ļoti nozīmīga ģimenes valsts pabalsta paaugstināšana ir personām, kuras vienas audzina bērnus. Jāatzīmē, ka Latvijā 1999.gadā 39,1% no dzimušajiem bērniem dzimuši laulībā nesastāvošām sievietēm.

Turklāt likumprojekta realizācijas rezultātā tiks pārtraukta bērnu dalīšana pēc dzimšanas gadiem un līdz ar to tiks nodrošināti sociāli taisnīgi ģimenes valsts pabalsta izmaksas principi. Neattīstot ģimenes valsts pabalsta sistēmu:

1. Turpinās pasliktināties ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļi;

2. Palielināsies bērnu skaits, kuriem liegtas pilnvērtīgas attīstības iespējas;

3. Joprojām palielināsies bērnu skaits bērnunamos, pamesto bērnu skaits;

4. Netiks nodrošināta bērnu invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā;

5. Palielināsies jauniešu skaits, kuri nespēj iesaistīties sabiedrības sociāli ekonomiskajā attīstībā (analfabētisma, nepietiekošas izglītības u.c. iemeslu dēļ);

6. Netiks nodrošināts kvalitatīvs un kvantitatīvs sabiedrības ataudzes process (neapmierinoši materiālie apstākļi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 36% vīriešu un 30% sieviešu nevēlas bērnus, liecina ANO Iedzīvotāju fonda 1997.gada pētījums); 7.Sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze. Minētais liecina par ģimenes pabalsta sistēmas attīstības un ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanas nozīmīgumu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

 

 

 

 

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			*)
	2003	2004	2005	2006
1. Izmaiņas
budžeta
ieņēmumos.
2.Izmaiņas	Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas palielinājums:
budžeta
izdevumos.	+2238	+6593	+7451	+6587	+6265
	pirmajiem bērniem,	pirmajiem bērniem,	pirmajiem bērniem
	kuri dzimuši pēc	kuri dzimuši pēc	ģimenes valsts pabalsta
	1994.gada 1.janvāra,	1988.gada 1.janvāra,	apmērs ir 6 lati (par otro
	ģimenes valsts	ģimenes valsts	bērnu 1,2, par trešo
	pabalsta apmērs —	pabalsta apmērs —	bērnu 1,6 reizes, par
	6 lati, par pirmajiem	6 lati, par pirmajiem	ceturto un nākamajiem
	bērniem, kuri dzimuši	bērniem, kuri dzimuši	bērniem — 1,8 reizes
	pirms 1994.gada	līdz 1988.gada	lielāks pabalsts). Ja norma
	1.janvāra — 4,25 lati	1.janvārim, —	stājas spēkā ar
	(par otro bērnu —	4,25 lati (par otro	2005.gada 1.janvāri.
	1,2, par trešo bērnu —	bērnu — 1,2, par
	1,6 reizes, par ceturto	trešo bērnu —
	un nākamajiem	1,6 reizes, par ceturto
	bērniem — 1,8 reizes	un nākamajiem
	lielāks nekā par	bērniem — 1,8
	pirmo bērnu). Ja	reizes lielāks nekā
	norma stājas spēkā	par pirmo bērnu).
	ar 2003.gada	Ja norma stājas
	1.janvāri.	spēkā ar 2004.gada
		1.janvāri.
3. Finansiālā	Ilgtermiņā grozījumi nodrošina ģimenes valsts pabalsta sistēmas stabilitāti.
ietekme.
4. Prognozējamie
kompensējošie
pasākumi
papildu izde-
vumu finan-
sēšanai.
5.Detalizēts
finansiālā
pamatojuma
aprēķins	+2238	+6593	+7451	+6587	+6265

No 01.01.2003. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra — 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu — 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

No 01.01.2004. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu — 1,2, par trešo bērnu — 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

No 01.01.2005. par pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.

Aprēķinot bērna kārtas numuru ģimenē, izmantots pieņēmums, ka pirmie bērni ģimenē ir 50,6% , otrie bērni ir 33,6%, trešie bērni ir 10,7%, ceturtie un nākamie bērni ģimenē ir 5,1% no kopējā pabalstu saņēmēju skaita.

2003 gadā:

((281819*50.6%*4.25*12)+(281819*33.6%*4.25*12*1.2)+(281819*10.7%*4.25*12*1.6)+ +(281819*5.1%*4.25*12*1.8))+((184899*50.6%*6.00*12)+(184899*33.6%*6.00*12*1.2)+ +(184899*10.7%*6.00*12*1.6)+(184899*5.1%*6.00*12*1.8))= 32 452 939,58 Ls

2004.gadā:

((70217*50.6%*4.25*12)+(70217*33.6%*4.25*12*1.2)+(70217*10.7%*4.25*12*1.6)+ +(70217*5.1%*4.25*12*1.8))+((382359*50.6%*6.00*12)+(382359*33.6%*6.00*12*1.2)+ +(382359*10.7%*6.00*12*1.6)+( 382359*5.1%*6.00*12*1.8))= 36 468 214,56 Ls

2005 gadā:

(438380*50.6%*6.00*12)+(438380*33.6%*6.00*12*1.2)+(438380*10.7%*6.00*12*1.6)+ +(438380*5.1%*6.00*12*1.8)=36 998 553,71 Ls

2006 gadā:

(425239*50.6%*6.00*12)+(425239*33.6%*6.00*12*1.2)+(425239*10.7%*6.00*12*1.6)+ +(425239*5.1%*6.00*12*1.8)=35 889 519,07 Ls

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā jaunu normatīvu aktu izdošana un grozījumu izdarīšana citos normatīvajos aktos nav nepieciešama.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācij.

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas. Ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās apdrošināšanas padomi, kuras sastāvā ietilpst arī arodbiedrību pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšanu atbalsta.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. —

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses —vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama. Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts negroza esošo kārtību. Likuma “Par sociālo palīdzību’’ 15.pants paredz pirmstiesas sūdzību izskatīšanas kārtību, proti, ka jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, savukārt tās lēmumu —tiesā.

Labklājības ministrs A.Požarnovs