Mūsu kopīgie mērķi ir pamats sadarbībai

Vakar beidzās Rumānijas prezidenta divu dienu valsts vizīte Latvijā

Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, dodoties pie Brīvības pieminekļa 27.novembrī;

Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 28.novembrī

Foto: A.F.I.

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 28.novembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš darba brokastīs tikās ar Rumānijas prezidentu Jonu Ilijesku.

Abas amatpersonas apsprieda Latvijas un Rumānijas savstarpējo sadarbību, pievēršot uzmanību gan tirdznieciski ekonomiskajai sadarbībai, gan sadarbībai aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un transporta jomā. Amatpersonas bija vienisprātis, ka būtiska nozīme ir ekonomiskajai sadarbībai, kas pavērtu plašākas iespējas mazajam un vidējam biznesam.

Sarunas gaitā apspriesti ar NATO paplašināšanos saistīti jautājumi, īpašu uzmanību pievēršot gaidāmajiem sammitiem nākamgad Bukarestē un Rīgā.

Pievēršoties ar ES saistītajiem jautājumiem, amatpersonas apsprieda integrācijas procesus abās valstīs. Rumānijas prezidents izteica atzinību par Latvijas straujo attīstību un labajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas dod lielas izredzes pabeigt sarunas 2002.gada beigās. A. Bērziņš izteica cerību, ka šā gada beigās Latvijā tiks slēgta EDSO misija.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar Rumānijas un Latvijas uzņēmējiem

Vakar, 28. novembrī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) notika Latvijas un Rumānijas uzņēmēju apaļā galda diskusija, ko atklāja Rumānijas prezidents Jons Ilijesku. Pasākums tika rīkots ar mērķi paplašināt uzņēmēju sadarbību. Tā kā lielākajai daļai Rumānijas uzņēmēju šī bija pirmā vizīte Latvijā vai arī atkārtots mūsu valsts apmeklējums pēc ilgāka pārtraukuma, bija svarīgi iepazīstināt viesu delegāciju ar Latvijas ekonomikas pašreizējo kopainu un uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī.

Atklājot uzņēmēju tikšanos, J. Ilijesku rosināja nostiprināt ekonomiskos kontaktus, jo abu valstu sadarbība pagaidām nav pietiekami izvērsta. Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir jāsadarbojas, izmantojot tās priekšrocības, ko sniedz līdzīgie apstākļi šajās valstīs, norādīja Rumānijas prezidents. Viņš informēja klātesošos par ekonomiskās sadarbības virzieniem Melnās jūras reģionā un atzina, ka šis reģions būtu ieinteresēts nostiprināt saikni arī ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate, raksturojot Latvijas tautsaimniecības augšupeju pēdējo gadu laikā, norādīja, ka ir nostiprinājies ekonomiskais pamats abu valstu ciešākai sadarbībai. 2000. gadā Latvijas eksports uz Rumāniju sasniedza tikai nepilnu procentu no kopējā eksporta apjoma.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, abu valstu tirdznieciski ekonomiskās sadarbības apjoms nav liels: pērn Latvija uz Rumāniju eksportējusi preces par 61 tūkstoti latu, bet importējusi — par 823 tūkstošiem latu. Eksporta apjoms šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 125 tūkstošus latu, importa — 429 tūkstošus latu.

Galvenās preču grupas, ko Latvija šogad importē no Rumānijas, ir augu valsts produkti — 26,8 % no kopapjoma, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 20,5 %, metāli un to izstrādājumi — 17,9%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 12,8 %, kā arī pārtikas rūpniecības produkti, alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus ieskaitot — 12,1 %. Pērn nozīmīgākā importēto preču grupa bija transporta līdzekļi.

Savukārt galvenās eksporta preces uz Rumāniju pašlaik ir jēlādas, ādas, kažokādas un to izstrādājumi, kas veido 32 % no eksporta kopapjoma, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 28 %, pārtikas rūpniecības produkti — 15,2 %, un koksne un tās izstrādājumi — 14,4 %.

LTRK ģenerāldirektors Voldemārs Gavars atzina, ka šajā tikšanās reizē Rumānijas uzņēmēji galvenokārt meklējuši realizācijas iespējas savām ražotajām precēm, bet Latvijas uzņēmēju plānus viņš raksturoja kā tālejošus, jo viņi domājot par to, ka nākotnē, iespējams, varētu izvietot savas ražotnes Rumānijā.

Kā pastāstīja LTRK prezidents Viktors Kulbergs, šī tikšanās notika pēc Rumānijas uzņēmēju iniciatīvas. Viņi vēlējušies izmantot iespēju, ka valsts prezidents “kā lokomotīve ir Latvijā, un pielikuši klāt arī biznesa vagonus”. LTRK savukārt informējusi par tikšanos Latvijas uzņēmējus un aicinājusi uz diskusiju tos, kuri ieinteresēti veidot biznesa attiecības ar Rumāniju.

Rumānijas delegācijas sastāvā bija mašīnbūves, kuģu būves un kokapstrādes nozaru pārstāvji, mēbeļu, plastmasas, būvmateriālu, tekstilizstrādājumu, kā arī pārtikas preču ražotāji.

No Latvijas puses diskusijā piedalījās LTRK vadība, Latvijas Attīstības aģentūras (LAA), Rīgas Brīvostas pārvaldes, Latvijas Pilnvaroto importētāju asociācijas, Pārtikas uzņēmumu federācijas, Moldāvu biedrības “Dačija” pārstāvji, kā arī a/s “Ogre”, SIA “BDO Invest Rīga”, SIA “Andris” un citu uzņēmumu pārstāvji. Uzņēmēju lietišķās tikšanās vadīja LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts un LTRK ģenerāldirektors V. Gavars. Diskusijas noslēgumā notika individuālās uzņēmēju sarunas.

V. Gavars atzina, ka šī tikšanās bija pirmais solis sadarbības attīstīšanas virzienā, un izteica cerību, ka tam sekos nākamie.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Vakar, 29.novembrī: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, Rumānijas Republikas prezidents Jons Ilijesku un Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate Foto: A.F.I.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 27.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Rumānijas prezidentu Jonu Ilijesku.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Rumānijas divpusējās attiecības, reģionālo sadarbību, integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO un EDSO misijas nozīmi abās valstīs.

Saeimas priekšsēdētājs un Rumānijas prezidents bija vienisprātis, ka kopīgie ārpolitiskie mērķi — integrācija ES un NATO — ir labs pamats abu valstu savstarpējai izpratnei un sadarbībai. Abas puses arī atzina, ka nākotnē aktivizējama parlamentārā sadarbība, bet J.Ilijesku akcentēja ekonomisko kontaktu veicināšanas nepieciešamību.

Tikšanās dalībnieki sprieda par reģionālo sadarbību. J.Ilijesku uzsvēra, ka padziļināma sadarbība starp Baltijas jūras un Melnās jūras valstīm, un atzīmēja Latvijas un Rumānijas ģeogrāfiskā izvietojuma nozīmi reģionālās sadarbības aktivizēšanā.

J.Straume un J.Ilijesku arī pārrunāja abu valstu integrāciju ES un NATO. Saeimas priekšsēdētājs un Rumānijas prezidents akcentēja, ka valstis virzībā uz ES vieno kopīgas intereses un valstu dalījums grupās vairs nav aktuāls. “Konkurence ir pozitīva, jo apzināmies, ka mērķis ir viens,” uzsvēra J.Straume. Tikšanās dalībnieki informēja viens otru par abu valstu parlamentos pārstāvēto visu politisko spēku pozitīvo attieksmi pret virzību uz ES, kā arī pārrunāja sabiedriskās domas pētījumu rezultātus, kas liecina, ka Latvijā pēdējo mēnešu laikā iedzīvotāju atbalsts ES ir jūtami palielinājies. Savukārt Rumānijā sabiedrības pozitīvajai attieksmei pret tās integrāciju ES kandidātvalstu vidū ir labākais rādītājs.

Vērtējot NATO paplašināšanās procesa norisi, J.Ilijesku pauda cerību, ka Rumānija nākamā gada Prāgas sammita laikā tiks uzaicināta iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

Rumānijas prezidents un Saeimas priekšsēdētājs pārrunāja arī EDSO misijas nozīmi abās valstīs. J.Straume izteica cerību, ka veiksmīgā sadarbība ar EDSO turpināsies arī pēc misijas slēgšanas šā gada beigās.

Saeimas preses dienests