Saeimas sūtība ir skaidri valsts likumi

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”, 27. novembrī

— Acīmredzot ceturtdien Saeima apstiprinās valsts budžetu nākamajam 2002. gadam. Bet kādi varētu būt būtiskākie grozījumi Ministru kabineta iesniegtajā budžeta projektā?

— Ņemot vērā to, kā norisinājās likumprojekta par valsts budžetu sagatavošana otrajam jeb galīgajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, manuprāt, nav sagaidāmi īpaši pārsteigumi. Ceturtdienas plenārsēdē nāksies izskatīt ap 700 priekšlikumu, kas nākuši gan no Saeimas dažādajām komisijām, gan no frakcijām. Jāteic, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tāpat kā valdībā, atbalstu gandrīz vienmēr ir guvuši valdību atbalstošās koalīcijas partiju ierosinājumi.

Šobrīd diskutējams paliek jautājums par valsts galvojumiem. Tur sākotnēji Ministru kabinetam bija citāds viedoklis nekā Saeimas deputātiem, kas šos galvojumu priekšlikumus ir iesnieguši. Šodien, 27. novembrī, valdībā acīmredzot vēlreiz tiks lemts par tās attieksmi pret šiem galvojumiem. Un droši vien tad arī Saeimas valdošās koalīcijas deputāti izlems — atbalstīt šos galvojumus vai ne.

— Ja izskatāmi aptuveni 700 priekšlikumi, cik ilgi varētu turpināties valsts budžeta apspriešana 29. novembrī? Vai šoreiz pietiks ar vienu dienu?

— Domāju, ka pietiks. Protams, priekšlikumu ir ļoti daudz. Cik ilgi mēs izskatīsim šo budžeta likumprojektu, tas būs atkarīgs no opozīcijas deputātu vēlmes ilgstoši un neatlaidīgi aizstāvēt savus priekšlikumus.

— Kādas, jūsuprāt, ir galvenās atšķirības starp valsts budžetu 2001. un 2002. gadam?

— Domāju, ka 2002. gada budžetā īpaši skaidri ir iezīmētas mūsu valsts prioritātes. Tās pirmām kārtām attiecas uz Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Turklāt šajā valsts budžetā būtiskas prioritātes ir mūsu valsts iedzīvotāju izglītība un veselība. Tādējādi šīm četrām pamatjomām ir paredzēts visprāvākais līdzekļu pieaugums budžetā.

— Bet visiem jau tāpat nepietiek. Lūk, piemēram, pirms dažām dienām teātru darbinieki bija sarūgtināti par nepietiekamo valdības un Saeimas atbalstu. Neapmierināto vajadzību saraksts laikam varētu būt ļoti garš?

— Vienmēr, kad notiek valsts budžeta vai tā grozījumu apspriešana, dažādas sabiedriskās organizācijas vai apvienības kļūst ļoti aktīvas. Tas, manuprāt, ir gluži normāli. Pēdējās nedēļās gan pie Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, gan pie atsevišķiem deputātiem ir vērsušies simtiem pašvaldību vadītāju un arī citi dažādu organizāciju pārstāvji, lai aizstāvētu savas intereses un mēģinātu panākt iespējami lielāku valsts budžeta veidotāju un akceptētāju labvēlību.

— Kā vērtējat Saeimas darbu gandrīz jau aizvadītajā mēnesī — novembrī?

— Svarīgi, ka līdz rudens sesijas beigām mēs būsim pieņēmuši nākamā gada budžetu, turklāt pagājušajā ceturtdienā pieņēmām arī visus grozījumus nodokļu likumdošanā, kas tiešā veidā kā likumu pakete ir saistīti ar valsts budžetu 2002. gadam. Domāju, ka ļoti nozīmīgs ir likumprojekts par grozījumiem likumā par pensijām, ko pagājušajā ceturtdienā pieņēmām otrajā lasījumā un kas, cerams, tiks pieņemts arī trešajā lasījumā jau šajā rudens sesijā.

Kopumā vērtējot, Saeimas virzība likumdošanā pēdējā laikā ir bijusi apmierinoša. Katrā ziņā, ja salīdzinām likumdošanas attīstību Latvijā un citās Eiropas Savienības kandidātvalstīs, ir jāatzīst, ka pašlaik mēs esam vienā no vadošajām pozīcijām. Tieši attiecībā uz tiem likumdošanas aktiem, kas skar mūsu virzību uz Eiropas Savienību un uz NATO.

— Kas vēl pirmām kārtām Saeimai paveicams šajā rudens sesijā līdz Ziemassvētkiem?

— Acīmredzot pirmām kārtām mums būs jāizskata tie uzkrājušies likumprojekti, kas skar Aizsardzības un iekšlietu komisijas darba lauku, — militārā dienesta likumprojekts un citi. Sakarā ar valsts budžeta apspriešanu, protams, nedaudz ir aizkavējusies citu likumdošanas iniciatīvu novērtēšana un akceptēšana Līdz ar to tajās trīs vai četrās Saeimas plenārsēdēs, kas būs atlikušas līdz Ziemassvētkiem, paredzams diezgan spraigs un apjomīgs darbs.

Ceturtdien Saeimas Prezidija un frakciju padomes kopīgajā sēdē lemsim, kurā datumā beigt šo rudens sesiju. Prezidija piedāvājums būs noslēgt rudens sesiju 24. decembrī un atsākt darbu ziemas sesijā 14. janvārī.

— Pēdējā laikā īpaši tiek aktualizēts sāpīgais korupcijas jautājums. Cik plaši un cik dziļi, jūsuprāt, šī ļaunā parādība ir ieviesusies mūsu valstī? Un kā Saeima varētu līdzēt to vismaz mazināt, ja ne pilnīgi izskaust?

— Korupcija ir visaptveroša problēma ne tikai Eiropas Savienības kandidātvalstīs, bet arī īstenajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mēs ļoti labi atceramies neseno korupcijas skandālu pat visnotaļ respektējamajā Eiropas Komisijā. Protams, tā ir problēma, kas aizvien un visur ir jārisina, cenšoties, cik vien iespējams, pazemināt korupcijas līmeni. Pozitīvi vērtējams tas, ka valdībā jau šonedēļ noslēguma stadijai tuvojas likumprojekts par īpašuma sākumdeklarēšanu jeb nulles deklarācijām. Manuprāt, šāds likums lielā mērā varētu ieviest kārtību un precizitāti korupcijas novēršanas likumdošanā. Jāatzīst, ka daudzas problēmas, kas skar korupciju, rodas tieši šo likumdošanas neprecizitāšu dēļ. Manuprāt, šīs nulles deklarācijas, par kurām, es paredzu, būs diezgan asas diskusijas ne vien parlamentā, bet arī visā sabiedrībā, beidzot viesīs skaidrību daudzās lietās. Ir pienācis laiks šo jautājumu izlemt. Man šķiet, ka šīs Saeimas laikā mēs šo likumu pieņemsim. Likumos aizvien vajadzīga pilnīga skaidrība, tad arī nebūs vilinājumu un centienu tos katram tulkot pēc sava prāta.

— Bet vai dažkārt nav lasāmi vai dzirdami pārspīlējumi attiecībā uz korumpētību mūsu valstī? Iznāk, ka Latvija ir gluži vai viena no korumpētākajām valstīm pasaulē.

— Neapšaubāmi tā ažiotāža, kas tiek sacelta, bieži vien ir nepamatota vai pārspīlēta. Pie tā droši vien esam vainīgi mēs paši — politiķi, žurnālisti un visi citi, kas veido tā saukto sabiedrisko domu. Bet pēdējā laikā mēs redzam, ka tiesībsargājošās iestādes beidzot ir pievērsušas īpašu uzmanību šīm korupcijas problēmām. Un arvien biežāk atklājas tādi korupcijas fakti, kam īpašu uzmanību velta masu saziņas līdzekļi. No šādiem atklājumiem mēs nevaram izvairīties, tie pat ir ļoti nepieciešami. Taču šī reālā cīņa pret korupciju ir iesākusies. Un es domāju, ka panākumi būs.

— Cita problēma ir cīņa pret kontrabandu, kas it kā ne mirkli nerimstas, taču vēlamo rezultātu diemžēl joprojām nav. Kā varētu panākt situācijas radikālu uzlabojumu šajā laukā?

— Domāju, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas struktūru darba sakārtošanu. Jāatzīst, ka arī tur pēdējā laikā šai problēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība. Ir arī bijušas vairākas Nacionālās drošības padomes sēdes, un tad pēc Valsts prezidentes iniciatīvas ir sākts noskaidrot cēloņus un iemeslus šiem daudzajiem kontrabandas gadījumiem. Tieši pēdējā laikā ir bijusi jūtama konkrēta rīcība, lai galu galā ieviestu kārtību šajās lietās. Laikam gan arī tikko izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā ir nopietni un godprātīgi Saeimas deputāti, šoreiz ar savu darbību dos pozitīvus rezultātus.

— Ko jūs gribētu izcelt no Saeimas tuvākā laika ārpolitiskajām aktivitātēm?

— Decembra sākumā notiks Saeimas delegācijas oficiālā vizīte Izraēlā. Pēc tam, arī decembra sākumā, Briselē paredzēta Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītāju tikšanās. Bez tam Eiropas Parlamenta viceprezidents ir uzaicinājis Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētājus uz kopīgu sanāksmi Milānā. Visas šīs tikšanās ieplānotas decembra pirmajā pusē. Protams, tāpat kā līdz šim, pastāvīgi turpinās atsevišķu Saeimas deputātu vai deputātu grupu līdzdalība dažādās starptautiska līmeņa parlamentārajās institūcijās.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors