Latvieši pārdzīvo ebreju traģisko likteni

Par starptautisko semināru “Holokausta izpētes jautājumi Latvijā”

Šodien, 29. novembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, pieminot pirms 60 gadiem notikušās Rumbulas traģēdijas upurus, notiek starptautisks seminārs “Holokausta izpētes jautājumi Latvijā”. Paredzēta Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna semināra dalībniekiem un izstādes “Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana” atklāšana.

Saskaņā ar semināra darba kārtību tiks nolasīti 11 referāti, kas saistīti ar ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara gados Latvijā, tostarp ASV strādājošā profesora Andrieva Ezergaiļa priekšlasījums “Rumbulas traģēdija”, muzeja “Ebreji Latvijā” vadītāja Marģera Vestermaņa “Ebreju pretestība holokaustam”, Zviedrijā dzīvojošā vēsturnieka Kārļa Kangera “Latviešu un ebreju attiecības “Trešā reiha” skatījumā. 1939—1941". Profesors Aivars Stranga sniegs pārskatu par Latvijas Vēsturnieku komisijas līdzšinējo darbu holokausta problēmu izpētē. Šoreiz vairāk būs runa arī par represijām pret ebrejiem 1941. gadā ārpus Latvijas lielpilsētām — par noziegumiem Ventspilī, Krustpilī, Bauskā un tās apkaimē, Maltā un Silenē.

Iespējams, ka nolasītie referāti pēc kāda laika ar Latvijas Vēsturnieku komisijas un LU Jūdaikas studiju centra atbalstu tiks publicēti atsevišķā grāmatā.

“LV” informācija

Par nacisma upuru goddevīgu piemiņas vietu Biķernieku mežā

Vairāk nekā 25 000 ebreju no Vācijas 1942.–1943.gadā tika deportēti uz Rīgu, lielākā daļa tika nogalināti Biķernieku mežā. 60 gadus vēlāk viņiem beidzot tiek izveidota cienīga kapu un piemiņas vieta, kuru svinīgi atklās 2001.gada 30.novembrī. Piemiņas vietas izveides ierosinātāji ir Vācu kara kapu aprūpes tautas apvienība, Rīgas komiteja Vācijā un Vācijas Federatīvās Republikas valdība.

Rīgā, Ebreju kopienas telpās, 30.novembrī notiks svinīgs pasākums, veltīts piemiņas vietas oficiālajai atklāšanai. Pēc tam Biķernieku mežā svinīgi atklās nacisma upuru piemiņas vietu. Uz šo pasākumu rīkotāji gaida ierodamies daudzus upuru radiniekus un bijušos geto ieslodzītos, kas tagad dzīvo Vācijā, Austrijā un Amerikā.

Līdzās pārstāvjiem no pilsētām un institūcijām, kas iesaistījušies projektā, piedalīšanos pasākumā pieteikusi Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš. Vācijas Federatīvās Republikas vārdā runās brīvkungs prof.Volfgangs fon Štetens, Vācijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs, viņš pārstāvēs Vācijas Bundestāga priekšsēdētāju, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds kā Vācijas Federālās valdības pārstāvis. Piemiņas uzrunu teiks arī Ziemeļreinas–Vestfālenes federālās zemes iekšlietu ministrs Dr.Fricis Bērenss.

Pagājušā gada maijā federālā prezidenta Johanesa Raua aizgādnībā 13 lielu Vācijas pilsētu pārstāvji un Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienība nodibināja Rīgas komiteju, lai pieminētu uz Rīgu deportēto Vācijas ebreju likteni. Dibinātāju pulkā bija Berlīne, Bīlefelde, Dortmunde, Diseldorfa, Hamburga, Hannovere, Kasele, Ķelne, Leipciga, Minstere, Nirnberga, Osnabrike un Štutgarte. 2001.gadā komitejā iestājās Boholte, Ķīle, Lībeka, Vīne, Brēmene un Paderborna.

Vācijas vēstniecība Latvijā