Par dziļu, godīgu, objektīvu savas tautas un vēstures apziņu

Vakar, 28. novembrī, Rīgas pilī notika Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kurā rezumēja tās darbu trīs gados un iezīmēja turpmākos uzdevumus

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļiem;

Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta direktors, Dr. habil. hist. prof. Andris Caune un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Vēsturnieku komisijai un tās atbalstītajiem pētniekiem Rīgas pilī 2001.gada 28.novembrī

Labdien, godātie vēsturnieki, dāmas un kungi!

Ir apritējuši trīs gadi, kopš prezidents Guntis Ulmanis iedibināja Vēsturnieku komisiju Valsts prezidenta paspārnē un kopš Latvijas valdība nolēma to atbalstīt ar ievērojamu līdzekļu piešķiršanu. Šī Vēsturnieku komisija ir darbojusies tai paredzēto laiku — trīs gadus, un šo sēdi varētu uzskatīt par pirmā plānotā darba posma vainagojumu un noslēgumu. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka no tā, kas ir paveikts, un no tā, kas vēl darāms, Vēsturnieku komisijas darbs ir jāturpina tālāk.

Vispirms vēlētos pateikties visiem — gan komisijas oficiālajiem locekļiem, gan pētniekiem, kas ir veikuši darbus saistībā ar tās izvirzītajiem plāniem, par izcilo darbu, kas ir devis svētīgus un vērtīgus augļus. Es tāpat vēlos pateikties Vēsturnieku komisijas locekļiem, kas ir pauduši gatavību darboties tālāk vēl vienu trīs gadu darba posmu. Es kā prezidente esmu viņiem par to ļoti pateicīga un varu apliecināt, ka šis darbs turpinās būt prioritāte Latvijai kā valstij, to atzīmē un atbalsta Valsts prezidente, tam ir arī valdības atbalsts. Darba ir ļoti daudz, man šķiet, ka pašiem vēsturniekiem ir skaidrs, kuros virzienos ir jāstrādā. Es tāpēc novēlu viņiem vislabākās sekmes un aicinu turpināt tālāk tikpat intensīvi un vēl intensīvāk nekā līdz šim.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Latvijas vēstures pētniekiem Rīgas pilī vakar, 28.novembrī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 28. novembrī, Rīgas pilī notika Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kurā rezumēja tās darbu trīs gados un iezīmēja turpmākos uzdevumus. Komisija nodibināta 1998. gada novembrī pēc toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas, un joprojām tā darbojas kā Valsts prezidenta institūcija, ar valdības finansiālu atbalstu. Un acīmredzot tā turpinās strādāt vēl vismaz trīs gadus. Bet, apkopojot līdz šim paveikto, vakardienas sēdē komisijas locekļi apsprieda Vēsturnieku komisijas starpziņojumu jeb, kā sacīja komisijas priekšsēdētājs Dr. habil. hist. profesors Andris Caune, progresa ziņojumu, kas pēc dažiem redakcionāliem labojumiem nākamnedēļ tiks nodots publicēšanai.

Pēc komisijas sēdes Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga augstu novērtēja komisijas līdzšinējo veikumu un arī pateicās visiem tiem Latvijas jaunāko laiku vēstures pētniekiem, kas ar komisijas atbalstu ir sagatavojuši zinātniskas publikācijas par līdz šim nepietiekami apzinātām un atainotām Latvijas 20. gadsimta vēstures lappusēm. Uz tikšanos ar Valsts prezidenti un Vēsturnieku komisijas locekļiem bija ieradušies vairāk nekā divdesmit Latvijas jaunāko laiku vēstures pētnieku — augstskolu pasniedzēju, LU Latvijas vēstures institūta, arhīvu un muzeju darbinieki.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Caune, pateicoties komisijas locekļiem un visiem vēstures pētniekiem, kas ar to sadarbojas, uzsvēra, ka paveiktais ir nevis atsevišķu cilvēku, bet liela kolektīva darba rezultāts. Īpaši viņš pateicās Valsts prezidentei par tām rūpēm un uzmanību, ko viņa aizvien veltījusi Vēsturnieku komisijai. Tikai pateicoties prezidentes stingrajai nostājai, gan 2000. gadā, gan 2001. gadā Ministru kabinetā ir rasti līdzekļi pētniecības darbu turpināšanai.

Pirms trim gadiem izveidotās Vēsturnieku komisijas pamatuzdevums bija organizēt un veicināt pētījumus par divu totalitāro režīmu — boļševistiskās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas — noziegumiem pret Latviju un tās tautu.

Līdz ar to atbilstoši šai tematikai pētniecības darbu sāka četras apakškomisijas jeb darba grupas, kuru ievērības lokā galvenokārt bija: 1) boļševiku varas veiktās represijas 1940. — 1941. gadā; 2) holokausts nacistu okupētajā Latvijā; 3) situācija Latvijā Vācijas okupācijas režīma laikā 1941. — 1945. gadā; 4) noziegumi pret cilvēci staļiniskā režīma laikā no 1944. gada līdz 20. gadsimta 50. gadu vidum.

Vēsturnieku komisijā, kurai neapšaubāmi ir starptautisks statuss, līdz šim ir darbojušies 24 zinātnieki, tostarp 12 autoritatīvi vēsturnieki no Latvijas — Andris Caune (komisijas priekšsēdētājs), Valdis Bērziņš, Inesis Feldmanis, Armands Gūtmanis, Ēriks Jēkabsons, Daina Kļaviņa, Valters Nollendorfs, Aivars Stranga, Heinrihs Strods, Marģeris Vestermanis, Vilnis Zariņš un Antonijs Zunda, turklāt latviešu vēsturnieks, protams, ir arī Zviedrijā dzīvojošais Kārlis Kangeris. Bez tam komisijā ir četri vēstures pētnieki no ASV, divi no Zviedrijas, pa vienam no Francijas, Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas un Izraēlas (pēdējais kā novērotājs). Komisijas sekretāre un daudzo organizatorisko darbu veicēja aizvien ir bijusi vēsturniece Ināra Bērziņa.

Vēsturnieku komisijas darba rezultāts nav tikai trīs apjomīgie jau klajā laistie rakstu sējumi, kuros ievietotas 60 publikācijas, kurās atainoti un analizēti dramatiskie un bieži vien arī traģiskie notikumi Latvijā laikposmā no 1940. līdz 1956. gadam. Kā preses konferencē sacīja Andris Caune, jau sagatavošanā ir vēl trīs rakstu sējumi. Taču ar komisijas līdzdalību vai atbalstu pēdējos gados ir izdotas gandrīz 30 grāmatas — monogrāfijas, dokumentu apkopojumi, rakstu krājumi —, kas tiešā veidā saistītas ar Latvijas jaunāko laiku vēsturi. Lielā mērā komisijas nopelns ir arī desmitiem rakstu, kas publicēti dažādos žurnālos un laikrakstos.

Dipl.hist. Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors