Ārlietu ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 28.novembrī

Intervija Latvijas Radio 28.novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Judīte Čunka

— Šoreiz gan būs telefonintervija, jo ārlietu ministrs nevarēja atnākt uz studiju tāpēc, ka ir aizņemts sakarā ar Rumānijas prezidenta Jona Ilijesku vizīti Latvijā. Un pirmais jautājums saistībā ar Rumānijas valsts vadītāja apmeklējumu. Latvijas un Rumānijas sadarbība, īpaši tirdzniecībā un ekonomikā, nav pārāk aktīva. Vai tiek domāts par to, kā palielināt abu valstu sadarbību un intensificēt sakarus?

Indulis Bērziņš: — Jā, un tieši tādēļ šīs vizītes laikā arī tika parakstīts līgums par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ļoti būtisks līgums ekonomiskajai sadarbībai. Ko var darīt ārlietu ministrijas, ko var darīt valdības? Radīt priekšnoteikumus, radīt līgumisko bāzi sadarbībai, pēc tam jau viss būs atkarīgs no pašiem biznesa cilvēkiem. Un tas, ka šinī delegācijā ir pārstāvēta arī Rumānijas biznesa kopiena jeb biznesa cilvēki, man liekas, arī ir diezgan būtisks punkts. Es pilnīgi jums piekrītu, ka tiešām vājais punkts ir mūsu praktiskā ekonomiskā sadarbība. Latvija pagājušogad ir uzrādījusi lieliskus ekonomiskās attīstības rezultātus — 6,6 procenti, tas ir augstākais kandidātvalstu vidū, un arī šī gada pirmajā pusē šis rādītājs bija augsts — 8,8. Nupat manas vizītes laikā Austrijā arī Austrijas biznesa cilvēki izrādīja lielu interesi par sadarbību ar Latviju, atsaucoties tieši uz to pozitīvo pieredzi, ko sadarbībā ar Latviju ir uzkrājusi, piemēram, Vācija un Lielbritānija. Tā ka tie ir jautājumi, kas tiks pārrunāti gan ar prezidentu, gan sevišķi ar viņa komandu.

— Vai Latvijai ir vēstnieks Rumānijā? Ja nav, tad kad vēstnieks varētu tikt iecelts?

I.Bērziņš: — Es domāju, ka tuvākajā pārskatāmajā laikā, bet šobrīd, ja varētu tā teikt, konkrētos sakarus ar Rumāniju uztur mūsu vēstniecība Ukrainā. Mēs vēstniecību Rumānijā pašlaik negrasāmies atklāt, jo mūsu prioritāte šinī reģionā būtu Ungārija, ja būtu nauda, bet par nožēlu jaunajā budžetā nav parādījušies papildu līdzekļi Ārlietu ministrijai, vēl ir arī mūsu vēlme atklāt vēstniecību Japānā, kas ekonomiski varētu būt ļoti interesanti un ko savā laikā vēl Guntis Ulmanis ir solījis japāņiem, ka tiks izdarīts.

Tāpat mums ir noteikti jāatklāj vēstniecība Turcijā — Turcija ir NATO valsts un arī ekonomiskās sadarbības jomā tur daudz ko varētu darīt. Vēl Īrijā, kura ir Eiropas Savienības valsts un no kuras pieredzes mēs mācāmies, mums nav vēstniecības. Situācija ir tāda, kāda tā ir, un viss ir atkarīgs no naudas.

— Vēl runājot par Rumāniju — šīs nedēļas beigās jūs dosities uz Bukaresti, lai piedalītos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē. Kādi būs apspriežamie jautājumi, vai tiks runāts arī par EDSO misijas slēgšanu Latvijā?

I.Bērziņš: — Jā, Latvijas pozīcija ir pilnīgi skaidra. Mēs esam izpildījuši vēl Austrijas prezidentūrā noteiktās vadlīnijas, mēs esam izpildījuši to, ko esam solījuši, un tāpēc šī misija ir jāslēdz. Tas nenozīmē, ka Latvija ir perfekta, tas nenozīmē, ka mums nekas nav jādara. Es domāju, ka neviena valsts pasaulē nav tāda, kura neko nevarētu darīt cilvēktiesību jomā, kaut ko vēl noteikti varētu uzlabot šinī jomā jebkurā pasaules valstī, tai skaitā arī Latvijā. Bet, kas attiecas uz misiju, tad mums tā, protams, būs jāslēdz. Tas gan nav tieši saistīts ar ministru tikšanos, kaut es pieņemu, ka sarunas par to būs — gan kuluāros, gan, pilnīgi iespējams, arī dažas valstis savās runās pieminēs abas misijas — gan Igaunijā, gan Latvijā. Principā tas jautājums tiks risināts, es domāju, Latvijai pozitīvi 20.decembrī, kad Vīnē misijas pārstāvis Latvijā ziņos par situāciju Latvijā.

— Latvijā ieradies Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Braiens Karlsons, un rīt jums ir plānota pirmā tikšanās ar viņu. Ko esat iecerējis pārrunāt, un kādas aktualitātes sagaidāmas ASV un Latvijas attiecībās tuvākajā laikā?

I.Bērziņš: — Tuvākajā laikā ir sagaidāma trīs Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ASV un Baltijas hartas ietvaros Vašingtonā — tas notiks decembra sākumā, tā varbūt tāda lielāka aktivitāte, kur mēs visi trīs kopā varēsim paust savu viedokli, tai skaitā tādā būtiskā jautājumā kā NATO paplašināšanās. Lai arī šis lēmums tiks pieņemts tikai Prāgā, tas galīgi nav vairs aiz kalniem, šis un nākamais gads Latvijai neapšaubāmi ir būtisks. Tāpat ar vēstnieka kungu es pārrunāšu mūsu divpusējās attiecības. Amerikas tieša iesaiste šinī reģionā neapšaubāmi ir stabilizējošs faktors, kas veicina strauju reģiona attīstību, un šajā gadījumā, protams, ASV valstij visos šajos desmit atjaunotās Latvijas gados ir bijusi pozitīva ietekme.

— Krievija mēģina sev iegūt līdzvērtīgu statusu attiecībās ar NATO, tādu pašu, kāds ir 19 NATO dalībvalstīm; Maskava grib arī balsstiesības aliansē atsevišķu jautājumu lemšanā, un šie jautājumi pagājušajā nedēļā tika apspriesti NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona vizītes laikā Krievijā, bet rīt Robertsons apmeklēs Igauniju, un nākamā gada sākumā — arī Latviju un Lietuvu. Vai Baltijas valstīm nav iemesla satraukties un kļūt piesardzīgākām Krievijas un NATO tuvināšanās dēļ?

I.Bērziņš: — Nē, es tiešām uzskatu, ka labas attiecības starp Krieviju un NATO tikai var palīdzēt paplašināšanas procesam. Pirmkārt, Krievija ar lielāku izpratni un uzticību izturēsies pret to, ko dara NATO kā organizācija; otrkārt — ja šīs attiecības ir labas, tad nav nekāda pamata uztraukties par to, ka blakus Krievijai parādās vēl vairākas NATO valstis, kas robežojas ar Krieviju. Es esmu pārliecināts, ka ilgākā laikā no tā, ka ar Krieviju robežojas trīs Baltijas valstis, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, Krievija var tikai iegūt. Es nedomāju, ka ir iespējamas kādas slepenas vienošanās; ja mums par ko ir jāuztraucas, tad — par to, lai mēs pēc iespējas labāk sagatavotos dalībai NATO un lai mēs būtu tiešām pilnvērtīgas dalībvalstis — nelielas, bez lielas armijas, bet pilnvērtīgas dalībvalstis tad, kad kļūsim par NATO dalībvalsti.

— Pēdējā laikā izskanējuši salīdzinoši daudzi minējumi par to, ka Latvijai nevajadzētu iestāties NATO un ka Latvijai būtu jāpārskata savas ārpolitiskās prioritātes. Kā jūs to komentētu?

I.Bērziņš: — Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir noteikusi Saeima, un ne ministram, ne valdībai mētāties un kaut ko mainīt — tas nu būtu pilnīgi bezatbildīgi, bet, protams, Latvija ir demokrātiska valsts, un katram ir tiesības uz savu pozīciju. Mani gan drusku uzmanīgāku dara fakts, ka tiešām, kā jūs sakāt, pēdējā laikā tik aktīvi visi NATO pretinieki, varētu teikt, pauduši savas domas. Pilnīgi iespējams tāpēc, ka mēs ļoti veiksmīgi virzāmies uz NATO. Nu tad pēdējie trumpji ir jāliek galdā — varētu teikt tā. Es esmu pārliecināts — ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums atbalsta mūsu dalību NATO; ņemot vērā to, ka pieci no sešiem politiskajiem spēkiem Saeimā atbalsta mūsu dalību NATO, mums ir visas iespējas sasniegt šo mērķi.

— Šonedēļ Austrijā notika Alpbahas forums, kurā Baltijas valstis iepazīstināja ar savām iespējām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, pirms tam šāds iepazīstināšanas pasākums notika arī Somijā. Cik veiksmīgi ir šādi forumi, vai ir plānots šādas informatīvas kampaņas turpināt un sarīkot tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras nelabprāt raugās uz jaunu valstu uzņemšanu?

I.Bērziņš: — Jā, mēs noteikti turpināsim šo darbu, tas ir kopējs darbs ar Eiropas Komisiju, ar dalībvalstīm. Man liekas, ļoti veiksmīgs piemērs ir arī šis Austrijā notikušais forums, kad var pārliecināt šo valstu sabiedrības aktīvāko daļu, tai skaitā piesaistot arī presi, par paplašināšanās lietderīgumu. Darbs tiks turpināts, un pašlaik ir runa par Spāniju. Ņemot vērā Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā, tas būs ļoti vērtīgi un, man liekas, arī ļoti zīmīgi.

— Un vēl jautājums saistībā ar Eiropas Komisijas neseno progresa ziņojumu par kandidātvalstu gatavību līdzdalībai Eiropas Savienībā. Ungārijas ārlietu ministrs izteicis bažas, ka šis ziņojums būtībā liecinot par to, ka paplašināšanās procesā Eiropas Savienība varētu turēties pie tā sauktā “lielā sprādziena” vai “lielās grupas” principa; šādā gadījumā paplašināšanās varētu aizkavēties, jo pārējām kandidātvalstīm būtu jāpagaida, kamēr lielākā kandidāte Polija būs atrisinājusi savas problēmas. Cik reāla ir šāda iespēja?

I.Bērziņš: — Mēs nevaram izslēgt nevienu iespēju, bet mēs paši varam tieši tāpat kā NATO sakarā — būt gatavi kļūt par dalībvalsti nākamā gada beigās, pabeidzot visas sarunas visās sadaļās. Šodien, starp citu, ir zīmīga diena, es domāju, ka šodien vēl tiks slēgtas trīs sadaļas, tādā veidā Latvijai jau būs 21 slēgta sadaļa, un mēs būsim pat nedaudz priekšā, vismaz uz kādu laiku, Igaunijai, kura sāka sarunas pusotru gadu pirms mums. Bet runa jau šeit nav tikai par sadaļu slēgšanu, tā nav skriešanās sacensība; runa ir par to jauno kvalitāti, kuru mēs šinīs sarunās esam panākuši, panākot mums izdevīgus kompromisus, un tipiskākais piemērs tiešām ir jūras līcis un zvejošana tajā līcī. Mums ir jāturpina šis darbs, un tik daudz uztraukties un spekulēt par to, kāds scenārijs ir iespējams, mums nebūtu nekāda pamata. Kaut gan, protams, mani, tieši tāpat kā Ungārijas ārlietu ministru, uztrauc tas, ka varētu tikt pieņemti kādi tīri politiski lēmumi, kuri nebūtu saistīti ar iepriekš Helsinku sammitā pieņemto ideju, ka tās valstis, kas ir gatavas, kļūs par dalībvalstīm. Man liekas, ka šis dalībvalstu lēmums joprojām ir spēkā, un mums arī jāturas pie tā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā