Par panākumiem sarunās

Vakar, 28.novembrī, Briselē notika Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu vadītāju sanāksme. Latvijas delegāciju tajā vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris.

Sanāksmes darba kārtībā tika iekļauta sarunu noslēgšana trijās ES likumdošanas sadaļās: “Konkurences politika”, “Finansu kontrole” un “Vide”.

Līdz ar šo sarunu sanāksmi Latvija, slēdzot 21 sadaļu, ir sasniegusi ievērojamu progresu, apsteidzot arī tādas valstis, kas iestāšanās sarunas sāka divus gadus agrāk nekā Latvija. Rezultāti pierāda, ka ir iespējams panākt līdzsvaru starp konsekventu nacionālo interešu aizstāvēšanu un ātru virzību sarunās saskaņā ar šā gada jūnijā Gēteborgā noteiktajiem paplašināšanās termiņiem. Latvija ir reāli gatava noslēgt iestāšanās ES sarunas 2002.gada beigās un kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti 2004.gada sākumā.

Vissvarīgākā Latvijai šajā sarunu sanāksmē ir sadaļas “Vide” slēgšana. Sarunas šajā sadaļā ir bijušas tehniski sarežģītas un darbietilpīgas. Neraugoties uz sarunu grūto norisi, Latvijas taktika — neiet vieglāko ceļu, ignorējot iespējamās problēmas, bet gan mērķtiecīgi meklējot Latvijas interesēm atbilstošus un arī ES pusei pieņemamus risinājumus — ir atmaksājusies. Sarunās panāktie iestāšanās ES līguma nosacījumi garantē Latvijai ekonomiski un sociāli līdzsvarotu vides aizsardzības prasību ieviešanu. Kopumā Latvija ir ieguvusi tiesības piemērot astoņus pārejas periodus dažādu vides aizsardzības normatīvu pakāpeniskai ieviešanai.

Būtiskākie pārejas periodi līdz 2015.gadam ir panākti apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības sakārtošanai, kur Latvijai ir nepieciešamas ievērojamas finansu investīcijas no valsts un pašvaldību budžetiem. Tāpat, izvērtējot nepieciešamās privātās investīcijas, līdz 2008.gada beigām paredzēts pakāpeniski ieviest gaisa aizsardzības prasības degvielas glabātavām un uzpildes stacijām. Rūpējoties par ražojošo uzņēmumu attīstības iespējām, ir panākti individuāli pārejas periodi, no kuriem garākais ir līdz 2010.gada beigām, rūpnieciskā piesārņojuma kontroles un riska vadības prasību pilnīgai ieviešanai. ES puse ir ņēmusi vērā arī Latvijas praktiskās iespējas tuvākajā nākotnē ieviest atsevišķas normas. Tā rezultātā ir panākti pārejas periodi bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un radioloģisko iekārtu atbilstības jomā. Būtisks nosacījums mūsdienu vides prasību ieviešanai Latvijā ir iespēja izmantot ES finanses nepieciešamo projektu īstenošanā.

Sarunas sadaļā “Konkurences politika” Latvija ir noslēgusi viena no pirmajām ES kandidātvalstīm. Atzīmēta Latvijas labā sagatavotība ES konkurences likumdošanas lietošanai, panākumi konkurences un valsts atbalsta uzņēmējdarbībai normu ieviešanā un uzraudzībā. Tanī pašā laikā Latvijai ir jāturpina darbs pie atsevišķu valsts atbalsta lietošanas un uzraudzības normu pilnīgas ieviešanas saistībā ar nodokļu likumdošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tāpat Latvijai līdz iestāšanās ES atlikušajā laikā jāpievērš lielāka uzmanība Konkurences padomes administratīvo spēju stiprināšanai, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties ES konkurences politikas ietvaros.

Slēdzot sarunas sadaļā “Finansu kontrole”, ES puse atzinīgi novērtēja Latvijas valdības paveikto budžeta līdzekļu plūsmas un izlietojuma uzraudzības modernas sistēmas izveidē. Tas attiecas gan uz izveidoto likumdošanas ietvaru, gan administratīvo aparātu.

Neraugoties uz ES pozitīvo vērtējumu, Latvijai ir vēl jāveic vairāki pasākumi, tanī skaitā jāpieņem Valsts kontroles likums un iekšējā audita likums, lai attaisnotu Eiropas Savienības uzticēšanos.

Nākamā iestāšanās ES sarunu sanāksme — ministru līmenī — notiks Briselē 12.decembrī. Tās darba kārtībā paredzēts iekļaut sadaļas “Transporta politika” un “Enerģētika”.