Ministru kabineta noteikumi Nr.499

Rīgā 2001.gada 27.novembrī (prot. Nr.58, 18.§)

Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas

Izdoti saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likuma 42.panta septīto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta (turpmāk — dienests) veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem (turpmāk — karavīrs) sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas, un šo izmaksu apmēru.

2. Par dienesta laikā gūtiem uzskata šādus veselības traucējumus:

2.1. veselības traucējumi, kuru cēlonis ir nelaimes gadījums dienesta laikā;

2.2. akūta slimība vai arodslimība, kas iegūta dienesta laikā;

2.3. dienesta laikā iegūta infekcijas slimība vai tās radītas sekas (izņemot gadījumu, ja infekcijas slimība iekļauta imunizācijas valsts programmā, bet dienestā iesaucamā persona noteiktā kārtībā pirms iesaukšanas dienestā no imunizēšanas ir atteikusies, kaut arī medicīniska kontrindikācija nav bijusi).

3. Par dienesta laikā gūtiem nav uzskatāmi šādi veselības traucējumi:

3.1. slimība:

3.1.1. iedzimta slimība un slimība, kas izpaudusies pirms iesaukšanas dienestā, ja dienesta laikā nav bijusi tieša traumatiska vai cita negatīva faktora iedarbība uz organismu;

3.1.2. slimība, kas iegūta atvaļinājuma laikā;

3.1.3. slimība, kas iegūta pēc pašnāvības mēģinājuma;

3.2. trauma, kas iegūta:

3.2.1. atvaļinājuma laikā;

3.2.2. alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu, vai to produktu lietošanas dēļ;

3.2.3. karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par šo faktu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums (izņemot gadījumu, ja karavīrs saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli);

3.2.4. karavīram pārkāpjot normatīvajos aktos vai pavēlēs noteiktās prasības (izņemot gadījumu, ja minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību);

3.2.5. izdarot pašnāvības mēģinājumu.

4. Aizsardzības ministrija pilnā apmērā sedz karavīra veselības aprūpes izdevumus un izdevumus par dienesta laikā gūtā veselības traucējuma ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamajiem medikamentiem, kurus ir noteicis attiecīgā profila speciālists.

5. Karavīra veselības aprūpes izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijas valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas paredzēti šim mērķim.

6. Ārstniecības iestādes, ar kurām Aizsardzības ministrija ir noslēgusi sadarbības līgumu, nodrošina karavīra veselības traucējumu ārstēšanu un rehabilitāciju, pamatojoties uz Militārā dienesta iesaukšanas centra teritoriālās struktūrvienības — valsts militārā dienesta pārvaldes (turpmāk — valsts militārā dienesta pārvalde) — attiecīgā ārsta eksperta (turpmāk — ārsts eksperts) norīkojumu (pielikums).

7. Rēķinus par karavīra dienesta laikā gūtā veselības traucējuma ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības iestāde nosūta attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes nodaļai, kuras ārsts eksperts ir izsniedzis norīkojumu.

8. Aptiekas, ar kurām Aizsardzības ministrija ir noslēgusi sadarbības līgumu, medikamentus izsniedz, pamatojoties uz ārsta eksperta apstiprinātu recepti.

9. Rēķinus par karavīram izsniegtajiem medikamentiem, kas nepieciešami dienesta laikā gūtā veselības traucējuma ārstēšanai un rehabilitācijai, aptieka nosūta attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes nodaļai, kuras ārsts eksperts ir apstiprinājis recepti.

10. Valsts militārā dienesta pārvaldes katru mēnesi apkopo un reizi mēnesī iesniedz Aizsardzības ministrijā rēķinus par karavīra veselības traucējumu ārstēšanu un rehabilitāciju un rēķinus par karavīram izsniegtajiem medikamentiem. Pamatojoties uz minētajiem rēķiniem, Aizsardzības ministrija sedz karavīra dienesta laikā gūtā veselības traucējuma ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas un izdevumus par karavīram izsniegtajiem medikamentiem.

11. Ja Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, kuras konkrētā lēmuma pieņemšanā piedalījušies arī neatkarīgi Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas ārsti eksperti, ir apstiprinājusi, ka dienesta laikā gūtie veselības traucējumi un to sekas karavīram ir izārstēti, Aizsardzības ministrija pārtrauc finansēt ar attiecīgā karavīra veselības aprūpi saistītos izdevumus. Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas medicīnisko lēmumu ir tiesīga pārskatīt un pieņemt citu lēmumu Militārā dienesta iesaukšanas centra medicīniskā komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

12. Lēmumu par to, ka dienesta laikā gūtās slimības vai traumas sekas karavīram ir izārstētas un ar viņa veselības aprūpi saistīto izdevumu finansēšana tiek pārtraukta, ārsts eksperts ieraksta karavīra medicīniskajos dokumentos, bet valsts militārā dienesta pārvaldes darbinieks — karavīra dienesta apliecībā.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 499

Norīkojums

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis