Ar Eiropas atbalstu Latvijai

Par Eiropas Savienības PHARE Nacionālās programmas finansu memorandu

Vakar, 29. novembrī, Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss un īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle parakstīja Eiropas Savienības (ES) 2001. gada PHARE Nacionālās programmas finansu memorandu. Saskaņā ar šo dokumentu šogad PHARE Nacionālās programmas ietvaros divpadsmit projektu īstenošanai Latvijai tiks piešķirti 31,4 miljoni eiro (18,5 miljoni latu). No valsts budžeta šo projektu kopfinansējumam atvēlēti apmēram 7,8 miljoni latu.

Finansiāli visietilpīgākais ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas projekts “Uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā”. Tā īstenošanai paredzēti 5,3 miljoni latu. Otrs lielākais projekts sekmēs muitas infrastruktūras attīstību ostās un uz dzelzceļa — tā īstenošanai atvēlēti 4,2 miljoni latu. Kā ļoti nozīmīgu R. Zīle vērtēja sociālo partneru kapacitātes celšanas un divpusējā sociālā dialoga veicināšanas projektu, norādot, ka PHARE programma allaž rosinājusi ieguldīt līdzekļus sociālā dialoga uzlabošanas pasākumos.

Pirms finansu memoranda parakstīšanas atbildīgās amatpersonas atskatījās PHARE programmas vēsturē un ieskicēja Latvijas un ES sadarbības virzienus nākotnē.

G. Veiss uzsvēra, ka nozīmīgāka par finansiālo atbalstu, ko Latvija saņēmusi un saņems no ES, ir pieredze, ko mūsu valsts pārvaldes institūciju darbinieki gūst, administrējot šo programmu. PHARE, “Ispa” un “Sapard” programma, no kurām pēdējā gan ir veidota pēc atšķirīgiem principiem nekā abas pārējās, palīdz Latvijai sagatavoties dalībai un atbilstoša līmeņa darbībai ES.

Arī R. Zīle atzina, ka pie visiem vairāk vai mazāk acīm redzamiem un taustāmiem ieguvumiem noteikti ir jāpieskaita tas, ko nevar izmērīt, — prasme strādāt atbilstoši ES un nākotnes prasībām.

Ar Phare programmas attīstību Latvijā iepazīstināja EK delegācijas Latvijā speciāliste Iveta Adoviča. ES Phare programma, kurā 1989. gadā tika izveidota kā ekonomiskās palīdzības programma Polijai un Ungārijai un kurā jau izveidošanas gadā iesaistījās vairākas Austrumeiropas un Viduseiropas valstis, Latvijā tiek īstenota kopš 1992. gada. Sākotnēji programmas tika sastādītas, vadoties no pieprasījuma, projektu atlasē nebija vienotas stratēģijas. 1998. gadā tika publicētas jaunās Phare programmas vadlīnijas, kas paredzēja iestāšanās stratēģijas motivētu pieeju programmu izveidē. Programmas vairs neveidoja EK ierēdņi, bet gan Latvijas ministriju un citu valsts struktūru speciālisti, kurus konsultēja ES dalībvalstu kolēģi. Līdz 2000. gadam Phare Nacionālās programmas ietvaros tika atbalstīti investīciju projekti (par 70% no kopējās piešķirtās gada summas) un institucionālās attīstības projekti. Kopš 2000. gada līdzekļi tiek piešķirti investīciju projektiem, kas veicina “acquis communautaire” ieviešanu, kā arī institucionālās attīstības un sociāli ekonomiskās kohēzijas projektiem. Projektu minimālais lielums ar 2000. gadu noteikts 2 miljoni eiro.

Programmas ietvaros gandrīz desmit gadu laikā Latvija ir saņēmusi tehnisko palīdzību un investīcijas par aptuveni 300 miljoniem eiro.

Patlaban tiek īstenota un šogad tiks pabeigta lielākā daļa 1999. gadā apstiprināto projektu: Likumdošanas saskaņošanas projekts, Austrumu robežas izbūves projekts, Valodu apmācības programma, “Via Baltica” rekonstrukcija posmā Iecava — Bauska un citi. 1999. gadā Phare Nacionālās programmas ietvaros Latvijai tika piešķirti 14,2 miljoni eiro, bet kopējā palīdzības summa sasniedza gandrīz 42 miljonus eiro.

2000. gadā Phare Nacionālās programmas ietvaros Latvijai kopumā būs iespēja saņemt 34,7 miljonu eiro finansiālo atbalstu. Īstenojot sociāli ekonomiskās kohēzijas projektus, nozīmīgu finansiālu atbalstu gūs Latgale un Zemgale. Pērnā gada programmas būtisks aspekts ir reģionālās attīstības veicināšana visos līmeņos. 2000. gada programmā paredzēts īstenot arī valsts izdevumu vadības, Latvijas statistikas sistēmas, sociālās integrācijas veicināšanas, narkotiku kontroles, zivsaimniecības attīstības un citus, kopumā desmit projektus par 24,7 miljoniem eiro.

ES Reģionālās attīstības programmu vadītājs Bernards O’Salivans informēja, ka 2000. gada Phare Nacionālās programmas projektu speciālās vadlīnijas, ko Latvijas valdība apstiprināja šā gada oktobrī, patlaban tiek izvērtētas EK. Vadlīnijas vēl nav apstiprinātas tāpēc, ka EK vēlas gūt pārliecību par to, ka Latvijas institūciju kapacitāte un spējas apgūt līdzekļus šobrīd ir pietiekami augstā līmenī, skaidroja O’Salivans.

To, ka jārada institucionālais atbalsts centrālajai valdībai, uzsvēra arī R. Zīle. Lai gan ir patīkami skatīt atjaunotos tiltus un ceļus, iegādātās modernās iekārtas, jāapzinās, ka dažādu valsts pārvaldes institūciju kapacitātes vairošana ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem pašlaik, jo tikai institucionāli un administratīvi spēcīga valsts spēs ievērot visas ES procedūras un būs gatava jaunajiem izaicinājumiem, ko radīs ES dalībvalsts statuss.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Eiropas Komisijas apstiprinātie PHARE projekti 2001.gadam

Kopā 18 528 950 26 337 010

Par ES palīdzību četros Latvijas projektos

Vakar, 29.novembrī, parakstīti četri finansu memorandi par līdzekļu saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālā fonda ISPA par kopējo summu 12 498 200 eiro (aptuveni 7 miljoni latu). Finansu memorandus parakstīja Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece, nacionālā atbildīgā amatpersona Ingūna Sudraba, un tos jau parakstījusi arī ES.

Lielākais projekts, par ko parakstīts finansu memorands, ir sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas rajonā, pieejamais ISPA finansējums šim projektam ir 5 096 700 eiro. Tas paredz izveidot jaunu sanitāro atkritumu poligonu, kas nodrošinās videi nekaitīgu atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu un poligona pievedceļu.

Otrs vides projekts ir sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā — ISPA paredzamais finansējums šim projektam ir 3 374 000 eiro. Šis projekts aptver četrus rajonus — Valmieras, Limbažu, Valkas un Cēsu rajonu.

Tas paredz izveidot jaunu, videi draudzīgu sanitāro atkritumu poligonu, kā arī pievedceļu un pagaidu bīstamo atkritumu glabāšanas vietu.

Pārējie divi ir tehniskās palīdzības projekti — viens vides sektorā, otrs transporta sektorā, kuru mērķis ir sagatavot vairākus vides un satiksmes projektus ES palīdzības līdzekļu saņemšanai.

Tehniskās palīdzības projekts (3 382 500 eiro) vides jomā paredz sagatavot piecus vides projektus: ūdens pakalpojumu attīstība Daugavas baseinā, ūdens pakalpojumu attīstība Salacas un Gaujas baseinos, ūdens pakalpojumu attīstība Rēzeknē, sadzīves atkritumu pārzināšanas attīstība Malienas novadā un Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projekta priekšdarbi.

Savukārt tehniskās palīdzības projekts transportā (645 000 eiro) paredz atbalstu trīs “VIA Baltica” ceļa uzlabošanas projektu sagatavošanā.

Visiem četriem projektiem ir paredzēts Latvijas puses līdzfinansējums, jo ISPA drīkst segt līdz 75% no projekta kopējām izmaksām.

Finansu ministrijas preses dienests