Mums ir pasaulē konkurētspējīga zinātne!

Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē vakar, 29.novembrī

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim Edgaram Bervaldam balvu astronomijā pasniedz valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” prezidents Edijs Kizenbahs un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekšsēdētājs Imants Meierovics (augšējā attēlā); balvas laureāts — Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Igors Kabaškins Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 29. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sanāca savā pilnsapulcē. Ievadvārdus teica LZA prezidents Jānis Stradiņš (“LV” publicē atsevišķi).

Paneļdiskusijā, ko vadīja LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, zinātnieki dalījās domās par Latvijas zinātnes attīstības iespējām un virzību 21. gadsimtā. Katram no sapulces dalībniekiem bija izsniegtas diskusijas tēzes, kas iezīmēja ne tikai sarunas aploces, bet arī problēmmezglus. Te daļa no šā dokumenta:

• “Latvijā ir oficiāli definēti pieci prioritāri zinātnes virzieni. Četri no tiem ir tieši saistīti ar tautsaimniecības attīstību (materiālu zinātne, biomedicīna, informāciju tehnoloģija, mežu un koksnes zinātne), piektais — Letonika — ar nācijas identitātes saglabāšanu. Ir svarīgi panākt visu zinātņu un tautas saimniecības mijiedarbību. Būtisks jautājums — inovāciju politika.

Zinātnē strādā talantīgi, augsti kvalificēti zinātnieku kolektīvi un zinātnieki, daudzi no tiem ar pasaules un Latvijas vārdu. Turpinās pētījumi, aug publikāciju skaits. Taču zinātnes potenciāls ir samazinājies, tas ir neliels — ap 2000 zinātnieku. Pārrēķinot uz 10 000 strādājošo, zinātnieku skaits Latvijā — 18,6 — ir zemākais Baltijas valstīs. Igaunijā tas ir 34,8, Lietuvā — 24. Ap 1000 Latvijas zinātnieku strādā Rietumos. Vidējais zinātnieku vecums Latvijā tuvojas 60 gadiem. Potenciāla atjaunināšana, “reemigrācija” — tie ir aktuālākie uzdevumi potenciāla nostiprināšanā.

• Kas Latvijai kā kandidātvalstij jāveic zinātnē. No Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma par 2001.gadu (2001.g. 13.XI Strasbūrā):

Lai Latvija integrētos kopīgajā Eiropas zinātnes telpā, ir svarīgi palielināt iekšzemes kopprodukta (IKP) izdevumus zinātnei un attīstībai.

Jāstiprina administratīvā kapacitāte un tehnoloģiskās infrastruktūras, nepieciešama uzņēmumu (it īpaši mazo) iespējami lielāka piesaiste.

Jāattīsta sadarbība starp iesaistītajām organizācijām, un jāatbalsta zinātnes aktivitātes industriālajai attīstībai.

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības stratēģija jāveido un jāskata vienotā Eiropas, Baltijas un Latvijas zinātnes telpu kontekstā.

•†Eiropas Savienības (ES) Apvienotā pētniecības centra (ģenerāldirektorāta) Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts pēta, kā mainīsies pati ES un ES pēc paplašināšanās, kāda būs dzīves kvalitāte un kāda loma tajā būs zinātnei, īpaši zinātnei kandidātvalstīs. Tiek izzinātas: zināšanas un izglītība, tehnoloģija; ekonomiskā transformācija; nodarbinātība un sociālās pārmaiņas; līdzsvarota attīstība un vides aizsardzība.

Īpaši vērīgi tiek sekots līdzi tam, lai kandidātvalstīs būtu kas ekselents, izcils. Latvijā tādi ir ES apstiprinātais materiālzinātnes ekselences centrs — LU Cietvielu fizikas institūts un UNESCO Starptautiskais biomedicīnas un biotehnoloģijas centrs. Noteikti jāaptur smadzeņu noplūde no Latvijas. Jāaug izglītības līmenim un kvalitātei. Jāuzlabo zinātnes un tehnoloģijas attīstības vadīšana. Kā pozitīvs tiek uzskatīts fakts, ka līdzekļu sadali pētījumiem Latvijā izvērtē Latvijas Zinātnes padome.

• 2000. gada budžeta finansējums zinātnei — 0,206 procenti no IKP — bija zemākais ES kandidātvalstīs. 2001. gadā tas palielinājās par 7% (no Ls 7 991 255 uz Ls 8 562 128), kas ir apsveicami, bet nepietiekami — ~0,21 no IKP. Attiecīgais vidējais rādītājs ES valstīs ir vairāk nekā piecas, Igaunijā — divas reizes lielāks. Veidojas situācija, ka, valsts finansējuma daļai zinātnes atbalstam samazinoties (līdz 10—50%), virkne dabas un inženierzinātņu zinātniskās pētniecības institūtu no savas budžeta apgrozības nodokļos valstij samaksā vairāk, nekā saņem valsts dotācijās, t.i., atsevišķas zinātnes nozares jau tagad finansē valsti, nevis otrādi. Vai šāda zinātnes komercializācija nodrošinās Latvijas zinātnes vispusīgu attīstību, it īpaši nozarēs, kuras nespēs sevi finansiāli atpelnīt?

• Mūsdienās uz zināšanām orientētajās sabiedrībās studiju process augstskolās nav atraujams no zinātniskās pētniecības un tautas saimniecības. Taču līdz šim par maz uzmanības pievērsts tam, ko zinātne var dot augstākajai izglītībai. Universitātēm ir jākļūst par galvenajiem akadēmisko studiju un zinātnes centriem valstī. Lai to panāktu, nepieciešams palielināt finansējumu zinātnei augstākās izglītības sistēmā, t.sk. nodrošinot doktorantūras studiju augstāku kvalitāti un nepieciešamo zinātnes infrastruktūras bāzi. Jāuzskata par atbalstāmu juridiski patstāvīgu zinātnisko institūtu pastāvēšana un jāplāno valsts pasūtījums augstākā līmeņa studiju programmu realizēšanai zinātniskajos institūtos.

• Informācijas, zināšanu, pētījumu rezultātu komercializācija, piedāvājot inovatīvus produktus tirgum, ir sabiedrības labklājības dzinējspēks. Dažādu apstākļu dēļ šis process Latvijā ir mazintensīvs, īpaši vāji ir sinhronās formulas ERTDI + I beigu posmi — zināšanu pārvēršana pārticībā (lasi: E — augstākā izglītība; R — pētniecība; TD — tehnoloģiju izstrāde; I — ieviešana; + I — inovatīvas metodes RTD rezultātu komercializācijai). Vienkāršāk runājot, Latvijā ir vājš pielietojamo pētījumu un tehniskās jaunrades objektu izmantošanas atbalsts, līdz ar to praktiskais efekts. ES valstīs to sauc par inovāciju sistēmas monitoringu. Psiholoģiski un materiāli augstskolu docētāji un attiecīgi arī studenti ir vāji orientēti šim mērķim — darba devēju lomai un IKP vairošanai. Latvijas zinātnieki un inženieri ir radījuši nozīmīgas teorētiskas un praktiskas izstrādnes, taču to ieviešanai vēl nav efektīvas, nodokļu maksātājiem pārredzamas sistēmas, kāda, piemēram, tika definēta 2001. gadā Ministru kabineta akceptētajā Inovāciju koncepcijā. Mūsu mērķis ir šo sistēmu izveidot līdz galam (grozījumi likumos, normatīvajos dokumentos, finansējums) un iedarbināt.

• Latvijas zinātnieku līdzdalība starptautiskajās programmās ir ļoti sekmīga. Latvijas zinātnieki, startējot uz vienādiem konkurences noteikumiem ar ES dalībvalstu zinātniekiem, ES 5. Ietvarprogrammā ir atpelnījuši divreiz vairāk par iemaksāto dalības naudu. Par konkurētspēju liecina rezultāts — 29% no iesniegtajiem projektiem guvuši atzinību. ES dalībvalstu vidū šis rādītājs ir 25%, kandidātvalstīm — 15%.

Latvijas zinātnieki sekmīgi strādā arī citās programmās. Pārdomu vērts ir apstāklis, ka Polija ir sākusi izskatīt savas piedalīšanās lietderību nākamajā ES Ietvaru programmā, jo Polijas zinātnieki nevarēja atpelnīt dalības maksu ES 5. Ietvarprogrammā.

• Tuvākajā laikā ir jāizveido un jāfinansē nacionālās nozīmes pētniecības centri prioritārajās zinātnes nozarēs (atzītās jau 1997. gadā ar LR MK lēmumu): biomedicīna, organiskā ķīmija, farmācija; materiālu zinātne; informācijas tehnoloģija; mežu un koksnes zinātne; Letonika. Jāturpina pasaules un Latvijas prioritāšu analīze.

Par grāmatas “Baltijas valstis vēstures krustceļos” otro papildināto izdevumu stāsta tās redaktors akadēmiķis Tālavs Jundzis un izdevuma līdzautors Dītrihs Andrejs Lēbers Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lai saglabātu Latvijas zinātnieku sekmīgu līdzdalību arī nākamajās ES Ietvarprogrammās un citās starptautiskās aktivitātēs, ir absolūti nepieciešams nodrošināt adekvātu Latvijas budžeta līdzfinansējumu sekmīgajiem projektiem. Mūsu vājā vieta ir mūsdienīgas aparatūras un instrumentu trūkums.

Atrast mehānismus, dotācijas mazo uzņēmumu, t.sk. dažādu Tehnoloģisko centru, darbībai.”

Paneļdiskusijā savus uzskatus un iespējamos risinājumu ceļus iezīmēja Maija Kūle, Juris Ekmanis, Elmārs Grēns, Uldis Viesturs, Tālavs Jundzis, Juris Zaķis, Ivars Knēts un Indriķis Muižnieks.

Vairāki zinātnieki saņēma LZA goda doktora diplomus: valodniece Dr. habil. philol. Elga Kagaine, selekcionārs, pasaulē labākās sīkziedu gladiolas ‘Dave’s Memory’ autors Aldonis Vēriņš, arhitekts Dr. habil. arch. Ivars Strautmanis. LZA goda doktora grāds piešķirts arī arhitektam, izcilajam speciālistam arhitektūras pieminekļu restaurācijas jautājumos Gunāram Jansonam.

Pirmo reizi tika pasniegtas LZA, valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” un Latvijas Izglītības fonda balvas astronomijā: diplomus un naudas prēmijas saņēma LZA korespondētājlocekļi Edgars Bervalds un Igors Kabaškins. Abi zinātnieki atzinību izpelnījušies par izciliem sasniegumiem inženierizstrādēs aeronavigācijas sakaru, radiolokācijas tehnikas un kosmisko informāciju tehnoloģijas nozarēs.

Dr. habil sc ing. Edgars Bervalds kopš 1996. gada ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors, visu savu aktīvo un rezultatīvo zinātnisko un konstruktora darbību veltījis jaunas klases un liela izmēra spoguļantenu pētīšanai, aprēķināšanai un pētīšanai, oriģināla algoritma un metodes izstrādāšanai un īstenošanai jaunākās paaudzes radioteleskopu projektos un citu problēmu risināšanai. Pēdējos gados E. Bervalds ļoti sekmīgi vada Starptautisko radioastronomijas centru, un iespējams, ka tas nākotnē varētu iekļauties starpplanētu kosmosa kuģu vadības sistēmā.

Dr. habil. sc. ing. Igors Kabaškins ir Transporta un sakaru institūta prorektors, viņš jau vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar zinātniskajiem pētījumiem un pedagoģisko darbību civilās aviācijas aeronavigācijas kompleksu mākslīgo pavadoņu un virszemes sakaru sistēmu drošības un efektivitātes paaugstināšanas jomā. I. Kabaškins ir daudzu starptautisko biedrību loceklis, divu zinātnisko žurnālistu redaktors, 25 mācību līdzekļu un 67 izgudrojumu un patentu autors.

Pilnsapulces dalībnieki tika iepazīstināti ar nupat klajā laisto grāmatas “Baltijas valstis vēstures krustceļos” otro papildināto izdevumu angļu valodā, kas iznācis LZA apgādā. Izdevuma atvēršanas reizē ar jauno kopdarbu iepazīstināja LZA prezidents Jānis Stradiņš, par grāmatu stāstīja tās redaktors akadēmiķis Tālavs Jundzis, runāja izdevuma līdzautori LZA ārzemju locekļi Dītrihs Andrejs Lēbers un Jānis Peniķis, kā arī vēsturniece un žurnāla “Latvijas Vēsture” galvenā redaktore Ļubova Zīle.

Pilnsapulce aizklātā balsošanā ievēlēja jaunus LZA īstenos locekļus, goda locekļus, ārzemju locekļus un korespondētājlocekļus.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors

Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē 29.novembrī ievēlētie LZA locekļi

Īstenie locekļi

Agris Gailītis (fizika)

Juris Jansons (mehānika)

Andris Krūmiņš (fizika)

Īzaks Rašals (bioloģija)

Arnis Vīksna (medicīnas vēsture)

Goda locekļi

Gunārs Asaris (arhitektūra)

Maija Einfelde (mūzika)

Kārlis Zariņš (mūzika)

Korespondētājlocekļi

Māris Ābele (astronomija)

Leonīds Ribickis (enerģētika)

Jurijs Dehtjars (fizika)

Ruta Muceniece (medicīna)

Bruno Andersons (materiālzinātnes)

Inesis Feldmanis (vēsture)

Benedikts Kalnačs (literatūrzinātne)

Aivars Tabuns (socioloģija)

Ārzemju locekļi

Dzintra Bonda (valodniecība)

Oļģerts Dumbrājs (fizika)

Juris Svenne (fizika)