Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 29.novembrī

Intervija Latvijas Radio 29. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Jūs nākat no Saeimas, es arī nāku no Saeimas, tur apspriež budžetu — gan ļoti, ļoti lēni, man liekas; es nezinu, kad viņi beigs apspriest, bet vai, jūsuprāt, vismaz no rezultatīvā viedokļa, iet tā, kā bija plānots?

Andris Bērziņš: — Nu, debates Saeimā ir karstas, interesantas, un, neapšaubāmi, es domāju, tie, kuri klausās šīs debates, būs ieguvēji; mūsu saruna ne tuvu nebūs tik krāsaina un interesanta.

— Jūs ierosināt, lai viņi tagad pārslēdz radioaparātus?

A.Bērziņš: — Nē, nē, tie, kuri ir sākuši klausīties, lai jau paklausās to, ko mēs runāsim!

— Bet tur tiek pieminēts viss: vēsture, vēstures pieminekļi, dažādi muzeji. Es klausījos — viņi balsoja par kādu muzeju, kura, izrādās, nemaz neesot — tāds bija viens no priekšlikumiem.

A.Bērziņš: — Ir daudzi tādi priekšlikumi, kur tiek sajauktas visas lietas kopā, bet tas droši vien tādēļ, ka ir pieslēgta radiotranslācija, visi cilvēki var tagad noklausīties, ko deputāti runā, un varbūt tas arī ir labi, varbūt tiešām dažiem rodas priekšstats par to, kā cilvēki saprot tās lietas, kas ir ieliktas budžetā.

— Bet rezultāts tomēr, spriežot pēc visa, pagaidām laikam ir tāds, ka valdošās partijas, es domāju, šajā brītiņā vienosies.

A.Bērziņš: — Jā, koalīcija balso diezgan vienoti, normāli, tai pašā laikā ir, protams, arī atsevišķi jautājumi, kur domas dalās, ir diskusijas, arī atsevišķi balsojumi atšķiras, bet pagaidām tas nekādi netraucē kopējo virzību uz priekšu.

— Es domāju, pašu budžetu mēs esam apsprieduši, un tāds, kāds tas ir, tāds tas acīmredzot būs — ar deficītu pāri par diviem procentiem, bet, jūsuprāt, attīstības, jā?

A.Bērziņš: — Jā. Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka bezdeficīts, protams, nav pašmērķis, un situācijā, kad ekonomika attīstās, iet uz priekšu, kontrolēts saprātīga apjoma deficīts — un ar kontrolētu deficītu es domāju tieši tādu deficītu, kurš ir jūtami mazāks nekā, teiksim, Eiropas Savienībā (ES) noteiktais maksimāli pieļaujamais budžeta deficīts, kas ir trīs procenti, — tas nav vis valsts attīstību bremzējošs, bet ir pat valsts attīstību veicinošs faktors, jo savā veidā tas palielina patēriņu. Bet mūsu budžeta deficītu faktiski sastāda tieši investīcijas infrastruktūrā — tas nozīmē, ka tas tieši patēriņu neietekmē bet gan otrādi. No otras puses — tas nozīmē to, ka faktiski ar šāda veida pieeju mēs radām jaunas darbavietas, jaunas iespējas cilvēkiem nopelnīt, jaunas iespējas saņemt algu, sūtīt skolās savus bērnus un tā tālāk.

— Citas aktualitātes, kas šobrīd sabiedrībai ir aktuālas — pirmām kārtām notikumi uz robežas. Garas rindas, šobrīd jau sēdošais streiks, ja tā to varētu nosaukt, robeža vairs netiek šķērsota, aicinot ministrus ierasties uz robežas, un satiksmes ministrs šobrīd nebrauc uz turieni. Vai šo situāciju jūs varat palīdzēt risināt?

A.Bērziņš: — Problēmas uz robežas šobrīd nav saistītas ar to, ka Latvijā kaut kas nestrādātu vai ka Latvijas robežsargi lēni strādātu. Šī jautājuma būtība ir tā, ka Krievijas robežsargi un Krievijas muitnieki otrā pusē ir gatavi pieņemt un katru dienu pārlaist pāri robežai tikai ierobežotu mašīnu skaitu. Šis ierobežotais mašīnu skaits vakar, piemēram, bija 45 mašīnas, šodien jau ir pārlaists ap 70 mašīnu, bet vienalga tas ir salīdzinoši mazs skaitlis. Muitas vadība vakar pat tikās ar Krievijas muitas vadības vietas izpildītāju, lai par šiem jautājumiem runātu. Otra lieta ir tā, ka Baltkrievija ir ieviesusi speciālu ceļa nodokli, un liela daļa Lietuvas autopārvadātāju šodien tā vietā, lai brauktu caur Baltkrieviju uz Krieviju, izmanto autoceļus caur Latviju, un tādēļ diezgan ievērojama daļa no tām mašīnām, kas šobrīd gaida rindā, ir tieši Lietuvas autopārvadātāji. Tas nekādā veidā nenoņem atbildību, protams, no Latvijas puses, un Latvijai ir jācenšas sakārtot jautājumus ar Krieviju tā, lai Krievija iespējami vairāk mašīnu ņemtu pretī. Šajā gadījumā tas nav mūsu jautājums. Kā mani informē satiksmes ministrs, viņš bija uzaicinājis Krievijas vēstnieku aizbraukt kopā uz robežu, lai šo jautājumu mēģinātu kaut kā atrisināt, lai būtu zināms atbalsts, arī pieaicinot cilvēkus no otras puses. Bet diemžēl vēstnieks esot atteicies, neesot nozīmējis arī nevienu citu cilvēku līdzi Gorbunova kungam, Gorbunova kungs pašlaik domā, kādu vēl pasākumu varētu realizēt, lai kaut kādā veidā iesaistītu arī Krievijas pusi šīs problēmas risināšanā.

— Krievija ir ieinteresēta tajā situācijā, kāda šobrīd ir. Vai Krievija to apzināti dara?

A.Bērziņš: — Man ir grūti teikt, kādēļ tas ir tā. Vismaz nekādi citi papildu skaidrojumi mums par šo jautājumu no Krievijas puses nav doti.

— Varbūt mums arī vajag ieviest ceļa nodokli, lai vismaz lietuvieši nemēģina tik daudz braukt caur Latviju?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka šāda veida pasākumi nekādu īpašu labumu nedod. Faktiski mums ir jārīkojas līdzīgi, kā to dara civilizētā pasaulē, Eiropas Savienībā. Teiksim, nopērkot benzīnu vai dīzeļdegvielu šeit, viņi jau samaksā akcīzi, un šī akcīze savukārt nonāk mūsu budžetā, un mēs par to remontējam ceļus, tā ka sava veida shēma šeit jau ir atstrādāta.

— Mēs, protams, ceram, ka situācija uz robežas normalizēsies, bet, ja jau esam pieskārušies robežu jautājumiem, tas videojautājums joprojām nav kļuvis skaidrāks. Šodien robežsardzes priekšnieks atkal ir nācis klajā ar kārtējiem faktiem, pierādot to, ka arī šobrīd tā videonovērošana uz robežas nestrādā un nekādu rezultātu nav.

A.Bērziņš: — Jā, valdības otrdienas sēdē abi ministri, iekšlietu ministrs un finansu ministrs, visu Ministru kabinetu informēja, ka viss ir sakārtots, visas kameras strādā, visa tehnika strādā, automašīnas šķērso robežu pilnā platumā, tātad visas joslas strādā — viss, kas ir pamatā nepieciešams robežas šķērsošanai, bet ja ir šāda informācija...

— Jā, šodien, kā saprotu, Dāboliņa kungs, ar kaut kādiem tehniķu pierādījumiem pierādījis, nosūtījis vēstuli atkal par to, ka nezina, ko ministrs jums tur ir stāstījis, bet tā tas nav.

A.Bērziņš: — Es vienkārši varu jums apsolīt, ka tūlīt pēc mūsu raidījuma es speciāli lūgšu ministram skaidrojumu, kā tur īsti ir.

— Jautājums vēl, protams, par atbildību. Jūs tikāties ar prezidentes kundzi, un intervijā Latvijas Radio prezidente teica, ka viņa tur saredz ļaunprātību, ne tikai vairs bezatbildību, un ka ļaunprātībai ir jāseko arī konkrētam rezultātam. Viņa teica, ka tas saraksts, kuriem būtu jāatbild par notikušo, ir ļoti garš.

A.Bērziņš: — Es nevēlētos šobrīd uzņemties soģa lomu. Ir ierosinātas disciplinārlietas, ja nemaldos, pret kādiem sešiem vai astoņiem pietiekami augsta ranga ierēdņiem, administratoriem gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan robežsardzē, tātad atbildīgas personas izvērtē, vai katrs cilvēks ir rīkojies tā, kā viņam pienākas pēc visiem priekšrakstiem, vai viņš ir darījis visu, lai būtu kārtība, un acīmredzot šīs izmeklēšanas laikā tiks noskaidrots, kurš tad īsti un kā ir vainīgs, vai ir vainīga arī augstākā vadība — šeit es domāju gan Valsts ieņēmumu dienestu, gan robežsardzi — vai viņi savu funkciju ietvaros ir darījuši visu, lai pārbaudītu savus pakļautos; vai tie savukārt dara visu; un tad jau šos rezultātus varēs redzēt. Katrā gadījumā Ministru kabinets ir lēmis, ka pēc mēneša mēs izskatīsim rezultātus, kādi tie ir un kas notiek, kā šīs dienesta izmeklēšanas ir beigušās.

— Es atkārtošu savu jautājumu laikam katru nedēļu atkal un atkal — vai tie cilvēki, kas varētu būt vainojami ļaunprātīgā kontrabandas veicināšanā, tiks ne tikai atbrīvoti no darba, bet viņiem arī būs kriminālatbildība?

A.Bērziņš: — Tas papriekš ir jāklasificē, bet var pilnīgi droši teikt — ja tur būs ļaunprātība, tad tur būs kriminālatbildība, pilnīgi konkrēti, taču es atturēšos no tā, ka mēģinātu kvalificēt šos jautājumus, nebūdams ne izmeklēšanas komisijā, ne arī ministrs, kuram ir politiskā atbildība šos procesus pārraudzīt.

— Žurnālistiem interesants ekonomikas ministra Aigara Kalvīša šīsdienas paziņojums, ka viņš nākamajā nedēļā ierosinās valdībai apstiprināt jauno Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru, Nagļa vietā ieceļot Arni Ozolnieku — vienai lielai daļai svešs uzvārds.

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka man arī šis vārds un uzvārds ir svešs. Man liekas, ka es ar šo cilvēku neesmu pat ticies, man nav priekšstata, tādēļ neko nevaru komentēt. Ministram ir šādas tiesības; ministrs būs sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus, nesīs šos dokumentus uz valdību — skatīsimies, vērtēsim, runāsim, iztaujāsim ministru, iztaujāsim iespējamo kandidātu.

— Kā saprotu, Ozolnieka kungs ir Tautas partijas savulaik iecelts cilvēks Privatizācijas aģentūrā.

A.Bērziņš: — Ļoti iespējams, es neesmu speciāli sekojis līdzi ne Privatizācijas aģentūras valdei, ne padomei. Arī šos jautājumus mēs uzdosim ministram.

— Vai, jūsuprāt, ir pieņemami tā jautājumu risināt, vispirms liekot politiski atbildīgu cilvēku šajā brītiņā iekšā, ja ticis runāts, ka nevajadzētu šim cilvēkam būt politiski saistītam? Otrām kārtām — ja tiek paziņots, ka ir izvēlēts kandidāts, nekonsultējoties ar partijām īstenībā?

A.Bērziņš: — No vienas puses, ministram kā pilnvarniekam formāli ir tiesības šo jautājumu tā piedāvāt, un es negribētu ministru ierobežot šajās viņa tiesībās. No otras puses, man liekas, ka Jāņa Nagļa piemērs liecina par to, ka šeit, izpildinstitūcijās, cilvēkam nevajadzētu būt politiski angažētam; viņam vajadzētu būt neitrālam, viņam vajadzētu būt pragmatiķim, praktiķim, kurš zina likumus un prot ar šiem likumiem strādāt, prot realizēt to, ko viņam uzdod darīt, un tā, kā to nosaka likumi. Tā ka tās tādas ļoti vispārējas frāzes, bet, nu, tad, kad ministrs būs sagatavojis šos dokumentus, izskatīsim tos.

— Kas būs jūsu argumenti, kas jūs pārliecinās balsot par vai pret?

A.Bērziņš: — Nu, tie argumenti ir jānoklausās, es pagaidām nevaru pateikt. Es domāju, pirmām kārtām — profesionalitāte, pieredze, kāda cilvēkam ir, kā viņš saprot darbu, kā viņš prot darbu.

— Profesionalitāte, protams, bet kā to var pārbaudīt? Viņš ir kā advokāts sācis strādāt Privatizācijas aģentūrā, viņš ir jurists, citu ziņu nav šobrīd.

A.Bērziņš: — Acīmredzot var uzdot cilvēkam jautājumus, mums Ministru kabinetā ir vairāki ministri, kuri vadījuši privatizāciju, piemēram, ministrs Makarovs. Viņam noteikti būs daudz jautājumu, parasti šādos un līdzīgos gadījumos viņam vienmēr ir ļoti daudz jautājumu, arī es pakonsultēšos ar cilvēkiem.

— Jā. Vēl gribu jautāt, vai jūs pieņemsit šo lēmumu tur, uz vietas, tajā brītiņā viņš iznāks priekšā, jūs viņu uzklausīsit un izdomāsit — jā vai nē, vai tomēr tas kaut kādā veidā būs iepriekš lemts?

A.Bērziņš: — Tas ir valdības jautājums, un valdība par to izšķirsies atbilstoši likumam, taču, protams, visi šie jautājumi pirms tam tiek skatīti koalīcijas padomē. Iespējams, ka kāds no koalīcijas partneriem prasīs, teiksim, nedēļu laika, lai apklaušinātu un pārrunātu kaut ko ar šo cilvēku.

— Un jūsu partija arī apspriedīs to?

A.Bērziņš: — Es neesmu pārliecināts, vai mēs to prasīsim, bet es pieļauju, ja gadījumā tāds uzstādījums būs, mēs uz to varētu iet.

— Jautājums, kas cilvēkiem šķiet interesants un aktuāls — valdība skatīs pēc ekonomikas ministra ierosinājuma arī iespēju pārcelt darbadienu no 24.decembra, Ziemassvētku dienas, uz 22.decembri, sestdienu. Jūsu personiskā nostāja?

A.Bērziņš: — Mana personiskā nostāja ir tāda, ka es principā esmu pret šādu darbadienu pārcilāšanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir tāda tradīcija, kura bija tikai padomju laikā šeit un kuru faktiski mēs šos desmit gadus neesam praktizējuši — tas no vienas puses. No otras puses — nav jau vairs totalitāra sabiedrība, un Ministru kabinets var noteikt tikai darba režīmu savām valsts institūcijām. Situācija ir tāda — Ministru kabinets nosaka darba režīmu valsts institūcijām, pašvaldības savā teritorijā var pieņemt sev saistošus lēmumus, savukārt uzņēmēji, privātbizness rīkojas tā, kā ir labāk un pareizāk viņu biznesam, ievērojot darba likumdošanu, tā ka — citiem vārdiem — nav nemaz tāda iespējamība, ka Ministru kabinets varētu pārcelt un obligāti visiem tas būtu jādara, tādēļ es domāju, ka jāskatās katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, bet — noklausīsimies ekonomikas ministra argumentus, kurus viņš būs sagatavojis. Jāsaka jau tā — ja paskatās kalendārā, tad izskatās diezgan slikti no tā viedokļa, ka decembrī iznāk tikai 18 darbadienas. Protams, cilvēkiem labi, jo ļoti daudz svētku dienu iekrīt, bet kopumā 18 darbadienas — tas savukārt ir slikti, jo katru dienu ienāk noteikta nodokļu masa, un, jo mazāk darbadienu, jo mazāk ir nodokļu.

— Es jau nedomāju, ka darbadienas ir jāsamazina, to darbadienu plānots pārcelt uz sestdienu.

A.Bērziņš: — Jā, jā, bet viss ir savstarpēji saistīts.

— Jūs vēl lemsit, bet jūsu personiskā nostāja būtu “pret”.

A.Bērziņš: — Vispār es būtu pret to, ka, teiksim, dienas tur tā tiek cilātas. Ja ir svētki, tad ir svētki; ja ir sestdiena, tad ir sestdiena; ja ir svētdiena, tad ir svētdiena, un, ja ir darbadiena, tad darbadiena.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā