Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”
Izdarīt likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 36.nr.; 1995, 7.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 4.panta pēdējo teikumu ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.
2. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“Ministru kabinets izdod kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumus.”
3. Izteikt 14.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“14.pants. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļaujot tos kā valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rakstveidā informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par savu attieksmi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”
4. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:
“15.pants. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana
Ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumu par attiecīgā objekta izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Kultūras piemineklis tiek izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Objekts zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”
5. Papildināt likumu ar 18.1 un 18.2 pantu šādā redakcijā:
“18.1 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas Republikas un ievešana Latvijas Republikā
Kārtību, kādā no Latvijas Republikas tiek izvesti un Latvijas Republikā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
18.2 pants. Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošana
Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu valstij, no kuras tas izvests, var celt, ja mākslas vai antikvārā priekšmeta izvešana no attiecīgās valsts ir nelikumīga arī prasības celšanas laikā.
Prasījuma tiesība par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu noilgst:
1) 30 gadu laikā no tā nelikumīgās izvešanas brīža;
2) 75 gadu laikā, ja tas pakļauts īpašai aizsardzībai;
3) pēc vairāk nekā 75 gadiem, ja tādu termiņu nosaka Latvijas Republikai saistošs ar attiecīgo valsti noslēgts divpusējs līgums.
Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kad saņemta informācija par mākslas vai antikvārā priekšmeta atrašanās vietu vai tā īpašnieku (valdītāju).
Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šie noteikumi attiecas arī uz tiem mākslas un antikvārajiem priekšmetiem, kuri nelikumīgi izvesti no attiecīgās valsts teritorijas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.”
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 15.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 4.decembrī