Kad padoms bagātina devēju un ņēmēju

No 29. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Republikā uzturējās Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” delegācija

Piektdien, 30.novembrī, Latvijas Saeimas namā: Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks, Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” priekšsēdētājs Irakli Gogava

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No 29. novembra līdz 3. decembrim Latvijā uzturējās Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” delegācija. Vizītes laikā Gruzijas parlamentārieši tikās ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem, apmeklēja LR Aizsardzības ministriju, kā arī tikās ar Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru, bet vizītes centrālais notikums bija 30. novembrī Saeimā notiekošais seminārs “Gruzijas — Latvijas dialogs: demokrātiskas valsts attīstība un integrācija Eiropā”. Semināra mērķis bija veicināt dialogu un pieredzes apmaiņu starp Latviju un Gruziju, semināra galvenais iniciators bija Lielbritānijas nevalstiskā organizācija LINKS.

Semināra dalībnieki, Latvijas un Gruzijas parlamentārieši, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stīvens Nešs, EDSO misijas Latvijā vadītājs Peters Semnebijs un LINKS izpilddirektors Deniss Sammuts, sprieda par Latvijas un Gruzijas stratēģiju un pieredzi virzībā uz Eiropas struktūrām. Tika runāts arī par konkrētiem sadarbības veidiem, lai īstenotu abu valstu izvēlēto mērķi — demokrātiskas valsts statusa iegūšana Eiropas valstu saimē. Abu parlamentu deputāti runāja par ekonomisko attīstību un reformām, par problēmām ceļā uz brīvu tirgus ekonomiku. Plaši tika runāts par Latvijas pieredzi, risinot jautājumu par integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī diskutēts par Gruzijas līdzšinējām sekmēm un cerībām ceļā uz Eiropas struktūrām. Visai aktīva diskusija izvērsās arī par abu valstu problemātiskajām attiecībām ar kopīgo kaimiņu Krieviju un par etnisko minoritāšu integrāciju.

Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un Gruzijas attīstībā

Atklājot semināru, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks īpašu uzmanību vērsa uz Latvijas un Gruzijas vēsturiskajām saitēm cīņā par brīvību un demokrātiju atmodas laikā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. R. Ražuks atzina, ka, neraugoties uz visai līdzīgo atmodas laika pieredzi, Latvijas un Gruzijas attīstība pēdējā desmitgadē dažādu iekšpolitisku, ārpolitisku, kā arī ģeogrāfisku apstākļu dēļ ir bijusi diezgan atšķirīga. “Latvijas parlamentam ir uzkrājusies pieredze, integrējoties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, un mēs esam gatavi šajā pieredzē dalīties ar Gruzijas kolēģiem,” sacīja R. Ražuks.

Gruzijas parlamenta delegācijas vadītājs Irakli Gogava iepazīstināja ar Gruzijas iekšpolitisko situāciju, runājot gan par etniskajām, gan sociālajām un ekonomiskajām problēmām. I. Gogava informēja par līdzšinējo Gruzijas ārpolitisko attīstību un dalību Eiropas Padomē un norādīja uz Gruzijas sadarbību ar NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Gruzija arī noslēgusi sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību. Tomēr, kā atzina I. Gogava, līdz šim reformas Gruzijā attīstījušās visai gausi.

Kādēļ Gruzija attīstījās lēnāk

Latvijas un Gruzijas parlamentāriešu kopīgā semināra idejas autors — Lielbritānijas nevalstiskās organizācijas LINKS izpilddirektors Deniss Sammuts — savā uzrunā analizēja, kādēļ Latvija un Gruzija no šķietami vienādām starta pozīcijām 90. gadu sākumā tomēr attīstījušās tik atšķirīgi. Smago ekonomisko problēmu, politiskās un sociālās nestabilitātes dēļ Gruzija laikā no 1991. līdz 1994. gadam atradās uz sabrukuma robežas, norādīja D. Sammuts. Šajā laikā Krievijas politika pret Gruziju bija ļoti negatīva, bet 80. gadu beigu neatkarības cīnītāji bija apreibuši ar šķietamo neatkarību un brīvību, tādēļ Gruzijas politiskā vadība nebija gatava cīnīties ar pārejas laika smagajām problēmām. Rietumi atpazina Baltijas valstis un ar sapratni uzņēma to centienus pēc iespējas straujāk virzīties tuvāk Rietumiem un to pamatvērtībām — demokrātijai un tirgus ekonomikai. Bet Gruzija šajā laikā palika nepamanīta un sava ģeogrāfiskā stāvokļa un politiskās nestabilitātes dēļ tika atstāta Krievijas interešu zonā. Tomēr Gruzija izturēja šo smago laiku un sāka virzību uz demokrātiju. Nozīmīgs atbalsts Gruzijas attīstībā bija uzņemšana Eiropas Padomē, kas deva pārliecību par ceļa uz demokrātiju pareizību un piederību Eiropai, norādīja D. Sammuts. Tāpat svarīgi bija sadarbības līguma parakstīšana ar ES un iesaistīšanās NATO “Partnerattiecības mieram” programmā.

Izpildvaras vājums un ekonomiskās politikas trūkums — galvenie šķēršļi attīstībai

D. Sammuts atzina, ka Gruzija sasniegusi labus rezultātus ceļā uz demokrātijas ieviešanu, tomēr būtu pāragri dēvēt Gruziju par pilnībā demokrātisku un ekonomiski attīstītu valsti. Viens no galvenajiem šķēršļiem sekmīgai ekonomiskai attīstībai ir noteiktas ilglaicīgas ekonomiskās attīstības politikas trūkums. Kā otra nozīmīgākā problēma ir milzīgā atšķirība starp visai sekmīgo likumdošanu un šo likumu ieviešanu un realizāciju praksē. Kā informēja D. Sammuts, Gruzijas parlaments kopš 1995. gada pieņēmis aptuveni 700 dažādus jaunus likumus un likumu grozījumus, kas vērtējams kā labs pamats demokrātijas un valsts ekonomikas attīstībai, bet šīs likumdošanas ieviešana sokas ļoti smagi. Neapšaubāmi, arī Krievijas politika pret Gruziju ir visai “neveselīga”, bet Gruzijas politiķi nereti to pārspīlē un sliecas visās problēmās vainot ārējos apstākļus, norādīja D. Sammuts.

Arī Gruzijas parlamenta Ārlietu komisijas loceklis Zviads Mukabi vērsa uzmanību uz politiskajām un ekonomiskajām problēmām valstī. Viņš atzina, ka kopš 1995. gada Gruzijā vērojams demokrātijas līmeņa kāpums, bet institucionāli Gruzija vēl aizvien ir ļoti nestabila un trausla. Arī sabiedrības viedoklis par izpildvaru ir ļoti negatīvs.

Valsts ekonomiskajā politikā pietrūkst pārskatāmības un atklātuma. Nodokļu palielināšana radījusi budžeta krīzi, ekonomiskā vide kopumā vērtējama kā ļoti nedraudzīga ārvalstu investīcijām. Arī korupcija pastāv visos varas līmeņos, un sabiedrība to pieņēmusi jau gandrīz kā normu, konstatēja Z. Mukabi.

Vēlmes un realitāte, integrējoties Eiropā

Kritiku izpelnījās arī Gruzijas Ārlietu ministrija. Z. Mukabi norādīja, ka Gruzijas ārlietu ministrs itin bieži runā par integrāciju Eiropā un Gruzijas vēlmi piederēt Eiropai, bet praksē nekas netiek darīts, lai šis process attīstītos. Liela daļa Gruzijas politiķu patiesībā īsti nesaprot, ko nozīmē šī Eiropas integrācija un kas šajā sakarā būtu darāms, secināja Z. Mukabi. Gruzijas valdībai nav izstrādāta stratēģija un nav skaidru nostādņu, kā sekmēt valsts virzību uz ES. Vienīgais dokuments, kas noslēgts starp Gruziju un ES, ir sadarbības līgums, tas ieviests tikai daļēji, bet daudzi politiķi pacilāti runā integrāciju kopējā Eiropas ģimenē. Tāpat pilnībā novārtā atstāta sabiedrības informēšana par to, kas īsti ir ES un kādi būs Gruzijas ieguvumi un kādi zaudējumi, integrējoties šajā organizācijā.

Lai risinātu šīs problēmas, Gruzijā nekavējoties jāuzsāk plašas debates par ES gan valdībā, gan parlamentā, gan sabiedrībā, jāveido izpratne par šo organizāciju un Gruzijas ārpolitikas mērķu būtību, uzsvēra Z. Mukabi. Tāpat būtu jāstrādā pie ilglaicīgas integrācijas stratēģijas izstrādes.

Ar Latvijas pieredzi ceļā uz ES

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns atzina, ka politiķi itin bieži runā par “Eiropas ģimeni” un piederību šai ģimenei, īsti neizprotot šo vārdu patieso jēgu. “Piederēt ģimenei nozīmē būt līdzīgiem, tas nozīmē upurēt ikdienas iegribas par labu nākotnes mērķiem,” sacīja E. Inkēns. Kā vienu no galvenajiem plusiem Latvijas integrācijā ES E. Inkēns minēja Latvijas demokrātisko konstitūciju, kura ļoti veiksmīgi nosaka valdības atbildību parlamenta priekšā un parlamenta iespējas kontrolēt valdību. Kā galvenais kontroles mehānisms Eiropas integrācijas procesā ir Saeimas Eiropas lietu komisija, kura uzrauga likumdošanas atbilstību ES normām un konsultējas ar dažādām valdības struktūrām Eiropas integrācijas procesā. Eiropas lietu komisijā tiek izdiskutētas un apstiprinātas visas valdības izstrādātas sarunu pozīcijas, un tādējādi parlamenta deputāti kļūst līdzatbildīgi par sarunu procesa iznākumu.

Kā vēl vienu ļoti svarīgu procesu Eiropas integrācijas sekmīgai norisei, E. Inkēns minēja deputātu izglītošanu par Eiropas lietām. Deputātu izglītošana par ES darbību un politiku ir ļoti nozīmīga, lai panāktu labāku izpratni par likumdošanas pārņemšanas nozīmību un iegūtu deputātu atbalstu integrācijas procesam kopumā. Nav pareizi, kādu likumu pieņemot, aizbildināties, ka Eiropa to prasa. Šāds atzinums norāda uz deputātu nekompetenci un izpratnes trūkumu par realizējamo reformu mērķi un nozīmi valsts attīstībā, uzsvēra E. Inkēns.

Problēmas un risinājumi Latvijas ekonomikā

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts Gruzijas parlamentāriešus iepazīstināja ar Latvijas ekonomisko reformu gaitu kopš 90. gadu sākuma. Viņš atzina, ka ekonomiskās reformas Latvijā, līdzīgi kā citās Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas valstīs, noritējušas visai smagi un pēdējā desmitgadē pārdzīvotas vairākas visai smagas krīzes, tomēr dažas krīzes nesušas arī zināmu ekonomisko labumu. Kā zīmīgāko piemēru G. Krasts minēja Krievijas krīzi 1998. gadā, kas izraisīja radikālas izmaiņas Latvijas eksporta tirgū: arvien vairāk Latvijas uzņēmumu partnerus meklēja tieši ES valstīs.

G. Krasts norādīja arī, ka Eiropas integrācija kopumā pozitīvi ietekmēja visas tautsaimniecības nozares un valsts attīstību. Tieši integrācijas procesa paātrināšanās uzskatāma arī par vienu no galvenajiem iemesliem pašreizējai straujajai ekonomiskajai attīstībai. Latvijai pārņemot ES tirgus standartus un nosacījumus, ekonomiskā vide kļūst sakārtotāka, kas veicina arvien lielāku ārvalstu investīciju piesaisti un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

Semināra noslēgumā tika sagatavots Latvijas un Gruzijas parlamentu kopīgais paziņojums par sadarbību demokrātiskas valsts attīstībā un integrācijā Eiropā. Šo dokumentu vakar, 3. decembrī, beidzoties Gruzijas parlamentāriešu vizītei Latvijā, parakstīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks un Gruzijas parlamenta delegācijas vadītājs Irakli Gogava.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Par Latvijas un Gruzijas dialogu

No 29.novembra līdz 3.decembrim Rīgā uzturas Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” priekšsēdētāja Irakli Gogavas vadītā delegācija un Lielbritānijas nevalstiskās organizācijas LINKS izpilddirektors Deniss Sammuts, lai Saeimā piedalītos seminārā “Gruzijas un Latvijas dialogs: demokrātiskas valsts attīstība un integrācija Eiropā”.

Piektdien, 30.novembrī, semināra dalībnieki sprieda par abu valstu stratēģiju un pieredzi virzībā uz Eiropas struktūrām, kā arī konkrētiem sadarbības veidiem, lai īstenotu izvēlēto mērķi – demokrātiskas valsts statusa iegūšanu Eiropas valstu saimē.

Uzrunājot Latvijas un Gruzijas parlamentāriešus, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks akcentēja Latvijas un Gruzijas tradicionālās vēsturiskās saites cīņā par brīvību un demokrātiju atmodas laikā. “Latvijas parlamentam ir uzkrājusies pieredze, integrējoties Eiropas Savienībā (ES) un transatlantiskajās struktūrās, un tas ir gatavs šajā pieredzē dalīties ar Gruzijas kolēģiem,” sacīja R.Ražuks.

Savukārt Gruzijas parlamenta delegācijas vadītājs I.Gogava raksturoja Gruzijas iekšpolitisko situāciju, tās ekonomiskās attīstības problēmas un ārpolitiskos centienus integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Gruzija sadarbojas ar NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, kā arī ir noslēgusi partnerības un sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību.

Semināra dalībnieki sprieda par abu valstu sadarbības iespējām saistībā ar integrāciju Eiropas struktūrās. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts informēja viesus par Latvijas ekonomisko attīstību un pastāstīja par galvenajiem nosacījumiem pārejai uz tirgus ekonomiku. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns akcentēja integrācijas ES politiskos aspektus, norādīdams, ka būtiska nozīme ir parlamenta un valdības sadarbībai šajā procesā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš raksturoja virzības uz Eiropas struktūrām juridiskos aspektus, kā arī informēja par tiesu reformu Latvijā.

Notika arī diskusija par Latvijas un Gruzijas attiecībām ar Krieviju, kas abām valstīm veidojas ar zināmām grūtībām, ko nosaka gan to ģeopolitiskā situācija, gan ārpolitiskās aktivitātes.

Vakar, 3. decembrī, tiekoties ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu un komisijas pārstāvjiem, Gruzijas parlamentārieši interesējās par mūsu valsts pieredzi, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā, tostarp par likumdošanas harmonizāciju ar ES normām un valsts budžeta veidošanas un apspriešanas kārtību.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns viesiem pastāstīja par Latvijas paveikto gan atbilstošu struktūru izveidošanā darbam ar ES jautājumiem, gan iestāšanās sarunu procesa galvenajiem aspektiem. Abas puses pārrunāja arī Latvijas pieredzi iestāšanās ES sarunu stratēģijas un taktikas veidošanā.

Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” priekšsēdētājs I.Gogava pauda savas valsts apņēmību stingri turpināt virzību uz Eiropas struktūrām un izteica pārliecību, ka Latvijas un Gruzijas parlamentu kontakti veicinās šī mērķa sasniegšanu.

Pārrunāti arī abu valstu parlamentu divpusējās sadarbības tuvākie uzdevumi, piemēram, iespējas izveidot Gruzijas parlamenta deputātu un darbinieku apmācības programmu ES jautājumos, piesaistot arī Lielbritānijas nevalstiskās organizācijas LINKS atbalstu.

Pēc tikšanās Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks un Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” priekšsēdētājs I.Gogava svinīgi parakstīja kopīgo paziņojumu par Latvijas un Gruzijas parlamentāriešu dialogu jautājumā par demokrātiskas valsts veidošanu un integrāciju Eiropā (publicēts atsevišķi).

Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Ražuks un Gruzijas parlamenta frakcijas “Alianse jaunajai Gruzijai” priekšsēdētājs I.Gogava, parakstot šo dokumentu, atzīmēja, ka sācies jauns nozīmīgs abu valstu sadarbības periods, kas dos ieguldījumu Eiropas vērtību iedzīvināšanā arī Dienvidkaukāza reģionā.

Abas puses pateicās Lielbritānijas vēstniecībai Latvijā un nevalstiskajai organizācijai LINKS par atbalstu un ieinteresētību Latvijas un Gruzijas divpusējās sadarbības veicināšanā.

Saeimas preses dienests

Kopīgais paziņojums par Gruzijas un Latvijas parlamentāriešu dialogu jautājumā par demokrātiskas valsts veidošanu un integrāciju Eiropā

Gruzija un Latvija vienādi redz savu nākotni Eiropas tautu saimē — tās vēlas kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības, NATO un citu svarīgu Eiropas institūciju dalībvalstīm.

Ņemot vērā sāpīgo pieredzi 20.gadsimtā, kad Gruzijai un Latvijai tika atņemta neatkarība un tās ar varu tika integrētas Padomju Savienībā, abas valstis kopš neatkarības atgūšanas ir centušās ātri atjaunot savas saites ar Eiropu.

Plašiem iedzīvotāju slāņiem abās valstīs ir vienāds redzējums par savu nākotni Eiropā. Tieši šis redzējums aicina citos jautājumos sašķelto politisko eliti uz vienotību.

No abām valstīm Latvija ir sasniegusi lielāku progresu Eiropas integrācijas procesā. Tās līdzdalība NATO un Eiropas Savienībā jau uzskatāma par ātri sasniedzamu mērķi. NATO savu lēmumu par Latvijas iekļaušanu pieņems nākamajos divos gados, un arī sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir progresu sasniegušo kandidātvalstu sarakstā, arī likumdošanas saskaņošanas procesā tā ir krietni pavirzījusies uz priekšu.

Gruzija ar tikpat lielu entuziasmu vēlas pievienoties Eiropas valstu saimei kā Latvija. Taču pēdējo desmit gadu laikā Gruzijas attīstību ir aizkavējušas iekšējās problēmas, kā arī ārējie draudi. Gruzija piedalās NATO programmā “Partnerattiecības mieram” un ir parakstījusi partnerības un sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību. Abi šie mehānismi palīdz virzīt uz priekšu jautājumus, kuri saistīti ar līdzdalību abās organizācijās. Taču reformu temps, pārstrukturēšanās un attīstība Gruzijā vēl aizvien ir gausa.

Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka, neraugoties uz kopīgo nākotnes redzējumu un neseno vēsturisko pieredzi, Latvija Eiropas integrācijas procesā ir sasniegusi vairāk. Tas dod iespēju abām valstīm sadarboties un ļauj Latvijai dalīties pieredzē ar Gruziju jautājumos par iestāšanās sarunu procesu, tādējādi palīdzot Gruzijai saīsināt pārejas periodu.

Gruzijas un Latvijas parlamentāriešu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmē Rīgā 2001.gada 30.novembrī, kura bija veltīta demokrātiskas valsts attīstības un integrācijas jautājumiem un organizēta pēc Latvijas Republikas Saeimas, Gruzijas parlamenta un LINKS (Londonas Informācijas tīkls par konfliktiem un valsts attīstību) iniciatīvas, tās dalībnieki vienojās par sadarbības programmas īstenošanu 2002.–2004.gadam. Programma tiks īstenota šādi:

1. posms. Sākumposms

2002.gada janvāris – jūnijs. Šajā posmā tiks noskaidrotas Gruzijas vajadzības un Latvijas stiprās puses. Paredzēti šādi pasākumi:

(a) Tiks izveidota kopīga darba grupa, kurā būs abu parlamentu pārstāvji.

(b) Latvijas darba grupa dosies uz Gruziju, lai apmeklētu tās parlamentu un citas institūcijas un apzinātu vajadzības.

(c) LINKS strādās kopā ar Latvijas pusi, lai noskaidrotu pozitīvo pieredzi, kas varētu būt noderīga un svarīga Gruzijai.

(d) Eiropas Savienība, NATO un citas institūcijas tiks informētas par šo iniciatīvu gan sākumā, gan par progresu procesa gaitā.

(e) Tiks noteikts un nodrošināts finansējums nākamajiem posmiem.

(f) LINKS pildīs starpnieka lomu šajā periodā un būs atbildīgs par finansējuma nodrošināšanu sākuma posmam.

2. posms. 2002.gada jūlijs – 2003.gada jūnijs. Kapacitātes veidošanas posms

Šajā posmā programma nodrošinās pieredzes pārņemšanu un institūciju administratīvās spējas veidošanu. Šie pasākumi varētu ietvert apmācības organizēšanu Rīgā, Tbilisi un ES dalībvalstīs, institūciju veidošanu un tiesiskās reformas. Lai gan detalizēta programma tiks izstrādāta pirmajā posmā, dažas jomas var iezīmēt jau tagad, proti:

(1) Likumu saskaņošana.

(2) Konstitucionālie jautājumi.

(3) Noteikumi un standarti tirdzniecības un komercijas jomā.

(4) Aizsardzība.

(5) Ārpolitikas veidošana un koordinācija.

(6) Saistības cilvēktiesību jomā.

3. posms. 2003.gada jūlijs – 2004.gada 4.decembris. Konsultatīvais posms

Tiek uzskatīts, ka līdz šā posma sākumam Latvija vai nu jau būs NATO un ES dalībvalsts, vai arī būs tuvu tam, bet Gruzija būs iesniegusi oficiālu pieteikumu par iestāšanos abās organizācijās. Šajā posmā konsultācijas dos iespēju Gruzijai saņemt no valsts, kura būs pavisam nesen izgājusi cauri šim procesam, tūlītējus un godīgus padomus daudzos jautājumos, kas radīsies sarunu procesā. Tas ir svarīgi, gan lai palīdzētu Gruzijai izvairīties no nepareiziem pieņēmumiem, kas var tikai novest pie veltīgām cerībām un vilšanās, gan lai paātrinātu pašu procesu.

Sagaidāms, ka Eiropas valstis un institūcijas pozitīvi uzņems un atbalstīs šo iniciatīvu un sniegs nepieciešamo palīdzību, lai process būtu veiksmīgs.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks

Gruzijas Republikas Parlamenta delegācijas vadītājs Irakli Gogava

Rīgā 2001.gada 3.decembrī