Lai būtu skaidrība, par ko maksājam

Par tarifu griestu metodi visām regulējamām nozarēm

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu telekomunikāciju, enerģētikas, pasta un dzelzceļa nozarē sāka šā gada 1. oktobrī. Viens no galvenajiem jaunizveidotās institūcijas uzdevumiem šajā laika posmā bija izlemt, kā tā risinās svarīgo un sarežģīto jautājumu — tarifu noteikšanu regulējamām nozarēm, 30. novembrī preses konferencē, kas tika rīkota ar mērķi informēt sabiedrību par SPRK lēmumu, sacīja tās priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa pastāstīja, ka komisija saņēmusi vairākus pieprasījumus no regulējamiem uzņēmumiem. A/s “Latvijas gāze” lūgusi apstiprināt jaunus tarifus, savukārt VAS “Latvenergo” un SIA “Lattelekom”— apstiprināt jauno tarifu noteikšanas metodi. Tāpēc, strādājot pie komisijas stratēģijas izveides, vienlaikus tika sākta tarifu aprēķināšanas vienoto metodisko principu izstrāde visām regulējamajām nozarēm. SPRK padome, analizējot dažādas pasaulē izmantotas metodikas un citu valstu pieredzi, kā arī izvērtējot šo metodiku atbilstību Latvijas apstākļiem, secināja, ka vispiemērotākā metode tarifu apstiprināšanai ir tā dēvētā tarifu griestu metode.

Izraugoties optimālo metodi, padome izvirzījusi četrus galvenos kritērijus.

Pirmkārt, tai jānodrošina patērētāju — iedzīvotāju un juridisko personu — interešu aizsardzība. Saskaņā ar izstrādātajiem priekšlikumiem tarifi nepārsniegs komisijas noteikto apmēru jeb griestus, teica I. Šteinbuka. Tarifu aprēķināšanas metodikai ir jābūt sabiedrībai viegli saprotamai un jānodrošina tarifu caurskatāmība. Kā paskaidroja komisijas padomes priekšsēdētāja, tarifu griesti tiks noteikti, ņemot vērā prognozējamo inflāciju un tās galveno rādītāju — patēriņa cenu indeksu, kā arī regulējamā uzņēmuma darbības efektivitātes pieaugumu.

Otrkārt, metodikai jānodrošina, ka tarifu izmaiņas netiek veiktas pārāk bieži, piemēram, ik gadu. Šis nosacījums jo īpaši būtisks ir uzņēmējiem, kas plāno savu darbu ilgtermiņā. I. Šteinbuka informēja, ka padomes pagaidu vīzija esot tarifu izmaiņas veikt ne biežāk kā reizi trijos gados.

Treškārt, tarifiem ir jāstimulē pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātes palielināšanās un izmaksu samazināšanās. Tarifiem jābūt tādiem, lai tie veicinātu investīcijas, inovatīvo darbību un izmaksu racionalizāciju.

Ceturtkārt, komisijai, izvēloties tarifu noteikšanas metodiku, ir jāveicina ne vien atsevišķu pakalpojumu sniedzēju attīstība, jānodrošina patērētāju interešu aizsardzība, bet arī jārūpējas par valsts konkurētspējas uzlabošanu un tautsaimniecības attīstību kopumā.

Lai SPRK nepieņemtu sasteigtu lēmumu un uzzinātu regulējamo uzņēmumu viedokli par iespēju izmantot šo metodi, aprēķinot katra konkrētā uzņēmuma pakalpojumu tarifus, metodisko principu apraksts tika nosūtīts VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas pasts”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, a/s “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom”, SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA “Tele2”, Siltumapgādes uzņēmumu asociācijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Pasaules bankas Latvijas birojam un citām ieinteresētajām institūcijām. Atzinumus komisija cer sagaidīt līdz šā gada decembra beigām, kad tiks pieņemts galīgais lēmums, vai izmantot izraudzīto tarifu aprēķināšanas metodiku. Ļoti svarīgi ir vienoties par pamatprincipiem, jo bez tiem mēs nevaram iet tālāk, uzsvēra I. Šteinbuka.

Tarifu griestu metode tiek izmantota gandrīz visās Eiropas valstīs, kā arī daļā ASV, kur gan vairāk tiek izmantota “peļņas griestu” metode, jo turienes tirgus modelis ir ļoti liberāls un sabiedrībai peļņas regulēšana labi saprotama un pieņemama. Kā atzina I. Šteinbuka, mūsu apstākļos regulēt peļņu būtu pāragri. Turklāt, tiecoties iestāties Eiropas Savienībā (ES), ir lietderīgi izmantot ES praksi. Tomēr komisijas priekšsēdētāja nenoliedza, ka ar laiku, mainoties apstākļiem un sabiedrības attieksmei, tarifu noteikšanas metodika varētu mainīties.

Šā gada 30. novembrī stājās spēkā novembra sākumā Saeimā pieņemtais likums “Par telekomunikācijām”, kas paredz, ka SPRK pārziņā nonāk jautājumi par nacionālo resursu — numerācijas un radiofrekvenču — izmantošanu telekomunikācijās. Šīs funkcijas SPRK pārņem no Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta. Frekvenču diapazonam ir noteiktas robežas, arī numerācijai ir ierobežotas iespējas — “numerācijas telpa”, ko nosaka ciparu skaits, tāpēc šie resursi tiek sadalīti, licencējot pakalpojumu sniedzējus pēc noteiktiem principiem. Kā pastāstīja SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis, patlaban tiek apzināti un identificēti tie frekvenču spektra diapazoni, kuri attiecas uz telekomunikāciju pakalpojumiem, jo saskaņā ar likumu par tiem atbildīga ir komisija. SPRK ir jākonstatē, kam, kādu darbību veikšanai, kuros diapazonos, uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem ir izsniegtas licences. Pirmie pētījumi liecina, ka līdz šim licenču izsniegšana radiofrekvenču izmantošanai telekomunikācijās notikusi bez stratēģijas, sistēmas un perspektīvas izjūtas, norādīja E. Karnītis. Tāpēc pirmais uzdevums, kas veicams komisijai, ir radiofrekvenču piešķiršanas un izmantošanas politikas izstrāde, kurai sekos konkrētu noteikumu pieņemšana. Lai frekvences tiktu izmantotas efektīvi un taupīgi, iespējams, līdzšinējie principi būs jāmaina.

Visiem publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem pusgada laikā būs jāpārreģistrē licences, līdz ar to SPRK varēs veikt pilnīgu “inventarizāciju”. Licenču izstrādi, tajās ietveramo prasību noteikšanu un licenču prasību ievērošanas kontroli veiks SPRK Telekomunikāciju departamenta Licencēšanas nodaļa. Šajā darbā tiks iesaistīta arī Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija, ar šo vienību SPRK sadarbosies kā ar tehnisko ekspertu, informēja E. Karnītis.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore.