Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 3.decembrī

Intervija Latvijas Radio 3.decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Ziemassvētkiem tuvojoties, gan Saeimā, gan pašvaldībās aktualizējas budžeta jautājumi, arī domes deputāti aktīvi apspriež grozījumus gan šā, gan nākamā gada budžetā. Grozījumi aizejošā gada budžetā — kādas ir akūtās nepieciešamības, kādēļ jāgroza vēl šāgada budžets?

Gundars Bojārs: — Pirmkārt, jāsaka, ka budžets ir jāgroza, lai precizētu ieņēmumu daļu, kā arī šīs ieņēmumu daļas izlietojumu, ir radušies nelieli papildu ieņēmumi salīdzinoši ar plānotajiem, kas vēlreiz liecina par labu domes darbu, un, otrkārt, nākamā gada budžets — tas ir ļoti svarīgs dokuments, kas norādīs ne tikai uz to, kā tiks izlietoti pašvaldības līdzekļi un nodokļu maksātāju maksātie nodokļi, bet arī uz tām prioritātēm, kas pašreiz Rīgas domē ir. Darbs atrodas tādā vidus stadijā, ir paveikts darbs, Budžeta komisijā apkopoti priekšlikumi, kas tika saņemti no departamentiem. Diemžēl bija jārīkojas pietiekami principiāli, un no 97 miljoniem, kas tika pieteikti investīcijām, mēs atstājām nedaudz pāri par 30 miljoniem. Šobrīd šis budžeta projekts tiek nodots komitejām, domes komitejas strādā un iesniedz priekšlikumus šim budžeta projektam. Šie priekšlikumi tad arī norādīs uz Rīgas domē esošajām prioritātēm. Šobrīd būtu pāragri runāt par ko paveiktu, es domāju, divu nedēļu laikā mums būs skaidrība, kāds tad šis budžets būs.

— Tātad aptuveni pēc divām nedēļām. Bija runa par vairāk nekā miljona latu piešķiršanu slimokasei situācijas normalizēšanai. Es saprotu, ka šī situācija tiešām ir tik tālu, ka bez domes palīdzības nevar iztikt.

G.Bojārs: — Acīmredzot mums šodien ir jālemj par to, kādā veidā likvidēt, teiksim, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras līdzekļu novirzīšanas kavējumus, kādā veidā mēs varam saviem rīdziniekiem ar Rīgas domes, domes deputātu atbalstu nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Šī situācija ir pietiekoši saspringta. Acīmredzot mums būs jāizšķiras, un es ceru, ka deputāti tā arī lems — par 1,18 miljonu dotācijas piešķiršanu slimokasei.

— Vēl šai gadā?

G.Bojārs: — Tā ir valsts funkcija, un šobrīd mēs lāpīsim, tā teikt, valsts neizdarīto.

— Bet kas būs šai pašā nozarē nākamgad, vai iespējams, ka būs kādas kardinālas izmaiņas un viņi varēs iztikt bez jūsu atbalsta?

G.Bojārs: — Ja valsts pildīs savas līgumsaistības, pirmkārt jācer, ka nākamgad valsts slēgs līgumu ar mūsu Novadu slimokasi, tā ir, es domāju, viena no labākajām, ja ne labākā slimokase Latvijā, kas nodarbojas ar šīs funkcijas veikšanu. Ja valsts noslēgs līgumu, tādā gadījumā mēs turpināsim šo funkciju pildīt, un jācer, ka valsts šīs līgumsaistības pildīs.

— Jūsu atziņa par to, ka joprojām ir aktuāla izpilddirekciju vadības maiņa. Šis process acīmredzot kavējas, vai šogad tas tiks pabeigts vai veikts?

G.Bojārs: — Tas netiek īpaši steidzināts. Šī nav nekāda aktualitāte, nekāda prioritāte, mums prioritātes ir sociālā sfēra, mājokļu politika, drošība, kultūra un citas jomas. Izpilddirektoru maiņa nav prioritāte, ja domes izpildstruktūras nestrādās saskaņā ar jauno domes kursu, tādā gadījumā jebkura šīs struktūras vadītāja vieta tiks izvērtēta. Es domāju, kamēr šie izpilddirekciju vadītāji šinī gadījumā strādā saskaņā ar šīm prioritātēm, mums nav pamata par to runāt. Taču par to runas notiek, protams, tas ir politizēts jautājums, to es nevaru noliegt, taču steigas nekādas nav.

— Tostarp prokuratūras uzmanības lokā nonākusi Ziemeļu rajona izpilddirekcija par daudzām nelikumīgām darbībām, vai jums par to ir kas zināms?

G.Bojārs: — Jā, protams, šajā jautājumā strādā gan domes Juridiskā pārvalde, gan domes Audita un revīzijas pārvalde, gan arī Revīzijas komisija, materiālu ir pietiekami, pat prokuratūra ieinteresējusies par šo gadījumu, taču nebūtu ētiski to komentēt pirms izmeklēšanas.

— Jā, bet vai ir pamats domāt, ka Ziemeļu rajons būs viens no tiem, kuru izpilddirektors visdrīzāk tiks nomainīts?

G.Bojārs: — Protams, tas var būt par pamatu atkarībā no rezultātiem.

— Kādēļ bija nepieciešams ar diviem deputātiem no vairākuma palielināt Pieminekļu padomes sastāvu?

G.Bojārs: — Šie cilvēki gribēja strādāt Pieminekļu padomē, un es nedomāju, ka būtu kāds īpašs pamats viņiem šo iespēju liegt.

— Un tur jūs nesaskatāt, teiksim, politiskās paritātes nepieciešamību?

G.Bojārs: — Nē, nē, šinī gadījumā nekādā ziņā nav nekāda politiska paritāte nepieciešama, jūs jau zināt, kādi lēmumi tika lemti gan par labu Barklaja de Tolli piemineklim, gan par labu Ulmaņa piemineklim. Tā ka es nu negribētu nekādā ziņā apgalvot, ka šī Pieminekļu padome ir politizēta, un, manuprāt, šis domes lēmums tādu izveidot bija pilnīgi pareizs.

— Ļoti daudziem, protams, pamatā opozīcijas deputātiem, nav saprotama steiga ar maiņām privatizācijas komisijas nolikumā.

G.Bojārs: — Es domāju, ka tā nav steiga, šis process tika gatavots jau no pirmā domes darbības brīža ar vienu vienīgu mērķi — kā visā domē, tā arī šinī konkrētajā gadījumā atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Nedrīkst būt tāda situācija, ka paši pieņem lēmumus un paši tos izpilda.

— Toties kuluāros tiek ļoti daudz runāts, ka šādā veidā tiek mākslīgi radīta vieta speciāli Ždanokas kundzei, vai tas atbilst patiesībai?

G.Bojārs: — Neatbilst patiesībai, šeit ir viens vienīgs mērķis — atdalīt izpildvaru no lēmējvaras.

— Kas notiks ar “Rīgu–800”, vai jums ir zināms kaut kas par tās privatizāciju?

G.Bojārs: — Man ir savas domas, protams, šajā jautājumā, taču jāmin tas, ka Aģentūra “Rīga–800” ir akciju sabiedrība, kura simtprocentīgi pieder domei, izveidota ar vienu vienīgu mērķi — novadīt Rīgas astoņsimtgades svinības, ko tā veiksmīgi ir veikusi. Es domāju, ka visiem rīdziniekiem par to bija prieks. Tomēr mums ir jādomā par to, kā tālāk šī aģentūra strādās. Neapšaubāmi, šis logo, šis nosaukums “Rīga–800” maksā lielu naudu. Tajā ir ieguldīti lieli līdzekļi, un šobrīd lēmuma projekts par Aģentūru “Rīga–800”, tāpat kā par Hanzas dienu biroju, atrodas apritē Rīgas domes komitejās. Šeit nekādā ziņā nedrīkst pieņemt sasteigtus lēmumus, un finansējums vismaz gada sākumam pirmajiem trijiem mēnešiem šai aģentūrai paredzēts, tas ir iestrādāts budžetā, tālāk jau skatīsimies atkarībā no tā lēmuma, kādu pieņems...

— Jūs teicāt — jums ir savs viedoklis, kāds tas ir?

G.Bojārs: — Es negribētu varbūt uzspiest nevienam šobrīd savu viedokli, bet mēs par šo tēmu runājam pietiekami bieži, un šobrīd tas atrodas komitejās, kurās tad arī deputāti varētu atrast pareizo risinājumu. Jautājums ir ļoti daudzpusīgs kā no kultūras, tā no attīstības un tūrisma industrijas viedokļa. Te nedrīkst pieņemt vienpersoniski nekādus pārsteidzīgus soļus.

— Vai pieļaujat Hanzas biroja statusa un piederības maiņu?

G.Bojārs: — Hanzas dienu birojs ir domes struktūrvienība, un šobrīd varbūt nav būtiski, kur tas atrodas, būtiski ir tas, kuras struktūras pakļautībā tas atradīsies un kādas būs tā tālākās funkcijas. Es domāju, ka šis Hanzas dienu birojs, tāpat kā Aģentūra “Rīga 800”, ir pierādījis savu darba spēju, pierādījis, ka šī komanda spēj strādāt, un mums ir jālemj par tā tālāko likteni. Nekādā ziņā šo komandu neizjaucot, bet dodot viņiem konkrētus uzdevumus nākotnē.

— Vai līdz jaunajam gadam būs zināms, par kuru no rezervētajiem zemesgabaliem tiks pieņemts izšķirošais lēmums par 2006.gada lielo hokeju?

G.Bojārs: — Šis lēmums tiek pieņemts, domē ir vairāki zemesgabali rezervēti, un tas tiek virzīts šai padomē, kurā ir pārstāvēta gan Hokeja federācija, gan valdība, gan Rīgas dome. Un šī padome arī lems. Tas nebūs atkarīgs tikai no padomes, šāda veida projektiem būs nepieciešams piesaistīt ļoti lielas investīcijas, acīmredzot tās būs privātās investīcijas. Un, neapšaubāmi, šī lēmuma pieņemšana lielā mērā būs saistīta arī ar investoru izvēli.

— Bet tā varētu būt tikai jaunajā gadā?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šogad tas vienkārši laika trūkuma dēļ nebūs iespējams.

— Pilsētā beidzot manāmi turpinās vizuālas pārmaiņas atkal pēc astoņsimtgades, nupat ir parādījies žogs Stacijas laukumā; vai visiem, jūsuprāt, ir skaidrs, kas tur īsti būs un, galvenais, kad šis nožogojums pazudīs?

G.Bojārs: — Šī vieta pietiekami ilgi ir atradusies ļoti nesakoptā stāvoklī, un ir noslēgts līgums ar firmu “Re&Re”, kam savukārt ir stratēģiskais investors — Somijas kompānija.

— Jūs laikam runājat par 13.janvāra ielu?

G.Bojārs: — Jā.

— Par to stūri, bet es runāju par pašu Stacijas laukumu. Cik ilgi tur būs šīs sastatnes, un kad beidzot mēs redzēsim, kas tur tiks uzcelts, vai termiņi vēl nav skaidri?

G.Bojārs: — Šobrīd es nevarēšu to jautājumu komentēt tik precīzi, bet nākamreiz es jums apsolu atbildēt.

— Tātad 13.janvāra ielas laukums ir beidzot iekustējies un aiz tām sastatnēm savukārt beidzot kaut kas notiks?

G.Bojārs: — Jā, un divu, divarpus gadu laikā šie investori sola izveidot modernu tirdzniecības centru ar vairākām kinozālēm, ar autostāvvietām, un šī vieta Rīgā, es ceru, tiks apgūta.

— Rātslaukuma apbūves projekts, par to pietiekami daudz diskutē presē, kad par to ko tuvāk uzzinās plašāka sabiedrība? Es zinu, ka domei ir padomā pavisam drīzā laikā izstādīt šī projekta maketu, līdz ar to katrs varēs saprast un nojaust, kāds tad Rātslaukums varētu izskatīties.

G.Bojārs: — Jā, vienīgi šobrīd domē notiek bērnu zīmējumu konkurss Ziemassvētku apsveikumiem, ko dome iegādāsies, un šī Rātsnama projekts tiks prezentēts Melngalvju namā vai Zilās gvardes namā tuvākajā laikā. Visi rīdzinieki ir aicināti apskatīties un izteikt savu viedokli.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā