Labklājības ministrijas rīkojums Nr.290

Rīgā 2001.gada 26.novembrī

Par ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu

Izdots saskaņā ar Ārstniecības likuma 8.panta 2.punktu,
Epidemioloģiskās drošības likuma 5.panta pirmās daļas 5.punktu,
Ministru kabineta 1995.gada 21.novemba noteikumu Nr.358
“Noteikumi par Latvijas Republikas katastrofu medicīnas sistēmu” 8. un 23.punktu,
Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumu Nr.257 “Medicīniski sanitāro pasākumu
veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai” 5.1. un 16.5.apakšpunktu
un Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumu Nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 12.punktu

1. Apstiprināt:

1.1. Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikumu;

1.2. Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta darbības ārkārtējās medicīniskajās situācijās nolikumu;

1.3. Nacionālā vides veselības centra reaģēšanas kārtību ārkārtējo situāciju gadījumā;

1.4. Kārtību, kādā sniedzami steidzamie ziņojumi un veicama ziņošana ārkārtējo medicīnisko situāciju, bīstamu infekcijas slimību un grupveida saslimšanas gadījumos ar citām infekcijas slimībām.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Labklājības ministrijas 1996.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.23 “Par Labklājības ministrijas Vides veselības dienesta ārkārtējās reaģēšanas nolikuma apstiprināšanu”;

2.2. Labklājības ministrijas 1996.gada 28.augusta rīkojumu Nr.252 “Par ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu Labklājības ministrijas sistēmā”;

2.3. Labklājības ministrijas 1999.gada 25.marta rīkojuma Nr.82 “Par veidlapām ziņošanai infekcijas slimības gadījumā un ziņošanas kārtību bīstamās infekcijas slimības, grupveida saslimšanu ar citām infekcijas slimībām un ārkārtas situācijas gadījumos” 3.punktu;

2.4. Labklājības ministrijas 2000.gada 28.decembra rīkojuma Nr.362 “Par Labklājības ministrijā 1996.gadā izdoto normatīvo aktu atzīšanu par spēku zaudējušiem” 4.22. un 5.2.apakšpunktu.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

 

 

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikums

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts operatīvā medicīniskā komisija (turpmāk — komisija) ir labklājības ministra izveidota padomdevēja institūcija, kas reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās medicīniskajās situācijās (turpmāk — ārkārtējās situācijas) vai to tiešu draudu gadījumā iegūst pēc iespējas pilnīgāku informāciju par situācijas norisi, apkopo šo informāciju, kā arī izstrādā attiecīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu katastrofu medicīnas sistēmas, Labklājības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju, kā arī citu iesaistīto institūciju, neatkarīgi no to īpašuma formas, vadību un koordinētu rīcību ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā.

2. Komisija darbojas Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieka veselības aizsardzības jautājumos vadībā, izmantojot Katastrofu medicīnas centra materiāltehnisko un informatīvo bāzi, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicinot vides veselības centru, ārstniecības iestāžu un citu institūciju speciālistus un ekspertus.

 

II. Komisijas uzdevumi un tiesības

3. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā komisijai ir šādi uzdevumi:

3.1. sagatavot priekšlikumus veselības aizsardzības un vides veselības organizatoriskās un vadības funkcijas nodrošināšanai, veicot ārstnieciski profilaktiskos, tai skaitā sanitāri higiēniskos un pretepidēmijas pasākumus un likvidējot ārkārtējās situācijas sekas;

3.2. apkopot un analizēt informāciju par ārkārtējām situācijām, to attīstību notikuma vietā, par cēloņiem, cietušajiem, esošo un paredzamo kaitējumu cilvēku un vides veselībai, seku likvidēšanas pasākumu gaitu, kā arī sniegt operatīvu un koordinētu informāciju ministrijas vadībai un priekšlikumus situācijas ietekmēšanai un uzlabošanai;

3.3. pamatojoties uz iegūtās informācijas analīzi, prognozēt tālāko notikumu gaitu un izstrādāt priekšlikumus organizatorisko un profilaktiski medicīnisko pasākumu veikšanai;

3.4. izveidot informācijas sniegšanas struktūrvienību, kas sniedz masu informācijas līdzekļiem operatīvu un koordinētu informāciju un organizē informatīvo bukletu un materiālu sagatavošanu;

3.5. nepieciešamības gadījumā sniegt priekšlikumus par ārkārtējās situācijas novēršanas pasākumu mobilās vadības grupas izveidošanu un sastāvu darbam notikuma vietā vai tās tuvumā, grupas nodrošināšanu ar papildu transporta un sakaru līdzekļiem izbraukuma laikā, kā arī nepieciešamības gadījumā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darbam notikuma vietā), informatīvajiem un citiem materiāliem;

3.6. nepieciešamības gadījumā papildus pieaicināt speciālistus un ekspertus (arī no ārvalstīm) ārkārtējo situāciju apstākļu izpētei un analīzei, un priekšlikumu sagatavošanai par bīstamības zonu noteikšanu, kā arī materiālu un slēdzienu sagatavošanai, lai veiktu nepieciešamās korekcijas medicīniskās palīdzības organizācijā un ārkārtējo situāciju seku mazināšanā;

3.7. sniegt priekšlikumus reģionu un pilsētu (rajonu) operatīvo medicīnisko komisiju darbības saskaņošanai;

3.8. pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un prognozēm, sagatavot priekšlikumus par valsts medicīnisko rezervju izmantošanu un to izlietošanas kontroli;

3.9. izvērtēt priekšlikumus par piedāvāto ārvalstu un starptautisko palīdzību un sagatavot atzinumu par šīs palīdzības izmantošanas lietderību, kā arī izstrādāt ieteikumus ārvalstu un starptautiskās palīdzības operatīvai un koordinētai izmantošanai;

3.10. sagatavot priekšlikumus ekonomiski un sabiedriski pamatotu prioritāšu noteikšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumiem vitāli svarīgu objektu funkciju realizācijai;

3.11. izstrādāt priekšlikumus par algoritmiem ārstniecības iestāžu un vides veselības centru saskaņotai darbībai ārkārtējās situācijās un to darbības koordinēšanai;

3.12. izvērtēt veikto medicīnisko, sanitāri higiēnisko un pretepidēmijas pasākumu, kas nepieciešami sadzīves un saimnieciskās darbības atjaunošanai, efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus un ieteikumus par minēto pasākumu turpmāko realizāciju un to finansēšanu;

3.13. izstrādāt priekšlikumus par iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanu evakuācijas gadījumā, kā arī nepieciešamajiem sanitāri higiēniskajiem un pretepidēmijas pasākumiem iedzīvotāju pagaidu dzīves vietās.

4. Pēc ārkārtējās situācijas likvidēšanas vai tās tiešu draudu pārvarēšanas komisijai ir šādi uzdevumi:

4.1. apkopot un analizēt ārkārtējo situāciju vai to tiešo draudu cēloņus, norisi un sekas, lai pilnveidotu riska medicīnisko aspektu analīzi un novērtējumu, izstrādātu ieteikumus draudu novēršanai cilvēku un vides veselībai, kā arī ārkārtējo situāciju iespējamo seku mazināšanai un administratīvai vadīšanai;

4.2. izstrādāt priekšlikumus neatliekamās medicīniskās palīdzības, ārstniecības iestāžu un vides veselības centru materiāltehniskā, informatīvā, sakaru un koordinācijas nodrošinājuma un administratīvās vadīšanas sistēmas uzlabošanai un attīstībai;

4.3. izstrādāt priekšlikumus starptautiskās palīdzības un pieredzes izmantošanai;

4.4. organizēt informatīvo materiālu sagatavošanu par notikušajām ārkārtējām situācijām, to rašanās cēloņiem, attīstības gaitu, secinājumiem un veikto analīzi, pamatojoties uz medicīnisko un vides veselības institūciju sniegto viedokli.

5. Komisijai ir šādas tiesības:

5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām visu darbam nepieciešamo informāciju;

5.2. iesaistīt komisijas darbā nepieciešamo specialitāšu ārstniecības personas un citus nozares speciālistus un ekspertus, kā arī ārkārtējo situāciju skarto teritoriju pašvaldību atbildīgās amatpersonas un vides veselības centru un ārstniecības iestāžu speciālistus;

5.3. sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību pieprasīt palīdzību no ārvalstu un starptautiskajām organizācijām;

5.4. iesniegt priekšlikumus par papildus līdzekļu piešķiršanu ārkārtējo situāciju un to seku novēršanai, kā arī piešķirto līdzekļu un Labklājības ministrijas rīcībā esošo līdzekļu racionālu izmantošanu.

 

III. Komisijas struktūra

6. Komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības aizsardzības jautājumos. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki ir Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktors un Katastrofu medicīnas centra direktors.

7. Komisijas locekļi ir:

7.1. Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta direktors;

7.2. Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors;

7.3. Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta vadītājs;

7.4. Nacionālā vides veselības centra direktors;

7.5. bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Latvijas Infektoloģijas centrs” direktors;

7.6. bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” direktors.

8. Atkarībā no ārkārtējās situācijas veida, rakstura un mēroga komisija darbojas pamatsastāvā vai paplašinātā sastāvā. Darbojoties paplašinātā sastāvā, komisijā tiek iekļauti:

8.1. specializēto valsts ārstniecības centru un augstskolu klīniku vadītāji;

8.2. augstskolu vadība un vadošais akadēmiskais personāls;

8.3. citu nozaru speciālisti un eksperti (atkarībā no ārkārtējās medicīniskās situācijas veida, rakstura un mēroga).

 

IV. Komisijas darba organizācija

9. Komisiju ar operatīvo informāciju, kā arī izbraukuma laikā ar sakaru līdzekļiem, transportu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem nodrošina Katastrofu medicīnas centrs un Nacionālais vides veselības centrs.

10. Lēmumu par komisijas sasaukšanu pamatsastāvā vai paplašinātā sastāvā pieņem komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz saņemto ziņojumu no Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja, operatīvā dežuranta, atbildīgā dežūrējošā ārsta vai Nacionālā vides veselības centra direktora, Nacionālā vides veselības centra atbildīgā dežurējošā speciālista par cilvēka, sabiedrības un vides veselībai bīstamajām ārkārtējām situācijām vai to draudiem.

11. Komisijas locekļu rīcību, saņemot informāciju par komisijas sasaukšanu, kā arī viņu darbību komisijas sastāvā nosaka komisijas priekšsēdētājs.

12. Lēmumu par komisijas sasaukšanu profilaktisko jautājumu risināšanai pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas vai komisijas pamatsastāva locekļu iniciatīvas.

13. Komisijas plānveida sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā.

Veselības departamenta direktore R.Pupele

 

 

 

Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta darbības ārkārtējās medicīniskajās situācijās nolikums

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā Katastrofu medicīnas centra (turpmāk — centrs) Operatīvais medicīniskais dienests (turpmāk — dienests) iesaistās reģionāla un valsts mēroga ārkārtējo medicīnisko situāciju (turpmāk — ārkārtējās situācijas) operatīvo medicīnisko pasākumu koordinēšanā un pārvaldīšanā.

2. Centrs organizē un dienests sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm katastrofu un stihisku nelaimju gadījumos, ja nepieciešamās medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pašvaldību un teritoriālo dienestu iespējas.

3. Lai samazinātu nāves gadījumus un kaitējumu cietušo (saslimušo) veselībai ārkārtējās situācijās, dienesta galvenais uzdevums ir:

3.1. operatīvi iesaistīt dienesta rīcībā esošos medicīniskos resursus un Labklājības ministrijas operatīvās medicīniskās rezerves, tai skaitā:

3.1.1. dežurējošās un rezerves specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

3.1.2. medicīniskos dienestus, kas noslēguši sadarbības līgumus ar centru;

3.2. operatīvi iesaistīt citu ministriju un resoru pakļautībā un pārziņā esošos operatīvos dienestus un sagatavot priekšlikumus par valsts medicīnisko rezervju izmantošanu.

4. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā par dienesta medicīnisko resursu izmantošanu un papildus medicīnisko resursu piesaistīšanu dienesta atbildīgās amatpersonas informē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības aizsardzības jautājumos un Veselības departamenta direktoru.

5. Kārtību, kādā operatīvajos pasākumus darbojas katastrofu medicīnas sistēmā iesaistītie:

5.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti un ārstniecības iestādes nosaka šo iestāžu līgumi ar slimokasēm par sniegto pakalpojumu apjomu un darbības algoritmi;

5.2. citu nozaru ministriju pārziņā esošie operatīvie dienesti nosaka sadarbības līgumi ar konkrētajām institūcijām;

5.3. nosaka citi likumi un normatīvie akti.

 

II. Dienesta operatīvo medicīnisko pasākumu vadība

6. Dienesta darbu ārkārtējās situācijās vada un kontrolē centra direktors.

7. Dienesta operatīvo pasākumu izpildi ārkārtējās situācijās organizē dienesta vadītājs, kurš veic šādus pienākumus:

7.1. vada dienesta dežūrējošā personāla un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru darbu saskaņā ar centra direktora apstiprinātajiem dienesta un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības algoritmiem;

7.2. ierobežo dienesta ārstu speciālistu un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ikdienas izsaukumu apkalpošanu, nosakot steidzamo izsaukumu apkalpošanas kārtību līdz pilnīgai izsaukumu izpildīšanas pārtraukšanai;

7.3. nosaka papildus neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializēto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu komplektēšanas apjomu;

7.4. pieņem lēmumus par:

7.4.1. nepieciešamo ārstu speciālistu un citu centra un dienesta darbinieku un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta resursu papildus iesaistīšanu dienesta operatīvajos pasākumos;

7.4.2. atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem — Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas un citu organizāciju un resoru pakļautībā esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības vai cita profila operatīvo brigāžu nosūtīšanu uz ārkārtējās situācijas vietu vai ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēm saskaņā ar darbības algoritmiem;

7.4.3. Labklājības operatīvo medicīnisko rezervju izmantošanu un valsts medicīnisko rezervju izmantošanas nepieciešamību;

7.5. ziņo par ārkārtējo situāciju Labklājības ministrijas un Veselības departamenta vadībai;

7.6. organizē valsts operatīvās medicīniskās komisijas sasaukšanu ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā;

7.7. dod uzdevumu sagatavot valsts operatīvās medicīniskās komisijas operatīvās vadības centru.

8. Ārkārtējās situācijās ārpus centra darba laika, kā arī dienesta vadītāja prombūtnes laikā dienesta darbu vada un organizē centra operatīvais dežurants, kam ir pakļauti dienesta atbildīgais dežurējošais ārsts, dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers, visu specialitāšu dežurējošie ārsti, dienesta Tehniskās daļas vadītājs un dienesta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu vadītāji.

9. Centra operatīvais dežurants ir pakļauts centra direktoram, un viņa pienākumus nosaka centra direktora apstiprināts amata apraksts un darbības algoritmi.

10. Ārkārtējās situācijās dienesta vadītājam ir tiesības:

10.1. organizēt un koordinēt katastrofu medicīnas sistēmā iekļauto valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu un specializēto ārstniecības centru darbu;

10.2. organizēt un koordinēt pilsētu un rajonu medicīnisko dienestu un citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo medicīnisko resursu izmantošanu operatīvajiem pasākumiem;

10.3. informēt Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības aizsardzības jautājumos un Veselības departamenta direktoru par šī nolikuma 10.1. un 10.2.apakšpunktā veiktajām darbībām.

11. Dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers strādā saskaņā ar centra direktora apstiprināto amata aprakstu.

12. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers strādā saskaņā ar centra direktora apstiprinātajiem darbības algoritmiem un veic šādus pienākumus:

12.1. par ārkārtējo situāciju nekavējoties informē dienesta vadītāju, bet ārpus centra darba laika vai dienesta vadītāja prombūtnes laikā — centra operatīvo dežurantu un atbildīgo dežurējošo ārstu;

12.2. organizē attiecīgā reģiona, pilsētas (rajona) medicīnisko dienestu atbildīgā dežuranta pieprasīto speciālistu nekavējošu nosūtīšanu uz ārkārtējās situācijas vietu vai ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēm;

12.3. pēc dienesta vadītāja, centra operatīvā dežuranta vai atbildīgā dežurējošā ārsta rīkojuma organizē:

12.3.1. papildus dienesta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un citu tehnisko līdzekļu iesaistīšanu darbā;

12.3.2. papildus specializēto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu komplektēšanu;

12.3.3. papildus citu centra un dienesta darbinieku iesaistīšanu darbā;

12.3.4. Labklājības ministrijas operatīvo medicīnisko rezervju sagatavošanu izmantošanai;

12.3.5. citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo struktūrvienību iesaistīšanu darbā saskaņā ar sadarbības līgumiem un algoritmiem;

12.3.6. centra un dienesta resursu iesaistīšanu darbā atbilstoši noslēgto starpvalstu sadarbības līgumu noteikumiem;

12.3.7. nodrošina centra un dienesta atbildīgajām amatpersonām sakaru uzturēšanu ar medicīnisko un citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo struktūrvienību atbildīgajām amatpersonām ārkārtējās situācijas skartajās teritorijās;

12.3.8. pilda koordinatora funkcijas sakaru uzturēšanā starp ārkārtējās situācijas likvidēšanā iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem.

13. Centra atbildīgo operatīvo amatpersonu aizvietošanu ārkārtējās situācijas gadījumā nosaka dienesta darbības algoritmi un centra direktora rīkojumi par konkrēto amatpersonu aizvietošanu viņu prombūtnes laikā.

 

III. Dienesta operatīvo medicīnisko pasākumu finansēšana

14. Dienesta dežurējošo speciālistu nosūtīšanas izdevumus uz ārkārtējās situācijas skartajām teritorijām atbilstoši valsts katastrofu medicīnas programmas apjomam sedz centrs.

15. Dienesta veikto operatīvo pasākumu izdevumus, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības medicīnisko rezervju nepietiekamību ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēs, sedz no attiecīgo pilsētu (rajonu) pašvaldību budžeta.

16. Dienesta veikto operatīvo pasākumu izdevumus, kas nav paredzēti centra budžeta tāmē, sedz saskaņā ar labklājības ministra noteikto kārtību.

17. Katastrofu medicīnas operatīvo pasākumu un ārkārtējo situāciju seku likvidācijas pasākumu finansēšanas un izmantoto resursu atjaunošanas kārtību konkrētajā ārkārtējā situācijā nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

Veselības departamenta direktore R.Pupele

Katastrofu medicīnas centra direktors M.Šics

 

 

Nacionālā vides veselības centra reaģēšanas kārtība ārkārtējo situāciju gadījumā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka Nacionālā vides veselības centra (turpmāk — centrs) un teritoriālo vides veselības centru (turpmāk — teritoriālais centrs) uzdevumus, rīcību un sadarbību cilvēku veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, kad atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešama centra un teritoriālo centru operatīva iesaistīšanās, darbs pastiprinātā režīmā, tai skaitā, ārpus darba laika, un papildu resursi (turpmāk — ārkārtējās situācijas).

2. Centra un teritoriālo centru galvenais uzdevums ārkārtējo situāciju gadījumā ir operatīvi iesaistīt to rīcībā esošos resursus — speciālistus (nepieciešamības gadījumā operatīvās higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes) un laboratorijas, lai nodrošinātu bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru iedarbības riska uz iedzīvotājiem un vidi apzināšanu un izvērtēšanu, kā arī sniegtu metodisko palīdzību nepieciešamo pasākumu organizēšanai un veikšanai ar mērķi samazināt vai novērst šo riska faktoru iedarbību.

3. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā centra resursu izmantošanu un papildu resursu piesaistīšanu saskaņo ar Labklājības ministrijas Veselības departamentu.

4. Algoritmus un procedūru aprakstus, kā centru, teritoriālos centrus, to struktūrvienības un speciālistus iesaista ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā, nosaka centra direktors.

 

II. Centra operatīvo pasākumu vadība ārkārtējo situāciju gadījumā

5. Ārkārtējās situācijās centra darbu vada un kontrolē centra direktors, kurš:

5.1. pieņem lēmumu par Labklājības ministrijas informēšanu par ārkārtējo situāciju;

5.2. informē Labklājības ministrijas Veselības departamentu par papildu līdzekļu nepieciešamību;

5.3. ierosina valsts operatīvās medicīniskās komisijas sasaukšanu reģionālā un valsts mēroga ārkārtējā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā.

6. Centra operatīvo pasākumu izpildi ārkārtējo situāciju gadījumā organizē centra direktora vietnieks medicīniskās profilakses darbā, kuram ir šādi pienākumi:

6.1. nekavējoties informēt centra direktoru par ārkārtējās situācijas gadījumu, kurš pieņem lēmumu par informācijas sniegšanu Labklājības ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām;

6.2. organizēt un vadīt centra operatīvu reaģēšanu un ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumus;

6.3. nodrošināt centra personāla iesaistīšanos ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumos un pieņemt lēmumu par:

6.3.1. speciālistu darba grupas izveidi un tās sastāvu;

6.3.2. operatīvās higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes sastāvu un brigādes izbraukumu uz ārkārtējās situācijas vietu;

6.3.3. citu teritoriālo centru iesaistīšanu;

6.3.4. darba grupas un operatīvās higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes darba pārtraukšanu;

6.4. centra direktora uzdevumā atbilstoši deleģētajām pilnvarām pārstāvēt centru un sniegt informāciju valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

6.5. pieprasīt nepieciešamos datus un informāciju no citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.6. vadīt un kontrolēt centra atbildīgā dežurējošā speciālista, citu centra darbinieku, kā arī teritoriālo centru darbu.

7. Ārkārtējo situāciju gadījumā ārpus darba laika centra darba koordināciju un sakaru uzturēšanu (informācijas saņemšanu un sniegšanu) nodrošina centra atbildīgais dežurējošais speciālists.

8. Centra atbildīgo dežurējošo speciālistu norīko dežūrā saskaņā ar centra direktora rīkojumu par centra speciālistu dežūrām un dežūrgrafiku. Centra atbildīgais dežurējošais speciālists ir pakļauts centra direktora vietniekam medicīniskās profilakses darbā un ārkārtējo situāciju gadījumā ārpus centra darba laika pilda šādus pienākumus:

8.1. saņem, reģistrē, pārbauda un precizē informāciju par ārkārtējo situāciju;

8.2. izvērtē situāciju un pieņem lēmumu par informācijas tālāku sniegšanu atbilstoši centra direktora apstiprinātajam algoritmam;

8.3. sniedz konsultācijas un pieņem lēmumu par operatīvās reaģēšanas pārtraukšanu nenozīmīgu situāciju (ne ārkārtējās situācijas) gadījumā;

8.4. iegūst datus un informāciju no citām institūcijām, kas nepieciešama centra uzdevumu veikšanai;

8.5. pilda direktora vietnieka medicīniskās profilakses darbā un centra daļu vadītāju konkrētus uzdevumus;

8.6. izsauc speciālistus, autovadītāju un citu centra personālu operatīvai reaģēšanai;

8.7. uztur sakarus ar ārkārtējā reaģēšanā iesaistītajiem centra un teritoriālo centru speciālistiem;

8.8. veic koordinatora funkcijas starp centru un citām institūcijām, kas iesaistītas ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā;

8.9. dokumentē informāciju un ziņo centra direktora vietniekam medicīniskās profilakses darbā par situācijas izmaiņām.

 

III. Centra un teritoriālo centru operatīvā reaģēšana un piedalīšanās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā

9. Centrs un teritoriālie centri nodrošina operatīvo reaģēšanu un piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā atbilstoši centra direktora apstiprinātajiem rīcības algoritmiem.

10. Centrs atbilstoši ārkārtējai situācijai veic šādus pasākumus:

10.1. nodrošina operatīvās informācijas saņemšanu, izvērtēšanu un tālāko sniegšanu atbilstoši rīcības algoritmam ārkārtējā situācijā;

10.2. nepieciešamības gadījumā izveido darba grupu ārkārtējās reaģēšanas pārvaldīšanas pasākumu vadībai un koordinēšanai, kā arī operatīvu higiēnisko un pretepidēmisko brigādi darbam ārkārtējās situācijas notikuma vietā;

10.3. koordinē teritoriālo centru rīcību un sadarbību ārkārtējo situāciju gadījumā;

10.4. sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību teritoriālajiem centriem un citām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

10.5. nepieciešamības gadījumā dod teritoriālajiem centriem konkrētus uzdevumus un kontrolē to izpildi;

10.6. apkopo un analizē informāciju par ārkārtējās situācijas attīstības gaitu un novērtē bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru ietekmes risku uz cilvēka veselību;

10.7. tieši piedalās operatīvo pasākumu veikšanā, ja ārkārtējās situācijas izraisītā kaitējuma (epidēmijas, higiēniskā stāvokļa pasliktināšanās un vides kaitīgo faktoru ietekme uz cilvēka veselību) apjoms ir tik liels, ka nav iespējams ar teritoriālā centra un blakus esošo teritoriālo centru rīcībā esošajiem personāla un materiāltehniskajiem resursiem nodrošināt visus nepieciešamos pasākumus;

10.8. nodrošina specifiskus un plašāka spektra laboratoriskos izmeklējumus;

10.9. savas kompetences ietvaros sagatavo informāciju masu saziņas līdzekļiem;

10.10. sniedz informāciju masu saziņas līdzekļiem centra noteiktajā kārtībā;

10.11. sagatavo un sniedz ārkārtējās situācijas analītisku vērtējumu un konkrētus priekšlikumus.

11. Teritoriālie centri atbilstoši ārkārtējai situācijai veic šādus pasākumus:

11.1. nodrošina operatīvās informācijas saņemšanu, izvērtēšanu un tālāku sniegšanu atbilstoši rīcības algoritmiem ārkārtējās situācijās;

11.2. nepieciešamības gadījumā izveido darba grupu ārkārtējās reaģēšanas pārvaldīšanas pasākumu vadībai un koordinēšanai, kā arī operatīvo higiēnisko un pretepidēmisko brigādi darbam ārkārtējās situācijas notikuma vietā;

11.3. novērtē ārkārtējās situācijas vietas un objektu higiēnisko stāvokli un epidemioloģisko situāciju, nepieciešamības gadījumā veicot laboratoriskos (bakterioloģiskos, seroloģiskos, parazitoloģiskos un fizikāli ķīmiskos) izmeklējumus atbilstoši teritoriālo centru laboratoriju funkcionālajām iespējām;

11.4. nosaka iedzīvotāju paaugstināta riska grupas, riska objektus un teritorijas;

11.5. sniedz ieteikumus iedzīvotājiem un iesaistītajām institūcijām par kontaminētu dzeramā ūdens, pārtikas produktu, sadzīves priekšmetu un citu vides objektu dekontamināciju, utilizāciju un (vai) iznīcināšanu;

11.6. nepieciešamības gadījumā veic higiēnisko novērtējumu iedzīvotāju patvēruma, īslaicīgas izmitināšanas, evakuācijas vietām un ēdināšanai;

11.7. nodrošina infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu;

11.8. nosaka infekcijas slimību specifiskās un nespecifiskās profilakses pasākumus;

11.9. nepieciešamības gadījumā veic dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas pasākumus infekcijas slimību perēklī;

11.10. savas kompetences ietvaros nosaka prioritāros ārkārtējās reaģēšanas un situācijas normalizēšanas īstermiņa pasākumus;

11.11. sagatavo un sniedz centram, kā arī pēc pieprasījuma citām iesaistītajām institūcijām informāciju par konkrētajā situācijā iespējamo infekcijas slimību izraisītāju vai toksisko un ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēka veselību;

11.12. prognozē higiēniskās un epidemioloģiskās situācijas attīstību un nosaka teritoriālo centru īstermiņa un ilgtermiņa neatliekamos pasākumus, kā arī šim nolūkam nepieciešamos personāla un materiāltehniskos resursus;

11.13. sadarbojas ar citām iesaistītajām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā;

11.14. sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību citām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

11.15. sagatavo un sniedz ieteikumus sabiedrībai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai higiēnas un pretepidēmijas jautājumos savas kompetences ietvaros;

11.16. sadarbojas ar citiem teritoriālajiem centriem, ja ir nepieciešama šo institūciju līdzdalība;

11.17. saņem un sniedz iespējamos papildu resursus (speciālisti, materiāltehniskais nodrošinājums) blakus esošajiem teritoriālajiem centriem;

11.18. sagatavo un sniedz informāciju masu saziņas līdzekļiem centra noteiktajā kārtībā;

11.19. apkopo un analizē informāciju par ārkārtējās situācijas attīstības gaitu un novērtē bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru ietekmes risku uz cilvēka veselību;

11.20. sagatavo un sniedz pārskatu centram par ārkārtējās situācijas cēloņiem, norisi, cilvēka veselībai un videi nodarīto kaitējumu, resursu un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu.

 

IV. Sadarbības iestādes, dienesti un institūcijas

12. Ārkārtējo situāciju gadījumā centrs un teritoriālie centri informācijas apmaiņas un rīcības koordinēšanas jomā sadarbojas ar šādām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā slēdzot līgumus:

12.1. Katastrofu medicīnas centrs;

12.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

12.3. ārstniecības iestādes;

12.4. pašvaldības;

12.5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes;

12.6. Valsts pārtikas un veterinārais dienests;

12.7. Iekšlietu ministrijas Sanitārās uzraudzības un vides veselības dienests;

12.8. Nacionālie bruņotie spēki;

12.9. Satiksmes ministrijas institūcijas;

12.10. Vides valsts inspekcija;

12.11. Valsts darba inspekcija;

12.12. Valsts sanitārā robežinspekcija;

12.13. Valsts sanitārā inspekcija;

12.14. citas valsts un pašvaldību institūcijas, ārvalstu un starptautiskās organizācijas.

 

V. Centra operatīvo pasākumu finansēšana

13. Izdevumus, kas saistīti ar centra atbildīgo dežurējošo speciālistu dežūrām un speciālistu iesaistīšanu operatīvajos pasākumos ārpus centra darba laika, tai skaitā nosūtīšanas izdevumus uz ārkārtējā situācijā skarto pilsētu (rajonu), sedz no centra līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14. Centra operatīvo pasākumu un seku likvidācijas pasākumu finansēšanas kārtību konkrētajā ārkārtējā situācijā nosaka īpašs Labklājības ministrijas rīkojums.

Veselības departamenta direktore R.Pupele

Nacionālā vides veselības centra direktors I.Rezebergs

 

 

 

Kārtība, kādā sniedzami steidzamie ziņojumi un veicama ziņošana ārkārtējo medicīnisko situāciju, bīstamu infekcijas slimību un grupveida saslimšanas gadījumos ar citām infekcijas slimībām

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka to, kādā ārstniecības personas un vides veselības centru speciālisti sniedz steidzamos ziņojumus un ziņo par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, bīstamām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām.

2. Ziņojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt Katastrofu medicīnas centra, teritoriālo vides veselības centru un Labklājības ministrijas operatīvu informēšanu par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, bīstamām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām, lai savlaicīgi nodrošinātu operatīvos, ārstnieciski profilaktiskos, sanitāri higiēniskos un pretepidēmijas pasākumus.

 

II. Ziņojumu sniegšanas kārtība

3. Ārstniecības persona nodrošina nekavējošu ziņojuma sniegšanu Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgajam medicīniskajam dispečeram visu diennakti pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699 (vai faksu 7805582) šādu ārkārtējo medicīnisko situāciju gadījumos:

3.1. dabas, tehnoloģisko katastrofu vai negadījumu rezultātā ir pieci un vairāk cietušie ar komplicētām traumām (traumas, kas saistītas ar šoku, asinsvadu, nervu un iekšējo orgānu bojājumiem) vai politraumām;

3.2. pēc medicīniskās palīdzības griezušies pieci un vairāk saslimušie (cietušie), kuru veselības kaitējumu uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata tiešas iedarbības rezultātā izraisījuši vieni un tie paši ķīmiskie un fizikālie aģenti, vai ja veselības kaitējums saistīts ar pārtikas produktu, dzeramā ūdens lietošanu, atmosfēras gaisu un citiem vides objektiem;

3.3. radiācijas izraisīts akūts veselības kaitējums, kā arī katrs akūtas staru slimības pirmreizējas diagnozes noteikšanas gadījums vai ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par to;

3.4. ārkārtējo situāciju tieši draudi, kur prognozējamais cietušo skaits varētu pārsniegt vietējo medicīnisko resursu iespējas sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

3.5. ārstniecības iestādi ir skārusi postošu faktoru iedarbība vai pastāv tās draudi.

4. Ārstniecības persona nodrošina steidzamā ziņojuma sniegšanu attiecīgajam teritoriālajam vides veselības centram jebkurā diennakts laikā atbilstoši šīs kārtības 5.punktā norādītajai kārtībai šādu ar infekcijas slimībām saistīto ārkārtējo medicīnisko situāciju gadījumā:

4.1. profesionāli pamatotu aizdomu gadījumā par inficēšanos ar šādām bīstamām infekcijas slimībām:

4.1.1. epidēmiskais utu izsitumu tīfs un Brilla slimība;

4.1.2. holera un holeras izraisītāja nēsāšana;

4.1.3. liesassērga (Sibīrijas lopu mēris);

4.1.4. mēris;

4.1.5. poliomielīts;

4.1.6. tropu posmkāju pārnestie encefalīti un drudži;

4.1.7. tropu posmkāju pārnestie vīrusu drudži un hemorāģiskie drudži (dzeltenais drudzis, Ebolas (Ebola) vīrusslimība, Lasas (Lassa) drudzis, Mārburgas vīrusslimība);

4.1.8. utu atguļas tīfs;

4.2. profesionāli pamatotu aizdomu gadījumā par cilvēka saslimšanu ar trakumsērgu;

4.3. grupveida saslimšanas gadījumā ar trīs un vairāk slimniekiem, kas atklāti vienlaicīgi vai slimības inkubācijas laikā uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata par šo gadījumu epidemioloģisko saistību un šādām diagnozēm:

4.3.1. botulisms;

4.3.2. bruceloze;

4.3.3. difterija;

4.3.4. ērču encefalīts (ja inficēšanās notikusi alimentārā ceļā);

4.3.5. E.coli 157 un cita enterohemorāģisko E.coli izraisīta infekcija;

4.3.6. hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu (hantavīrusu infekcija);

4.3.7. leģioneloze;

4.3.8. leptospiroze;

4.3.9. malārija;

4.3.10. meningokoku infekcija;

4.3.11. ornitoze (psitakoze);

4.3.12. paratīfi A un B;

4.3.13. Q – drudzis un citas riketsiozes;

4.3.14. nazokomiālā infekcija;

4.3.15. trihineloze;

4.2.16. tularēmija;

4.3.17. vēdertīfs;

4.4. grupveida saslimšanas gadījumā ar pieciem un vairāk slimniekiem, kas atklāti vienlaicīgi vai slimības inkubācijas laikā uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata par šo gadījumu epidemioloģisko saistību un šādām diagnozēm:

4.4.1. A hepatīts;

4.4.2. jersinioze;

4.4.3. salmoneloze;

4.4.4. šigeloze;

4.4.5. uztura toksikoinfekcija, izņemot botulismu, citas noteiktas un nenoteiktas etioloģijas akūtas zarnu infekcijas;

4.4.6. masalas;

4.4.7. epidēmiskais parotīts;

4.4.8. masaliņas;

4.4.9. garais klepus;

4.4.10. gripa (ārpus gripas pacēluma sezonas);

4.4.11. vīrusu etioloģijas meningīts, encefalīts, mielīts, meningoencefalīts, akūts kardīts;

4.4.12. neskaidras etioloģijas smagas akūtas infekcijas slimības ar pieciem un vairāk slimniekiem, kas ievietoti stacionārā.

5. Teritoriālie vides veselības centri informē ārstniecības personas par steidzamā ziņojuma sniegšanas kārtību attiecīgajā teritorijā jebkurā diennakts laikā, norādot steidzamā ziņojuma sniegšanai paredzēto tālruņu numurus.

6. Teritoriālā vides veselības centra medicīniski sanitārās pārbaudes punkta darbinieks nekavējoties ziņo Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgajam medicīniskajam dispečeram pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699, kā arī Nacionālā vides veselības centra dežurējošam speciālistam visu diennakti pa tālruni 9408107 un attiecīgajam teritoriālajam vides veselības centram, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par inficēšanos ar šādām bīstamām infekcijas slimībām:

6.1. holera;

6.2. mēris;

6.3. posmkāju pārnestie vīrusu drudži un hemorāģiskie drudži (dzeltenais drudzis, Ebolas (Ebola) vīrusslimība, Lasas (Lassa) drudzis, Mārburgas vīrusslimība).

7. Šīs kārtības 3. punktā minēto un arī Nacionālā vides veselības centra kompetencē esošo ārkārtēju medicīnisku situāciju gadījumos Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers nodrošina Nacionālā vides veselības centra atbildīgā dežurējošā speciālista informēšanu visu diennakti pa mobilo tālruni 9408107. Nacionālais vides veselības centrs nodrošina Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgā medicīniskā dispečera informēšanu par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 4.punktā, visu diennakti pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699 (vai faksu 7805582).

 

III. Ziņojumu sniegšanas forma

8. Ziņojumi par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 3.punktā, sniedzami, norādot šādu informāciju:

8.1. ārstniecības iestādes nosaukums (pilsēta, rajons);

8.2. notikuma raksturojums — laiks, datums, vieta, postošais faktors un tā apjoms, saslimušo (cietušo) un bojāgājušo skaits (viņu vecums, traumas raksturs, vispārējais klīniskais stāvoklis);

8.3. sniegtā medicīniskā palīdzība un tās apjoms, saslimušo (cietušo) stacionēšanas nepieciešamība citās ārstniecības iestādēs, papildus nepieciešamā palīdzība (speciālisti, aprīkojums);

8.4. papildu informācija (negadījuma attīstības prognoze);

8.5. ziņojuma sastādītājs — vārds, uzvārds, amats, kontakttālrunis, medicīniskā dienesta vadītāja vai atbildīgā dežurējošā ārsta ārkārtējā situācijā vārds, uzvārds, amats, kontakttālrunis.

9. Ziņojumi par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 4. un 6.punktā, sniedzami, norādot šādu informāciju:

9.1. bīstamās infekcijas slimības gadījumā — slimnieka vārds, uzvārds, vecums, dzimums, dzīvesvieta (adrese), darba vieta vai izglītības iestāde;

9.2. grupveida saslimšanas gadījumā — saslimušo un bojāgājušo skaits;

9.3. slimnieka (slimnieku) sākotnējā diagnoze, slimnieka (slimnieku) vispārējais klīniskais stāvoklis, galvenie simptomi un slimības norises smagums;

9.4. saslimšanas datums (datumi) un laiks;

9.5. griešanās pēc medicīniskās palīdzības datums (datumi) un laiks;

9.6. diagnozes noteikšanas datums (datumi) un laiks;

9.7. stacionēšanas vieta (vietas), datums (datumi) un laiks;

9.8. epidemioloģiskā anamnēze:

9.8.1. iespējamā inficēšanās vieta;

9.8.2. iespējamais infekcijas avots un pārnešanas faktors, ja tas ir zināms;

9.8.3. bīstamās infekcijas slimības gadījumā — datums, kad pēdējo reizi apmeklēta darba vieta vai izglītības iestāde;

9.9. pirmie veiktie pretepidēmijas pasākumi un cita svarīga informācija, tai skaitā Katastrofu medicīnas centra palīdzības un infektologu konsultācijas nepieciešamība;

9.10. ziņojuma sastādītājs — vārds, uzvārds, amats, iestāde, adrese un kontakttālrunis.

10. Ārstniecības persona nodrošina “Steidzamā paziņojuma par infekcijas slimību, saindēšanos ar pārtiku, akūtu profesionālu saindēšanos, neparastu reakciju pēc potes” (veidlapa Nr.058/u) aizpildīšanu par katru šīs kārtības 4.punktā minēto infekcijas slimību, ko nosūta attiecīgajam teritoriālajam vides veselības centram 12 stundu laikā no infekcijas slimības konstatēšanas brīža.

11. Ārstniecības personas, Nacionālā vides veselības centra un teritoriālo vides veselības centru darbinieki nodrošina šīs kārtības 8. un 9.punktā sniegtās informācijas aizsardzību atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.

Veselības departamenta direktore R.Pupele

Katastrofu medicīnas centra direktors M.Šics

Nacionālā vides veselības centra direktors I.Rezebergs