“Mums jāsekmē plašāks savstarpējs atbalsts”

Šodien Taizemes valsts svētki: Karaļa Bumibola Aduliadeja dzimšanas diena

Takurs Panits, Taizemes vēstnieks, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu valsts svētku svinēšanas tradīciju jūsu valstī?

— Tas, ka Viņa majestātes karaļa Bumibola Aduliadeja dzimšanas diena noteikta par valsts svētkiem, atspoguļo dziļo cieņu, ko Taizeme izrāda savam karalim. Šī cieņa izskaidrojama ne vien ar mūsu vēsturisko tradīciju dziļajām saknēm, bet arī ar savdabīgo modernās monarhijas formu, ko karalis izveidojis savas valdīšanas laikā, un viņa ieguldījumu visu mūsu nācijai piederīgo labklājības vairošanā. Veidojot mūsu valsts uzplaukumu, karalis monarhiju izveidojis par nozīmīgu Taizemes sabiedrības morālo faktoru un atjaunojis karaļa tēlu, kas atstāj dziļu iespaidu uz mūsu sabiedrību.

Taizemes valdība un tauta šos valsts svētkus tradicionāli svin 5. decembrī. No rīta valdības ierēdņi karalim sniedz pārskatu par valsts attīstību. Pēcpusdienā karalis piedalās reliģiskajā ceremonijā Vatprakaevas karaliskajā templī. Vakarā valdības pārstāvji un godājamāko privāto organizāciju pārstāvji pulcējas uz pieņemšanu pie karaļa pils. Karalis saka runu, paužot savu viedokli par valsts politisko, ekonomisko un sociālo situāciju. Jau dažas dienas pirms 5. decembra dažas privātās ēkas tiek izgreznotas ar krāsainiem gaismekļiem, tāpēc jau pirms un arī pēc 5. decembra daudz cilvēku dodas izbraukumos pa pilsētu un priecājas par krāšņo ilumināciju.

— Vai arī šogad politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī atbilst svētku krāsainajai noskaņai?

— Par Taizemes attīstību 2001. gada vienpadsmit mēnešos var teikt, ka mūsu zemē valda teicama politiskā stabilitāte un ka šie mēneši, neraugoties uz globālās ekonomikas lejupslīdi, bijuši apmierinošas ekonomiskās attīstības laiks. Runājot politiskās kategorijās, mums ir solīda un stabila valdība. Pirmoreiz Taizemes demokrātijas septiņdesmit gados viena partija ieguvusi vairākumu Taizemes Pārstāvju namā, izteikti baudot visas nācijas politisko atbalstu. Tādējādi valdība var pilnībā izmantot visu iekšējo spēku potenciālu, lai liktu stabilus pamatus labklājības veicināšanai un ārējo izaicinājumu pieņemšanai. Mazāk veiksmīga bijusi ekonomikas attīstība. Tiesa, kaut arī 1997. gada krīze un ekonomiskā lejupslīde Taizemi skāra ļoti smagi, Taizemes eksporta labi balansētā struktūra — tirgus un ražojumu dažādības ziņā —, kā arī ekonomiskā pieprasījuma atdzimšana palīdzēja līdz minimumam samazināt lejupslīdes ietekmi ekonomikā. Paredzams, ka Taizemes ekonomika šogad uzrādīs 1,5 līdz 2 procentu pieaugumu. Protams, salīdzinājumā ar to Latvijas ekonomikas pieauguma 7 procenti ir tiešām iespaidīgs skaitlis.

— Kāda ir jūsu valsts oficiālā attieksme pret 11. septembra teroraktiem ASV pilsētās, un kā Taizeme šajā kontekstā vērtē jaunāko politisko attīstību pasaulē?

— Nesenie terora akti pret ASV mierīgajiem iedzīvotājiem mūs visus satrieca, un Taizeme nekavējoties skaidri paziņoja savu attieksmi. Mēs visasākajā formā nosodījām terorismu un pievienojāmies ANO Ģenerālās asamblejas lēmumam pieņemt rezolūciju, kas nosoda šos uzbrukumus un aicina uz starptautisku sadarbību, lai tiesātu 11. septembra diversiju īstenotājus, sagatavotājus un atbalstītājus. Vēl vairāk, Taizeme varētu pievienoties ikvienai starptautiskajai koalīcijai cīņā pret terorismu. Pēdējie notikumi Afganistānā un ANO sekmētā tikšanās Bonnā, meklējot ilgtspējīgas programmas, ir devusi zināmas cerības. Pēc ilga karu perioda Afganistānas tauta pelnījusi tiesības dzīvot mierā valstī, kas brīva no teroristu organizācijām. Personīgi es ceru, ka traģiskie notikumi liks valdībām un tautām visā pasaulē saprast, ka vairāk uzmanības jāveltī cīņai pret terorisma izplatīšanos.

— Kā jūs šajā visai saspringtās starptautiskās situācijas kontekstā vērtējat Latvijas un Taizemes divpusējās attiecības? Kāda varētu būt mūsu attiecību turpmākā attīstība?

— Kaut arī mūsu divpusējās attiecības ir relatīvi jaunas, tās ir sirsnīgas un savstarpēji atbalstošas. Mums jāizmanto visas iespējas, lai paplašinātu turpmāko sadarbību un kontaktus visās jomās, kas izraisa abpusēju interesi. Un, ja pagaidām vēl nav iespēju sadarbībai dažās jomās, mums tās jārada. Īsi paužot savu viedokli, es teiktu, ka mums vajadzētu sekmēt dziļāku saprašanos un kontaktus starp Taizemes un Latvijas tautām, plašāku sadarbību ikvienā iespējamā gadījumā un ka jāsekmē plašāks savstarpējais atbalsts gan divpusējās, gan daudzpusējās attiecībās tajās jomās, kas izraisa abpusēju interesi.

— Jūsu viedoklis par Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

— Taizeme atbalsta reģionālās sadarbības un kolektīvās drošības principus. Mūsu pieredze māca: lai pastāvētu un plauktu strauji mainīgajā pasaulē, Taizemei nāksies gan balstīties pašai uz savu spēku, gan arī strādāt, padziļinot sadarbību ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju, kas tagad apvieno visas desmit Dienvidaustrumu Āzijas valstis. Tādējādi mēs saprotam arī Latvijas izvēli pilnībā integrēties ES un kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Redzot jūsu straujo virzīšanos uz priekšu iestāšanās sarunās ar ES un straujo starptautisko reformu procesu, nevar būt šaubu, ka jūsu ceļš uz ES beigsies sekmīgi. To pašu var teikt arī par Latvijas virzību uz NATO.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors