Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas Radio vakardienas raidījumā “Kāpnes”

Intervija Latvijas Radio 4. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Tālis Eipurs

— Šodien gribas sākt ar kādu varbūt formālu, bet, manuprāt, svarīgu notikumu. Patiesībā ir pat divi notikumi, proti, pirms brīža jūs tikāties ar jauno ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu, bet pēc brīža atvadīsities no Eiropas Savienības vēstnieka Latvijā Gintera Veisa — tie ir divi vēstnieki, kas pārstāv Latvijai svarīgus politiskos spēkus, un viens no viņiem šeit ir pavadījis vairākus gadus, strādājot kopā ar Latviju tās virzībā uz Eiropas Savienību (ES), otrs — ASV vēstnieks Latvijā — pārstāv spēcīgāko NATO valsti. Par ko jūs pirmajā tikšanās reizē runājāt ar Braienu Karlsonu un par ko teiksit paldies Ginteram Veisam?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Nupat bija tikšanās un iepazīšanās vizīte, akreditācija Amerikas Savienoto Valstu jaunajam vēstniekam, un akreditācija tomēr ir formāla ceremonija ar saviem zināmiem parametriem, kuru rāmjos šīs sarunas noris, bet katrā ziņā mēs izgājām cauri tiem galvenajiem akcentiem, kas ir aktualizējušies jau iepriekšējā gadā mūsu attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un tiem, kas nākotnē turpinās būt aktuāli. Es izmantoju šo izdevību, lai pateiktos Amerikas Savienotajām Valstīm un it īpaši prezidentam Bušam par viņa ieņemto stāju un viedokli attiecībā uz transatlantiskām struktūrām par NATO paplašināšanās procesu un arī Amerikas Savienoto Valstu viedokli un atbalstu Latvijai, jo Amerikas Savienotās Valstis mums ir politisks un arī saimnieciski ļoti nozīmīgs sadarbības partneris.

— Vai vēstnieks atkal demonstrēja latviešu valodas zināšanas?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, pašus pirmos vārdus, iesniedzot savus dokumentus, viņš pateica latviešu valodā, un te mēs redzam viņa attieksmi — tā ir cieņas parādīšana Latvijai un Latvijas tautai, ka viņš papūlas iemācīties šo valodu, lai varētu sekot un saprast. Es varēju redzēt, ka, lasot šo savu akreditācijas runu, vēstnieks seko un saprot, jau pirms tiek sniegts oficiālais tulkojums. Tas palīdzēs viņam labāk izprast situāciju šeit un turpināt ļoti aktīvo sadarbību, kas izveidojās viņa priekšteča laikā. Viņš pauda apņēmību un vēlmi aktivizēt visus šos sadarbības aspektus, kādi mums pastāv, un man šķiet, ka mēs esam ieguvuši šeit atkal ļoti augsta kalibra diplomātu, kas ir ļoti būtiski, lai mūsu attiecības ar tik nozīmīgo partneri, kāda ir Amerikas Savienotās Valstis, turpinātos tikpat labā līmenī un lai mēs turpinātu kopīgi risināt dažādus jautājumus, kas mūs interesē.

— Un Eiropas Savienības vēstniekam Ginteram Veisam droši vien pateicības vārdi?

V.Vīķe–Freiberga: — Noteikti, jo viņš ir bijis šeit klāt, man šķiet, vismaz četrus gadus, ja ne vairāk — tieši šajā vēsturiskajā posmā, kad Latvija noskaidroja savas pozīcijas attiecībā uz Eiropas Savienību, kad tika veidoti mūsu pirmie iestāšanās iesniegumi, kad sākušās oficiālās sarunas. Viņš ir ļoti aktīvi pildījis savus pienākumus kā Eiropas Savienības pārstāvis. Arī, lūk, abi ar kundzi, atkal lai izrādītu savu ieinteresētību un cieņu pret latviešu valodu, ir nopietni mācījušies latviešu valodu, lai varētu sekot un izprast gan šejienes mentalitāti, gan šeit notiekošo. Ļoti kulturāls cilvēks, kas ir aktīvi iesaistījies sabiedrībā, un viņš ir devis mums ļoti augstu novērtētu ieguldījumu Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību.

— Par kādu citu lietu. Vakar laikrakstā “Dienas Bizness” bija publicēts raksts un nodoms jums iesniegt iedzīvotāju parakstītu vēstuli, lūdzot jūs ierosināt grozījumus Satversmes 28.pantā, kas runā par deputātu imunitāti. Tur tiek piedāvāts šos grozījumus attiecināt uz tiem Saeimas deputātiem, kuri balso par valsts galvojuma piešķiršanu, nosakot, ka par to viņiem būtu jāatbild ar visu savu mantu, ja šie galvojumi nestu valstij kādus zaudējumus. Kādas vispār ir jūsu domas par deputātu atbildību attiecībā uz balsojumiem par valsts galvojumu?

V.Vīķe–Freiberga: — Es uzskatu, ka Satversmes punkts par deputātu imunitāti ir ņemams ļoti nopietni un jebkādus ierobežojumus tieši šajā Satversmes punktā nevajadzētu ieviest, izņemot pēc ļoti rūpīgām pārdomām un pēc absolūtas nepieciešamības, jo tas visās demokrātiskajās sistēmās ir ļoti fundamentāls princips — deputāta imunitāte. Ja šeit ir rūpe par to, kas atbild par valsts galvojumiem, tad, man šķiet, tā atbildība ir jāvirza vairāk uz izpildvaras, nevis uz likumdevēja pusi. Kā nekā šobrīd jau ir tā, ka finansu ministrs kā Ministru kabineta loceklis, lūk, ir politiski atbildīgs par galvojumiem, kādus izsniedz valsts dažādām firmām, un man šķiet, ka valdība, izpildvara ir tā, kas atbildīga par principiem, uz kuru pamata šādi galvojumi tiek proponēti. Man šķiet, ka Saeima, protams, atbild par budžetu kopumā, tur notiek debates, bet tai īstajai iniciatīvai un īstajai atbildībai vajadzētu būt izpildvaras rokās, un izpildvara ir tā, kam vajadzētu uzņemties pilnu atbildību par šīm sekām; un, kas man kā prezidentei vairāk rūp šajā konkrētajā situācijā, tie ir principi, pēc kuriem vadoties tika izvēlēti šādi vai citi projekti, lai saņemtu valsts galvojumus. Es domāju, ka valsts galvojumi tipiski būtu jādod tādām firmām, kam ir attīstības perspektīvas, kam ir pietiekams apgrozījums, tātad tiem būtu nepieciešami ieguldījumi, lai ļautu būt konkurētspējīgiem un turpināt nest ienākumus. Citādāk, ja runājam par tādām lietām kā, piemēram, sporta kompleksi un sporta atbalstīšana, tad ir jāvaicā, kā tas ir iespējams, ka pat Olimpiskā komiteja nav pieprasījusi, lai tai tiktu piešķirti šādi līdzekļi; apciemojot dažādas vietas Latvijā, mēs redzam skolas, kur vispār nav sporta zāles vai kur ir iesākts būvēt un aptrūkušies līdzekļi — kādēļ tad tur daudz mazāk vajadzību būtu pēc daudz mazāka apjoma summām, lai šos sporta kompleksus pabeigtu; kādēļ tur līdzekļi nav iedalīti? Kādi ir principi, pēc kuriem šeit vadāmies? Kuras būs tās pilsētas, kuras tiks izraudzītas, un uz kādiem principiem? Te atkal man ir daudz jautājumu un neskaidrību. Es domāju, ka tur gan būtu nepieciešams nopietns izpildvaras darbs, lai to visu noskaidrotu. Es gan neesmu pārliecināta, ka ar Satversmes maiņu — tas ir ļoti būtisks, nopietns jautājums — šī atbildība uzveļama deputātiem, jo tad deputātiem būs ļoti grūti pieņemt jebkādu lēmumu, kas saistīts ar finansiālām sekām, kuras nav prognozējamas. Un es domāju — to tomēr nedrīkst no viņiem prasīt.

— Tā kā jau esam pieskārušies valsts naudas un budžeta lietām, vai kopumā esat apmierināta ar to budžetu, ko Saeima pieņēma pagājušajā nedēļā?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, redziet, mums šajā vēsturiskajā brīdī ir divas ārpolitiskās prioritātes, kurām absolūti budžetā jādod nodrošinājums, un tas ir izdarīts. Tie ir līdzekļi, kas nepieciešami integrācijai Eiropas Savienībā, un šis budžets ir nopietni pievērsies šim jautājumam, kas līdz šim bijis bieži atstāts novārtā, mēs neesam nopietni domājuši par to, ko prasa sagatavošanās, piemēram, strukturālā fonda saņemšanai no Eiropas, kad mums ir vajadzīgas arī attiecīgas ministrijas un ierēdņu korpuss, kas spēj sagatavot projektus tādā veidā, lai mēs varētu saņemt no Eiropas Savienības attiecīgos līdzekļus, kas mums pienāktos gan kā kandidātvalstij, gan kā dalībvalstij. Tā ka tur ir nopietni nepieciešams ieguldīt, tas ir vajadzīgs.

— Ārlietu ministrijai, cik es zinu, budžets pat samazināts.

V.Vīķe–Freiberga: — Ārlietu ministrijai samazināšana šinī brīdī — tas varētu būt debatējams jautājums, jo šis ir īstais brīdis, ņemot vērā šo aktīvo ārpolitisko darbu, kas mums tagad ir jāveic tieši šī nākamā kalendārā gada laikā, vai šis ir īstais brīdis, kad samazināt šai ministrijai līdzekļus vai ne... Man būtu nopietni jautājumi tajā ziņā, turpretim domāju, mēs varam būt apmierināti ar līdzekļiem, kas piešķirti aizsardzībai, jo tā ļoti ilgus gadus mums bija atstāta ļoti drūmā un nopietnā novārtā, mēs stipri atpalikām no saviem tiešajiem kaimiņiem — igauņiem un lietuviešiem. Tādu luksusu mēs nevaram atļauties, un nu jau vairāku gadu garumā ir notikusi pakāpeniska paaugstināšana tiem līdzekļiem, kuri ir ieguldāmi aizsardzībā, tas mums ir nepieciešams, un tas arī ir ticis izdarīts, tieši sekojot mūsu iepriekšējai, politiskajai apņēmībai, un tas ir svarīgi. Tāpat ir arī ievērojami pieaugumi tomēr labklājības jomā, mēs zinām, ka veselības aprūpē ir ļoti nopietnas problēmas, es domāju, tieši strukturāli, tur daudz kas vēl jāpārdomā un jāpārkārto — ne visas reformas ir bijušas veiksmīgas, tas pats arī izglītībā. Tātad reformas mums notiek, bet rezultāti ne vienmēr ir attaisnojuši veiktos pasākumus, līdzekļu vienmēr pietrūkst. Man vēl jautājums būtu par to, cik ir saņēmusi zinātne. Es uzskatu, ka Latvija ir ļoti nožēlojamā vietā ar tiem līdzekļiem, ko viņa atvēl zinātnei un pētniecībai, un es baidos, ka šis budžets vēl arvien tajā ziņā progresu neuzrāda.

— Pagājušajā nedēļā Krievijas ārlietu ministrs nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda uzskatu, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Latvijas un Igaunijas misiju uzdevumi attiecībā uz krievvalodīgajiem šajās valstīs ne tuvu nav izpildīti, tādējādi viņš aicināja šīs organizācijas misiju darbību turpināt Latvijā un Igaunijā. Cik zināms, Latvija un Igaunija cer, ka tās savu darbu varēs pabeigt decembrī. Savukārt jūs šonedēļ pie sevis aicināsit ekspertus, padomniekus, lai saskaņotu starptautiskās saistības ar nacionālajām interesēm valsts valodas politikas jautājumos, tātad lai runātu par līdzīgu tematiku.

V.Vīķe–Freiberga: — Latvijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka mēs esam ar šo misiju ļoti veiksmīgi sadarbojušies, un es domāju, ka mūs varētu pat minēt kā paraugbērnus tam, kā ir kādai valstij ar šīm misijām jāsadarbojas un soli pa solim jāpanāk grozījumi savā likumdošanā, lai novestu valsti kā nekā no totalitārisma, kāds mums te bija padomju laikā, īsos gados līdz tam līmenim, ka mēs spējam atbilst cilvēktiesību un līdzīgos jautājumos jebkurām starptautiskajām prasībām un kritērijiem. Mēs uzskatām savu darbību par veiksmes stāstu, un šīs veiksmes vainagojums ir tas, ka mēs saskatām EDSO misijas slēgšanu, protams, turpinot dialogu ar EDSO augsto komisāru, neesam jau vēl absolūti perfekti. Mēs katrā ziņā esam izpildījuši visu, kas no mums savulaik prasīts. Es domāju, pilnība, no mūsu pašu viedokļa, ir tas, ka mēs vēlētos tik tiešām nostiprināt visas demokrātiskās struktūras savā valstī, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mēs vēlamies nostiprināt arī savas tautas tiesības un savas valodas tiesības, un te nu, piemēram, Ivanova kunga deklarācija ir nevietā tādā nozīmē, ka tas neietilpst šīs organizācijas uzdevumos — te nav runa par vienas valsts kritizēšanu, ko cita valsts dara savas iekšējās kārtības izveidošanā, tas ir diezgan nevietā, tieši tādēļ šīs starptautiskās institūcijas ir veidotas, lai šīs prasības uzstādītu. Mums pašiem ir tomēr zināmi jautājumi; ir vairākas tiesas prāvas, kur ir sūdzības pret Latvijas valdību — vienā gadījumā par vārdu rakstību, citā par kandidēšanu vēlēšanās un tamlīdzīgi. Bet mēs gribam būt pilnīgi droši, lai Latvijā, lai kādi būtu apsvērumi cilvēktiesību jautājumos, tie nebūtu pretrunā ar mūsu valsts pamatpolitiku, kas ir latviešu valoda kā oficiālā un vienīgā valsts valoda, kā vienīgā valoda, kurā norit debates Saeimā, pilnīgi skaidrs, ka tas mums ir jānodrošina. Jautājums ir, vai visa mūsu patlabanējā likumdošana un Satversme to garantē; man šķiet, ka jā, mūsu Satversme saka — Saeimā visas debates un darbība norit latviešu valodā, dokumentācija tāpat latviešu valodā. Tas mums ir jāpārbauda, bet Saeimas Kārtības rullis to visu garantē. Bet tajā pašā laikā mēs negribam uzstādīt jebkādas prasības, kas sadala mūsu pilsoņus dažādās kategorijās, uzstādot vieniem tādas prasības, kādu pret citiem nav. Tīri no demokrātijas viedokļa mēs nevaram pilsoņiem uzstādīt dažādas prasības, un arī tas mums ir jāizvērtē.

— Tad šajā sanāksmē netiks runāts, piemēram, tikai par deputātu pienākumiem prast latviešu valodu, bet plašāk, piemēram, arī par tādiem gadījumiem kā Mencenas lieta?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, plašākā nozīmē gan par latviešu valodas tiesībām un aizstāvību, gan par cilvēktiesībām un viņu aizstāvjiem, par to, kā tos abus savienot.

— Cik zinu, šādā formā Latvijas Radio šī varētu būt jūsu pēdējā lielākā uzstāšanās pirms Ziemassvētkiem. Kā jūs pavadīsit svētkus, izmantosit brīvdienas?

V.Vīķe–Freiberga: — Es šajās brīvajās dienās domāju doties uz siltajām zemēm, uz Tobago. Tikko izskanēja arī dziesma, tā bija tik aizraujoša, ka, es domāju, uz šo aicinājumu uz Tobago es arī atbildēšu.

— Tas saistīts ar vēsturiskajām Kurzemes hercogistes lietām?

V.Vīķe–Freiberga: — Īstenībā man ir ielūgums no Tobago prezidenta apciemot viņu, šajos datumos viņš svin savu 75.dzimšanas dienu un mani arī ir lūdzis piedalīties šajās svinībās, un tas būs tāds simpātisks veids, kā zināmas saites uzņemt ar zemi, ar kuru mums ir šīs senās vēsturiskās saistības. Tobago ... es domāju, ļaudīm ir Kurzemes līcis un zināmi tādi pieminekļi, kas atgādina par šo īso kolonizācijas periodu, bet pret Latviju, Latvijas kolonizāciju, pareizāk sakot, Kurzemes hercoga Jēkaba kolonizāciju, nekādu pretenziju šajā zemē nav. Tātad attiecības ir visai draudzīgas, nav tā, ka būtu kādas pretenzijas ar kādiem agrākiem kolonizatoriem, jo laimīgā kārtā Kurzemes hercogi nepaguva nekādu ļaunumu šajā salā pastrādāt.

— Tad jau jūs vēlat visai Latvijas tautai tikpat siltus Ziemassvētkus kā jums, tikai pārnestā nozīmē?

V.Vīķe–Freiberga: — Tā varēt būt, jā! Priecīgus svētkus visiem!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— sarunā ar ES vēstnieku Latvijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 4. decembrī, atvadu vizītē pieņēma ES vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu.

Sarunā prezidente augstu novērtēja G.Veisa ieguldījumu Latvijas virzībā uz ES, demokrātisko struktūru un vērtību stiprināšanā valstī, kā arī valsts sabiedriskajās aktivitātēs. Abas puses dalījās pārdomās par jaunās Eiropas nākotnes filozofiju, kandidātvalstu plašāku iesaisti debatēs par ES perspektīvu un organizācijas iekšējo reformu gaitu. Pārrunāti Latvijas panākumi eirointegrācijā. G.Veiss norādīja, ka valsts sasniegumi ir lieliski un, ja līdzīga būs valsts attieksme, arī turpmākā perspektīva ir izteikti pozitīva.

Vēstnieks atzinīgi novērtēja prezidentes personīgo iesaisti Latvijas reformu procesā un valstij jutīgu jautājumu risināšanā. V.Vīķe–Freiberga un G.Veiss apspriedās par sabiedrības informēšanu ES jautājumu kontekstā, kā arī sabiedrības integrācijas gaitu valstī. Prezidente uzsvēra, ka Latvija stiprinās pilsonisku sabiedrību, kas pamatojas uz demokrātijas principiem.

Valsts prezidenta preses dienests